100. reizi tikāmies Valmierā

 Rgb5039

Cauri dziļiem sniegiem Zvaigznes dienā, 2010. gada 6. janvārī Valmieras brīvticīgo Draugu kopa sanāca klātienē apaļo – 100. reizi! Valmieras Draugu kopa izceļas ar īpašu aktivitāti, jo pulcējamies kopš 2008. gada febrāra nogales ik nedēļu, kopīgi atrisinot daudzus praktiskas dabas jautājumus un nebaidoties no grūtībām. Vistālāko ceļu šoreiz bija mērojusi Inese, kuras mītnes zeme šobrīd ir Vācija (Minstere). Vairums no Valmieras un apkārtnes cilvēkiem ir bijuši ar mani kopā ļoti dažādos dzīves brīžos. Par to saku visiem lielu Paldies!

Valmieras brīvticīgie (ārpus institucionālām reliģiskām organizācijām) pilnvarojuši vienu no dalībniekiem noslēgt telpu īres līgumu L.Paegles ielā 9, kur katru trešdienu pl. 16:00 mūs var satikt un iepazīt vairāk. Gaidīti visu paaudžu un dažādu reliģisko ieskatu cilvēki! Vairāk informācijas: http://www.ticu.lv/?page_id=155

 Rgb5033 Rgb4889 Rgb4500
KLIKŠĶINI, SKATIES un KLAUSES!

Foto & audio: Valters Korālis

Mahajānas budisma skolotājs Valmierā

 Rgb5379-2

2008. gada 19. janvāra vakarā Vidzemes Augstskolas konferenču zālē Budisma meditācijas centrs GANDEN bija sarūpējis publisko lekciju par tēmu “Kā padarīt dzīvi nozīmīgu”. To lasīja Mahajānas (platā ceļa) budistu mūks Tonijs (dz. 1949.g. Berlīnē) 1989. gadā ordinēts par mūku. Kopš 1981. gada dzīvo Vadžra Jogini Institūtā Francijā. Vairāk kā 10 gadus viņš ir Dharmas instruktors un konsultants šajā Institūtā u.c. vietās.Viņš savulaik ir bijis fermeris Šveicē, bet pēctam studējis bioloģiju, psiholoģiju un filozofiju. Budisma filozofiju mācījies Nepālā Tibetas budisma klosterī un šobrīd jau divpadsmito gadu izskaidro budisma mācību citiem cilvēkiem.

Mūks sāka savu lekciju ar skaidrojumu par dzīves jēgu un katra cilvēka divām tiesībām – par tiesībām būt laimīgiem un par tiesībām neciest. Katrs klausītājs bija spiests aizdomāties par to, kas mūs dara laimīgus un kas rada ciešanas. Katra cilvēka nelaimju un ciešanu cēlonis saskaņā ar Budas mācību, izrādās, nav neviens cits kā cilvēks pats. Mēs bieži vien reālas lietas uztveram veidā, kādā tās patiesībā neeksistē, līdzīgi kā mēness atspulgs ezerā nav otrs mēness. Lietu nepareiza uztvere rada vēlmes, pieķeršanos, nepatiku, dusmas, naidu, greizsirdību, lepnumu. Tas viss ir cēlonis mūsu ciešanām. Vēlmes mūs pamudina uz rīcību. Mūsu vakardienas nepareizās domas, vārdi un darbības rada mūsu šodienas ciešanas. Neviens cits, izņemot mūs katru pašu, nav atbildīgs par mūsu ciešanām.
Budistu mūki cenšas 8 pakāpju ceļā nepārtraukti sevi trenēt, apzinoties domas, vārdus un darbus, lai pilnībā atturētos no jebkādām darbībām, kas rada ciešanas, it īpaši nogalināšanas. Negatīvie prāta stāvokļi nav apziņas sastāvdaļa, no tiem ir iespējams atbrīvoties. Mūks Tonijs stāstīja arī par mīlestību, kas var pāriet naidā, ja tā nav bijusi īsta mīlestība, bet vienīgi pieķeršanās.

Lekcija bija plaši apmeklēta, klausītāju vidū bija studenti, skolotāji, Valmieras drāmas teātra aktieri un citi zinātkāri valmierieši. Tā bija ļoti interesanta un aizraujoša, pēc divām ar pusi kopā pavadītām stundām mūks Tonijs gribēja atvadīties. Klausītāji uzdeva jautājumus par pārdzimšanu, par veģetārismu, par ekonomisko krīzi pasaulē un saņēma vārdiskas atbildes kopā ar mūka sirsnību un pacietību. Skolotājs runāja angliski un tulcei Inesei tā bija liela slodze. Lektors pēc ilgās sarunas ar auditoriju nelikās pat it nemaz noguris.

Guna Korāle

Draugu kopa turpina aizsākto Limbažos

Limbažos notika Draugu kopas otrā tikšanās reize. Sarunas tēma – “Zvaigznes diena. Trīs Austrumu gudro vienpatības ceļš uz Dievu.” Bija atnākuši un atbraukuši ticīgi un inteliģenti cilvēki no Limbažiem, Umurgas un Skultes. Sākot ar 8. februāri Draugu kopas sāks savu darbu Salacgrīvā un vēl pēc tam- Rūjienā un citviet Vidzemē. Limbažos otrajā tikšanās reizē paguvām pārrunāt vēl arī dažus pavisam praktiskus, organizatoriskus principus turpākajam kopdarbam. Limbažos turpināsim sanākt katra mēneša I svētdienā 12:00 – 14:00. Gaidīti ir visi cilvēki, kuri savā ticībā ir sava ceļa gājēji vai arī jūtas vientuļi un vēlas dalīties ar citiem! Pie kam, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības. Brīvticības draugu kopa NAV un to nav plānots veidot kā draudzi. Tai ir pavisam cita, uz individuālas ticības pamatiem balstīta jēga. Pašus galvenos principus var izlasīt 2009. gada vēstījumā: http://www.ticu.lv/?p=3363.

