UZ GAISMAS PUSI
Pareizticīgo Lieldienās

“Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. – Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā? Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto.” (I Kor. 1:19-23a)

Šodien – Pareizticīgo Lieldienas. Šīs šogad izjūtu kaut kā vairāk, nekā tās, kas bija pēc Rietumu kalendāra. Varbūt tāpēc, ka dārzos ilgi vairākos cēlienos kā mazs bērns niķojās sniegs un ziema. Tā kā kāda slavena, efektīga aktrise pēc izrādes – nevarēja vien noiet no skatuves, paklanoties un liekot priekškaru atvērt vēl, un vēlreiz. Bet nenicināsim arī ziemu, jo tā tiešām bija bagāta un skaista ar savu salu, sniega priekiem lieliem un maziem. Paldies viņai! Un nu laiks ieiet pavasarī, kad daudzi no mums būs ciešāk saistīti ar zemi un sauli. Tie abi ir gan pretmeti, gan reizē – alkstama harmonija ikvienam dzīvam cilvēkam.

Arī cilvēku reliģiozitātē ir gan gaismas uzplaiksnījumi, gan ēnas puses un pat pretmeti, kas liek samulst un dusmoties uz citiem, paretam uz sevi… Reliģiskā pasaule ir grandioza ne tik daudz ārpus mums dogmatiskajā uzskatu dažādībā. Bet vēl vairāk – mūsos pašos, kur mīt gan karstasinīga vai pat celibātiska apņemšanās, gan tiklab “pēteriska” nodevība un jūtu vēsums. Protams, ka visas pasaules reliģijas ir cikliskas. Citas izteiktāk, citas mazāk. Un tomēr, jebkuru no reliģijām ir ieteikmējusi daba kā nemitīga cilvēces ceļabiedrene. Dabas mierīlīgi pasniegtās grāmatas mēs brīžam lasām ar prieku, bet citreiz ar satraukumu. Un visi cilvēki, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, ir atkarīgi no dabas. Gan ķermeniskas labsajūtas, gan labākas, tīrākas pārtikas meklējumu nozīmē.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad dabiskajā arvien intensīvāk un biežāk vēlas iejaukties sintētiski mākslīgais. Un arī it visās nozarēs, sākot no konkrēti šīs saziņas elektroniskā ciparu izteiksmē, kuru šobrīd rakstu un tu lasi manu vēstījumu līdz pat sintezētiem medikamentiem un vakcīnām, kuras cilvēcei piedāvā nu jau arvien uzmācīgāk un piekodina, ka tās kļūšot neizbēgami cikliskas. Daudzi ir teikuši, ka arvien grūtāk jau šodien atrast ne vairs tikai mācītāju, kam uzticies, bet arī ārstu, kur ceri, ka abi no minētajiem nestrādātu pasaules magnātu “naudas tīklam”. Jā, jā, arī garīdznieki (ne tikai kristiešu) vēsturē ir bijuši valdnieku tuvākie un slepenākie palīgi. Un naivi domāt, ka tā tas nav arī mūsdienās. It īpaši, reliģisko organizāciju stingrākā dienestā esošie. Šādā globālā apjukumā izvēlēties kaut ko īstu un dabisku pilnībā var tikai daži cilvēki, kas dzīvo nostāk no civilizācijas sasniegumiem. To, vai viņi ir laimīgāki par tiem, kas dzīvo milzīgu lielpilsētu centros, jājautā viņiem pašiem. Bet katram jau sava laime…

Kas tad beigu beigās būtu laime kā jebkuras mācības redzamākais, jūtamākais rezultāts? – Domāju, ka laimīgs ir tas cilvēks, kurš spēj pasmaidīt ikvienam cilvēkam. Gan tam, kurš tev piekrīt, gan tam, kas šaubās vai kategoriski atsakās pievienoties Taviem uzskatiem. Es to mācos un droši vien mācies arī Tu.

