Mūsu sadarbība ar presi. 2009. gada janvāris

Picture 4-17
KLIKŠĶINI & LASI
laikraksts “AUSEKLIS”, 6.01.2009.
+452
KLIKŠĶINI & LASI
laikraksts “AUSEKLIS”, 13.01.2009.
+457
KLIKŠĶINI & SKATIES!
13. janvāra nakts reportāža 1. un 2. foto – V.Korālis.
Sadarbībā ar “Dienas Bizness” nedēļas pielikumu “NUMURS”

© fotokopijas no izdevumiem “Dienas Bizness” un “Auseklis”

Mahajānas budisma skolotājs Valmierā

 Rgb5379-2

2008. gada 19. janvāra vakarā Vidzemes Augstskolas konferenču zālē Budisma meditācijas centrs GANDEN bija sarūpējis publisko lekciju par tēmu “Kā padarīt dzīvi nozīmīgu”. To lasīja Mahajānas (platā ceļa) budistu mūks Tonijs (dz. 1949.g. Berlīnē) 1989. gadā ordinēts par mūku. Kopš 1981. gada dzīvo Vadžra Jogini Institūtā Francijā. Vairāk kā 10 gadus viņš ir Dharmas instruktors un konsultants šajā Institūtā u.c. vietās.Viņš savulaik ir bijis fermeris Šveicē, bet pēctam studējis bioloģiju, psiholoģiju un filozofiju. Budisma filozofiju mācījies Nepālā Tibetas budisma klosterī un šobrīd jau divpadsmito gadu izskaidro budisma mācību citiem cilvēkiem.

Mūks sāka savu lekciju ar skaidrojumu par dzīves jēgu un katra cilvēka divām tiesībām – par tiesībām būt laimīgiem un par tiesībām neciest. Katrs klausītājs bija spiests aizdomāties par to, kas mūs dara laimīgus un kas rada ciešanas. Katra cilvēka nelaimju un ciešanu cēlonis saskaņā ar Budas mācību, izrādās, nav neviens cits kā cilvēks pats. Mēs bieži vien reālas lietas uztveram veidā, kādā tās patiesībā neeksistē, līdzīgi kā mēness atspulgs ezerā nav otrs mēness. Lietu nepareiza uztvere rada vēlmes, pieķeršanos, nepatiku, dusmas, naidu, greizsirdību, lepnumu. Tas viss ir cēlonis mūsu ciešanām. Vēlmes mūs pamudina uz rīcību. Mūsu vakardienas nepareizās domas, vārdi un darbības rada mūsu šodienas ciešanas. Neviens cits, izņemot mūs katru pašu, nav atbildīgs par mūsu ciešanām.
Budistu mūki cenšas 8 pakāpju ceļā nepārtraukti sevi trenēt, apzinoties domas, vārdus un darbus, lai pilnībā atturētos no jebkādām darbībām, kas rada ciešanas, it īpaši nogalināšanas. Negatīvie prāta stāvokļi nav apziņas sastāvdaļa, no tiem ir iespējams atbrīvoties. Mūks Tonijs stāstīja arī par mīlestību, kas var pāriet naidā, ja tā nav bijusi īsta mīlestība, bet vienīgi pieķeršanās.

Lekcija bija plaši apmeklēta, klausītāju vidū bija studenti, skolotāji, Valmieras drāmas teātra aktieri un citi zinātkāri valmierieši. Tā bija ļoti interesanta un aizraujoša, pēc divām ar pusi kopā pavadītām stundām mūks Tonijs gribēja atvadīties. Klausītāji uzdeva jautājumus par pārdzimšanu, par veģetārismu, par ekonomisko krīzi pasaulē un saņēma vārdiskas atbildes kopā ar mūka sirsnību un pacietību. Skolotājs runāja angliski un tulcei Inesei tā bija liela slodze. Lektors pēc ilgās sarunas ar auditoriju nelikās pat it nemaz noguris.