 Rgb4923

Tiks gādāts par to, lai ikviens brīvticīgais draugu kopas dalībnieks vai viņa tuvinieks saņemtu garīgu palīdzību–sakramentus un svētdarbības, saskaņā ar katra reliģisko pārliecību. Jau šobrīd Vidzemē ir apzinātas ģimenes, kas piesaka ne tikai piederīgo pavadīšanu mūžībā, bet arī Kristību, Svētību, Svēto Vakarēdienu un Laulību, mājas svētīšanu utml. Ja kāds savā ģimenē un savās mājās vēlēsies Dieva svētību saņemt saskaņā ar Kristus mācības galvenajām pamatnostādnēm, to veiks brīvmācītājs Valters Korālis. Citos gadījumos būs citi risinājumi. Draugu kopīgās nometnes un tikšanās vakari ar sabiedrībā zināmiem vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kā arvien, tiks organizēti sadarbībā ar kultūras biedrību “ESMU”. Draugu kopas tikšanās reizēs iecerētas divas daļas: brīvmācītāja vai kāda cita uzaicināta cilvēka uzruna (priekšlasījums) un dalībnieku brīvo sarunu laiks, tēja, dziesmas u.c.
 Rgb4928
Paldies Sarmītei un Normundam Tušinskiem (attēlā) par izlēmīgo attieksmi un nesavtīgo praktisko palīdzību, noorganizējot visu nepieciešamo mājīgām tikšanās reizēm Limbažos! Normunds paguva īsumā pastāstīt savu ticības dzīves stāstu. Citreiz, ja vēlēsies, to pagūs arī citi.

1. februārī pl. 12:00 – 14:00 Limbažu novadpētiecības muzeja konferenču zālē
Svētdien,
8. februārīSalacgrīvā (vietu un laiku precizēsim pavisam drīz).

Visi līdzīgi domājošies ielūgti domubiedru grupā www.draugiem.lv: personiskā ticība, neapmeklējot baznīcu (BRĪVTICĪBA, personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)! Uz tikšanos! 🙂

Foto: Guna Korāle

Ja Kristus atnāks. Gadumijas pārdomas

 Rgb4472

Ja Kristus atnāks pie bagātajiem, tie viņam teiks: “Kungs, ej no kurienes esi nācis, jo nabagie, dzirdot Tavu sprediķi, mums visu atņems! Mums ir nauda, īpašumi, mums ir jānokārto mūsu lietas – un tad nāc!” Ja Kristus atnāks pie ticīgajiem, tie teiks: “Kungs, atgriezies debesīs! Mēs pašreiz esam aizņemti strīdā par to, kura baznīca sludina īsto mācību un kādi likumi ir tie labākie!” Ja Kristus atnāks pie filozofiem, arī tie teiks: “Kungs, par agru Tu esi atnācis! Mēs risinām jautājumu par gara un matērijas izcelšanos un vēl neesam visu izsprieduši!” Lai kur arī ietu Kristus, visur dzirdētu vienu un to pašu: “Atgriezies, Kungs! Vēl nav pienācisTavs laiks!” Kad Kristus atnāks uz zemes, neviens viņu nepazīs. Viņš paveiks savu darbu un aizies..

Pēteris Donovs

Vecgada Spredikis.2008.Valmieras Draugu Kopa
KLIKŠĶINI un KLAUSIES
Pārdomas par Sal. māc. 3:1-13 & Mt. 25:31-46

© Pēteris Donovs.Domas katrai dienai, izdevniecība “Sol Vita”, 2008
© Sprediķis un audioieraksts
© Foto: V.Korālis

Brīvticīgo Draugu kopas pirmais saiets Limbažos

 Rgb4116

Brīvticība? Hmm… kas tā tāda?”, ļoti bieži mums jautā. Uz to jāatbild gaužām vienkārši: “Tie ir ap 90 % Latvijas iedzīvotāju, kuri nav sevi skaidri definējuši nevienā reliģiskā sistēmā – konfesijā vai draudzē. Pat ja ir, tad institucionāli un dogmatiski cieši noteiktā sistēmā maz piedalās, jo kaut kādu iemeslu dēļ vairumam cilvēku nav pieņemamas esošo sistēmu izpausmes. Tie ir cilvēki, kuri labestīgi tic augstākiem spēkiem vai vienam Dievam, kuriem ir vairāk vai mazāk sakārtota individuālā lūgšanu dzīve. Tomēr, tiklab no otras puses, šos cilvēkus esošās reliģiskās shēmas tik vienkārši nepieņems. Bet ja pieņems, tad agrāk vai vēlāk centīsies pielāgot savai uzskatu matricai.

 Rgb4131

Postmodernisms, multikulturālisma rezultāts? Beigu beigās – tik ļoti diskutētais liberālisms? Ak vai! Bet daudzi no šiem iepriekšminētiem cilvēkiem tajā vai citā dzīves jomā ir pat vairāk askētiski un ieturēti, nekā dažs esošās institucionālās reliģijas paudējs. Tā saucamo “Dieva pieskārienu” savā dzīvē varēs apliecināt vairums cilvēku, kuri mums apkārt staigā pa ielām. Lavijā pēc valsts neatkarības un reliģiskās brīvības skaidras pasludināšanas šos cilvēkus sen jau varēja atgriezt esošās konfesijas un reliģiskās sistēmas. Ja jau tas tā nav noticis, tad atliek vien secināt, ka šie cilvēki ir no esošajām institucionālām reliģiskām sistēmām atsvešināti individuali ticīgi jeb, latviski sakot, – brīvticīgi cilvēki. Un tieši ar šiem cilvēkiem mēs tiksimies, runāsimies par tiem jautājumiem, kas mums individuāli liekas svarīgi un dziļi, lai tos pārrunātu lielākā kopībā- saietā, kura nosaukums ir dots “Brīvticīgo draugu kopa”. Ar skaidri izteiktu mērķi– šos cilvēkus netuvināt nevienai konfesijai, reliģijai vai filozofiskai sistēmai, bet pašiem sevī noskaidrot savu īpašo patību, ļaujoties Dievam, kas mūs ir radījis unikālus un neatkārtojamus. Esošām kristīgajām konfesijām par šo procesu nevajadzētu uztraukties, jo pēdējā laikā tām ir gana daudz pašiem iekšēji un ārēji risināmu jautājumu, kuros daudzi mūsu satiktie cilvēki vairāku iemeslu dēļ nevēlas ne iedziļināties, ne tajos vispār piedalīties.