Kā jau teologiem ierasts, esmu diezgan daudz lasījis dažādus ieskatus par Dievu un dogmatiskus, un ārkārtīgi gudrus pierādījumus vai tieši otrādi – atspēkojumus jeb apoloģijas. Līdzīgi kā ģeometrijas stundās, kuras daudzi atceras ar prieku vai šausmām. Bet jo sarežģītāks ir pierādījums kādā nozarē, jo biežāk es esmu nomanījis kāda zinātnieka personiskā ego apliecinājumus. Jo daudzi teologi, tai skaitā mācītāji, ikdienā ir visai drūmi cilvēki. Arī ārsti…

Es bieži izvadu mūžībā cilvēkus. Nu jau 34. gadu. Un zini, kas man bērēs pārsteidz visvairāk- mirušie, kas zārkā smaida. Tādu ir ļoti maz. Visvairāk mani pārsteidz tie, kuri smaida pēc gulēšanas uz gultas prātam neaptverami ilgā sāpju “maratonā”. Pēc tādām bērēm es ļoti ilgi domāju. Es aizgājējus dažreiz pat atceros. Un domāju arī par to, vai es prastu šo savādo un pretmetisko pasauli astāt ar smaidu un piedošanu. Un cerību , ka man ir piedots. Ja tā, dat es būtu sapratis Kristus mācības Diženo Vienkāršību un, iespējams, arī savas dzīves jēgas augstāko uzdevumu, kura dēļ bija vērts šeit uz brīdi atnākt. Jo, zini, es drīz aziešu! Un arī Tu! Tas būs neticami drīz. Un vienalga vai tu “potēsies” vai “nepotēsies”. Netici? – paskaties atpakaļ, cik ātri paskrēja līdzšinējais mūžs, vai ne?!

Šeit arī tad lai norimst manu domu šis svētdienas plūdums, pirms eju apraudzīt dārzu un mežu. Izej laukā arī Tu. Tā ir ļoti, ļoti liela laime tiem, kas vēl tos spēj. Un … pasmaidi!

Sveicu savus Pareizticīgos draugus Lieldienās! Un ikvienu, kas priecājas par šo saulaino svētdienu!
Valters Korālis, mācītāja privātprakse

#lieldienas #gudrība #vienkāršiba #augšāmcelšanās #kristusmācība #dzīvesprieks #sprediķis #svētdiena #brīvticība #daba #smaids #saule #pasaule #pestīšana #sapņudārzs

“Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, – un: laiks ir atnācis, – bet nesekojiet viņiem! Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.” Tad Viņš sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm. Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību. Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities. Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt. Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ. Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs; ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” (Lk. 21:8-19)
_______________________________
Ceturtā Adventa svētdiena kristīgajā kultūrā ir diena, kad piemin Kristus norādījumus par Viņa otreizējo Atnākšanu. Jaunās Derības oriģinālā dažādā kontekstā atradīsim lietotu grieķu vārdu “παρουσία” (parousia). Tas galvenokārt apzīmē to pašu latīņu “adventus”- nākšana, atnākšana, ierašanās, no kā zināma vēlākā šī vārda nozīme arī latviešu valodā. Kaut lietojums ir vairs bieži vien kultūrvēsturisks un ietver arvien mazāku reliģisku nojēgsmi. Kā zināms, sākotnējās tradīcijas vēlāk vienmēr noārdās un atšķaidās ar citām kultūras parādībām. Piemēram, Adventa vainaga “svecīšu skaitīšanu”, kur retajam vairs būs kāda nojēga, ko katra no tām sākotnēji nozīmējusi.
Cilvēki visbiežāk savās dižķibelēs vaino vai nu viens otru, valdību vai meklē jel kādu citu ienaidnieku, lai saprastu notiekošā izskaidrojumu. Jo bez tād noteikta vaininieka šāda izskaidrojuma nav. Ja tādu neatrod, tad vainīgs varētu būt vismaz liktens, nolemtība, nenovēršamība… Katra ziņā, Kristus vārdos nojaušam arī šo. Proti, ka visas apkārtējās stihijas nav tikai cilvēku radītas, ka tām ir arī kāda iepriekšnolemtība un secība arī no dievišķas providences.
Tas vai šis ir tas laikmets, par ko runā Kristus Jaunās Derības tekstos, vai cits, tas paliek katra ziņā. Bet varbūt šādi laikmeti kā ģenerālmēģinājumi viens pēc otra atkārtojas, līdz nāk pats Pēdējais? Ja tā, tad cilvēce tiek šķirota nemitīgi…
Lai ikvienam dziļas pārdomas un jauka Svētā diena!
Valters Korālis , privātprakses mācītājs
#παρουσία #advents #nozīme #ziemassvētki #gaidīšana #kristus #kristusmācība #atnākšana

