Svētki ārpus reliģiskām organizācijām

 Rgb5455
Strādāju arī Brīvdabas muzeja koka baznīciņā (Berģi, Rīga)
Norvegu Kazas Latvija 17
Kāzas Bīriņu pils dārzā
Dsc 0284
Brīvticīgo kāzas Oslo, Norvēģijā
Augstākais, ko var izdarīt kādas būtnes labā, – ir darīt to brīvu. /Søren Kierkegaard, dāņu teologs/

* Tici Dievam, bet nevēlies mēnešiem ilgas klātienes mācības baznīcās?
* Tici Dievam, bet nevēlies visu mūžu būt saistīts ar reliģiskām organizācijām,- ziedojumi u.c. pienākumi?
* Tici Dievam un vēlies savas kāzas, sudrabkāzas, kristības u.c. svinēt tur, kur to nosapņoji?

Brīvticība – LR likumīgi reģistrēts un likumā aizsargāts zīmols rituāliem pakalpojumiem ārpus reliģiskām organizācijām.

IK “Valters Korālis” – individuālā komersanta reģistrēta uzņēmējdarbība LR Uzņēmumu Reģistrā un ietver visus galvenos virzienus ceremoniālo pakalpojumu jomā.

Valters Korālis – Latvijā sobrīd vienīgais privātprakses mācītājs, kurš piedāvā kāzas, kāzu jubilejas, kristības u.c. svarīgus dzīves notikumus svinēt gan telpās gan dabā ārpus jebkādas piesaistes reliģiskajām organizācijām. Tūkstošiem attēlu internetā rāda, ka tā ir lieliska alternatīva arī Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbinieču piedāvātām svinībām ārpus to telpām.

Kristības, svinīga bildināšana (saderināšanās), kāzas, kāzu jubilejas ārpus jebkādām reliģiskajām organizācijām.
Piesakies un svini kopīgi noteiktos datumos un vietās,
vai arī izvēlies un rezervē pavisam citu vietu un laiku individuāli!


Kāzas, kristības un mājas svētīšana u.c. svētki iespējami arī darba dienās + pēc tradicionālā darba laika beigām vai pat naktī(!). Svētki iespējami uz zemes, uz ūdens un debesīs (piemēram, gaisa balonā utml.) Tie iespējami Latvijā vai ārzemēs. Latviešu, angļu, krievu saziņas un liturģiskajā valodā. Tie iespējami arī DARBA DIENĀS jūsu izvēlētā laikā (ja vien tas ir brīvs). Arī pusnaktī pie jūras, piemēram…

REZERVĀCIJA: ar sarkanu vai zilu krāsu – skaidri rezervētie datumi, par kuriem iemaksāta drošības nauda.
Pirmais drošibas naudu iemaksājošais droši un skaidri rezervē attiecīgā datuma diennakts laiku. Ja svētkus attiecīgajā datumā vēlas vēl kāds (ja vien to ir iespējams attāluma un laika ziņā savienot), tad otrais rezervējošais pielāgojas tam, kurš datumu un laiku rezervējis pirmais. Tādēļ nevilcinies un svini savus svētkus skaisti, savlaicīgi tos saplānojot! (sun)
_____________________________________________________________________

* 2014. gada 26. oktobris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm pie Zvārtes ieža (Cēsis – Sigulda) Ģimenes ar bērniem var pieteikties. LIETUS GADĪJUMĀ – v/n “Bille” telpās.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2014. gada 30.oktobris (ceturtdiena) pl. 15:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Ķegumā

* 2014. gada 2. novembris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2014. gada 8. novembris (sestdiena) pl. 13:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Madonā
* 2014. gada 9. novembris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm viesu namā “Bille” (Cēsis) Ģimenes ar bērniem var pieteikties.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2014. gada 12. novembris (II trešdiena) pl. 18:00 –Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 7. decembris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm viesu namā “Bille” (Cēsis) Ģimenes ar bērniem var pieteikties.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2014. gada 7. decembris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2014. gada 10. decembris (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2014. gada 21. decembris (II Advents, svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm viesu namā “Bille” (Cēsis) Ģimenes ar bērniem var pieteikties.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2014. gada 23. decembris pl. 16:00 – Ziemassvētku dievkalpojums Valmierā (L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs)
________________________________________________________

*
2015. gada 4. janvāris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
*
2015. gada 4. janvāris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm viesu namā “Bille” (Cēsis) Ģimenes ar bērniem var pieteikties.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2015. gada 6. janvāris Zvaigznes diena, Trejkungu diena, visu pasaules ūdeņu svētības diena (otrdiena) pl. 12:00 – Āliņģa kristības pieaugušajiem Limbažu novadā. Vieta – Maizezers. Iespēja pieteikties! Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2015. gada 14. janvāris (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 1. februāris(I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 1. februāris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības ģimenēm viesu namā “Bille” (Cēsis) Ģimenes ar bērniem var pieteikties.
Ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus, tad tas ir izdevīgāk, jo lētāk, nekā ģimenes izraudzītā īpašā vietā un laikā. Luterāņu tradicionālā kristību liturģija. Klātesošie netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Iespējami arī fotopakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Bilžu paraudziņi: draugiem.lv profilā “Valters Korālis”. Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
* 2015. gada 6. februāris (piektdiena) pl. 12:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Jelgavā
* 2015. gada 11. februāris (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 1. marts (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 11. marts (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 28. marts (sestdiena) pl. 14:00 -– Kāzas. Sudrabkāzu liturģija Jūrmalā

* 2014. gada 5. aprīlis (I Lieldienas ) pl. 10:00 Lieldienu dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 8. aprīlis (II trešdiena) pl. 16:00 – Lieldienu dievkalpojums atsvētku dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 3. maijs(I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 15. maijs (piektdiena) pl. 14:00 -– Kāzas. Laulību liturģija v.n. “Bille” (Cēsis)
* 2015. gada 14. maijs (II trešdiena) pl. 18:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

*
2015. gada 10. jūnijs (II trešdiena) pl. 18:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 18. jūnijs (ceturtdiena) pl. 18:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Liepājā

* 2015. gada 8. jūlijs (II trešdiena) pl. 18:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 12. jūlijs (svētdiena) pl. 14:00 -– Kristības vienam cilvēkam Vidzemes jūrmalā (vieta tiks precizēta)
* 201
5. gada 17. jūlijs (piektdiena) pl. 15:00 -– Kāzas. Laulību liturģija v.n. “Ieviņas” (Murjāņi)
* 2015. gada 7. augusts (piektdiena) pl. 16:00 -– Kristības ģimenei Lubānas novadā

* 2015. gada 1. augusts (sestdiena) lpl. 14:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Baltajā kāpā (Pabaži, Saulkrasti)
* 2015. gada 12. augusts (II trešdiena) pl. 18:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015.
gada 15. augusts (sestdiena) pl. 17:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Jelgavas novadā
* 2015.
gada 26. augusts (sestdiena) pl. 18:00 -– Kāzas. Laulību liturģija Tukumā

* 2014. gada 6. septembris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 10. septembris (II trešdiena) pl. 18:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 4. oktobris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 14.oktobris (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 1. novembris(I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 11. novembris(II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

* 2014. gada 6. decembris (I svētdiena) pl. 10:00 – Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā ikvienam, kas nestāsies draudzēs
* 2015. gada 9. decembris (II trešdiena) pl. 16:00 – Dievkalpojums un tikšanās Valmierā, L. Paegles ielā 9 – ikvienam, kas nestāsies draudzēs

Strādāju arī bērēs, privātajās fotosesijās u.c. darba pienākumos, tādēļ daži datumi ir ierakstīti manā personīgajā plānotājā. Lai uzzinātu, kāds datums vēl ir droši brīvs, visērttāk būs sazināties zvanot: LMT 29107312, Lattelekom 64023494

Nenokavē pieteikties un savlaicīgi rezervēt savu īpašo datumu 2014. un 2015. gadam!

______________________________________________________________________

Iespējams pieteikties kristībām vai laulībām jebkurā no Latvijas pilīm, viesu mājām, savās mājās, uz jūras vai upes kuģa, gaisa balonā un jebkur, kur esi to sev vai savam bērnam nosapņojis. Arī dienu un laiku vari piedāvāt savu. Pakalpojums spēkā arī ārzemēs. VISOS GADALAIKOS!

