Sadarbība ar Maskavas telekanālu “REN-TV” [REH-TB]

 Rgb3555-2

Attēlā: Aleksandrs un Sergejs intervē Valmieras brīvticīgo Draugu kopas dalībniekus.

2009. gada 3. decembrī iesākās brīvticīgo kustības darbības atspoguļojums vienā no pasaules līmeņa telekanāliem – krievu valodā raidošajā “PEH -TB” (nosaukumā – krievu rakstība). Miljonus apraidošais telekanāls “REN -TV” uzrunā auditoriju visā pasaulē. Redzams arī Latvijā. Piemēram, “Lattelekom” digitālajā TV – 15. kanāls pamatpiedāvājuma paketē.

 Rgb3540-2

Mācītājam V.Korālim ir vienošanās ar “REN-TV” par periodisku brīvticīgo aktivitāšu atspoguļojumu Latvijā ilgtermiņā arī turpmāk, rosinot lielāku sabiedrības atvērtību un toleranci pret postmodernisma tendencēm reliģiskajā jomā, piedāvājot lielāku viedokļu daudzveidību. It īpaši, radot diskusiju iespēju arī tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevēlas pielieties nevienai no esošajām reliģiskajām organizācijām, tomēr ikdienā praktizē reliģiskas darbības un pat kopīgus ģimenes svētkus. Vairāki brīvticīgo kustības dalībnieki ir atvērti viedokļu apmaiņai ar citās valstīs izvietotajiem masu saziņas līdzekļiem. Vēl jo vairāk, ņemot vērā LELB situāciju šobrīd un Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē realizēto ekonomiskā apvērsuma veidu un paņēmienus. Bez tam, šo Valmieras notikumu visai vienveidīgo vai pat tendenciozo traktējumu vairums Latvijas masu saziņas līdzekļos. Līdztekus citiem sabiedrībā aktuālām diskusijām un darbībām, arī brīvi ticīgie cilvēki būs un paliks Latvijas Valsts apzinīgi pilsoņi, kuri ievēros tās Latvijas Republikas Satversmi un vēlēsies palīdzēt citiem.

 Rgb3546-2

Valmieras brīvticīgo Draugu kopa īrē telpas L.Paegles ielā 9. Saieti šeit notiks katru trešdienu pl. 16:00. Mācītāju V.Korāli valmierieši varēs satikt trešdienās pl. 18:00 vai citā norunātā laikā. T. 29107312

Videosižetu par aizlūgumu Vilbaku mežā skaties Limbažu TV 3.decembra ziņu raidījumā (tā izskaņā):
http://limbazi.edu.lv/mirror/TV_Limbazi/03_12_09.wmv

Šis Ulda Bērziņa videosižets ar aizlūguma notikumu tiek iekļauts arī REN-TV ziņu raidījumā tuvākajās nedēļās.

Foto: V.Korālis

Veļu laika saiets Ģendertos (19-21.11.2009)

 Dsc2158

Valodnieks un folkloras pētnieks Austris Grasis savās mājās “Ģendertos” Mazsalacas pusē organizēja veļu laika saietu. Tā dalībniekiem no 19. – 21. novembrim bija iespēja klātienē diskutēt un piedalīties senltaviešu veļu (mirušo dvēseļu) rituālā. Šajā laikmetā, kad kristīgā misija pasaulē iznīcinājusi reliģisko daudzveidību, var dažādi vērtēt arī tās ietekmi uz senlatviešu ritiem. Savdabīgi vaibsti latviešu kristietībā ir vērojami arī no pagāniskās ietekmes. Savās pārdomās līdz ar namatēvu Austri Grasi dalījās filoloģe Rūta Jirgensone, latviešu senticības kustības vadītājs Dāvis Stalts un brīvticīgo kristiešu mācītājs Valters Korālis. Šis jau bija otrais plašākais saiets, kurā piedalījās kristiešu un latviešu pagāniskā spektra reliģisko kustību pārstāvji. Šoreiz liels prieks bija redzēt pie galda gan Latvijas, gan trimdas praktizējošus dievturus. Vēl aiz saietu robežām – ikdienā dalībnieki turpina sazināties un diskutēt draudzības un savstarpējas cieņas gaisotnē un aizpilda Latvijā kādu daļu no tā reliģiskā dialoga. Tieši saruna padomju un pēcpadomju gados starp krietiešiem un pagānu reliģiju sekotājiem ir tik ļoti iztrūkusi. Tā vietā bieži vien pamodies akls naids un neiecietība. Piemēram, A. Ļedjajeva organizētā grāmatu dedzināšana Rīgā u.c. Protams, ka saietā nepiedalījās neviens t.s dradicionālās kristīgās konfesijas mācītājs vai pat to vadītājs. Un tomēr, ikgadēji saieti Ģendertu mājās jau kļūst par tradīciju ar zināmu kultūras pienesumu visai mūsu mazajai tautai.