Bet viņi klusēja un tanīs dienās nesacīja nevienam nekā par to, ko bija redzējuši. /Lk. 9:36b/
__________________________________________
Padomju laikos visapkārt bija sociālisms: visi ārēji runāja vienu un to pašu, bija visaptverošs patoss, un visi ziemas vidū, Kremļa kurantiem skanot, svinēja Jauno gadu. Jo reti kurš vēl zināja kartē atrast pilsētu Briseli…
Un tomēr pa retam cilvēki arī tad svinēja Ziemassvētkus. Saprotiet mani pareizi: Ziemassvētkus, kur tika atvērtas Bībeles un Dziesmu grāmatas… Mana vecāmamma man lasīja un dziedāja no tām priekšā, kad es biju bērns.
Mani nokristīja Ziemassvētkos, 1976. gada 24. decembra vakarā (toreiz valdīja “karalis” Brežņevs… ) Rīgā Mārtiņa baznīcā. Toreiz es toreiz mācījos 2. klasē Zvejniekciema vidusskolā. Izāpkjāot no pēdējā nakts vilciena, nākdams, precīzāk – vilkdamies, vecākiem līdzi uz mājām, noguris un pusaizmidzis pa dzelzceļa “špalām” no Zvejniekciema dzelzceļa stacijas uz Mandegām Skultē, vēl nenojautu ne to, ka es pats reiz būšu mācītājs. Un ne arī to, ka pats kristīšu, braukājot gandrīz vai slepeni pa mājām pie tiem cilvēkiem, kam šajos gados arī būs patiesi Ziemassvētki šaurā ģimenes lokā. Un viņi gaidīs nevis Ziemassvētku Vecīti vien, bet arī mācītāju, lai savlaicīgi Mūžībai un Dievam nokristītu savus bērnus. Jo labāku dienu šādam notikumam vēlāk ilgi var nebūt. Vēsture mēdz atkārtoties, un šogad būs līdzīgi.
Visu mūžu es atceros, ka īsti Ziemassvētki ir noslēpums ne tikai Sv. Jaunavai Marijai un Sv. Jāzepam, kurus daudzi tobrīd nesaprata, bet ikvienam patiesi ticīgam cilvēkam. Ticība – tas ļoti bieži nozīmē drosmi noslēpumam. Vēl jo vairāk– ticība ārpus reliģiskām organizācijām.
/Valters Korālis, privātprakses mācītājs/

Turpmāk ne visi datumi un norises vietas tiks publicētas www.ticu.lv
Informācija: valters.koralis@gmail.com
Balss: 29107312
#svētki #ģimene #reliģija #drosme #ticība #mācītājs #privātprakse #kristība #baptism #крещение #пастор #литургия #семья #религия #богослужение #latviešaticība #visaģimene #korālis #brīvticība #kāzas #wedding #service #christian #church #parish #reliģiskābrīvība #religion #freedom #kristībufoto #mūžība

Attēlā: Mans …šaurais lauku mācītāja skats uz pasauli no manas mājas. Spīttīgi šaurs. Ņemat par labu! 🙂 /VK/

Allaž savs viedoklis par dažādiem notikumiem, ko viņš bieži pauž arī sociālajos tīklos, ir brīvajam, citādākajam un daudzu cienītajam mūspuses mācītājam Valteram Korālim. Jautāju, kā pandēmija, ārkārtējā situācija un noteiktie ierobežojumi ietekmē viņa ikdienu.

– Es gan šos laikus sauktu nevis par pandēmiju, bet kolektīvo histēriju. Pandēmija būtu tad, ja attiecīgās kaites mirušos glabātu vienā laidā katru dienu, kā to lasām Limbažu vēsturē par mēra laikiem, kad luterāņu mācītājs esot strādājis vienā gabalā. Un brīnumainā kārtā palicis dzīvs, kamēr tā laika nosaukuma un lieluma Limbažos mēra laikos palikuši vien kādi pārdesmit cilvēki.