Saskaņā ar LR Civilstāvokļa aktu likumu(grozījumi no 1.01.2013), JEBKURIEM laulājamiem (arī tiem, kas to dara jebkurā reliģiskā organizācijā pie mācītājiem, vispirms klātienā jāpiesakās Dzimtsarakstu nodaļā vismaz vienu mēnesi pirms vēlas saņemt valsts izniegtu Laulību apliecību. Pieteikšanās var notikt neatkarīgi no abu laulājamo deklarētās dzīvesvietas.
Visi, kas izmanto www.ticu.lv kāzu pakalpojumus, pirms mūsu organizētā kāzu liturģijas notikuma savā svētku dienā, kādas dienas pirms vai pēc Dzimtsarakstu nodaļā izņem valsts izniegto Lulību apliecību, atsakoties no Dzimtsarakstu nodaļas svinīgā pasākuma un maksas par to (ja tādu nevēlas). Tādā gadījumā Dzimtsarakstu nodļā iemaksājami vien EUR 14,- (valsts nodeva) Ārvalstīs dzīvojošie nereti juridisko pusi sakārto savā mītnes valstī. Tālākos jautājumus attiecībā uz kāzu svinību liturģiju radoši risināsim, sazinoties tieši ar pāri un veidojot ļoti individuālu un īpašu svētku notikumu pašu izvēlētā vietā, laikā un apstākļos uz sauzsemes, jūrā vai debesīs, kādus nosapņojāt. Vairāk informāciju par šo skat.
http://www.ticu.lv sadaļā INTERVIJAS.

Kazas Pienenu Plava 10
Attēlā: Brīvticīgo kāzas pieneņu pļavā

Par kāzām un laulību ritu lasi vairāk: http://www.ticu.lv/?page_id=3742
Par kristību piedāvājumu lasi: http://www.ticu.lv/?page_id=1481

Varam vienoties arī par profesionāla līmeņa fotografēšanu svētku norsises laikā un īpašu svētku fotosesiju pirms vai pēc laulībām, kristībām u.c. Mūsu ģimenes veidotos foto skat. www.draugiem.lv profilā – “Valters Korālis”- http://www.draugiem.lv/www.ticu.lv/gallery/

Ja vēlies iedvesmoties savām svinībām ārpus reliģiskajām organizācijām, tad vairāk kā 5000 fotoattēlu no brīvticīgo svētkiem: http://www.draugiem.lv/www.ticu.lv/gallery/ Piedāvāju senas un ne tik senas vietas un fotogrāfijas no pasākumiem, kas raksturo manu piedāvājumu un cilvēku pieprasījumu pavisam individuāliem risinājumiem Kristībām: Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā, visu novadu pilīs , viesu mājās, ģimenes mājās un jebkur, kur vien to vēlies.

Daudziem būs svarīgi, ka Brīvticības (bez cilvēka saistības ar reliģiskajām organizācijām) Kristību/kāzu piedāvājumā ir 3 būtiski principi jomās, ko vēsturiski kontrolējušas reliģiskās organizācijas. Tādēļ Brīvticības piedāvājumā:

1. Galva (uzskati) – Bez iejaukšanās cilvēka personiskajās attiecībās ar Dievu (bez dogmātikas korekcijas un indivīda uzskatu apšaubījuma).
2. Sirds (simpātijas) – Bez liekas interses par cilvēka personisko dzīvi. Bez grēksūdzes un cilvēka pazemošanas kādas baznīcas varas priekšā.
3. Vēders (maks) – Bez liekas intereses par Tavu materiālo stāvokli, jo es neveidoju reliģisku organizāciju un nepretendēju uz ziedojumiem no Tevis.

Un vēl:
* Kristību vai Laulību liturģija, atsevišķi vienojoties, iespējama kopā ar mājas vai auto svētīšanu.
* Svētki var notikt jebkur Tevis izraudzītā un kopīgiem spēkiem iekārtotā vietā.
* Piedāvāju kāzu un kristību liturģijas latviešu, angļu un krievu valodās.

* Var tikt svētīti krustiņi, izvēlēts bērna (pieaugušā) otrs vārds.
* Pie kam, bez klātienes mācībām (ietaupīta degviela+ laiks), bez eksāmeniem… :)
______________________________________________

Mana darba līdzšinējā pieredze rāda, ka Brīvticības pakalpojumi ir ļoti ērti arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo un strādā ārzemēs un svētku dienās ierodas Latvijā, lai izdarītu dažas skaistas lietas. Tostarp, arī kaut ko nozīmīgu uzdāvātu sev laulībās un savam bērnam kristībās – brīvību ticēt Dievam, neatkarīgi no apārtējo cilvēku viedokļiem. Piedāvājums vienmēr izsaucis asas reakcijas no to cilvēku puses, kuriem piederēt reliģiskajām organizācijām un raizēties par to budžetu ir aicinājums vai pieradums. Toties mana piedāvājuma mērķauditorija ir patstāvīgi domājoši un ieksēji brīvi cilvēki. Latvijās brīvticīgo skaits, kas ikdienā neapmeklē baznīcas un dievkalpojumus, varētu būt lēšams ap 80% (saskatitiet svētdienās baznīcā gājējus un lielveikalu apmeklētājus savā pilsētā). Tāpēc tiem, kuriem iekšējais aicinājums ir kļūt par reliģisko organizāciju biedriem, lūdzu lieki nesatraukties un turpināt iesākto. Jo tieši tā mums lieliski palīdzat ! :)

Paspēj rezervēt savus svētkos šim vai nākamajam gadam! :)

mācītājs Valters Korālis
pirmais un šobrīd vienīgais
privātprakses mācītājs Latvijā,
t.i. nesaistīts ar reliģisko organizāciju pasūtījumu,

t. 29107312,
http://www.koralis.lv
http://www.ticu.lv

valters.koralis@gmail.com

Ievads brīvticībā. Ļevs Tolstojs un baznīca

1B

Ļevs Toļstojs, Mana ticība. Tulk.J.Šķirmants. Čikāgā: Šķirmants, 1970. 205 lp.

Tolstojs savu darbu Mana ticība uzrakstīja 1883./1884. g. mijā un kā laicīgā, tā garīgā cenzūra to aizliedza un nedaudz iespiestos eksemplārus izņēma no apgrozības. Taču darbs izplatījās pārrakstīts, un to pirmo reizi varēja Krievijā iespiest tikai 1911. g., t.i. pēc Tolstoja nāves. Tagad grāmatu latviski pirmo reiz pārtulkojis un arī pats izdevis J. Šķirmants ASV.

Par Tolstoju kā ievērojamu krievu rakstnieku un kā ortodoksās baznīcas un cara valdības vajātu ķeceri ir rakstīts tik daudz, ka te ir lieki nodarboties ar viņa domu pasaules sīkāku iztirzāšanu. Tādēļ varam apmierināties, tikai minot tās abus dialektiskos pretstatus. Grāmatā apliecināta dziļa neapmierinātība ar baznīcu. “Galīgi manu uzticību baznīcai iedragāja taisni tā baznīcas vienaldzība pret to, kas manā pārliecībā bija Kristus mācības būtība, un baznīcas pieķeršanās tam, ko es atzinu par mazvērtīgu” (6). “Mani visvairāk uztrauca tas, ka baznīca attaisnoja visus cilvēku ļaunumus, kā atsevišķu cilvēku, veselu tautu un citu ticību piederīgo apsūdzību un no tā izrietošus nāves sodus un kaŗus” (6). Tolstojam šaubu pārvarēšanai baznīca ieteica arī savus labi pārbaudītos un vienmēr derīgos līdzekļus: “Man stāstīja: vajadzīgs ticēt un lūgties. Man stāstīja, ka vajag lūgties, lai Dievs dod ticību, kuŗa dod to lūgšanu, kura dod to ticību, kuŗa dod to lūgšanu u.t.t. līdz bezgalībai. Bet saprāts un pieredze rādīja, ka šis līdzeklis nav īstais” (8). Uzrādījis lielu skaitu baznīcas trūkumu, viņš to galīgi noliedz:

Tāpat arī baznīca kļuva nevajadzīga, savu laiku nodzīvojis organs, kuŗu vienīgi aiz cienības pret to, kādu lomu tas spēlējis iepriekš, jānoglabā kaut kur tālāk (182).

Ko tad Tolstojs grib likt baznīcas vietā?

Arī šai jautājumā viņš sniedz nepārprotami skaidru atbildi. Viņš grib atgriezties pie īstās Jēzus mācības. Viņa izejas materiāls ir Jēzus kalna runa, kuŗu viņš sīki savā darbā ir analizējis. Tanī Tolstojs atrod pamatojumu savai reliģiskajai pārliecībai. Parafrazējis Jēzus kalna runas vārdus “Nepretojieties ļaunumam!”, viņš saka: “Bet tagad, kad es sapratu vārdus par nepretošanos ļaunumam, man kļuva skaidrs, ka Kristus nepārspīlē un neprasa nekādu ciešanu, ciešanu dēļ, bet vienīgi ļoti skaidri saka to, ko saka” (10). Tolstojam visa baznīcas dogmatiskā sistēma ir lieka un, atraisījies no jūdiskās atriebes morāles, viņš visu to reducē uz vienīgo imperātīvu – nepretošanos ļaunumam. Tā pēc viņa domām ir Kristus īstā mācība, lai pēc tam teiktu:

Es ticu Kristus mācībai, un lūk, tā ir mana ticība!