 Rgb3371 Rgb3354 Rgb3349
Genderti_Austris_Grasis_Kad_svetkus_svinet
Genderti_Davis_Stalts_lekcija_un_diskusijas
Genderti_Ruta_Jirgensone_Pecnaves_dzive_latviesu_folklora
Genderti_diskusijas_pec Rutas_referata
Valters_Koralis_lekcija_un_diskusija
KLIKŠĶINI & KLAUSIES LEKCIJU un DISKUSIJU AUDIOIERAKSTUS
 Rgb3421 Rgb3417 Rgb3424
 Rgb3368 Dsc2159 Rgb3409
Genderti_Velu_dziesma_1
Genderti_Velu_dziesma_2
Genderti_Velu_dziesma_4
KLIKŠĶINI & KLAUSIES VEĻU SAIETA DZIESMU AUDIOIERAKSTUS
 Rgb3383
Attēlā: Šie abi kukainīši bija sastopami Ģendertu saimes istabā piektdienas pēcpusdienā. Laikam klātienē vēlējās simbolizēt mirušo un dzīvo pasauli…

Seko informācijai šajā lapā un satriekamies daudzos un dažādos klātienes pasākumos! 🙂
© Teksts & foto: V.Korālis
© Lekcijas un to audio ieraksti: R. Jirgensone, A.Grasis, V.Korālis un D.Stalts

Lūgšanu brokastis (Entrance only for Christians)

2007.11.17 13-51-41

“Šogad Valsts Lūgšanu brokastīs īpaša uzmanība tiks pievērsta svētības neatsveramajai nozīmībai katra cilvēka, ģimenes, nācijas un valsts dzīvē. Jau mūsu valsts himnā izskan lūgšana: „Dievs, SVĒTĪ Latviju!” Ir pienācis laiks ieklausīties tajā, saskatīt šo vārdu patieso nozīmi, lai pilnīgāk izprastu Dieva svētību iespējamo daudzveidību un krāšņumu. Šis ir laiks, lai ar Dieva svētību vienotībā celtu un atjaunotu mūsu valsti.”

© Pilns teksts: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=856&start=
____________________________________________________
Nekur tekstā nav pieminēts pats galvenais fakts: ka šis ir kārtējais pasākums ir augstākstāvošajiem ticīgajiem un vienīgi kristiešiem (praktizējošie it kā esot 10 % sabiedrības, bet tie ir ļoti optimistiski dati). Tad nu daži neērti rosinoši jautājumi:

* Vai pārējo reliģisko uzskatu cilvēki Latvijā neēd brokastis vai arī tās ēd dziļā kaunā un slepenībā zem galda?

* Vai pārējie tās neēd par valsts vai starptautisko fondu naudu, bet savas “rīta siermaizes ” ēd par tikai savu naudu un bez vēstniekiem?

* Vai ne- kristieši nedzied “Dievs svētī Latviju” un nevēl Latvijas valstij augšupeju? Vai pārējo reliģisko uzskatu cilvēki Latvijā vēlas tikai kasīties un plēsties viens ar otru?

* Un visbeidzot – CIK tad īsti varētu būt pārējo praktizējošo ticīgo cilvēku kopskaits Latvijā, kuri vēl LV ēd kaut jel kādas brokastis?

Ja Tu praktizē kristīgo ticību ārpus reliģiskajām organizācijām vai arī Tev ir citi reliģiskie ieskati, kas atšķiras no kristiešu doktrīnas, atraksti un padalies ar savu viedokli: valters.koralis@gmail.com

Mācītājs Valters Korālis

Foto: V.Korālis

“Kā saldi dūmi Mūžība man pretī…”

 Rgb2990

Sestdien, 24. oktobrī Pociema Rumbiņos apcerējām tematu “Kā saldi dūmi Mūžība man pretī kāpj” (Fricis Bārda).