 Rgb4129

Ielūgtais ciemiņš Austris Grasis (attēlā) tiko kā no lidostas. Vācjā nupat tika Mūžībā pavadīts emeritētais prāvests, Austra skolnieks Gunārs Abakuks(†), kurš, līdzīgi vēl dažiem ārpus Latvijas kalpojošiem mācītājiem, bija ļoti ieinteresēts ne tikai kristīgās vēsts svarīgumā latviešu tautai, bet arī pašas latvietības apzināšanās procesā. Būdams Bonnas Universitātes profesors, latviešu, lietuviešu un senprūšu valodas pasniedzējs, pasaules mitoloģijas lielisks pārzinātājs, Austris bija starp mums lai atgādinātu, ka neviens tik ļoti Latvijā necīnās pret savu valodu un labām tradīcijām, kā paši latvieši. Ziemas Saulgriežu stundā (21. decembrī pēc pl. 14:00) visiem bija iespēja satikties ar cilvēku, kurš ļoti vienkāršiem un pārliecinošiem piemēriem atgādināja situācijas no dzīves un pāris tautasdziesmas par mūža ritējumu un Saules ceļu. Mums nākotnē ir vēl vairākas ieceres, kur pēc nesenās nometnes Ģendertos (Mazsalacas pusē), domāsim par nākamajām tikšanās reizēm.

 Rgb4182

Daudzi cilvēki bikli ir pavaicājuši, vai mēs tagad esot dievturi? – Nē! Mēs neesam dievturi, bet mēs labprāt runājamies ar visiem cilvēkiem. Arī ar dievturiem, folkloras kopu dziedātājiem un senticības atjaunotāju kustības dalībniekiem. Mēs saprotam, ka kristietība daudzajos gadsimtos, un it sevišķi pēdējos pāris gadu desmitus, Latvijā lielā mērā ir attālinājusies no tautas. Tā ir kļuvusi par kantora reliģiju. Arī mēs pie šī procesa esam bijuši vainīgi, tomēr vairākas lietas mēs nevaram iespaidot. Vēl jo vairāk, par savu kritiku pret to, ko baznīcā nespējam akceptēt, mēs (G.K. & V.K.) nesen esam izslēgti no draudzes. Tāpēc mēs daram to, ko mēs varam un tādā virzienā, kādā mums tas ar Dieva palīgu padodas.

 Rgb4135

Kāds varētu nodomāt- vai tik mēs neesam pārāk augstprātīgi? Iespējams, ka kadam tā liksies. Arī iepriekš visi cilvēki, kuri ir izteikušies par esošo reliģisko sistēmu kādam pāvestam, bīskapam vai ķeizaram tādi likās. Gadi gāja un tauta redzēja “ka visiem trūkst dievišķās godības”. Arī mums visapkārt tas ir redzams. Esošās konfesijas, tāpāt kā mēs- indivīdi, ir kritizējamas. Un tomēr mēs Baznīcu nevēlējāmies atstāt un neatstājam. Mēs, individuāli ticīgie jeb brīvticīgie, esam Unikālās un Universālās Baznīcas daļa. Līdzīgi kā tās daļa, pēc mūsu domām, ir citu reliģiju cilvēki. Kādam gribēsies mūsu kustību saukt par sektu? Lai notiek! Mēs esam gatavi pat atzīt, ka katrs no mums kā indivīds savā ziņā ir sekta, jo neesam klonēti 100% vienādi. Dievs kaut kādu iemeslu dēļ to nav vēlējies. Tomēr mēs esam gatavi diskutēt par sektantisma un hipnotisma pazīmēm arī t.s. tradicionālajās konfesijās un reliģijās, ar kurām mums ir bijusi saskarsme.

 Rgb4189

Mūs vairs nevar izslēgt, jo mēs nekur netaisamies iestāties. Citiem vārdiem sakot, mēs negrasāmies veidot draudzes, prāvestu iecirkņus, Konsistorijas, celt katedrāles un protokatedrāles. Šis institucionālās kristietības laimets ir pagājis priekš mums. Mums tas neliekas svarīgi. Nu jā, kaut kas jau no tā visa mūsos ir palicis. Gan kā rēta, gan arī kā ieguvums. Mēs nekad nesmiesimies par Kristīgās Baznīcas vai citu reliģiju bagāto tradīciju, kuru līkločus mēs ne vienmēr tik labi saprotam, lai atļautos būt pārāki. Mēs mācīsimies caur to, ko zinām un ņemsim vērā to, ko vēl nezinām. Mēs esam tikai cilvēki viens otram. Mēs neesam dievi vai Viņa vietnieki, jo tikai Viņš ir unikāls un neaizstājams.
Mēs visu šo 2008. gadu esam atraduši privātas telpas un veidojuši pasākumus, kas silda sirdi. Mēs šajā krīzes gadā esam veiksmīgi sadarbojušies ar mācītāju Dr. Juri Cālīti, mācītāju Sigurdu Sproģi, rakstnieci Ilzi Freimani, dzejnieci Saulessveci, dzejnieku Viku, folkloras pētnieku, profesoru Dr.Austri Grasi, rakstnieci, režisori un evaņģēlisti Daci Priedi, folkloras pētnieci Guntu Sauli, novadpētnieci Līgu Siliņu, pedagoģi Laimdotu Virskūnu un mākslinieku – mistiķi, filozofu un rakstnieku Māri Subaču, novadpētnieku Jāni Ulmi, žurnālisti Andu Leiškalni un daudziem citiem.
Mēs turpmāk labprāt sadarbosimies ar kultūras biedrību “ESMU”, LELB, LELBāL u.c konfesiju mācītājiem un mācītājām (cik vien to atļaus viņu konfesiju vadība un pašu vēlme), kā arī citu reliģiju darbiniekiem un darbiniecēm. Esam iecerējuši diskutēt ar kultūras un zinātnes ļaudīm, augsti mācītiem vai pavisam vienkāršiem cilvēkiem. Tiklab ar intelektuāļiem, kā mistiķiem, gudriem vai tiem, kuri uzskata ka tādi nav. Mēs sirsnīgi sveicinām visus, kuri tic, domā un rīkojas tā, lai satiekoties kļūstam garīgi bagāti! 🙂

Draugu kopas saieti Limbažos notiks katra mēneša I svētdienā pl. 12:00
Novadpētniecības muzeja konferenču zālē (II stāvā)

Valmierā, Veides ielā 2 (mūsu pagaidu dzīvesvietā) – ik trešdien pl. 18:00

Ja kādam ir interese – t.-29107312, 29357779, valters,koralis@gmail.com

Brīvmācītājs Valters Korālis
Guna Korāle

Vai Tu zināji?