Var jautāt, vai Tolstojs ir pareizi sapratis Jēzus mācību? Atbilde ir tikai viena – to viņš nav darījis. Bet viņš pats arī godīgi to ir apliecinājis: “Es negribu tulkot Kristus mācību, es gribu tikai izstāstīt, kā es to saprotu” (1). Viņš ir bijis godīgs pret sevi un sniedzis savu Jēzus mācības uztveri. Skatīta no objektīvas reliģiju zinātnes viedokļa, tā ir diletantiska un amatieŗa pārdomu līmenī. Bet tā savu lielumu un paliekamu vietu iegūst ar to, ka tā ir dokuments kādas izmisušas dvēseles cīņai, kas, saistīta ar savas kultūras un baznīcas važām, grib tās saraut. Ar to Tolstojs ierindojas starp lielajiem tūkstošgadīgās miera valsts sapņotājiem, kuŗi jutušies radinieki ar viņu, kas pirmais savā sirdī nesa sapni par Dieva valsti.

Beidzot var jautāt, kādēļ šo Tolstoja darbu gandrīz pēc simt gadiem juties aicināts J. Šķirmants pasniegt latviešu lasītājiem? Atstājot pie malas aizdomas par krieviskās kultūras ietekmi mūsu vecākajā paaudzē un jūsmu par krievu “plašo dvēseli “, pienākam tuvāk patiesībai. Tulkotājs jūtas kā īsts kristietis-radinieks ar Tolstoja kristiānisma tulkojumu. To arī viņš atklāti apliecina:

Vienīgi atgriešanās pie patiesās Kristus mīlestības mācības glābs pasauli no bojā ejas un sagādās tai paradīzi zemes virsū (II).

Haralds Biezais

Avots: http://zagarins.net/jg/jg105/JG105_gramatas_Biezais.htm

Tolstojs
Ļevs Tolstojs (1828. gada 9. septembris – 1910. gada 20. novembris. Foto avoti: www.levtolstoy.org.ru, nekropole.info.

____________________________________

Citi avoti i-neta avoti latviešu valodā: http://kultura.delfi.lv/news/books/izdota-gramata-par-rakstnieka-leva-tolstoja-dzives-nogali.d?id=42860986

http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/5282-incukalniete-ar-tolstoja-asinim?tmpl=component&print=1

Revolūcijas caur reliģiju

Pagrabi 28-1
Attēlā: Līgatnes pagrabi. Uzraksts krievu valodā: “Bez sakariem nav vadības, . Bez vadības nav uzvaras.” /Foto: V.Korālis/

Reliģija vienmēr ir ietekmējusi pasaules vēsturi un arī ģeogrāfiju. Sašaurinājusi vai paplašinājusi valstu vai impēriju robežas. It īpaši tās reliģijas, kuras ir vairākuma sabiedrības ziņā. Ar pašām lielākajām reliģiskajām organizācijām, to veiksmīgākajiem vadītājiem tiekas lielu valstu vadītāji, piedāvājot masu saziņas līdzekļus par valsts kases naudu. Īpašos gadīijumos pat ar reliģisko organizāciju centriem veidojot diplomātiskas attiecības (piem. Vatikāns), arī ASV līderu līdzšinējā lielā labvēlība pret Mūna kustības centru D. Korejā utml.

Krievija. V.I.Ļeņinam bija misija izveidot citādāku Krieviju, nekā tā bija carisma laikā. Viņš savā pārgalvībā nosauca reliģiju par “opiju tautai” un ņēmās šo opiju iznīdēt. Gan garīgiem, gan fiziskiem līdzekļiem. Vi’ņa sekotāji to darīja ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā, Baltkrievijā, Kaukāzā, vēlāk arī Baltijā un citviet. Ļeņinisma sekotāji reliģisko simbolu vietā ilika “trīsvienību” – Marksu , Engelsu un Ļeņinu, likot to attēlus nēsāt apkārt maijā un oktobrī, un piestiprināt to bildes katrā darba vietā. Sv. Marijas vietā – Ļeņina sievu. Krupskaju, dievkalojumu vietā “sjezdus” un altāru vietā – pieminekļus un “mūžīgās ugunis. Svētdienas skolas vietā – oktobrēnus, Iesvētes iniciācijas vietā- komjauniešus. Mācītāju vietā- pirmos sekretārus un diakonu vietā – komjaunatnes sekretārus un viņu izpalīgus.

Tomēr, iespējams, ka tā bija kļūda. Ļoti dziļa un vēsturiska kļūda, jo bija piemirsts apstāklis, ka cilvēka reliģiozitāte nepakārtojas tik ātriem vēsturiskiem pāveidojumiem un tādai iecerētai cilvēka individuālās psihes destrukcijai pilnībā. Varam tikai pasapņot par to, kāda būtu bijusi Lielā Oktobra Sociālistiskā revolūcija, ja Ļeņins būtu ņēmis palīgos reliģiskās organizācijas, padarot tās par saviem līdzgaitniekiem. Atsevišķos vēstures posmos bija mazas veiksmes. Arī Latvijā baznīcas kalendāros 60-70 . gados atradīsim aizlūgumus par padomju darbaļaudīm 1. maijā un citus vieglākus piesitienus ar tā laika atbalstu politikai, lai varētu izdzīvot.

Iespējams, ka Rietumos, kur lielus psiholoģiskus un filozofiskus atklājumus veikuši ne tikai Z. Freids ar reliģijas lomas pārskatu un revīziju. Iespējams, ka K. G. Jungs ir devis ļoti lielu ieguldījumu cilvēka indivīda reliģiozitātes atklājumos, iedrošinot iet pavisam citu ceļu un revolūcijās izmantot vairs ne tikai poliitiskos, ekonomiskos, bet arī reliģiskos paņēmienus, lai tautas masās iedvestu veiksmīgāku skatu uz Rietumiem … vai vienalga uz kuru no vērtībām, kas tajā laikā ir modē, kuru ļoti vajag ieviest. Nu tik ļoti vajag, ka tiek tērēti pamatīgi resursi! Darbā ietverot to reliģiskās izteiksmes un “laimes” formulās, kas iesākto revolūciju nomāktajiem cilvēkiem kliedētu viņu dzīves pelēcību un nenozīmību. Apmēram šādi klājas daudzviet austrumeiropā, kur klīst mazi līdz-strādnieki un piedāvā atjaunot skatu uz saulainu nākotni ar jau ierastu reliģisku valodu un pacilātību.

Iespējams… Bet kā liekas Tev?

Posted in Ziņas brīvmācītāja statusā | Leave a reply

Intervija portālam sievietespasaule.lv

Profila Bildes 4

Kāda ir tava laba rīta formula?
Ja ir labs rīts, tad tas iesākas agri, ne vēlāk kā 7:00. Kaut arī ir izņēmumi un ļoti bieži esmu aizsēdējies pie datora taisot bildes (esmu arī fotogrāfs), vislabāk tomēr esmu juties, ja ir izdevies laikus aiziet gulēt. Veci ļaudis māca, ka gulēt ir jāiet tajā pašā dienā, tas nozīmē – pirms 24:00. Līdz ar to, var sacīt, ka labs rīts vienmēr sākas iepriekšējā dienā. Rīts man parasti iesākas ar savu sapņu pierakstīšanu pusnomodā. Tajos es parasti uzzinu pašu galveno par to, kas man jādara vai arī ko labāk nedarīt. Vēlāk seko rīta lūgšana- meditācija, vairākiem jogas vingrinājumiem un rīta skrējiens. Patīk tā sajūta, kad piesātinos ar skābekli un kārtīgi izkustos, pirms sākt lielākas lietas.

Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Mani arvien vairāk iedvesmo cilvēki, kuri bez ambīcijām vai izlikšānās cenšas būt paši. Visvairāk cilvēki iedvesmo tieši tad, kad es redzu arī viņu kļūdas, kuras viņi neslēpj. Tā varu izbēgt no viņu dievišķošanas, glorifikācijas, nevajadzīgas sajūsmas un beigu beigās- vilšanās un tukšuma. Es varu vien sajūsmināties par cilvēku tad, kad redzu viņa cilvēcisko pusi un priecāties par šo unikalitāti. Fotogrāfijā es meklēju cilvēka un dabas saplūšanas vietas. Piemēram, aktā cenšos nepadarīt cilvēka ķermeni lielāku, svarīgāku vai nozīmīgāku kā apkārt esošo dabu, jo cilvēka augums pats par sevi ir daba un tik un tā daba būs stiprāka par jebkuru no augumiem. Tāpēc cenšos sameklēt veidu, kā modelim dzīvot dabā un ļauties dabai viņu papildināt. Tas mani tiešam iedvesmo un iepriecina, ja izdodas.