Guna Korāle

LELB mācītāji starp dēmoniem, sievām un eņģeļiem

“– Vai kalpot Dievam ir viegli?– Jā, ja sevi nodod Dievam un viņam uzticas. Es ticu, ka jebkurā situācijā Dievs parāda savu žēlastību. Tā bija arī 2006.gada beigās, kas man bija ļoti kritiskas. Darba nebija. Kalpoju četrās draudzēs, nevienā algu nesaņēmu. Sievai tas laikam bija nepieņemami, atrada citu draugu. Līdz ar to paliku bez dzīvokļa. Situācija bija smaga. Tuvu izmisumam. Tas viss sakrita tieši ar Ziemassvētku laiku. Bet Dievs tāpēc ir Dievs, ka dara brīnumus. Un Ziemassvētki ir īstais laiks, lai par to runātu. Viņš man atsūtīja eņģeli. Sievieti. …” Pilna intervija: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=661&start=
Picture 11 1

Starp padaudzajām intervijām laicīgajā presē, ko ap Ziemassvētkiem tradicionāli vienmēr var lasīt par LELB bīskapu un mācītāju teiksmainajām gaitām, uzmanību šoreiz piesaistīja kāda neliela intervija. To baznīca no reģionālā laikraksta “Kurzemes Vārds” pārpublicejusi savā oficiālajā mājas lapā. Draugi atsūtīja īsziņu un teica: “Palasiet! Re, cik interesanti…!” To izlasot, pirmajā brīdī negribējās sacīt neko, jo vai nu mazums pasaulē šķīrušos mācītāju un vai nu mazums tādu ir Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā! Laikam jau no visām tradicionālajām kristīgajām konfesijām LELB to būs visvairāk (ja drosmīgi skaitīs, sanāks vismaz uz desmit garīgiem ārstiem un ekspertiem – baltsvārčiem pa vienam.) Un ļoti jau negribētos tieši par mācītāju Ojāru Freimani personīgi te rakstīt. Tomēr, re, kā sanāk- ja jau avīzēs raksta, tad laikam tāpēc, lai kāds to visu lasītu un ar karstu galviņu vai vēsu prātu apdomātu, kas tas viss par kārtējo varoņstāstu mums tiek piedāvāts.

Uzklikšķinot meklētājā konkrētā mācītāja vārdu, varam noskaidrot, ka viņa garīgais dienests nav viegls – viņš ir ne tikai kapelānu dienestā, bet pat misijas komisijas vadītājs, kurš nodarbojas ar garīgo spēku izvietošanu Īrijā, Āfrikā un sazin kur vēl! Šoreiz stasts nebūs par naudu un mantu, ko no pārdoto īpašumu naudas varēs veltīt šiem pasākumiem. Ak, kur tad vēl drīzumā Valmierā paredzētās LELB “Baznīcas dienas 2009” u.c. iekšzemei domātā “kristīgā aģitbrigāde” un tās ideoloģija! Bet mēs gan drīzāk šoreiz par savādo loģiku LELB vadības sev vien saprotamajās karjerisma činās.

Te lūk ir laikam kāda lielāka misterioza iesvaidīšana nepieciešama, lai izprastu to savādo loģiku, ar kuru bijusī sieva ir vienkarši sieva, bet katra nākamā – eņģelis !!! Ka, tas kas man dots, nekas nav, bet lūk, tas kas tiks dots- lūk tas tik būs kas varens un daiļš! No vienas puses jau tas ir saprotams, jo kā kādā reklāmā teikts: “Cilvēki mīl jaunas lietas”. Seksuālās un ģimeniskās attiecības, kas ap mums reāli pastāv, mūsdienu antropologi un sociologi piedāvā kā nosaukumu “Seriālā poligāmija”. Tas nozīmē, ka vīrieša dzīvē ir vairākas sievas, kaut tomēr ne vienlaicīgi, bet pēc kārtas, likumīgi no iepriekšējās izšķiroties un uzsākot nopietnas jaunas attiecības. Tas nav nekas jauns mums visapkārt un diez vai pat tas ir tik ļoti nosodāms, kā sākumā liktos nepieciešams, jo cik tad ir to ģimeņu Latvijā un Eiropā vispār, kurās ir harmoniskas laulāto attiecības visu mūžu? Atbilde būs- pavisam maz!