11042649
Attēlā: Rīga, Reformātu baznīca Mārtstaļu ielā 10
Pēdējos mēnešos LELB liela rosība ir ap Jauniešu centra izveidi. Tā iniciators ir arhibīskaps J. Vanags, bet lēmuma izpildes darbus daiļrunīgi nodrošina mācītāji Krists Kalniņš un Rinalds Grants.
Skat. videointerviju šajā sakarā:
http://video.google.com/videoplay?docid=-6721686652689513176&hl=en

Mēs labprāt komentētu šo vēsturiskās patiesības labad tikvien tik daudz, ka attēlā redzamajā baznīcā bija reiz tāds Dr. Juris Cālītis un viņa draudze, kas vienbalsīgi aizgāja, jo mācītāju izsvieda no LELB par viņa teoloģisko ieskatu atšķirību. Draudze devās īrēt telpas Anglikāņu baznīcā un darbojas vēl joprojām. Mārstaļu ielas telpas ilgu laiku palika tukšas un tādēļ šeit “kurpēm steidzīgi tika piemeklēts valkātājs, nevis valkātājam kurpes… “. LELB Virsvalde izdomāja, ka šeit būs jauniešiem centrs. Pati ideja par Jauniešu centru jau nav slikta. Bet vai jauniešiem un viņu vecākiem tas vajadzīgs dārgajā Vecrīgas kvartālā, no kura pat uzņēmēji ar saviem ofisiem dodas uz lētākiem Rīgas darījumu rajoniem? Rīgas mikrorajoni vēl taču joprojām ir “neevaņģelizēti” (lietojot baznīcas ierasto izteiksmi…). Kamēr citi LELB īpašumi līdz pat 50% drudžaini tiks izpārdoti, šis visdrīzāk tiks uzturēts. Vai tikai tāpēc vien, ka spītīga vēlme pierādīt kādam kaut ko?

Attēlā: Dr. J.Cālītis – lektors “ESMU 2008” vasaras nometnē Dikļos.
Domājam, ka Juris Cālītis patiesi netradicionāli un savādāk uzrunāja un vēl arvien uzrunā jebkura vecuma cilvēku. Un neraugoties, vai tas kādam patīk vai nepatīk. Reformātu baznīcā kādreiz notika šādi dievkalpojumu.
____________________________________
© Guna & Valters Korāļi
© videointervija – http://video.google.com
© Foto: A.Kaļāns un no www.panoramio.com

BRĪVTICĪBA (personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)

 Rgb6080-1

Esam izveidojuši jaunu diskusiju grupu www.draugiem.lv. Tās nosaukums domubiedru sadaļā – BRĪVTICĪBA (personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)….

Nosaukums kādam liksies izaicinošs, ambiciozs, paštaisns, tomēr gana tiešs un, mūsuprāt, godīgs. Jo ir taču skaidrs, ka vairāk kā 90% Latvijas iedzīvotāju nepiedalās regulārās reliģiskās aktivitātēs (svētdienas dievkalpojumos utml.) Un pat tad, ja tīri formāli kāds pieder pie kādas draudzes., tad reti tur ierodas. Pie kam, šeit NAV runa tikai par kristiešiem.

Tomēr redzam, ka mēs katrs noteikti kaut kam ticam un mums ir ļoti bagāta garīgā dzīve sažādos tās izpratnes līmeņos. Kad intervijās jautā par ticību tam vai citam cilvēkam, kam viņs tic, tad visizplatītākā atbilde ir apmēram šāda: “Katrs jau kaut kam tic!”. Pareiza vai nepareiza ticība no cita cilvēka skatupunkta? Pilnīgi noteikti kādam kaut kas liksies pieņemams, bet cits cīnīsies kā traks, lai to visu apkarotu.

Tomēr tā ir saruna ar un par LIELĀKO ticīgo kopienu Latvijā par to, ko mēs ar šo savu individuālo ticību darām? Ko iesakām citiem? Kam esam gājuši cauri ar savu pieredzi un uz ko skaistu aicinām citus? Iespējams, ka šī ir diskusiju lapa arī Tev ne tikai tāpēc, ka esam “slinki” pret tā vai cita sociuma izveidotu reliģisku shēmu un praksi, bet tādēļ, ka ārpus pūļa eiforijas esam sapratuši ko vairāk? Jo katra cilvēka personīgā pārliecība un ticība taču ir cienījama. Gan tās vienreizīgumā un nereti pat dziļumā, gan godīgumā pret sevi un Augstāko.

Picture 4-16

Ņemot vērā, ka “rūdītiem” baznīcā gājējiem šī diskusiju lauka lasītāji varētu būt “salds aģitācijas un misijas kumoss”, lūdzam nereklamēt un neizvietot atklātu vai slēptu reklāmu par nevienu no reliģiskajām kopienām- konfesijām, draudzēm, reliģiskajām grupām, kas ir šo konfesiju “meitas organizācijas”, bet runāt tieši un tikai par saviem personiskajiem uzskatiem un individuālo pieredzi.