Lasi visu interviju:
http://www.sievietespasaule.lv/personibas/nedelas_cilveks/sac_nedelu_kopa_ar_valteru_korali/

«Todien, kad Kārlis bija Karlīna» un «Todien, kad Rūta bija Rihards»

Internetā ir pieejama šī grāmatiņa. Vakar izlasīju.
http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4024%5D_lr_lm_gramata.pdf

DIVI SECINĀJUMI PAR PAŠU GRĀMATU:
1. Ja kaut ko šādu uzrakstītu bērnu fantasts Viks (Viktors Kalniņš), viņš paliktu latviešu bērnu literatūrā ar kārtējo oriģinālo darbu. Dāņi nesaprot latviešu bērnu literatūras misticismu un ministrija “sadarbībā” ar mācītājiem ir izveidojusi lieliski reklāmu šim darbam.
2. Latvieši ir lasītāju tauta. Tāpēc tā nesaprot ka grāmatas bērniem var izdot 500 ex. vai mazāk. Būs garantēts bibliogrāfisks retums.
Lielākā daļa sabiedrības esam aizķērušies uz šīs grāmatiņas “krāniņu- vāverīšu” slazda, t.i. runājot tikai par seksualitāti vai vēl jo vairāk- par seksu. Nožēlojami!

DIVI SECINĀJUMI PAR SATURU:
Droši vien, ka grāmatas (vai vismaz Labklājības ministrijas) mērķis bija runāt par dzimumaudzināšanas empātisko pusi, konkrētāk- dzimumpsiholoģiju. Izskatās, ka neveiksmīgs darbs un tad nu sanāk, ka divi iemesli:
1) sabiedrība VISĀS paaudzēs un vēl nav gatava galēji atklāti runāt par šiem jautājumiem;
2) konkrētā grāmata metodoloģiski to nemaz nespēj izdarīt, jo ir pārāk provokatīva un nav saistīta ar latviešu etnopsiholoģisko uztveri.

Iespējams, ka abi iemesli kopā. Tas, ka provokatīva, tas nekas. Arī “Zīlīte” savā laikā tāda bija un kādam palīdzēja droši vien.

Lielākā traģēdja šajā stāstā ir cita:
Tas, ka gan bērnu saldā ēdiena cukurs, gan bērnu pasaciņas tagad importējam no Dānijas. Beigās gan izvēršas par pasaciņām pieaugušajiem gan cukura, gan grāmatu gadījumā. Tas ir tāds visas sabiedrības maziohisms. Un tāds vakuums attiecīgajās tajās (ražošanas) vai citās nozarēs (ieskaitot filozofiju, teoloģiju un pedagoģiju). To ir jāsaka arī par konkrēto protestējošo kristīgo organizāciju pašizteiksmes ideju importu arīdzan. Jo gan teoloģijas pasniedzēji – no Rietumiem, gan tulkotā filozofijas un teoloģijas literatūra vēl arvien daudzas reizes pārsniedz latviešu oriģināldarbus un vietējās domas renesansi Latvijā. Mēs visās nozarēs atražojam to, ko citi iau ir radījuši. Mēs vairs neesam radoši. Ak, kādus gan epitetus teologu vidē nebija sākumā jāpanes Mārim Subačam un Jurim Rubenim par viņu radītajām teoloģiska satura pasakām. Starp citus, tās tulko un izdod nu jau pasaules līmenī citās valodās. Tas nozīmē intelektuālu eksportu pasaules literatūrā…

Latviešu folklorā ir lielisks materiāls, ko atbilstoši interpretējot, iespējams panākt lieliskus dzimumu tolerances modeļus visos bērnu vecumposmos. Tikai nu jā, ka tikai atkal kristieši nesakur sārtu arī šādiem vietējiem mēģinājumiem, jo tas nesaskanēs ar kristīgo organizāciju viduslaiku teoloģiju un domāšanu. Viens jau tāds ugunssārta mēģinājums bija pāris gadus atpakaļ, lādējot pagānus un ķecerus- t.i. latviešu folkloru, Lāčplēsi… Tāpēc es mēģinu saprast iemeslus, kādēļ ministrijas darbinieki izvēlējušies kārtējo reizi kaut ko importēt no “kristīgās Eiropas”.

Viduslaiku teoloģijas klātbūtni Piemēram angeloloģija (mācība par eņģeļiem) aizkavējusies vēlīno Viduslaiku ilustratīvos piemēros – baznīcu altāru kokgrebumos vai griestu gleznojumos attēloti eņģeļi ar izteikti VĪRIŠĶĀM dzimumpazīmēm (lasīt- krāniņiem). Tas ataino vai nu attiecīgā pasūtītāja savdabīgo interesi vai arī pavisam godīgu domāšanu, t.i. ka Dievs un eņģeļi ir tikai vīriešu dzimtē, ka vīrietis ir visas radības kronis, saturs un jēga. Kopš baroka laika ir pagājuši vairāki gadsimti un daži atsevišķi mēģinājumi latviešu sakrālajā glezniecībā un tēlniecībā nav pārspējuši šo vizuālo teoloģisko maskulinismu (vīrišķā pārākumu).

Nespēja pašu spēkiem veikt sintēzi starp pagānisko (matriarhālo kultūru ar 44 sievišķām dievībām latviešu mitoloģijā) un kristīgo (ja neskaita Marijas ikonogrāfiju, tad izteikti patriarhālu skatījumu) un nu jau pat politikā, novedusi cilvēkus pie konfrontācijas ne vairs tikai pēc etniskām, bet arī reliģiskām pazīmēm, radot attiecīgas nometnes un partijas. Ir izveidojušās antagoniski kristīgās vai pagāniskas domāšanas strāvojumi arī valsts varā, kas nemitīgi cībās viens ar otru. Rezultāts ir tāds, ka katra no pusēm importē attiecīgi to, ar ko vislabāk pielādēt savus ideoloģiju lielgabalus un pēc iespējas skaļāk izšaut. Sociāldemokrātiska interese par cilvēku (arī bērnu) kā tādu visās no frontēm palikusi kādā piecpadsmitajā vietā. Ja tas tā nebūtu, tad mācītos no Igaunijas, kā attīstīt dzimstību, lai jel kam pēc kādiem gadiem to visu būtu kam mācīt un rādīt.

Un iznākums – interesanta laika pavadīšana ķīviņos un saukļos, iztērēti līdzekļi. Toties retu grāmatu kolekcionāriem šī grāmata būs vēlāk tikpat vērtīga kā daža pastmarka.

Attēlā: Meitene ar mammu un Rafaelo /Foto: V.Korālis/

Kāzu baltā diena Tukumā 28.04.2012

Screen Shot 2012-04-20 At 12.40.28
KLIKŠĶINI UZ AFIŠAS

Ja Tu vēlies satikties ar cilvēkiem, kuri Latvijā rūpējas par kāzu īpašo noskaņu un skaistumu, tad satiekamies Jaunmoku pilī (Tukums) 28. aprīlī. Iesvētīsim atjaunoto dārza lapenīti, strūklaku un lieliski pavadīsim dienu. Tā būs iespēja satikt mani un citus afišā minētos pakalpojumu sniedzējus klātienē, iepazīties un radoši gatavoties saviem īpašajiem svētkiem.

Sadarbībā ar Jaunmoku pils administrāciju: http://www.jaunmokupils.lv
Brīvticība (ticība ārpus reliģiskām organizācijām): http://www.ticu.lv
Raksti: valters.korālis@gmail.com
Lattelekom 64023494 / LMT 29107312

Miris pasaulē viens no brīvākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Stīvs Džobs.

Steve 1955-2011-1
“My job is to not be easy on people. My job is to make them better.” /Steve Jobs/

Miris pasaulē viens no brīvajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Stīvs Džobs.

Stīvs Džobss – biogrāfiska uzziņa:
1976. gadā Džobss 21 gada vecumā nodibināja uzņēmumu Apple Computer kopā ar savu tolaik 26 gadus veco draugu Stīvu Vozniaku. Kopš tā laika kompānija kļuvusi par vienu no vērtīgākajām pasaulē.
Pirmie Apple produkti bija Apple datori, kam sekoja Macintosh datori, kas 1980. gados ieguva lielu popularitāti.
1985. gadā pēc iekšējām nesaskaņām uzņēmumā Džobss pameta Apple un nodibināja uzņēmumu NeXT, kas specializējās darbstaciju izstrādē uzņēmumiem. 1986. gadā viņš nodibināja animācijas filmu studiju Pixar.
Džobsa prombūtnes laikā Apple piedzīvoja piedzīvoja lejupslīdi attīstībā, taču 1996. gadā tika panākts izlīgums, un Apple par 429 miljoniem dolāru iegādājās NexT, savukārt Džobss atgriezās uzņēmuma vadībā.
Viņš radījis tādus visā pasaulē populārus produktus kā mūzikas atskaņotājus iPod, viedtelefonus iPhone un planšetdatorus iPad.
ASV prezidents Baraks Obama trešdien cildināja Džobsu kā vienu no Amerikas “diženākajiem izgudrotājiem”.
“Viņš pārveidoja mūsu dzīves, pilnīgi izmainīja priekšstatu par veselām nozarēm un paveica vienu no retākajiem varoņdarbiem cilvēces vēsturē – viņš izmanīja veidu, kādā katrs no mums redz pasauli,” norāda Obama.
Savukārt ASV tehnoloģiju giganta Microsoft dibinātājs Bils Geitss uzskata, ka Džobsa ietekme būs jūtama vēl daudzu paaudžu garumā. “Pasaulē reti notiek tā, ka kādam ir tik milzīga ietekme, kāda bijusi Stīvam, un tās sekas būs jūtamas vēl daudzas paaudzes,” uzskata Geitss. / http://www.diena.lv /
____________________________________________________________

Paldies par visu, ko viņš radīja arī priekš manis- Apple! Var pat sacīt, ka viņš daudzos izveidojis ne tikai tehnoloģijas, bet kultu, kas līdzinās reliģijai.
Tomēr viņa radītie priekšmeti un to lietošanas filozofija man palīdz sazināties ar pasauli un sekmīgi strādāt jau 7 gadus, kopš aizgāju no PC un nepazīstu nekādus datorvīrusus ne IPhonā, ne vairākos datoros savās mājās. Tas man palīdz arī foto jomā brīvi strādāt ar bilžu programmām.