Ka_saldi_dumi_muziba_Rumbinas_24.10.2009
KLIKŠĶINI & KLAUSIES AUDIOIERAKSTU!

 Rgb3052 Rgb2997 Rgb3042
 Rgb3055-1 Rgb3055 Rgb3046
Iejūties dažās Rumbiņu veļu laika saieta foto noskaņās!

Foto: V.Korālis

Valmieras brīvticīgie svin Jurģus

 Rgb2898-1
KLIKŠĶINI & SKATIES!

Attēlā: 21. oktobrī nebijām daudz. Sanākot kopā no draudzes neitrālās telpās, valmieriešiem būs daudz komfortablāka sajūta.

Nepierādot tiesā vainu draudzes mantas izšķērdēšanā un daudzos citos “grēkos”, Valmieras Sv. Sīmaņa draudze Valmieras rajona tiesā lūgusi pārtraukumu un 13. oktobrī iesniegusi izlīgumu, kuru tiesa ir apstiprinājusi. Ar mācītāju Valteru Korāli un panākta vienošanās par SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” daļu pārdošanu, tiesvedības izbeigšanu un telpu atbrīvošanu uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem.

Latvijas sabiedrībā esam aizsākuši kustību, kurā cilvēki drīkst izpaust savas reliģiskās jūtas, neiesaistoties reliģiskās organizācijās. Šajos mēnešos esam izmantojuši kultūras biedrības “ESMU” piedāvājumu un iekļāvušies diskusijās par krīzi un reliģisko brīvību Latvijā klātienē ar teologu Dr. Juri Cālīti, raktnieci Ilzi Freimani, dzejniekiem Viku (Viktoru Kalniņu), Saulesveci, māksliniekiem Jansoniem, latviskās reliģijas kopēju Autri Grasi, rakstnieci, evaņģēlisti un režisori Daci Priedi par etnisko indiāņu reliģijām, ar Māri Subaču par meditaīvo zīmēsanu, Laimdotu Virskūnu par sveču liešanu u.c. ļoti aizraujošiem notikumiem un personībām.

Esam ļoti daudz piedzīvojuši visā sajūtu gammā no visnegatīvākā līdz galēji pozitīvajam. Bijām kopā ļoti daudzās tiesu prāvās, notiekot paralēli četriem tiesu procesiem trijās instancēs. Esam organizējuši piketu Valmierā pret Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas patvaļu un aktīvi šajā piketā piedalījušies. Šajā laika periodā Mūžībā pavadījām savus draugus Ainu Kasku un Ilgu Apini.

Pēdējā konflikta fāzē uzlabojās attiecības ar draudzes priekšnieci Ivetu Būmani un mācītāju Arni Bušu, kuri bija aktīvi un ieinteresēti izlīguma teksta veidotāji. Paldies!

Neskatoties uz ekonomisko krīzi un psiholoģisko mobingu no baznīcas un lielas daļas iebiedētās un sakacinātās sabiedrības, esam Latvijā aizsākuši brīvi ticīgo informācijas apriti klātienē un interneta vidē – www.ticu.lv, www.koralis.lv, www.draugiem.lv, www.precos.lv, www.preceties.lv u.c. Esam organizējuši un vadījuši brīvticīgo svētku ritus – kristības, laulības, svētības dievkalpojumus dabā, sabiedriskās telpās, savās mājās, gaisa balonā un citviet.

Draudzes namā Veides ielā no 2008.g. 12.marta – mācītāja Dzimšanas dienas svinībām līdz 2009.g. 21. oktobrim – gandrīz līdz Reformācijas dienai) pagājuši 20 psiholoģiski smagi mēneši. Valmieras brīvticīgo (ārpus institucionālajām draudzēm esošo) kopa, neraugoties uz smagajiem apstākļiem, pulcējās Draudzes namā ik trešdienu. Dievkalpojumos un sarunās tikāmies 87 reizes. Valmieras brīvticīgo kopa no Veides ielas dosies uz L.Paegles ielu 9. Pirmais saiets jaunajā vietā – 2009. gada 4. novembrī 16:00.

Turpināsim brīvticīgo Draugu kopas saietus Limbažos un citviet Latvijā, kur pēc tiem būs brīvi ticīgo pieprasījums.