Šis laiks visus ietekmē. Arī mani. Skatos cilvēku šaudīgajās acīs virs maskām un nojaušu, ka mēs visi dzīvojam dīvainā fobijas laikmetā. Daži ar masku staigā arī pa ielu. Vai nu steigā aizmirsuši novilkt vai atskārtuši, ka tā rudenī siltāk.

Daudzi ar mani darba jautājumos pirmos teikumus uzsāk ar masku. Bet vēlāk vairums saprot, ka manā priekšā nav jātēlo, un turpina sarunu bez maskas. Bez – abās nozīmēs. Kļūst vaļsirdīgāki un izstāsta, ko patiesībā domā par apkārt notiekošo. Un pat drosmīgāk, nekā to darīja vēlīnajā padomju laikā, kad dienā piedalījās kompartijas sapulcēs, bet vakarā dārza mājiņā piespieda ausi radioaparātam, vienatnē klausoties Amerikas balsi vai paskaļāk kompānijā uzliekot Ilmāru Dzeni vai Edgaru Liepiņu magnetofona lentēs…

Pa šo laiku esmu kļuvis mazāk sabiedriski aktīvs, ja neskaita sociālos tīklus. Esmu pārstājis apmeklēt koncertus un teātrus (būdams liels teātra fans), jo sēdēt tur ar sejas apsēju – tas nav man. Lai radošie cilvēki savās cunftēs izdomā, kāda būs viņu nākotne, un tad lai arī cīnās par to no sirds! Ja ne, tad daudzi no viņiem kļūs par vienkāršāka darba darītājiem. Prese jau atspoguļo piemērus, kur kāda aktrise kļūst par veikala kasieri vai kāds mūziķis sāk pievērsties lauksaimniecībai utt. Tas nav ne labi, ne slikti. Pasaule mainīsies. Mainīsies arī daudzu cilvēku nodarbošanās.

Vienu gan es varu teikt droši – man maize pašam un ģimenei jānopelna ar savu darbu. Jo es neesmu nekāda valsts vai Eiropas Savienības fondu saņēmējs, un man nav aizsieta mute arī pārnestā nozīmē. Es varu domāt un runāt brīvi. Arī tāpēc, ka neesmu valsts vai baznīcas dienestā un man nav jādreb par savu vietu.

– Kā vērtē valdības noteiktos ierobežojumus?

– Uzdrošinos sacīt, ka mums nav īsti savas valdības. Es domāju mandāta izpratnē. Tā gan ir tehniski tautas vēlēta, bet pēc nākšanas pie varas valdība žigli pārdala ietekmes zonas un pārstāj uzturēt kvalitatīvu dialogu ar tautu. Pēdējās valdības jau tuvākajos mēnešos pārslēdzas uz ārzemju padomdevēju viļņa visos galvenajos jautājumos. Šī pēdējā jo izteikti. Kaut daudzi no šiem vadītājiem kā atsevišķi cilvēki ir gana sakarīgi, tomēr, nonākot kopējā komandā, sākas tāds kā bara instinkts.

Es šos ierobežojumus vērtēju nevis kā vietējo medicīnas vai citu speciālistu slēdzienu, bet kā milzīgo farmācijas korporāciju diktātu, ko valstīs paklausīgi realizē vietējās medicīnas jomas pārstāvji. Uzdrošinos sacīt, ka medicīnas un farmācijas nozares pasaulē nonākušas pie būtiskas ētiskas izšķiršanās. Jo tās ir kļuvušas politizētas. Pie vārda tiek vien tie medicīnas speciālisti, kas pietuvināti valdošajai varai un caur to sponsorēti. Pārējie savu viedokli var vien paust sociālajos tīklos un par saviem privātajiem līdzekļiem. Šis ir tikpat bīstami kā savulaik vācu laikā vai PSRS.