Šis komentārs nav konkrēti ne pret garīdzniekiem Ojāru, Jāni, ne Pēteri, ne par viņu pašu vai bērnu ķibelēm un ķezām. Pat ne par siltām rokām un labu seksu, ko visai droši arī protestantu mācītājs savā dzīvē drīkst baudīt. Šie mūsu vārdi ir par LELB vadības saldi rūgto liekulību savā “misijā un evaņģelizācijā”, kas patiesībā gandrīz visos gadījumos ir tikvien daiļrunīga izkārtne. Divkosība ar kādu dzīvo visu kārtu, pat visaugstākās kārtas LELB garīdznieki* (viņi paši vai viņu ģimenes locekļi) ir acīmredzama un nevienam nenoslēpjama. Un tieši tāpēc viņiem tik ļoti gribas vajāt citus. Nemitīgi atkārtojas situācija no Evaņģēlija, kur grēcīgi ļaudis, sažņauguši rokās akmeņus, vēlas atkal kādi nomētāt un pazudināt**, lai paši netraucēti uz ielas stūriem varētu skaitīt savas liturģiskās lūgšanas, bet slepenībā nodotos naktsdzīvei ar kādu no nākamajiem upuriem. Bet viss arēji ir “ģimenisko vērtību” skalas augšgalā un konservatīvi okey !

Uzdrošināmies apgalvot, ka LELB straujiem soļiem kļuvusi par kārtējo reliģiju, kur galvenais ir nevis uzklausīt, piedot, saprast, bet gan atdarināt Dievu, iztēloties sevi labākās attiecībās ar Dievu, nekā citus un ceremonijas (lasi- liturģijas) nianses vērtēt augstāk par vienkāršību, sirsnību un cilvēcību. Un tad nu sanāk tā, ka vienam , lūk, ir “netīrs sekss” ar kādu nākamo seksuālo partneri, bet citam – ap Ziemassvētkiem senaizmirsta mīlestība un “siltas rokas”, kas gaidot un apmīļojot…

“Ak. niecība un vēja ķeršana!”, gribas iesaukties kopā ar Vecās Derības Zalamanu, kuram šīs lietas galmā bija labi izkoptas. Vienīgi dzimta pēc nāves sašķēlās. Esam pārliecināti, ka masku krišanas laiks LELB ir tuvu. Tas nemitīgi jau sākas. Līdzīgi kā I.Vanzoviča dziesmā “Kādā dzejnieka namā”. Prelūdijas ievadvārdus jau sacījušas pašu galveno garīdznieku lūpas, viņu esošo un bijušo sievu naids, bērnu vaļība, visatļautība utt.

Un vēl, vai nebūtu tikai godīgi un atbilstoši preses ētikai, ja acīm redzamā pasūtījuma intervijā debesīs celt vīru- vadošu LELB garīdznieku, kas, ak kāda laime – nu beidzot mācīs āfrikāņiem un Īrijas latviešiem dzīvot, pajautāt ko domā viņa līdzcilvēki? It īpaši, ja izšķiras iekļaut apsūdzību pret bijušo sievu, būtu bijis godīgi paintervēt arī viņa bijušo sievu. Kaut vai mazliet. Jo viņa sabiedrības acīs nu ir padarīta par kaut ko vidēju starp sievieti un dēmonu, kura pēc visiem apstākļiem spriežot, pagastā ir “laimes lāča” pretiniece un traucē atnākt Ziemassvētkiem. Bet arī būtu ko pateikt droši vien, ja ļautu. Bet Ojāram novēlam neņemt galvā! Nekā personīga, tā sacīt jāsaka. To, kas ir vientulība, to mēs zinām un vēl daudz ko zinām par mobingu un manipulācijām organizācijā, kurai Tu piederi un čakli kalpo.

Guna Korāle
Valters Korālis

_____________________________________________________________
* Par garīgiem kalpotājiem (presbiteriem, bīskapiem un tiklab citiem) Apustuļa Pāvila vēstulē Titam rakstīts: “Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi. Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam, bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam. Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim. Jo daudzi ir nepaklausīgi, pļāpas un maldinātāji, visvairāk no apgraizītajiem, tiem jāaizbāž mute; viņi izposta veselas ģimenes, negodīgas peļņas dēļ mācīdami to, kas neklājas. Kāds pravietis no viņu pašu vidus ir sacījis: krētieši aizvien melo, tie ir nikni kā zvēri, slinki kā maisi. Šī liecība ir patiesa. Tādēļ atspēko viņus it asi, lai tie ticībā kļūst veseli, nevis pieķeras jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības. Šķīstajiem visas lietas ir šķīstas, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts; aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa. Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.” (I Tit.1:6-16)
** Kristus laikā tā bija ierasta lieta. Piemēram, Jņ. 8. nod.