/Brigita K. & Valters K./

www.draugiem.lv Domubiedru grupa: “BRĪVTICĪBA (personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)”
http://www.draugiem.lv/groups/group.php?gid=179906&grouplanguage=lv

Daži atvadu vārdi aizņemtākajai omītei Valmierā

200905201516
Attēlā: Ilga Veides ielas dārza saietā 2008. gada vasarā
ILGA APINE
(*1937.g. 22. janvārī – 2009.g. 11. maijā)

Vecāku Alises un Edgara Laķu ģimenē Ilga bija ļoti gaidīts bērniņš. Valmierā viņai nāks piedzimt laikā un bērnību piedzīvo laikā, kad seko karš un pilsētas atjaunošanas darbi. Pēc pilsētas centra izpostīšanas, ģimene par katru 1000 ķieģeļu notīrīšanu 100 varēja ņemt savas majas būvniecībai. No tiem varēja tapt mājiņa Brēžas ielā. Ar ļoti lielu godbijību un cieņu Ilga atcerējās savu vectēvu Jāni Martinsonu, kura īpašumu Rīgas ielā 58 mūža otrajā pusē varēja atgūt un sekmīgi pārvaldīt.

Bet pa to vidu – mūžs. Pēc Valmieras ģimnāzijas seko izglītības ceļi Rīgas Pedagoģijas augstkolā. Pēc šī posma rit darbs Valmieras bērnudārzos dažādos amatos, aprūpējot pilsētas visjaunāko paaudzi. Neilgi pirms pensijas gadiem vēl pastrādāja Zilākalna kūdras melases rūpnīcā.
1961. gada decembrī apprecās ar Jāni un šajā saulē ienāk pašas bērni Līga un Uldi, vēlāk mazbērni Mārtiņš, Agnese un Kate. Šajās dienās, kad rakstāmi atvadu vārdi, omīte varētu turpināt priecāties būt vecvecmāmiņa… Pēdējo mūža cēlienu līdzās bija vedekla Inga. Mūžībā sagaida brālis Harijs (miris Austrālijā). Sveicienus no tālās zemes Austālijas sūta Edgars. Latvijā- brāļi Arvīds, Juris un Andris.
Klases un studiju biedri atcerēsies kopīgos saviesīgos vakarus ar dziesmām un interesi vienam par otru. Pieskatīja kaimiņmeiteni Karlīni un palīdzēja daudziem. Ļoti mīļas bija viņai bija mūsu meitenes Anna Laura un Natālija Veides ielā, kur pagaidām mītam.
Līdz ar to var sacīt, ka omītei nebija tikvien dzīvs pienākums pret dzimtu kapavietu sakopšana Valmierā, Trikātā, Šķērstiņos un Klapkalnciemā. Viņai ļoti svarīgi bija rūpēties par dzīvajiem. Domās dzīvoja līdzi bērniem, kuru lielas dzīve daļa pēdējā laikā paiet Vācija un Dānijā, mazbērniem un, neapšaubāmi, arī sabiedrībai.
Par Ilgas mūža sabiedrisko pusi ir jāsaka, ka viņa pirms sešiem gadiem ienāca Valmiers Sv. Sīmaņa draudzē un savos pieredzes pilnajos mūža gados iesvētījās. Nesenajos juku laikos viņa palika ar draudzes nelielāko “ar savu galvu domājošo daļu”, kā viņa pati izteicās – Valmieras Brīvticīgo draugu kopu, kas pulcējas Veides ielā. Viņa bija viens no retajiem cilvēkiem, kas pati pieņēma lēmumus un rīkojās saskaņā ar savu prātu. Ar viņas gādību tapa visi līdzšinējie kultūras biedrības “ESMU” pasākumi Dikļos, Mazsalacā un Valmierā, kas radoši saturēja kopā cilvēkus.
Ilgas tauksmainā sirds apstājās ķiršu ziedēšanas laikā. Turpināsies cilvēku dziesmas, dejas un teātris, kas viņai bija mīļs. Turpināsies arīdzan cilvēku ticība labajam un mēs atcerēsimies Ilgas silto rūpju pilno skatienu.
Pa Debess ceļu lai Valmieras
aizņemtākā omīte nonāk Debesu mājās….
Ilgu mūžībā pavādījām un Kocēnu kapos guldījāma 2009,. gada 19. maijā.