Diskusiju grupas administratori:
brīvmācītājs Valters Korālis, Guna Korāle

Par Naumu Nadeždinu un viņa īpašajām sarunām

Ir sarakatīti ļoti daudz darbu, kuriem virsraksts tādā vai citā salikumā ir “Bībeles stāsti”. Tie tad nu būtu mēģinājumi populārā jeb raitā valodā atstāstīt galvenos Svēto Rakstu notikumus, lai cilvēks pēcāk ķertos tā īsti klāt lielajai un nozīmīgajai Grāmatai. Bībeles stāstu ļoti īpašo literāro žanru kustinājuši Čarlzs Dikenss, Ļevs Tolstojs, un daudzi citi rakstnieki, kas pēc savas primārās izglītības nav teologi, toties kurus cilvēce atceras pat kā reliģiskus domātājus. Savādi, ka dažiem no viņiem pat ir bijis tāds vai citādāks konflikts ar sava laikmeta attiecīgo baznīcu, precīzāk – tās vadību. Bet tas nenozimē, ka viņu ar Bībeli saistītie darbi nepaliktu ievērojami tik un tā. Kaut baznīcēnu acīs. Ja runā par mūsdienu latviešu robežliteratūru starp sakrālo un māksliniecisko, tad es kā vienu no pirmajiem nosauktu teologu Gunti Dišleru vai dzejnieku Uldi Bērziņu. Abi ir arīdzan veikli tulkotāji, kuru izteikumi par sakraliem tekstiem ir vienmēr likušies unikāli un vērā ņemami. Neapšaubāmi, jāmin būtu nu jau starptautiskajā literatūrā atpazīstamais teologs Juris Rubenis un viņa sadarbība ar Māri Subaču. Šeit gan īpašāk šoreiz vēlētos akcentēt literāro debesu ēnā palikušo mākslinieku un mistiķi M.Subaču.

173E3C75-4274-42Fd-80D1-C91Eaf9F1A97

Rakstnieka Nauma Nadeždina darbs “Sarunas ar Dāvidu”, kuru nesen izlasīju, ir citai mērķauditorijai – tiem, kuri galvenās līnijās zina Veco Derību un vismaz daži tajos atainotie cilvēki viņos izraisījuši dziļākas pārdomas. Pie kam, ne tik daudz vairs jūdu ordodoksos atzinumos par lielā un ievērojamā valdnieka Dāvida lomu tautas vēsturē, tātad, ģeneoloģijā. Vai arī kristiešu teoloģiskos (precīzāk – dogmatiskos) šablonos, kuros mūsu apziņā šie agrāk dzīvie Vecās Derības cilvēki ir nenovēršami normatīvi iesprediķoti kā gatavi bilžu grāmatu vai videofilmu tēli. Runa ir par vēl dzīvākiem Dāvidu, Jonatānu, Betsebu, Uriju un visiem citiem savstarpēji cieši saistītiem cilvēkiem ar miesu un asinīm. Tieši neviendabīgais un pārpratumu pilnais, toties emocionālais dialogs ir sprieguma nesējs šajā rakstnieka darbā un ne tik daudz aprakstošā daļa, kas ir brīžam pat puiciski strupa. Toties emocionāli sakāpinātās un iekšējo pasauli nežēlīgi atmaskojošās sarunas liek vēlreiz pārjautāt par “vīru”, “vīrietību”, “vīrisķību” un jebkuriem citiem vārdiem, kurus varētu atvasināt no vārda saknes “vīr”. Līdz ar to mēs varam veiksmīgāk iepazīt Dāvidu nevis tikdaudz kā veiksmīgu valdnieku, dzejnieku, komponistu, bet gan cilvēku, t.i. vīrieti. Vienā personā kā drosmes, baiļu un pat fobiju samezglojumu. Kā vienu no mums! Es esmu pārliecināts, ka šī grāmata būs vienlīdz interesanta lasāmviela kā virietim, atzīstot savas iekšējās pasaules potenci un robežas, tā sievietei – to visu par jaunu atklājot un atceroties.
+223
Pats par sevi saprotams, ka šis darbs, kas, pirmkārt, pretendē būt daiļliteratūra un tikvien pastarpināti kā vēsturiski – teoloģiska lasāmviela. Bet vai nav savādi, ka tieši tādā veidā tas lielā mērā revidē mūsu ieskatus par reliģiski sakrālo? Apakšvirsraksts “Brīvai dvēselei” ir izaicinošs kompromants ļoti daudziem jautājumiem mūsos.

Zemsvītras piezīmes. Škiet, ka rakstnieks N.Nadeždins nesāk tukšā vietā. Nupat aizdomājos, kam šis darbs būtu mazliet līdzīgs? Iespējams, vācu ievērojamā romantiķa un tik daudzo talantu apveltītā E.T.A. Hofmaņa grāmatai “Velna eliksīri jeb kapucīniešu Brāļa Medarda atstātie papīri” , kuru kā bibliogrāfisku retumu, pirms 23 gadiem izdevās izlasīt. Jāmin būtu K.S.L. Luiss ar darbu “Skrūvšņores vēstules”, ko bieži var dzirdēt citējam no kancelēm. Un vēl nāk prātā Hermanis Hese, Mihails Bulgakovs. Viņu ievērojamāko darbu nosaukumus vai būtu šeit jāmin? It skaidrs, ka šeit minēto autoru nozīmīgākie darbi pieejami latviešu valodā. Prātā bez tā visa vēl Gustava Junga klātbūtne…

_________________________________________________________

Kamēr Latvijā vienīgais kaut cik teoloģiskais laikraksts “Svētdienas Rīts” publicē garus ziedotāju sarakstus ar personu kodiem un summām vai nozīmīgu garīdznieku krāsaino sakrālo tērpu garderobi līdz ar jau tik ierasti melnbaltiem sprediķiem, tikmēr kāds Latvijā pavisam citas sfēras izdevums – “Dienas Bizness” ir šoreiz atkal patīkami pārsteidzis, piedāvājot ekskluzīvu interviju ar rakstnieku un domātāju Naumu Nadeždinu. (Savulaik J.Paiders 2 dienas pēc 11. septembra notikumiem ASV operatīvi aprakstīja islāma reliģisko pasauli.) Man Nadeždina viedoklis liekas dažviet ļoti skaudrs, tomēr paša pārdzīvots, neliekuļots un izlolots, lai pasacītu man un Tev ko ļoti būtisku un personisku. Šeit klāt pievienotajā intervijā vēl atradīsim par šo grāmatu un viņa turpmākajām iecerēm.

