Lielie kapi, mazie kapi

Daudzos raidījumos un publikācijās nemitīgi tiek skarts Rīgas Lielo kapu jautājums. Pamatoti, jo cilvēkus tas satrauc. Bet ja kādu cilvēku patiešām kas satrauc, tad viņš tam tērē savu laiku vai naudu un nereti abus. Un tāpēc tapis šis mans izteiktais viedoklis. 2008.09.13 15-14-58
Politika. Pieņemu, ka pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām šis Lielo kapu jautājums ir klaji politizēts. Līdzīgi kā daudzi citi. Un kā jau kapu kultūras tautai, kas izteiktā veidā ir arī latvieši, šis ir ļoti emocionāls un karsts, tad tauta uz šādām emocijām viegli “nomakšķerējama” Nu, protams, ka skumji, ja tas ir , bija vai vēl vēlāk būs vien klaji un primitīvi pretstatīts antagoniskās kategorijās “sliktais #Ušakovs” – “labie kapi”. Un skumji, ja jautājums vien par šādu “jājamo zirdziņu” arī paliks.
Negribēta reklāma. Šis kapu piemērs rāda, cik patiesībā bīstami ir guldīt savu tuvinieku savus kaulus baznīcas zemēs (ja vien kādam šāds jautājums vispār liekas svarīgs). Redzam, ka reliģiskā organizācija savu kapu zemi ar tās apbedījumiem, kas nenovēršami ir zem šis zemes, gluži vienkārši var iemainīt vai pārdot… Neviens varbūt tik tālu neaizdomājas, bet man liekas, ka ši situācija ir vislabākā reklāma kremēšanas firmu pakalpojumiem. Gribēta vai negribēta, bet reklāma.

Situācija citur. Ja reiz kapu tramvajs, tad varbūt ir vērts izpētīt, kā 10 tramvajs ir/nav LPRS laikos (un pat vēl senākos laikos) ietekmējis Rīgas Lutera baznīcas dārza apbedījumus? Jo visi apbedījumi Rīgā ir vairāk vai mazāk cietuši. Tie apbūves dēļ ir cietuši pat tādās pilsētās, kā Valmiera, Cēsis un citās, tai skaitā laukos. Piemēram, Jaunraunā, pārbūvējot ceļu utt. Dažās no vietām es esmu bijis klāt pie pārabpedīšanas norisēm kā mācītājs. Kapu-civilizācijas attīstības jautājumi patiesi ir pārpolitiski un ceru, ka par tiem domāsim arī pēc jūnija sākuma. Tas arī bija mans sākotnējā komentāra mērķis, lai nenoslīgstam pārāk zemu ap šo vien “airējot” .

Ko darīt? Kādreiz es pats Valmierā un Ziemeļvidzemē mēģināju apzināt mirušo mācītāju kapus, kuriem vairs nav tuvinieku un organizēt to periodisku apkopšanu. Es zinu šāda darba pompozo un vēlāk arī rutīnisko pusi… Nu padomāsim, – pat ja Lielajiem kapiem (vai jebkuriem kapiem) tiktu iedalīti miljoniem EUR, tad nauda taču nevar aizvietot to sirds attieksmi, ko ieliek kapu kopšanā tieši mūsdienu cilvēki. Tāpēc pie jebkura šī konkrētā jautājuma politiska/ekonomiska/garīga tālākrisinājuma es visu nesakopto kapu jautājumu saredzu ļoti vienkārši: katrai Latvijā esošas “cunftei” (literātiem, mūziķiem, policistiem, skolotājiem, sportistiem, politiķiem utjpr.) būtu jāapzina savas nozares mirušo cilvēku nesakoptās kapavietas kaut tuvākajā apvidū un vienkārši vismaz pāris reizes gadā jāsakopj. Tas būtu tik vienkārši! Es pat domāju, ka tam varētu atvēlēt kādu īpašu kalendārā atrastu dienu. Pat ja ne Mirušo piemiņas dienas vietā, tad kaut vai to daudzo citu sēru dienu vietā vai arī papildinot to nozīmi, lai pabūtu svaigā gaisā un koptu pie reizes arī dzīvo kopību. Jo kapu sakopšana jau ne tik daudz nepieciešama mirušajiem, cik dzīvajiem!…

Valters Korālis,
brīvmācītājs

Atbildēt