“Mēs to esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un tika mums parādīta.” (I Jņ. 1:2)

Brīvmācītājs Valters Korālis un ģimene,

Brīvticīgo Valmieras Draugu kopa,
kultūras biedrība “ESMU”

Rakstnieces Daces Priedes piedāvājums lasītājiem

Gramatas Vaaks-1
Attēlā: Grāmatas “Taurenis vientuļās debesīs” vāks
Daces Priedes jaunas grāmatas.doc
KLIKŠĶINI & LASI PIEDĀVĀJUMU!

Lasi mūsu lapā arī citu informāciju par mūsu satikšanos ar
rakstnieci, režisori, aktrisi un teoloģi Daci Priedi:

http://www.ticu.lv/?p=1187
http://www.ticu.lv/?p=2096

Kultūras biedrība “ESMU”. Jauns emuārs

Kādu laiku jau latviešu valodā ierasts sacīt : “Viņš vai viņa blogo…” Nereti par tādām “bloga” vietnēm internetā esot jāsaka “emuārs”. Jebkurā gadījumā abi minētie vārdi ir citu valodu tieši pārcēlumi latviešu valodā. Ar laiku mūsu tauta izdomās kā to visu labāk nosaukt dzimtajā valodā. Bet tikmēr baudīsim un lietosim to, ko interneta pasaule informatīvi var piedāvāt.

Picture 2-2

Esam atvēruši jaunu Kultūras biedrības “ESMU” lapu internetā. šobrīd to var aplūkot adresē: http://esmu.wordpress.com

Drīzumā publicēsim nelielu atskatu uz pagājušā gadā iespēto un notikumus, kurus kultūras biedrība “ESMU” piedāvās šī gada pavasarī un vasarā.

Kultūras biedrība “ESMU”

Meteņu sadziedāšanās Valmieras bibliotēkā

Vispirms nedaudz par šo svētku, jeb tradīcijas pirmsākumiem.
Meteņi jeb Metenis ir seni pavasara gaidīšanas svētki ,kas beidzās Pelnu dienā ,kurai sekoja lielais gavēnis pirms Lieldienām. Meteņus svinēja februāra pirmajā pusē vai vidū. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu ‘’meti’’ apzīmēja laika griežus, mēru. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā svētki tika dēvēti par Vastslāvjiem. Citos novados saukti arī par Lastavāgu , Aizgavēni , Miesmeti , Buduļu vakaru utt. Meteņos uzsvars tika likts uz lielu ēšanu un dzeršanu. Šai laikā tika kautas cūkas ,tradicionālie ēdieni bija plāceņi un cūkas galva. Kā daudzos latviešu zimas svētkos gāja ķekatās jeb budēļos. Lietuvieši meteni sauc par “užgavenes’’ jeb pirmsgavēni acīmredzot liekot uzsvaru uz tautisko tradīciju sajaukumu ar katoliciskajām tradīcijām. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā ’’masļeņica’’. Tiktāl par meteņa tradīcijām vispār.

Valmierā 7. februāra pievakarē Valmieras integrētās bibliotēkas telpās uz meteņu sadziedāšanu valmieriešus aicināja Vītolu ģimene, folkloras kopa ‘’Pērlis’’ kā arī folklorists un dziesminieks Austris Grasis ar savu folkloras kopu ‘’Rāmsalaca’’. Sadziedāšana pulcēja, jo kuplu ļaužu pulku , kam bija vēlme svinēt senās tradīcijas, vai gluži vienkārši padziedāt tautasdziesmas, būt kopā. Interesanti bija klausīties Jāņa Vītola stāstījumā par meditatīvo dziedāšanu, par to kā to iespējams izmantot, lai izzinātu sevi, lai attīstītos, paceltu sevi citā apziņas un garīguma līmenī. Tas lika aizdomāties par to cik mēs ikdienā pietiekami nenovērtējam tādu savas tautas garīgo mantojumu, kā tautasdziesmas domājot par tām tikai kā vienkāršu folkloru, bez kādas dziļākas jēgas. Folklorists Austris Grasis savukārt pastāstīja par meteņu tradīcijām, par to simbolisko nozīmi kā auglības rituālam.