Mūžības ceļos – Karlis Sebris

12.janvārī 94 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais latviešu aktieris Kārlis Sebris.
Picture 5-2
Kārlis Sebris dzimis 1914.gada 14.februārī Sinolē. Kopš 1938.gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī, ilgus gadus bija šī teātra vadošais aktieris, patriarhs un sava veida simbols. Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās.

Ar Kārļa Sebra vārdu Latvijas teātra vēsturē saistās vesels laikmets. Personības spēks, nozīmība un maģiskais starojums, aktieru meistarības augstākā raudze un artistiskums, radoša dvēsele, bez kuras aktieris nemaz nav iedomājams, atbildība savas tautas, savas mākslas, sava teātra priekšā – tā varētu raksturot mākslinieka raženo ceļu dzīvē un mākslā.

Dažādu paaudžu teātra skatītāji Kārli Sebri atceras kā Vīskreli no Blaumaņa “Pazudušā dēla”, Bernardu Šovu no Kiltija “Mīļā meļa”, seru Tobiju no Šekspīra “Divpadsmitās nakts”, Kihnu Jenu no Smūla “Mežonīgā kapteiņa Kihnu Jena”, Kolā Briņonu no Romēna Rolāna romāna dramatizējuma. Kinoskatītāji atceras Sebri no filmām “Kapteinis Nulle”, “Pie bagātās kundzes”, “Nāves ēnā”, “Karalis Līrs”, “Uzbrukums slepenpolicijai”.

Sešdesmit pieci dižā mākslinieka mūža gadi atdoti sava vienīgā teātra – Nacionālā teātra skatuvei.

Kārļa Sebra biogrāfe, teātra rakstniece Lilija Dzene mākslinieka un cilvēka būtības raksturojumam atradusi trāpīgus vārdus – vīrs, uz kuru var paļauties. Pieredzes bagātā aktiera dzīves gudrajos padomos un atziņās, kas ir ne tikai garā, vērtīgā mūža pieredzē sakņotas, bet vistiešākā veidā viņa senču, viņu latviskās mentalitātes, pasaules izjūtas, darba tikuma un skaistā izpratnes mantojums, – ieklausās ne tikai kolēģi un līdzcilvēki. Tautai izšķirīgajos brīžos savu nostāju izteikt viņu ir lūguši arī valstsvīri.

Kārlim Sebrim ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegta Latvijas Teātra darbinieku savienības balva.
___________________________________________

14. janvārī Valmieras Draugu kopas saietā aizlūdzām par ievērojamo latviešu mākslinieku, kurš, starp citu, kādubrīd bija vēlējies kļūt par mācītāju un pat iesācis studijas. Izsakām līdzjūtību aizgājēja tuviniekiem un kolēģiem!

brīvmācītājs Valters Korālis
kultūras biedrība “ESMU

© LETA
© foto: www.nra.lv

Draugu kopa turpina aizsākto Limbažos

Limbažos notika Draugu kopas otrā tikšanās reize. Sarunas tēma – “Zvaigznes diena. Trīs Austrumu gudro vienpatības ceļš uz Dievu.” Bija atnākuši un atbraukuši ticīgi un inteliģenti cilvēki no Limbažiem, Umurgas un Skultes. Sākot ar 8. februāri Draugu kopas sāks savu darbu Salacgrīvā un vēl pēc tam- Rūjienā un citviet Vidzemē. Limbažos otrajā tikšanās reizē paguvām pārrunāt vēl arī dažus pavisam praktiskus, organizatoriskus principus turpākajam kopdarbam. Limbažos turpināsim sanākt katra mēneša I svētdienā 12:00 – 14:00. Gaidīti ir visi cilvēki, kuri savā ticībā ir sava ceļa gājēji vai arī jūtas vientuļi un vēlas dalīties ar citiem! Pie kam, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības. Brīvticības draugu kopa NAV un to nav plānots veidot kā draudzi. Tai ir pavisam cita, uz individuālas ticības pamatiem balstīta jēga. Pašus galvenos principus var izlasīt 2009. gada vēstījumā: http://www.ticu.lv/?p=3363.

