Ko piedāvā svinēt Baltā svētdiena?

Lieldienas ir viena no lielākajām svētku dienām kristīgajā kalendārā. Šī ir tā Kunga diena vārda vistiešākajā nozīmē un tajā tiek svinēta Kristus uzvara pār sātanu, grēku un nāvi. Tādēļ tā ir krasā pretstatā ciešanu laika gavēnim un vispārējam atturības periodam. Baznīcas ir piepildītas ar gaismu un līksmību, vareni skan dievnamu zvani, sludinot lielo Lieldienu notikumu, kamēr kristieši sveic viens otru ar vārdiem: “Tas Kungs ir augšāmcēlies” un atbild: “Viņš patiešām ir augšāmcēlies”.

Vissenākie šīs dienas apzīmējumi ir “Tā Kunga augšāmcelšanās diena” un diena tomēr pieņēma arī zināmu pagānisku pieskaņu. Tā, piemēram, angliski runājošā pasaulē Lieldienas sauc par “Easter” un vācu valodā “Ostern”, kas ir patapināti no teitoņu pagānu dievietes Eostere jeb Ostera, kuras svētkus svinēja pagāni pavasara saulgriežos. Daži filologi gan nepieņem šo teoriju, meklējot vārda Ostern sakni vācu vārdos “urstan” — piecelties un “urstand” — piecelšana vai augšāmcelšana. Modernais grieķu baznīcas apzīmējums šai dienai ir “lampra” — gaismas diena. Latviešiem šī diena ir “Lieldiena” — lielā diena, Kristus augšāmcelšanās diena.

Senajā baznīcā Lieldienu svētkus atzīmēja 8 dienas. No tā arī cēlies vārdu salikums “Lieldienu oktāva”. Šajā laikā baznīca centās parādīt pasaulei kristīgo mīlestību un rūpes par līdzcilvēkiem, apgādājot trūcīgos ar pārtiku. Tā kā šādam pasākumam vajadzēja lielas telpas, trūcīgo ēdināšana bieži vien notika kristīgajās baznīcās. Imperators Teodosijs (Theodosius) izdeva likumu, kas šajā oktāvā aizliedz cirku un teātra izpriecas, lai Kristus augšāmcelšanās prieka izpausmi nejauktu ar pagānu izpriecām. 533. gadā izdeva arī likumu, kas noliedza jūdu ticības piederīgiem sastapties ar kristiešiem laikā no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienu pirmdienai.

Senajā baznīcā Lieldienu svētki bija tradicionālā kristību diena. Kristības notika agrā rīta stundā. Ceremonijas laikā kristāmie tērpās baltās drēbēs, kuras tie valkāja visu nākošo nedēļu. Tādēļ šo nedēļu sauca par “balto nedēļu”. Šajā nedēļā darbus pārtrauca, lai ticīgie katru dienu varētu piedalīties slavas un godināšanas dievkalpojumos. 1094. gadā svinības samazināja uz 3 dienām. Mūsu laikos angliski runājošā pasaulē Lieldienas svēta tikai 2 dienas, proti Lieldienu svētdienā un pirmdienā.
Lieldienas pieder mainīgo svētku kategorijai, kaut arī vairākas reizes ir ierosināts pieņemt Lieldienām nemainīgu datumu, neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā tās būtu svināmas. Rietumu kristīgā pasaule tomēr svin šo dienu svētdienā, kura ir vistuvāk vēsturiskajai jūdu 14.Nisan dienai, kā to pieņēma oikumēniskajā Nikajas kristīgās baznīcas saietā.

Lieldienu dievkalpojumi ir slavas un līksmības svētki. Tie ir Kristus uzvaras svētki pār sātanu, grēku un nāvi, un daudzās baznīcās, atceroties Kristus augšāmcelšanos Lieldienu rīta agrumā, tos svin, noturot dievkalpojumu agrā rīta stundā, saullēkta laikā.
Lieldienu gaviles turpinājās arī pirmdienā un daudzās baznīcās arī šajā dienā notur dievkalpojumus, lai paustu pasaulei Kristus uzvaras vēsti.

Quasi modo geniti ir latīņu ir latīņu introita sākuma vārdi un nozīmē “kā jaundzimuši bērni”. Šī diena pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem un Sv.Kristības sakramenta dienas. Tā kā 8 dienas pēc kristībām jaunkristītie sagatavojās, lai pirmo reizi saņemtu Svēto Vakarēdienu, šajā svētdienā tie nāk pie tā Kunga mielasta baltajos kristību tērpos — kā jaundzimuši bērni. Līdz ar Svētā Vakarēdiena saņemšanu viņus uzņēma ticīgo kopībā, jo, kad pēc svētīšanas vārdiem tie novilka savus baltos kristību tērpus, viņus uzskatīja par pilntiesīgiem draudzes un kristīgās baznīcas locekļiem. Šī diena bija nozīmīga arī jau agrāk kristītajiem, jo tā bija viņu gadskārtējā SV.Kristības sakramenta atcere.

© materiāls no grāmatas: Laimons Mušinskis. Baznīca un liturģija//Austrālijas latviešu evaņģēliski-luterisko draudžu apvienība,1997)
Attēlos – agrs Baltās svētdienas rīts Vizemes dabā, Matīšu baznīca (Foto: V.Korālis)
Materiāls sadarbā ar www.koralis.lv

Atbildēt