Naums Nadezdins_intervija_ Dienas _Bizness.doc
KLIKŠĶINI un LASI interviju ar N.Nadeždinu

mācītājs Valters Korālis

© Foto: “Dienas Bizness” un V. Korālis

1. septembra ceļavārdi

“Ak, niecība!” saka mācītājs. “Viss ir niecība!” Un vēl jāuzsver, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos vārdus. Un mācītājs lūkoja atrast iepriecinošus vārdus un pareizi uzrakstīt patiesības vārdus. Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu izteicieni, kas ir viena vienīga gana veidoti. Un beidzot: sargies mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu. Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. (Sal.māc. 12:8-14)

 Dsc3616

Skolas direktori no paaugstinājumiem vai uz plikas zemes teiks svinīgas runas un vēlēs visiem sekmes. Šur un tur būs nolīgti apskaņotāji vai pat dzīvi muzikanti. Pirmklasniekus vadās apkārt pa skolas perimetru un vecāko klašu sācējiem tiek atgādināts, ka šī ir tā pēdējā fāze pirms jaunās dzīves. Tikmēr studentiem arī lieli prieki. Kad ir izdevies sadabūt kopmītnēs (ak atvainojos, dienesta viesnīcās) labu gultasvietu vai pat izkaulēt it labu istabiņu pie draugiem un radiem, tad viss var sākties… Nu, vienkārši skaisti un ļoti nepieciešams ceremoniāls notikums, lai iesāktu ko jaunu un nebijušu! Bibliotēkās švirkstēs lapas un šur tur smaržos pēc nesen žuvušas krāsas, Internetvidē palielināsies daudzo mājas lapu apmeklētāju skaits. Skolnieki un studenti meklēs idejas un izzinās faktus saviem kursa darbiem. Daži it viltīgi pārveidos stilu pēc komandām copy -paste un ātri vien izmantos netu kam draiskākam. Nu, tā pamēram būs un tā daļā no ši gadsimta un turpmāk.

Tikmēr iztālēm Zālamans… Viņš nodzīvojis garu mūžu un sniedz rezumē par to visu, kas ir šī dzīve. Spilgts starp dzīves krāsainību, pārcentību un vientiesību viņš stāv pāri visiem laikiem kā gudrības simbols Vecajā Derībā un tomēr reizē – reāls cilvēks, par kura vēsturiskumu neviens pat nav uzdrošinājies strīdēties. Viņa cildenie noslēguma vārdi katram lasitājam liek saprast dvēseles relativitātes teoriju iepretī Dievam, kurš atteoretizē kailu ikkatru pārgudrību un Mūžībā saliek visu pēc sava taisnā prāta. Viņš mums māca ne tikai gudrību, bet arī pacietību. Dzīves teātris un Gara realitāte kā divi savdabīgi pretmeti piedzīvos neizbēgamu sadursmi Tevī, manī un ikvienā cilvēkā vai radībā kā tādā. Taurenis un debesis – viendienīgais un mūžīgais ir mūsos katrā. Smagnēji farizejiskais un plūdeni garīgais. Zemišķi savtigais un debešķīgi devīgais… Visi šie pretmeti kļūst saistoši līdz ar piedzimšanu un atbrīvojas līdz ar nāvi. Kadreiz pat grūti uzreiz saprast, kas šajā savdabīgajā sansārā ir atpestījošāks? Gudrais valdnieks bija diplomāts starp Austrumzemju sarežģītajām politiskajām attiecībām, reliģijām un personībām. Un tomēr Dievs viņam iemācīja vairākus stigrus principus- kura virsraksts varētu būt “Dievbijība”. Tāpēc brīžos, kad viņš gandrīz zaudēja sevi, viņš to atkal par jaunu atguva sarunā ar Dievu. Un tika apdāvināts ar uzviju. Viņam bija gods un atbildība uzcelt apbrīnoto templi šai pasaulē. Uz kādu laiku, kas citiem škita garš starp vairākām okupācijām, bet tomēr tāds nieks, līdz to nopostīja. Ja pašķirstām vēstures lapas vēl uz abām pusēm, kas ir no viņa un Kristus – pirms un pēc, tad prātā nāk jautājums- kas ir ēi viņa vārdi? Kāds nihilisms vai komformisms ar laimetu? Vai tā ir vienīgi samierināšanās ar realitāti un viegla aiziešana projām? Viņš tomēr vecumdienāsir attālinājies no galma intrigām, dēliem, kas nesatiek, no vēl nesadalītās ķēniņvalsts starp īstajiem un samariešiem, starp savējiem un svešajiem… Viņš arvien vēl iziet cauri starp tiem un citiem pretstatiem, lai uz brīdi uzkavētos mūsu laikā un laikmetā, skumji pasmaidot, pirms tālāk doties. Kādu gabalu Vecās Derības lapaspusēs viņš paietas kopā ar mums, līdz mēs arī viņā atpazīstam ne tikai Jahves (Tā Kunga) atspulgu, bet arī lēnprātīgi valdošo Kristu pieprasījumu pilnajā pasaulē.

Dvēselē gudrus Zinību svētkus!
mācītājs Valters Korālis

Draugu kopa ciemos Aizputē un Valtaiķos

2008.08.03 12-13-33
Attēlā: Mūsu grupiņa un draudzes kalpotāji pie Aizputes baznīcas altāra.

Svētdien, 3. augustā Sv. Sīmaņa draudzes DRAUGU KOPAS vairāki dalībnieki viesojās pie mācītāja Sigurda Sproģa un divās viņa vadītās Kurzemes draudzēs. Liepājas un Saldus pusē gandrīz katram pazīstamais mācītājs S.Sproģis vada četras garīgi un juridiski autonomas tradicionālās liturģijas rita luterāņu draudzes, kas nav pakļautas LELB Virsvaldes lēmumiem un rīcībai.