“Meteņos slaidi braucu No kalniņa lejiņā,
Lai liniņi gari auga Bāleliņa tīrumā”

Viņš arī klātesošos aicināja izvēlēties sev kādu tīkamu tautasdziesmu kas izteiktu kādu ievēlējumu šim gadam. Austris savā vienkāršajā un skaistiem vārdiem neizpušķotajā valodā runāja par latvisko, par to cik svarīgi, lai arī kas mēs būtu pēc pēc savas reliģiskās pārliecības mums nevajadzētu aizmirst savas saknes,savas tradīcijas. Bieži vien mums trūkst pašapziņas un lepnuma par savu tautisko. Jo, kā Austris teica: “Visstulbākais teiciens ko esmu dzirdējis ir , ka latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Vai tad nepietiek ,ka mūs lamā citi , ka mums pašiem vēl tas būtu jādara… ?” Pasākums paliek atmiņā ar savu silto, tautisko un mājīgo atmosfēru par ko vajadzētu pateikties visiem dziesminiekiem un Valmieras bibliotēkas kolektīvam, jo laikā kad kultūra, reliģija un tradīcijas bieži vien tiek atstātas otrajā plānā, un pats lielākais dievs ir politika un materiālisms varētu tikai vēlēties lai šādi saieti notiktu biežāk.
 Rgb5770-1
Attēlā: Jānis Vītols māca par meditāciju
 Rgb5810
Attēlā: J. Vītola vadītā dziedātāju grupa (Madonas raj.) un viņu draugi
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 9-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5858-1
Attēlā (no kreisās) : Māra Mennika, Niks Ērglis un… Jānis Dobelnieks.
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 4
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5865-1
Attēlā: Austris Grasis ar grupu “Rāmsalaca” – dziedātāji no Mazsalacas un Ramatas (Valmieras raj.)
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 2-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5910
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 12
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5970
© apraksts – Jānis Dobelnieks
© foto: J.Dobelnieks, V.Korālis
© rakstā izmantoti materiāli no www.liis. lv

Atskats uz starptautisko fotoizstādi “ZELTS & DRUDZIS” Jūrmalā

Laikmets ir smeldzīgs, pretrunīgs, savāds. Tam piekritīs vairums sabiedrība ne tikai Austrumeiropā, bet nu jau visā pasaulē. Katrs šajā laikā dara to, ko vislabāk prot. Profesionāli vai individuāli, kā kādreiz dziedājā kādā labā septiņdesmito gadu dziesmā. Šis laikmets ir ne vairs tikai lai idzīvotu, bet, lai cīnītos par izdzīvošanu kā tādu. Agrāk rakstīja hronikas par galma apvērsumiem. Mūsdienās tādas lietas fotografē un filmē.

Foto lietu zinātāju un darītāju Hariju Zemīti (Saulkrasti) zinu kopš agrīniem skolas gadiem, jo kā nekā sēdējām vienā solā. Viņš kopā ar draugiem izveidoja Jūrmalā starptautisku fotoizstādi “ZELTS & DRUDZIS”, kura noslēdzās 1. februārī. Tomēr interneta vidē tā turpina pastāvēt līdz ar citām kopīgām idejām.

Skaties un seko līdzi: http://www.fotomob.lv/zd_%20papildina.htm

Mahajānas budisma skolotājs Valmierā

 Rgb5379-2

2008. gada 19. janvāra vakarā Vidzemes Augstskolas konferenču zālē Budisma meditācijas centrs GANDEN bija sarūpējis publisko lekciju par tēmu “Kā padarīt dzīvi nozīmīgu”. To lasīja Mahajānas (platā ceļa) budistu mūks Tonijs (dz. 1949.g. Berlīnē) 1989. gadā ordinēts par mūku. Kopš 1981. gada dzīvo Vadžra Jogini Institūtā Francijā. Vairāk kā 10 gadus viņš ir Dharmas instruktors un konsultants šajā Institūtā u.c. vietās.Viņš savulaik ir bijis fermeris Šveicē, bet pēctam studējis bioloģiju, psiholoģiju un filozofiju. Budisma filozofiju mācījies Nepālā Tibetas budisma klosterī un šobrīd jau divpadsmito gadu izskaidro budisma mācību citiem cilvēkiem.