Kāds tam sakars ar brīvticību un šo lapu? – http://www.ticu.lv – Stīvs Džobs ir viens no tiem, kurš mani iedvesmojis pavisam citādāk domāt un rīkoties reliģijas jomā:
* bez lieka iepakojuma;
* ar minimālismu jebkurās darbībās;
* ar lakonismu un tiešamību saziņā.

Protams, ka arī bez vīrusiem, t.i. lieku cilvēku vai reliģisku organizāciju pēdu nospiedumiem mūsu dvēselē. :)

Foto no http://www.macpasaule.lv

Fotoizstāde SATIKŠANA Umurgas tautas namā

 Dsc4690 - Version 2

Kādus gadus iepriekš bija fotoizstāde manis izveidotajā izstāžu zālē Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas tornī. Pa šiem gadiem esmu palicis prasīgāks pret sevi foto filozofijā un izpildījumā un izvairījies no jebkādām izstādēm. Bez tam, klātienes sabiedrībā un virtuālajā vidē “eksponējos” pašpietiekami daudz – kristības, kāzas, bēres, sarunas… vai vakaros, apsēžoties pie bilžu apstrādēs, nemitīgi fonā draugiem.lv atvērums… Sabiedrības jau man vienmēr ir pieticis. Pietrūkusi drīzāk radoša vienatne vai sakarīgas divata sarunas par būtisko.

Jāsaka, ka liela daļa manu fotoreportāžu nebūtu tapušas bez manas sievas Gunas un bērnu Toma, Annas Lauras un Natālijas darba. Pateicoties viņiem, jūs varat skatīties kāzu, kristību bildes www.draugiem.lv un www.ticu.lv , kurās esmu redzams arī es. Pa šiem gadiem fotografēšana no vaļasprieka ir kļuvusi par ģimenes uzņēmumu – par vienu no maniem profesionālajiem darbiem.

Starp citu, Limbažu pusē strādāja leģendārais pareģis un fotogrāfs Eižens Finks, sievietes skaistuma apgleznotājs Boriss Bērziņš u.c., kas mani iedevesmojuši būt PAŠAM. Es zinu, ka daudziem cilvēkiem neesmu pieņemams savu uzskatu un darbības dēļ. Tomēr – vai tas kādu sajūsmina, vai sāpina, mani tas nesatrauc. Es turpināšu darīt to, uz ko esmu aicināts, aizpildīdams šajā pasaulē to telpu un laiku, kas tieši man atvēlēti.

Paldies manai ģimenei, kristību un laulību dalībniekiem, modelēm un modeļiem un it visiem, kas ar mani sadarbojušies kaut jel kādās radošajās izpausmēs, ieskaitot foto jomu! Radošas sarunas! Arī bez vārdiem… :)

Tādēļ, ja vēl kādās citās vietās būs interese par fotoizstādi un sarunu par manu pasaules uzskatu, tad apdomāšu par šādu iespēju.
Tomēr šopavasar piekritu Vidzemes bibliotēku piedāvājumam – parādīt kādas savas bildes izdrukātā formātā.

Izstāžu vietas un laiki:
Limbažu bibliotēkā 1.05. – 1.06. 2011.
Umurgas Tautas namā 9.06. – 9.07.2011

Paldies Latvijas kultūras un izglītības iestādēm par iespēju sadarboties!
e-pasts: valters.koralis@gmail.com, t. 29107312

Klikšķini un skaties attēlus no izstādes atklāšanas Limbažos!

 Rgb7985 Dsc4700 Rgb5204
 Rgb5189-1 Rgb7781 Dsc4730
 Dsc4767 Rgb3238 Rgb3615-1
 Rgb5182 Dsc47332010.04.04 14-39-182009.08.01 16-58-12
 Rgb7707 Dsc47592009.08.25 23-19-58 Rgb2033 - Version 3 Rgb3147 - Version 2

Mans modinātājs Krū atgriezies

 Rgb4761 Rgb4737 Rgb4766

Netālu no manas mājas ik gadus purvā apmetas dzērves. Viņas dodas meklēt broakstis un vakariņas tīrumos. Ir tik jauki no rītiem pamosties ar skaistiem “krū, krū!” un šīs pašas balsis dzirdēt arī saulrietos. Dabas liturģija ir daudz skaistāka par to, ko cilvēki radījuši savās baznīcās. Un tā priekš manis ir pietiekami spēcīga, lai es paliktu dzīvot un stradāt tieši Latvijā.

Dotētais reliģiskais bizness Latvijā

“Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja akceptēja līdzfinansējumu piešķiršanu 2315 latu apmērā, lai Lielajā piektdienā, 22.aprīlī, vairāku konfesiju kristieši no daudzām Rīgas draudzēm varētu doties Ekumeniskā Krusta ceļa gājienā, kas plkst.12.00 sāksies no Sv.Jēkaba katedrāles.

Gājienā plānotas 14 apstāšanās stacijas dažādās Vecrīgas vietās, kur paredzēti dažādi veidoti uzvedumi, kas atainos Jēzus Kristus dzīves pēdējo brīžus. Uzvedumu sagatavošanā ir iesaistīti profesionāli aktieri. Gājiena laikā tiks dziedāti arī pazīstami ciešanu laika dziedājumi.

Krusta ceļš (Via Crucis) ir viena no populārākajām ticīgās tautas tradīcijām Romas katoļu baznīcā, kas mūsdienās guvusi lielu ievērību un atsaucību arī citās konfesijās. Pasākums ir ne tikai Jēzus dzīves pēdējo notikumu piemiņa, bet arī gājiens, kurā ticīgie lūdz par savu tautu un valsti.

Līdzekļi Krusta ceļa līdzfinansējumam tiks ņemti no Izglītības, kultūras un sporta departamenta budžeta apakšprogrammas “Finanšu līdzekļu rezerves sporta un kultūras pasākumu atbalstam”. / no http://www.riga24.lv/zinas/46/72007 /
_____________________________________________________

 Rgb4684-1

Attēlā: Klusā nedēļa Ķelderlejā Valmierā 2011. gadā. Gauja pārplūdusi. Pa šo ceļu veda nošaut un apbedīt ebrejus, kuri ar saviem reliģiskajiem ieskatiem un aktivitāti II Pasaules kara sabiedrības ideoloģijai un ekonomikai izrādījās lieki.

Latvija 2011. gada sākumā ir nopietnas taupīšanas režīma priekšā. Vecākiem draud samazināt pabalstus, pensionāriem pensijas, studentiem- stipendijas, pašvaldībās cilvēkiem ir lieli parādi par apkuri utt. Nav neviena ziņu raidījuma, kur nebūtu runas par līdzekļu konsolidāciju jeb apcirpšanu. Šādu samazinājumu piedzīvo arī pašvaldību sporta un kultūras nozares. Cilvēki ar labu humanitārā cikla izglītību un pat zinātniskiem grādiem ir spiesti strādāt ārzemēs mazkvalificētu darbu tikai tādēļ vien, ka Latvijā nespējam vai negribam veidot sabalansētu budžetu. Tomēr visiem ir skaidrs, ka budžets veidojas no atbilstošas filozofijas par labu tam vai citam novirzienam.

2011. gada Klusajā nedēļā, atverot neta lapasupes, pamanīju tik tiko pamanāmu virsrakstu ar atbilstošu loģiku un pamatojumu Rīgas domē. Prakse rāda, ka daudzas lietas, kas sākumā notiek Latvijas lielākajā pašvaldībā, vēlāk par normu tiek pieņemtas citās Latvijas lielākās vai mazākās pašvaldībās. Viss aizsākums radies no t.s. “Lūgšanu brokastīm”, kas kā tradīcija ieviesusies no tālās un bagātās ASV. Tam visam līdztekus arī Tēvu diena kā militārisma atcere un vēl vairākas kosmopolītiskas un ideoloģiskas subkultūras norises.

Bet tagad tieši par augšminēto rakstu. Kaut arī Krusta ceļš, līdzīgi citiem kolektīviem notikumiem, ir jauks cilvēku socializēšanās pasākums, domāju, ka šāda dotācija ir nepamatota un nevajadzīga no vairākiem viedokļiem. Mēģināšu savu domu izteikt skaidrāk un plānveidīgāk.