 Rgb4923

Tiks gādāts par to, lai ikviens brīvticīgais draugu kopas dalībnieks vai viņa tuvinieks saņemtu garīgu palīdzību–sakramentus un svētdarbības, saskaņā ar katra reliģisko pārliecību. Jau šobrīd Vidzemē ir apzinātas ģimenes, kas piesaka ne tikai piederīgo pavadīšanu mūžībā, bet arī Kristību, Svētību, Svēto Vakarēdienu un Laulību, mājas svētīšanu utml. Ja kāds savā ģimenē un savās mājās vēlēsies Dieva svētību saņemt saskaņā ar Kristus mācības galvenajām pamatnostādnēm, to veiks brīvmācītājs Valters Korālis. Citos gadījumos būs citi risinājumi. Draugu kopīgās nometnes un tikšanās vakari ar sabiedrībā zināmiem vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kā arvien, tiks organizēti sadarbībā ar kultūras biedrību “ESMU”. Draugu kopas tikšanās reizēs iecerētas divas daļas: brīvmācītāja vai kāda cita uzaicināta cilvēka uzruna (priekšlasījums) un dalībnieku brīvo sarunu laiks, tēja, dziesmas u.c.
 Rgb4928
Paldies Sarmītei un Normundam Tušinskiem (attēlā) par izlēmīgo attieksmi un nesavtīgo praktisko palīdzību, noorganizējot visu nepieciešamo mājīgām tikšanās reizēm Limbažos! Normunds paguva īsumā pastāstīt savu ticības dzīves stāstu. Citreiz, ja vēlēsies, to pagūs arī citi.

1. februārī pl. 12:00 – 14:00 Limbažu novadpētiecības muzeja konferenču zālē
Svētdien,
8. februārīSalacgrīvā (vietu un laiku precizēsim pavisam drīz).

Visi līdzīgi domājošies ielūgti domubiedru grupā www.draugiem.lv: personiskā ticība, neapmeklējot baznīcu (BRĪVTICĪBA, personiskā ticība ārpus institucionālās baznīcas)! Uz tikšanos! 🙂

Foto: Guna Korāle

Jauno gadu sagaidījām pie Austra Graša Ģendertos

 Rgb4326-1
Šoreiz pārmaiņas pēc sagaidījām draugu pulkā latviskās tradīcijās.
 Rgb4373-1
 Rgb4443-1
 Rgb4483-3
 Rgb4568-1
 Rgb4701-1
 Rgb4631-1
 Rgb4735-1
 Rgb4744-1 Rgb4768-1 Rgb4310-1

Sirsnīgs paldies Ievai un Austrim par uzņemšanu Ģendertu mājās! Paldies Mārai un Nikam par transportu! Pateicība ikvienam svētku dalībniekam un mūsu ģimenes atbalstītājam 2008. gadā! Laimīgu un Dieva svētības pilnu 2009. Dieva žēlastības gadu!

Korāļu ģimene

Ja Kristus atnāks. Gadumijas pārdomas

 Rgb4472

Ja Kristus atnāks pie bagātajiem, tie viņam teiks: “Kungs, ej no kurienes esi nācis, jo nabagie, dzirdot Tavu sprediķi, mums visu atņems! Mums ir nauda, īpašumi, mums ir jānokārto mūsu lietas – un tad nāc!” Ja Kristus atnāks pie ticīgajiem, tie teiks: “Kungs, atgriezies debesīs! Mēs pašreiz esam aizņemti strīdā par to, kura baznīca sludina īsto mācību un kādi likumi ir tie labākie!” Ja Kristus atnāks pie filozofiem, arī tie teiks: “Kungs, par agru Tu esi atnācis! Mēs risinām jautājumu par gara un matērijas izcelšanos un vēl neesam visu izsprieduši!” Lai kur arī ietu Kristus, visur dzirdētu vienu un to pašu: “Atgriezies, Kungs! Vēl nav pienācisTavs laiks!” Kad Kristus atnāks uz zemes, neviens viņu nepazīs. Viņš paveiks savu darbu un aizies..

Pēteris Donovs

Vecgada Spredikis.2008.Valmieras Draugu Kopa
KLIKŠĶINI un KLAUSIES
Pārdomas par Sal. māc. 3:1-13 & Mt. 25:31-46

© Pēteris Donovs.Domas katrai dienai, izdevniecība “Sol Vita”, 2008
© Sprediķis un audioieraksts
© Foto: V.Korālis