Mūks sāka savu lekciju ar skaidrojumu par dzīves jēgu un katra cilvēka divām tiesībām – par tiesībām būt laimīgiem un par tiesībām neciest. Katrs klausītājs bija spiests aizdomāties par to, kas mūs dara laimīgus un kas rada ciešanas. Katra cilvēka nelaimju un ciešanu cēlonis saskaņā ar Budas mācību, izrādās, nav neviens cits kā cilvēks pats. Mēs bieži vien reālas lietas uztveram veidā, kādā tās patiesībā neeksistē, līdzīgi kā mēness atspulgs ezerā nav otrs mēness. Lietu nepareiza uztvere rada vēlmes, pieķeršanos, nepatiku, dusmas, naidu, greizsirdību, lepnumu. Tas viss ir cēlonis mūsu ciešanām. Vēlmes mūs pamudina uz rīcību. Mūsu vakardienas nepareizās domas, vārdi un darbības rada mūsu šodienas ciešanas. Neviens cits, izņemot mūs katru pašu, nav atbildīgs par mūsu ciešanām.
Budistu mūki cenšas 8 pakāpju ceļā nepārtraukti sevi trenēt, apzinoties domas, vārdus un darbus, lai pilnībā atturētos no jebkādām darbībām, kas rada ciešanas, it īpaši nogalināšanas. Negatīvie prāta stāvokļi nav apziņas sastāvdaļa, no tiem ir iespējams atbrīvoties. Mūks Tonijs stāstīja arī par mīlestību, kas var pāriet naidā, ja tā nav bijusi īsta mīlestība, bet vienīgi pieķeršanās.

Lekcija bija plaši apmeklēta, klausītāju vidū bija studenti, skolotāji, Valmieras drāmas teātra aktieri un citi zinātkāri valmierieši. Tā bija ļoti interesanta un aizraujoša, pēc divām ar pusi kopā pavadītām stundām mūks Tonijs gribēja atvadīties. Klausītāji uzdeva jautājumus par pārdzimšanu, par veģetārismu, par ekonomisko krīzi pasaulē un saņēma vārdiskas atbildes kopā ar mūka sirsnību un pacietību. Skolotājs runāja angliski un tulcei Inesei tā bija liela slodze. Lektors pēc ilgās sarunas ar auditoriju nelikās pat it nemaz noguris.

Guna Korāle

Mūžības ceļos – Karlis Sebris

12.janvārī 94 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais latviešu aktieris Kārlis Sebris.
Picture 5-2
Kārlis Sebris dzimis 1914.gada 14.februārī Sinolē. Kopš 1938.gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī, ilgus gadus bija šī teātra vadošais aktieris, patriarhs un sava veida simbols. Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās.

Ar Kārļa Sebra vārdu Latvijas teātra vēsturē saistās vesels laikmets. Personības spēks, nozīmība un maģiskais starojums, aktieru meistarības augstākā raudze un artistiskums, radoša dvēsele, bez kuras aktieris nemaz nav iedomājams, atbildība savas tautas, savas mākslas, sava teātra priekšā – tā varētu raksturot mākslinieka raženo ceļu dzīvē un mākslā.

Dažādu paaudžu teātra skatītāji Kārli Sebri atceras kā Vīskreli no Blaumaņa “Pazudušā dēla”, Bernardu Šovu no Kiltija “Mīļā meļa”, seru Tobiju no Šekspīra “Divpadsmitās nakts”, Kihnu Jenu no Smūla “Mežonīgā kapteiņa Kihnu Jena”, Kolā Briņonu no Romēna Rolāna romāna dramatizējuma. Kinoskatītāji atceras Sebri no filmām “Kapteinis Nulle”, “Pie bagātās kundzes”, “Nāves ēnā”, “Karalis Līrs”, “Uzbrukums slepenpolicijai”.

Sešdesmit pieci dižā mākslinieka mūža gadi atdoti sava vienīgā teātra – Nacionālā teātra skatuvei.

Kārļa Sebra biogrāfe, teātra rakstniece Lilija Dzene mākslinieka un cilvēka būtības raksturojumam atradusi trāpīgus vārdus – vīrs, uz kuru var paļauties. Pieredzes bagātā aktiera dzīves gudrajos padomos un atziņās, kas ir ne tikai garā, vērtīgā mūža pieredzē sakņotas, bet vistiešākā veidā viņa senču, viņu latviskās mentalitātes, pasaules izjūtas, darba tikuma un skaistā izpratnes mantojums, – ieklausās ne tikai kolēģi un līdzcilvēki. Tautai izšķirīgajos brīžos savu nostāju izteikt viņu ir lūguši arī valstsvīri.