Pirmkārt, klaji dotējot jebkādu reliģisku ceremoniju, vienalga kristīgo Krusta ceļu vai pagānisko Bluķa velšanu, tiek klaji ignorēta LR Satversme par valsts un baznīcas (reliģisko organizāciju) šķirtību.

Otrkārt, dotējot vienu vai otru reliģisku kustību vai to apvienību, tiek degradēts reliģiskais tirgus. Es saprotu, ka daudziem nepatiks šis vārdu savienojums “reliģiskais tirgus”, bet tāds tas diemžēl ir sabiedriskajā formācijā ķapitālisms” un konkrētajā zemē, kur dzīvojam un cilvēkiem ir ļoti dažāda reliģiskā identitāte un prakse. dotējot vienu novirzienu, pabērna lomā paliek citi. Ja nolemj dotēt un reklamēt Latvijā lielāko reliģisko novirzienu, tad tas nebūt nepierāda šāda virziena patiesīgumu. Savukārt, ja izlemtu dotēt kādu nelielu reliģisko kopienu, arī tiktu mākslīgi ietekmēts balanss, process, kas ir vienīgi indivīdu un sociālo procesu ziņā.

Treškārt, dotējot šo vai citu reliģisku aktu, pašvaldība reliģiski jūtīgiem cilvēkiem rada ilūziju, ka šāda vai cita “Sūnu Ciema Laimes Lāča” filozofija un teoloģija sniedz atbildes uz cilvēciskām alkām izejai no krīzes. Krīzi risina ar pavisam citām sociālekonomiskajām metodēm. Pie kam, atceroties un dziļi cienot jebkuru indivīdu ar jebkuru reliģisku praksi, kas neekspluatē sabiedrības kopējo labumu. Drīzāk palīdz to pavairot paši brīvprātīgi ziedojoties.

Ceturtkārt, lai arī krusta nešana izskatās dotācija kristietībai no valsts puses, drīzāk jārunā par diametrāli pretēju pēc-dotāciju ar negatīvu saldo tieši kristietībai kā tādai. Ekspuatējot kristietības centrālo simbolu – krustu, tieši Krusta karos vai kolektīvās ugunsmoceķļu orģijās, sadedzinot raganas un ķecerus, vai pat holokaustā, kritietība ir grimusi savās dziļākajās bedrēs, vēlākos gadsimtos neskaitāmas reizes atvainodamās par šīm tumšajām savas vestures lapaspusēm. Tādēļ ļoti nopietni apsverams būtu šāds solis no kristīgo institucionālo baznīcu ideoloģiskā viedokļa.

Piektkārt, ne visiem kristiešu novirzieniem tieši Krusta ceļš ar 14 stacijām un grezni tērptu garīdzniecības manifestāciju liksies pieņemams kā atzīstamākā lūgšanu metode. Tādēļ teoloģiski un sociālaktropoloģiski tas izsauks drīzāk vairāk diskusiju, nekā vienprātību šādos teatralizētos ielu pasākumos. Kuluāros izskanējušie argumenti, ka šajos pasākumos piedalās daudz cilvēku, nebūt neatspoguļo tās daudzās reliģiskās prakses, ko pielieto vēl citas kristīgās denominācijas Latvijas sabiedrībā. Bet netiek dotētas! Līdz ar to šāds vienpusējs reliģisks pasākums sniedz tikai kāds noteiktas krietiešu grupas reklāmu TV, internetā un citur. Reklāmu par pašvaldības naudu.

Bet kāds jautās, ko tad īsti darīt? Kā šo jautājumu atrisināt pozitīvi un izvairīties no reliģiska rakstura ķīviņiem, kas vēlāk izrādās ir pavisam ekonomiskas dabas? Atbilde būtu pavisam vienkārša.- Latvijas turpmākajām valdībām un pašvaldībām jārūpējas, lai par reliģisko darbību maksātu paši to dalībnieki. Ar privātās iniciatīvas- sponsoru, fondu atbalstu, stiimilējot atbilstošas nodokļu atlaides un tamlīdzīgi. Līdzīgi būtu jāpārskata visi esošie likumi, kas paredz jebkādu dotēšanu reliģiskām organizācijām. Tikai un vienīgi tad beigsies publiskas grāmatu dedzināšana reliģisku līderu vadībā, bluķa velšanas un Krusta nešanas par citu iedzīvotāju naudu. Un pats galvenais- ķīviņi satarp vieniem vai otriem reliģiskiem grupējumiem- pagāniem un kristiešiem. Un pavisam tuvākā nākotnē, acīmredzot vēl citiem, kas it strauji var ienākt Latvijā un sava skaitliskā sastāva dēļ un labi nokārtotā lobismā pieprasīt dotācijas savām kulta celtnēm, rituāliem vai vienkārši tāpat, prieka pēc.

2009.09.29 01-05-38

Domāju, ka būs daži kristieši emocionāli argumentēs, apgalvodami, ka no šādiem pasākumiem sabiedrībai nāks svētība kā no pārpilnības raga. Svētība no šādiem Krusta nešanas pasākumiem? Tad jau ikgadējos Aglonas saietos pasākumos sen visu morāli ētiski mūsu valstī būtu sakārtojuši. Tad jau pēc Rīgas Doma ekumēniskajiem dievkalpojumiem mūsu valstī vismaz pāris mēnešus nebūtu neviena korupcijas skandāla. Bet nekā!

Vajadzētu drīzāk aizbraukt tepat uz netālo Igauniju paskatīties, AR KĀDĀM īsti metodēm sabiedrība tiek uz priekšu gandrīz visos grūtajos jautājumo. Pie kam, bez šādām “Laimes Lāča” metodēm. Igaunija neizceļas ar ārēji teatrālām reliģiskām darbībām. Ar ziemēļniecisku pašcieņu raugās savas tautas nākotnē un lietas tomēr lēnām risinās par labu tieši tās tautai.

Ja kādam šajā rakstā liekās par maz teoloģijas, varētu aizdomāties, ko par šādu problemātiku teiktu izcilais vācu teologs, disidents un moceklis Dītrihs Bonhēfers (1906 – 1945) vai Latvijā no pagodinājumiem ateicies profesors Roberts Feldmanis (1872- 2002), kurus arvien biežāk pieņemts citēt kristīgajā periodikā sev izdevīgā gaismā.

Jo mazāk reliģisko tingeltangeļu, jo valstis attīstās stabilāk. Piemēri? Somija, Igaunija/ Iepretī- Latīņameika, Grieķija, Portugāle… Šo paradoksu senāk dzirdēju kādā socioloģiska rakstura konferencē. Nu beidzot pārliecinos, ka tā tiešām ir taisnība. Jā, arī Latvijā!

Aiz mana viedokļa nestāv neviens fonds, ne arī kāds konkrēts politiķis vai uzņēmējs. Šīs patiešām ir manas domas, kas radušās manī pašā un paša vārdiem izteiktas. Mani Brīvticības centieni, kas pausti www.ticu.lv arvien būs veltīti tam, lai reliģija būtu katra cilvēka personiski izvēlēts (un apmaksāts) ceļš, nevis visas sabiedrības pienākums atbalstīt nelielu sauju cilvēku, kas vēlas īstenot tos vai citus savus mērķus uz sabioedrības rēķina. Šīs lapas galeriju fotogrāfijās redzat cilvēkus, kuri paši par savu naudu ir apmaksājuši savus reliģisko praksi un neko nav gaidījuši no valsts, pašvaldības vai pat ārzemju misijas organizācijām.

Vairāk attēlu no NEDOTĒTĀS reliģikas prakses
skat. www.draugiem.lv profilā “Valters Korālis”

Teksts & foto – mācītājs Valters Korālis

“Ko dosim mēs, bērni?”

Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi. (Mt. 2:8-12)

 Rgb2934

Šogad Ziemassvētku gaidīšana ir bijusi skaista, jo dabā ap mums daudz balta sniega un zemei košs apsegs kā mierinājums. Tomēr mūsos un mums apkārtējos cilvēkos paļāvība un drošība nākotnei mazinājusies. Ikviens no mums meklē kādu pamatu, kādu atskaites punktu, no kā atkal veidot dzīves atspērienu.