Šī mums bija kopīga iespēja iepazīt darbīgo mācītāju S.Sproģi viņa svētdienas kalpošanas straujajā ritmā. Žēl, ka mums maz sanāca laika, lai mazliet apstātos starp diviem dievkalpojumiem un diviem Kapu svētkiem, ieklausoties Saulessveces dzejā un dziļākās sarunās. Tomēr labi bija tas, ka daļa Draugu kopas dalībnieki tomēr spēja pārvarēt attālumu un veidot vēl vienu mīlestības saiti mūsu kalpošanas nākotnei. Gan jau atkal tiksimies un piepildīsim iecerēto. Šoreiz vislielākais paldies Aizputē dzimušajam mūsu sirmajam virspērmindrim Teodoram Gaiķim par iniciatīvu un atbalstu!
Silvija_Adamoviča.KURZEMES _CEĻĀ.doc

KLIKŠĶINI un LASI!
Sigurds Sprogis Dzied Aizputes Baznica
KLIKŠĶINI un KLAUSIES!
Mācītāja Sigurda Sproģa balss ieraksts dievkalpojuma dziesmā
 Dsc2378
Attēlā: Kopā ar māc. Sigurdu Sproģi (no labās) viņa aprūpētajā Aizputes baznīcā.
māc.V.Korāļa u.c. sprediķu audioieraksti pieejami sadaļā:
sprediķi & teoloģija
 Dsc2370
Attēlā: Inta un Silvija starp skaudīgajiem mirkļiem un dzejas skaistumu.
2008.08.03 11-22-49
2008.08.03 11-39-41
Attēlos: Dieva dāvāto žēlastību Kristībā un Iesvētībā saņēma gandrīz 40 cilvēku- lieli un mazi.
 Rgb9090
Attēlā: Mācītāja S.Sproģa garīgā aprūpē ir padsmitiem kapsētu apmeklētāju. Viņa vadītie Kapu svētki ir īsi un lakoniski, tomēr ļoti sirsnīgi un saturiski saprotami ikvienam.

© Guna Korāle, Sv. Sīmaņa Draugu kopa & Kultūras biedrība ESMU
© Foto: Guna Korāle
vairāk attēlu: www.koralis.lv
un www.draugiem.lv – Valters Korālis

Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopas vēstule sabiedrībai

Pēc pagaidu mācītāja G. Dimanta atļaujas Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopa kopš februāra sanāca ik trešdienu Veides ielā 2 Draudzes nama kapelā. Un vēl, kad 25.martā Svētā Sīmaņa draudzes pārstāvju grupa bija pieņemšanā pie LELB Arhibīskapa J. Vanaga, un runāja par šīm sanāksmēm trešdienu vakaros, Arhibīskaps tās neaizliedza un neiebilda pat ar mazāko mājienu, ka Draugu kopa būtu nevēlama. Nācām kopā, lai klausītos Dieva Vārdu, lūgtos, stiprinātu viens otru grūtos brīžos, dalītos priekos un bēdās. Aizlūdzām par slimajiem, vientuļajiem, par tiem, kas bija un ir domās un lūgšanās ar mums – par strādājošiem citās Latvijas vietās un ārzemēs, viņu bērniem un mazbērniem. Svinējām kopā jubilejas. Šī kopība un sadraudzība mūs visus ļoti satuvināja. Ikkatrs trešdienas vakars bija un ir piepildīts ar sirsnību un gaišumu.

 Rgb8325

Vasaras sākumā mūsu grupiņai tika liegta iespēja sanākt kopā kapelā (tur pieņemšot apmeklētājus mācītājs G. Dimants un blakus būšot kanceleja). Nu, jā – tālāk no altāra! Sak’, ka tik kas nenotiek (nelabs un nekristīgs, protams). Pārvācāmies uz telpu Draudzes nama otrajā stāvā, bijušo kora klasi. Mācītājs Valters Korālis turpināja vadīt svētbrīžus, mēs bijām pateicīgi viņam par to, par viņa pašcieņu un izturību, par to, ka viņš aizvien bija un paliek ar mums. Ar cilvēkiem, kas nespēj pieņemt pagaidu valdības, atvainojiet, pagaidu pārvaldes noteikumus, instrukcijas, dogmas un kārtību.
Trešdienu vakari pastiepās aizvien garāki – sākām runāt un risināt jautājumus par un ap topošo vasaras nometni – radošo ekskursiju Dikļos. Daudz darba, laika un enerģijas tika ielikts šajā pasākumā, lai tas vispār varētu notikt – talkas (gan darbdienu vakaros, gan sestdienās) “Žagarīšu” sētā, nometnes dienas kārtības, programmas sastādīšana, pārtikas produktu saraksti un izmaksas, ekskursiju maršrutu izstrāde utt. Šajā darba procesā valdīja milzu vienotība, jo netika dalīti ne darba pienākumi, ne “činas” – mācītājs Valters Korālis, jaunie un vairs ne tik jaunie (pat pensionāri). Draugu kopas dalībnieki pļāva, grāba, stādīja, ravēja, zāģēja, mazgāja, nesa, veda, krāva un gādāja. Šīs divas dienas – 19. un 20. jūlijs bija tā vērtas! Nometne bija patiesi izdevusies!

Un tad – nepatīkams pārsteigums – pa šīm divām dienām, sestdien un svētdien, bija nomainītas slēdzenes draudzes nama telpām, kurtuvei un angāram. Mēs vairs netikām kora klasē. Liela nelaime, ir taču vasara, viss plaukst un zied, smaržo, ir silts, sanākam Draudzes nama dārzā! Bet, ko būs darīt rudenī un ziemā?