Kārlim Sebrim ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegta Latvijas Teātra darbinieku savienības balva.
___________________________________________

14. janvārī Valmieras Draugu kopas saietā aizlūdzām par ievērojamo latviešu mākslinieku, kurš, starp citu, kādubrīd bija vēlējies kļūt par mācītāju un pat iesācis studijas. Izsakām līdzjūtību aizgājēja tuviniekiem un kolēģiem!

brīvmācītājs Valters Korālis
kultūras biedrība “ESMU

© LETA
© foto: www.nra.lv

Draugu kopa turpina aizsākto Limbažos

Limbažos notika Draugu kopas otrā tikšanās reize. Sarunas tēma – “Zvaigznes diena. Trīs Austrumu gudro vienpatības ceļš uz Dievu.” Bija atnākuši un atbraukuši ticīgi un inteliģenti cilvēki no Limbažiem, Umurgas un Skultes. Sākot ar 8. februāri Draugu kopas sāks savu darbu Salacgrīvā un vēl pēc tam- Rūjienā un citviet Vidzemē. Limbažos otrajā tikšanās reizē paguvām pārrunāt vēl arī dažus pavisam praktiskus, organizatoriskus principus turpākajam kopdarbam. Limbažos turpināsim sanākt katra mēneša I svētdienā 12:00 – 14:00. Gaidīti ir visi cilvēki, kuri savā ticībā ir sava ceļa gājēji vai arī jūtas vientuļi un vēlas dalīties ar citiem! Pie kam, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības. Brīvticības draugu kopa NAV un to nav plānots veidot kā draudzi. Tai ir pavisam cita, uz individuālas ticības pamatiem balstīta jēga. Pašus galvenos principus var izlasīt 2009. gada vēstījumā: http://www.ticu.lv/?p=3363.

 Rgb4923

Tiks gādāts par to, lai ikviens brīvticīgais draugu kopas dalībnieks vai viņa tuvinieks saņemtu garīgu palīdzību–sakramentus un svētdarbības, saskaņā ar katra reliģisko pārliecību. Jau šobrīd Vidzemē ir apzinātas ģimenes, kas piesaka ne tikai piederīgo pavadīšanu mūžībā, bet arī Kristību, Svētību, Svēto Vakarēdienu un Laulību, mājas svētīšanu utml. Ja kāds savā ģimenē un savās mājās vēlēsies Dieva svētību saņemt saskaņā ar Kristus mācības galvenajām pamatnostādnēm, to veiks brīvmācītājs Valters Korālis. Citos gadījumos būs citi risinājumi. Draugu kopīgās nometnes un tikšanās vakari ar sabiedrībā zināmiem vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kā arvien, tiks organizēti sadarbībā ar kultūras biedrību “ESMU”. Draugu kopas tikšanās reizēs iecerētas divas daļas: brīvmācītāja vai kāda cita uzaicināta cilvēka uzruna (priekšlasījums) un dalībnieku brīvo sarunu laiks, tēja, dziesmas u.c.
 Rgb4928
Paldies Sarmītei un Normundam Tušinskiem (attēlā) par izlēmīgo attieksmi un nesavtīgo praktisko palīdzību, noorganizējot visu nepieciešamo mājīgām tikšanās reizēm Limbažos! Normunds paguva īsumā pastāstīt savu ticības dzīves stāstu. Citreiz, ja vēlēsies, to pagūs arī citi.

1. februārī pl. 12:00 – 14:00 Limbažu novadpētiecības muzeja konferenču zālē
Svētdien,
8. februārīSalacgrīvā (vietu un laiku precizēsim pavisam drīz).

Visi līdzīgi domājošies ielūgti domubiedru grupā www.draugiem.lv: personiskā ticība, neapmeklējot baznīcu (BRĪVTICĪBA, personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)! Uz tikšanos! 🙂

Foto: Guna Korāle

Jauno gadu sagaidījām pie Austra Graša Ģendertos

 Rgb4326-1
Šoreiz pārmaiņas pēc sagaidījām draugu pulkā latviskās tradīcijās.
 Rgb4373-1
 Rgb4443-1
 Rgb4483-3
 Rgb4568-1
 Rgb4701-1
 Rgb4631-1
 Rgb4735-1
 Rgb4744-1 Rgb4768-1 Rgb4310-1

Sirsnīgs paldies Ievai un Austrim par uzņemšanu Ģendertu mājās! Paldies Mārai un Nikam par transportu! Pateicība ikvienam svētku dalībniekam un mūsu ģimenes atbalstītājam 2008. gadā! Laimīgu un Dieva svētības pilnu 2009. Dieva žēlastības gadu!

Korāļu ģimene