No seniem laikiem cilvēki, apciemojot viens otru, paņem līdzi ko īpašu dāvanai. Dažreiz tā ir gandrīz nejauši iegādāta, bet citreiz ļoti rūpīgi izvēlēta tieši konkrētajam cilvēkam un situācijai. Mijoties vēlmei saņemt dāvinas vai tās dot, nereti iemācamies priecāties arī par to otro, par dāvanas došanu kā skaistu un cildenu savas dveseles nesavtības piedzīvojumu. Šobrīd, kad daudziem Latvijā ir grūtsirdība par to, ka nevar uzdāvināt tieši to vai tik, cik vēlas, atveras vesela jautājumu kārta par dzīves jēgu. Jā, arī par dzīvi kā cīņu – kam gan tā? Vai vispār kaut kam ir jēga un tamlīdzīgi…

Šajā zīmīgajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā mani ļoti uzrunāja ziņa par Āfrikas valstī Sudānā pazudušajiem Latvijas lidotājiem. Vēlāk tiem, kas notikumiem sekoja līdzi bija liels prieks par ziņu, ka viņi atrasti un atbrīvoti. Bet vēl pēc dažām dienām atklājās pats pārsteidzošākais – viņi ir izglābušies paši saviem spēkiem bez būtiskas ārējas jeb valsts palīdzības. Šis stāsts ir šokējošs vismaz divās nozīmēs: 1) Kaut šie trīs vīri tomēr nebija teiksmainie Austrumu gudrie, tomēr viņiem ir bijusi uzkrāta lieliska pieredze objektīvi apzināties situāciju; 2) Tieši viņu un tikai viņu pašu rīcība ir mainījusi situāciju un izredzes par 180 grādiem jeb no gūsta uz brīvību. Ārpus jebkāda diplomātiska protokola. Viņi rīkojās tā, lai nonāktu pie saviem tuviniekiem un būtu viņiem šī gada un iespējams visa mūža lielākā dāvana.

Pieņemu, ka daudzi cilvēku patiesās ikdienas sajūtas un bažas ir līdzīgas. Visapkārt tikai vieni vienīgi tukši solījumi un gudra izrunāšanās. Bet daiļvārdība jau neuzlabo objektīvo situāciju ne ārpus mums, ne arī mūsu sirdīs. Ja apsēžamies un paskatāmies apkārt meklējot tos, ar kuriem varam pasākt ko būtiski jaunu vai drosmīgu, tad tādus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Iespējams, ka vairāk pat par trīs nesanāks. Varbūt tas ir kāds skaitļa arhetips un tieši tādēļ sirmajā senatnē pirmie Austrumu dāvanu nesēji un pielūdzēji bija tikai trīs? Iespējams. Varbūt, ka tas tā ir vienmēr un visur. Jo arī Kristus saka: “Kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū”.

Mūsu ģimenes relikvijās ir atrodami divi dzeltenas krāsas dokumenti, kuros lasāms, ka par kritisku attieksmi pret to, ko redzam, mums ir nolemts būt izslēgtiem no institucionālās baznīcas. Tādēļ jau vairākus gadus ar sievu neesam nevienas reliģiskas organizācijas biedri. Un jūtamies ļoti labi, jo no sirds ticam Dievam tāpat. Tāda vieda ticīgo kā mēs, Latvijā ir ļoti daudz. Īstenībā taču vairums cilvēku ap mums! Man pašam ir gods un iekšējs aicinājums savā mācītāja privātpraksē kalpot visiem tiem Latvijas brīvticīgajiem jeb ārpus reliģiskajām konfesijām ticošajiem, kuri nevēlas savu ticības un dzīves filozofijas koordināšu sistēmu saskaņot tieši ar kādu gaužām cilvēcisku instanci, tomēr ticības lietās rīkoties saskaņā ar savu gribu. Un, ja paskatāmies vēsturē, tad tieši tādi cilvēki ir būtiski ietekmējuši notikumu gaitu mākslā, kultūrā, poltikā un pat reliģijā. Pārāk liels komformisms un tolerance nevietā visbiežāk radošos cilvēkus nogalina, padarot pārlieki līdzīgus citiem. Tik līdzīgus, ka mums nāktas jautāt nu jau latviski hrestomātisko jautājumu: “Kas es esmu?”. Šī jautājuma patieso un dziļāko atbildi nevar atbildēt neviens dienesta stāvoklis vai izraudzīts padomnieks. Tas katram ir jāatbild pašam no dziļas dvēseles dzelmes, kas glabā mūsu dzīves jēgas lielāko noslēpumu.

 Rgb2337

Brīžos, kad ausīs ieskanās senās Ziemassvētku dziesmas vārdi “ko dosim mēs, bērni, ko dāvāsim Tev? Ak pieņem mūs pašus par dāvanu sev!..”, mēs nojaušam, ka šie sakrāli sacerētie vārdi neattiecas tikai uz šauri reliģisko sfēru. Tie ir spēcinājumi vārdi dāvanai vispār. Dāvanai vienam priekš otra un vienam caur otru. Tie atsedz mūsu patiesāko krīzi jeb mūsu dvēseles nabadzību kā patiesas klātbūtnes un nedalītas uzmanības deficītu starp mums un alkas pēc piepildījuma vienam otrā. Līdzīgi kā kristietībā Dievs iemiesodamies cilvēcē un gudrajiem ceļiniekiem ir atrodams un pielūdzams pavisam attālā provincē, nost no ierastajiem varas centriem un iestaigātām takām, tāpat arī cilvēki viens otram var atrasties kā brūnums un jaunatklājums visnepieredzētākā veidā.

Ne visi no mums ir trīs austrumu gudrie, lidotāji, prezidenti, ārsti vai skolotāji. Toties ikviens no mums var būt pietiekami gudrs, lai pa vienu un to pašu ceļu atnākot, tālāko zinātu sevī pats un to mīlestībā un degsmē īstenotu.

Vēlu ikvienam savam novadniekam priecīgus Ziemassvētkus
un darbīgu, radošu un drosmīgu Jauno, 2011. gadu.

mācītājs Valters Korālis
/Raksts publicēts laikrakstā “Auseklis”, 23.12.2010/

Intervija ar privātprakses mācītāju V.Korāli

 Rgb1765-1
Kāpēc Dievs liek iet cauri tik daudzām ciešanām?

Katrā reliģijā tam ir cits skaidrojums. Cilvēcei, neatkarīgi no dažādiem reliģiskajiem skaidrojumiem,lai nonāktu līdz nākamajām attīstības pakāpēm, jāiziet cauri zināmām ciešanām. Domāju, ka tikai sāpēs tā pa īstam sajūtam savu miesu un arī dvēseli. Visas lielās lietas nāk „caur” ciešanām. Sākot no piedzimšanas. Tāpat vēlāk neviens nopietns sasniegums, vienalga vai tas būtu olimpiskā čempiona tituls vai zinātņu doktora grāds, nav iespējams bez zināmām grūtībām un ciešanām. Pārbaudījumos un ciešanās mēs iemācāmies īstumu. Krīzes situācija un piespiedu gavēnis iemāca atmest visu lieko. Bieži vien tikai šādā brīdī cilvēks pirmoreiz tā pa īstam novērtē to, kas viņam ir. Bieži izrādās, ka bez daudzām lietām var arī mierīgi iztikt, pielabojot to, kas jau sagādāts agrāk. Uz brīdi pierimstot, daudz labāk atklājas, par ko patiešām ir vērts atdot savus pēdējos latus un kādiem darbiem savu laiku nav vērts ziedot.
Varbūt ir lietas vai pakalpojumi, ar kuriem varam norēķināties, liekot lietā savus talantus. Lielās grūtībās lieliski īpaši atklājas arī tas, kuri ir mūsu īstie draugi, un kurām attiecībām savu laiku nav vērts tērēt. Jā, tas izklausās diezgan pretīgi, jo visi zinām, labu draugu nekad nevar būt par daudz… Bet tā ir tikai tāda runāšana. Diemžēl mēs pārāk daudz sava laika un līdzekļu tērējam tukšām sarunām, nevajadzīgas informācijas uztveršanai un pasākumiem, kuros mierīgi varam arī nebūt. Bieži vien grūtos brīžos viscilvēciskākās sarunas izveidojas tieši ar trūcīgākajiem ļaudīm. Varam skatīties uz Šveici un citām bagātajām valstīm, bet šajā pasaulē ir arī Indija, Bangladeša un dziļā Latgale… Paraugoties, kā klājas cilvēkiem tur, nemaz tik ļoti vairs čīkstēt negribas. Taču tas ir tikai mans redzējums. Nevēlos tēlot Mozu, kurš tagad kādu grasās izvest no tuksneša. Tās arī šobrīd ir lielākās pārmaiņas manā dzīvē, ka vairs negrasos nevienu nekur vest. Pieņemu cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Tikai – diemžēl latvieši baidās būt spilgti. Ar savām šābrīža izjūtām un nostāju, es uz tā fona, droši vien, esmu spilgts, un līdz ar to neatstājunevienu vienaldzīgu. Bet vadītājam tādam ir jābūt. Nav jau īpaši lielas izvēles – vai nu kāds ir vadītājs, vai arī seko kādam citam. Tāpat kā ārstam, arī man ir savi „pacienti” un būtu muļķīgi ļaunoties uz tiem, kuri sev izvēlējušies citu ceļu…

Pilna intrervija žurnāla “MEZGLS” 2010. g. decembra numurā:
Kāpēc brīvmācītājs Valters Korālis uzskata, ka visas reliģijas Rietumeiropā lielākā vai mazākā mērā ir uzņēmējdarbība?
Saruna par tradīcijām, vērtībām, baznīcu, fotogrāfiju, brīvticību un dzīvi.