Tā nu mēs – trīs Draugu kopas pārstāvji ceturtdienas (31. jūlija) vakarā devāmies pie pagaidu pārvaldes uz sarunām. Gājām kopā ar mācītāju Valteru korāli un Gunu Korāli, kuri bija izsaukti pārrunāt viņu stāvokli (visai neapskaužamo gan!) Draudzes namā – mitināšanos, sadzīves apstākļus utt. Mums, Draugu kopas pārstāvjiem, neatļāva palikt uz šīm pārrunām. Lai gaidot ārpusē, runāšot ar mums pēc tam atsevišķi. Gaidījām stundu. Iznākot no pārrunām, Valters un Guna Korāļi vien teica, ka viņus un Draugu kopas dalībniekus izslēgšot no Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes. Nu, ko, “ja nekursējat pa mūsu maršrutu, tad mēs jūs noņemam no trases”…

 Rgb6090

Uzaicināja mūs. Pagaidu pārvaldes atbildes bija šādas:
Lai Draugu kopa sanākot kopā Korāļu vai kāda cita dalībnieka dzīvoklī (kā var dzīvoklī sanākt 30 līdz 40 cilvēki?)
• Šajos trešdienu saietos netiekot sludināts Dieva Vārds, tur runātais esot pret Baznīcu un Valmieras Svētā Sīmaņa draudzi. Uz jautājumu, lai paskaidro sīkāk, šie paskaidrojumi diemžēl netika sniegti.
• Ka īstā kristiešu sadraudzība esot tikai Svētā Sīmaņa baznīcā un draudzē (mēs pie draudzes netiekam pieskaitīti).
• Mēs ar savu pastāvēšanu, atbalstu Valteram un palikšanu kopā ar viņu, šķeļot draudzes vienotību.
• Mēs ejot maldu ceļus un paši to pat neapzinoties. Tā kā to dzirdu jau nez kuro reizi, jādomā, ka šis ir kāds vadošais citāts šai pagaidu pārvaldei.
• Un visbeidzot – lai mēs savus jautājumus risinot ar mācītāju K. R. Zikmani
(jauniecelto Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju) personīgi viņa pieņemšanas laikā citā reizē. Kāpēc jāgaida vēl kāda cita reize, ja K. R. Zikmanis jau šobrīd sēž mūsu priekšā?

Vēršoties pie mācītāja K. R. Zikmaņa, radās cerību stariņš, ka varam sagaidīt sapratni, jo vienubrīd viņa skatienā pavīdēja sirsnīga līdzjūtība, taču nekā – tūlīt sekoja atbilde – “Es jūs lūdzu, nesarežģīsim visu vēl vairāk, jūs nesaprotat, ko paši darāt, jūs tiekat maldināti!” (atkal, jau kuro reizi šī frāze!). “Telpas  Rgb8755
Draudzes namā nedosim! Tas ir galīgais lēmums!”. Audience bija beigusies. Tik ātri!
Iznākot ārā, bija pilnīga pārliecība – ne mūs tur kāds vēlējās uzklausīt, ne spēja to darīt. Spriedums – likvidēt – bija gatavs jau sen. Paliek jautājums – KĀPĒC? Vai kāds no pagaidu pārvaldes PATS ir ieradies uz kaut jel vienu trešdienu tikšanos? Vai labāk būtu, ja Draugu kopa būtu slapstījusies no mājas uz māju? Tad jau gan būtu iemesls izslēgt no draudzes! Mēs nācām kopā droši un atklāti, vietā, kur mums ikviens varēja pievienoties, klausīties un arī noklausīties! Un tad izdarīt secinājumus – likvidēt vai atstāt! Tā kā mums nekad nav bijis nekas slēpjams, tad, lūdzu, nāciet ik trešdienu, plkst. 18.00 Veides ielā 2, dārzā, un vērtējiet paši – KAS un KĀ. Jo Draugu kopa negrasās atteikties ne no mācītāja Valtera Korāļa, ne no savas pastāvēšanas!

Draugu kopas vārdā,
draudzes locekļi
Teodors Gaiķis,
Mudīte Medne,
Jānis Dobelnieks
.

Atskats uz radošo ekskursiju ESMU 2008 Dikļos

2008.07.20 12-18-03 2
Silvija_Adamoviča_par_ESMU_2008_.doc
Krista_un Ieva_par nometni ESMU_2008 2oo8.doc
KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES
2008.07.20 13-34-17 2

To, ka zāle ir zaļa, zina visi. Bet pilsētnieks to ierauga dziļos laukos. Pie īstiem lauku cilvēkiem ir tā īstā vasaras sajūta. Mums ļoti paveicās ar siltu un saulainu laiku divu nometnes dienu garumā. Tas bija kā brīnums — lietus mākoņi savilkās virs “Žagarīšu” mājām, kad braucām prom no nometnes vietas, visu aiz sevis novākuši un no mājas saimnieka Mārtiņa atvadījušies. Visvairāk man patika mūsu nometnes brīvā un nepiespiestā gaisotne — varējām pasākumos piedalīties brīvprātīgi, dažiem nometnes dalībniekiem daļa laika pagāja, vienkārši atpūšoties no pilsētas ikdienas. Pasākumi tika uzņemti ar sajūsmu, jo katrs varēja piedalīties — diskusijās runājām un dalījāmies savā dzīves pieredzē. Te sapratām, ka krīze ir katra cilvēk dzīves neatņemama sastāvdaļa, vai viņš to gaida, vai nē. Brīnišķīgs bija Dr. Jura Cālīša stāstījums, aizraujoša diskusija starp lektoru un klausītājiem. Pašu gatavots ēdiens un sirsnība nometnes dalībnieku starpā bija nometnes patīkamakās lietas, ko ilgi atcerēsies lieli un mazi, kam bija tā laime tur būt. “ESMU” — tas, protams, skan pašapzinīgi! (G.Korāle)

Img 0020
Img 0022

2008.07.20 13-59-47
2008.07.20 09-15-52 2

© Guna Korāle, Kultūras biedrība ESMU
© Foto: Valters Korālis & Alnis Kaļāns
vairāk attēlu: www.koralis.lv
un www.draugiem.lv – Valters Korālis

Dzīve sākas tikai pēc 40!

Kamēr LELB bīskapu kolēģija Valteram dāvājusi “brīvlaišanu” no mācītāja gaitām, tikmēr daži tuvākie draugi jau gadu iepriekš – četrdesmitajā ieejot, pravietiski uzdāvāja šo naudaszīmi ar skaidru definīciju: “Dzīve sākas tikai pēc 40”. Un taisnība, vai ne? 🙂

Sirsnīgs paldies draudzes cilvēkiem, Lavijas Nacionālo Karavīru Valmieras nodaļai! Paldies represēto vīru korim “Baltie Bērzi” par solidarītāti! Paldies ikvienam, kas atcerējās un atnāca!

Valters Korālis

Vairāk attēlu skaties www.koralis.lv