Nopērc, lasi, uzzini, pierkrīti, strīdies pretī, atmini dzīves krustvārdu mīklas… Dzīvo! (sun)

http://www.santa.lv/lv/zurnali/mezgls/par.html?santa.subscribe_id=8

Foto: V.Korālis

Kas izdomāja Ziemassvētkus?

2008.11.26 01-07-04
Grūti noticēt, bet eglīte ne vienmēr bijusi Ziemassvētku rota, savukārt piparkūkas izmantotas kā tabletes pret dažādām kaitēm. Ejam meklēt svētkus!

Stāstu sāksim ar Svēto Niklāvu, Pjēru Noelu, Santa Klausu, Krisu Krinkli, Tēti Mikulašu, Salaveci, Ziemassvētku vecīti. Viņus sauc tik dažādi, bet uzdevums visiem viens — parūpēties par dāvanām bērniem un pieaugušajiem. Kurš izdomāja vīriņu sarkanajā mētelī ar garo bārdu?

Kā radies Ziemassvētku vecītis
Par Ziemassvētku vecīša prototipu tiek uzskatīts Svētais Nikolass jeb Mirras bīskaps, kurš dzīvoja 4. gs. mūsdienu Turcijas teritorijā. Viņš bija labsirdīgs un dāsns vīrs. Nostāsti par viņa labajiem darbiem tika daudzināti tuvu un tālu. Te viņš nabadzīgam bērnam zem gultas nolika apavu pāri, te izsalkušam ubagam paslepus somā iebāza siltu maizes kukuli.

Skatoties filmas, esi pamanījis, ka reizēm Ziemassvētku vecītis ierodas visai savdabīgā veidā — pa skursteni. Arī par šo tradīciju jāpateicas Nikolasam. Reiz neilgi pirms Ziemassvētkiem viņš apmeklējis trīs nabadzīgas māsas, kuras nevarēja atļauties apprecēties. Pirmās divas naktis viņš to mājās atstājis pūra naudu divām māsām, bet trešajā naktī durvis bijušas slēgtas. Nikolass veicis akrobāta cienīgu triku — uzrāpies uz jumta un trešajai māsai domāto naudu iesviedis pa skursteni.

Kādu tu parasti zīmē Ziemassvētku vecīti? Amerikāņu mākslinieks Tomass Nasts 1863. gadā avīzes vākam uzzīmēja vīru ar baltu bārdu un dāvanu maisu. Vēlāk šo viņa aizkustinošo zīmējumu reklāmas industrija padarīja slavenu un atpazīstamu. Vīrs ar balto bārdu bija visur — uz atklātnēm, veikalu skatlogos un dzērienu plakātos.

Ak, eglīte, ak, eglīte!
Latviešiem patīk domāt, ka Ziemassvētku eglītes tradīcija aizsākusies tieši Rīgā. Jāuzslavē mūsu pilsētas rātskungi, kuri tālajā 1510. gadā rakstos minēja Rātslaukumā uzstādīto svētku eglīti, nodrošinot, ka Rīga tiek uzskatīta par Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu. Egle tolaik tikusi rotāta ar papīra puķēm. Agrāk eglītes mājās neviens nenesa — visi pulcējās ap centrālo pilsētas egli.

Patiesībā pirmie Ziemassvētku eglītes rotājuši vācieši. Viņi gan šo faktu nav iegrāmatojuši. Šur tur 16. gs. hronikās pazib raksti par īpašu amatu — pilsētas egles sargātāju. To ieņemt varēja kāds no pilsētniekiem, kurš visu gadu sevi bija pierādījis kā cienījamu vīru. Viņa uzdevums bija uzmanīt, lai vietējie suņi neapēstu piparkūkas vai mazie pilsētnieki neaiznestu egles rotas mājās.

Jau izsenis Ziemassvētkos pie egles izspēlētas Bībeles ainas, kur darbojās pirmie cilvēki — Ieva un Ādams. Eglē tika kārti grēka āboli, ar ko čūska kārdināja Ievu. Tagad tos nomainījuši spoži, apaļi bumbuļi. Līdzās tiem eglīti grezno arī ar svecītēm. Bet pirmā ielikt eglītē svecītes iedomājās Brandenburgas princese un Brigas hercogiene Doroteja Sibilla 1611. gadā.

Piparrauši zāļu vietā
Pirmās liecības par medus un garšvielu kūkām atrodamas jau senajā Ēģiptē. Tiesa, ēģiptiešiem tādi Ziemassvētki pat sapņos nerādījās, viņiem vienkārši garšoja saldumi. Taču piparkūkas, ko pazīstam mēs, jau 14. gs. Nirnbergas vīriešu klosterī radīja mūki, jo viņiem bija pieejamas no ārzemēm atvestās garšvielas.

Drīz vien piparkūku bizness Vācijā gāja plašumā. Bijis pat speciāls amats — piparkūku cepējs, ko apliecina 1370. gadā veiktais ieraksts Minhenes pilsētas nodokļu atskaitēs. Šiem cepējiem bija arī savas cunftes. Ne katrs drīkstēja saukties par piparkūku meistaru. Katrai Vācijas pilsētai bija tikai tai raksturīgas piparkūkas. Visi zināja, ka piparkūkas ar sukādēm un mandelēm nāk no Nirnbergas, bet tās, kas pārklātas ar krāsainu cukuru, — no Minhenes. Starp citu, senāk piparkūkām piedēvēja dziedinošas spējas un tās kā tabletes izrakstīja slimniekiem gan pret saaukstēšanos, gan grūtsirdību.

Dāvanu bums
Tradīcija vienam otru apdāvināt tieši Ziemassvētkos nāk no kristietības. Ziemassvētkos piedzima mazs zēns, ko nosauca par Jēzu Kristu, un viņa dzimšanai par godu trīs Austrumu Gudrie nesa dāvanas. Apdāvināšana Ziemassvētkos saistīta ar šī notikuma godināšanu.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa valstu Sv. Nikolasa 4. gs. iedibinātajām apdāvināšanas tradīcijām pievienojās ap 10. gs. Toreiz populārākās dāvanas bija mājās gatavotas rotaļlietas un gardumi. Cieņā bija īpašas dāvanas, piemēram, apelsīni. Laikā, kad sāka darbu pirmās fabrikas, pašu gatavotās lietas nomainīja rūpnīcās ražotās.

(Vairāk lasi žurnāla „Ilustrētā Junioriem” decembra numurā!)

Foto: V.Korālis

Tehniskais nodrošinājums

 Rgb9052

Esam uzlabobojuši http://www.ticu.lv pakalpojumu tehnisko nodrošinājumu. Iegādāta jauna un droša divasu piekabe (ir visas nepieciešamās vadīšanas tiesības un pieredze), lai droši un savlaicīgi nokļūtu svinību vietā. Pie kam, līdzi paņemot visu, kas garīgi un tehniski nepieciešams drošiem un skaistiem svētkiem.

http://www.ticu.lv pakalpojumi brīvticīgajiem (cilvēkiem ārpus reliģiskajām organizācijām):
* Kāzu un kristību liturģija tiem, kas nevēlas stāties reliģiskās organizācijās, respektējot cilvēka reliģiskos ieskatus;
* Drosmīga kāzu liturģija visaugstākajās vietās uz sauszemes, gaisa balonā, uz jahtas, pilī, viesu mājās, lauku sētā u.c.
* Droši svētku tehniskie risinājumi, radoša un rezultatīva sadarbība ar speciālistiem attiecīgajās jomās;
* Laulību ceremonijas latviešu, angļu un krievu valodās;
* Kāzu, kristību u.c. notikumu profesionāls FOTO;
* Individuālas un diskrētas fotosesijas dabā un telpās;
* Mājas, biroja, auto utml. svētīšana;
* Pavadīšana mūžībā sadarbībā ar jebkuru Latvijas rituālo pakalpojumu firmu;
* Slimnieku un vientuļo cilvēku apmeklējums mājās un pansionātā;
* Pakalpojumi pieejami visā Latvijā un pieņemam pakalpojumu pieteikumus ārzemēs.
* Strādājam visu gadu tradicionālās un mazāk tradicionālās vietās, dabā un telpās.

* * * * *

ENG: Wedding, Baptismal and Funeral Services for people outside religious congregations & religious organizations; Wedding and other religious Services in Latvian, English and Russian; Wedding Photo, Wedding Management etc.

Brīvticība ir Latvijā vienīgais garīgā pakalpojumu kopums Latvijā, jo neviens no cilvēkiem netiek vervēts reliģiskajās vai kādās citās organizācijās.

Saites –
Kāzas: http://www.ticu.lv/?page_id=3742
Kāzas: http://www.preceties.lv/kazupakalpojums/brivticiba…
Kristības: http://www.ticu.lv/?page_id=1481
Fotosesijas: http://www.koralis.lv/Valtera_lapa/Fotosesijas.html

SVINI SVĒTKUS un JŪTIES BRĪVS ARĪ NĀKAMAJĀ RĪTĀ!

Zvani un pajautā vairāk, t. 29107312 (Valters)