– Esi brīvdomātājs, lasīju Facebook, ka bezmaz atsakies no draugiem soctīklos (ja pareizi sapratu), kas iestāsies par masku nēsāšanu. Kāpēc tā? Arī pats nenēsā? Nu, vismaz tagad, kad veikalā acīmredzot neapkalpo un draud pat sods…

– Jā, man jau ir pāri 50. Šis ir laiks cilvēka dzīvē, kad garīgi pareizi ir samazināt liekus kontaktus un taupīt laiku nozīmīgām lietām un jēgpilnām attiecībām, nevis tukšiem strīdiem, kur tik un tā diez vai kādu pārliecināsi, vien sakrāsi liekus pretiniekus. Un kam man tas!

Ja par Facebook, tad tur ir limits – 5000 sekotāju. Šobrīd tajā rindā gaida daudzdesmit cilvēku, kuri labprāt ar mani aktīvāk komunicētu par mācītāja darba jautājumiem. Tāpēc daži aiziet un citi nāk vietā. Paši aiziet. Daži gan atvainojas un piesakās atpakaļ. Cilvēki kļuvuši nervozāki. Piedodu un saprotu. Sociālos tīklus nevajag uztvert pārāk personīgi. Nevienam nevar būt ne 5000, ne pat 500 draugu. Tie ir vienkārši sekotāji – labi paziņas vai vismaz zināmāki cilvēki. Un arī mēs katrs taču kādam sekojam! Aicinu cilvēkus nevis tajās sistēmās lieki strīdēties, bet katram izvēlēties savu mērķauditoriju. Turklāt Facebook nav vienīgais sociālais tīkls. Es aktīvi darbojos arī draugiem.lv, Twitter, Instagram un citos, kur nav nekādu sekošanas skaita ierobežojumu. Manos sociālo tīklu sekotājos ir daudz cilvēku ar citādām domām ļoti dažādos jautājumos. Jo es negrasos veidot reliģisku organizāciju ar galēji līdzīgiem cilvēku viedokļiem. Parasti apstiprinu ikvienu, kas piesakās, ievēro pieklājību saziņā un diskusijās.

Jā, es nenēsāju masku. Un šis nav vienīgi mans pasaules uzskats par cilvēka brīvību vai pašcieņu. Tas nav arī kaut kāds untums vai manierisms. Netraucēta elpošana specifiski nepieciešama tieši manai veselībai. Man jau vairāk nekā 10 gadu ir hroniska kaite, ko apstiprinājuši Latvijā ievērojami ārsti. Esmu padaudz gulējis slimnīcās, un dažu profesoru acīs esmu brīnums ar savu dzīvesprieku un dzīvotgribu. Pēdējos gados lietoju ne tikai tradicionālas zāles, bet esmu diezgan dziļi apguvis jogas meditāciju, āsanas (vingrojumus) un pranajamu (elpošanas vingrinājumus), kas lielā mēru uztur manu veselību. Ar savām zināšanām par šo jomu nereti dalos ar līdzīgiem. Pirms gada vēlējos Liepupē noorganizēt kādu specifisku nodarbību kvalificēta ārsta vadībā. Bet atlikām uz labākiem laikiem, jo sekoja pulcēšanās ierobežojumi.

Mani nelaidīs veikalā? Parasti jau mani pazīst un laiž. Ne tikai mana sabiedriskā stāvokļa dēļ, jo esmu dalījis daudzu cilvēku priekus un bēdas… Bet ja kaut kur nelaidīs, tad neko. Vairākas reizes nedēļā esmu Rīgā un visu galveno savai dzīvei varu sapirkt bāzēs tur. Jo man ir palabi sakari. Bet tad Limbažu veikalos vai aptiekās būs par vienu puslīdz maksātspējīgu pircēju mazāk.

– Vai Tavi klienti ir likumpaklausīgi – ievēro pulcēšanās skaitu, masku nēsāšanu u.tml.?

– Mani klienti mācītāja darbā ir ļoti dažādi. Respektēju visus, jo šis man nav svarīgākais jautājums attieksmē pret viņiem.

– Bēres notiek, kad notiek. Bet vai laulības un kristības atliek uz labākiem laikiem? Vai to skaits sarūk?

– Jā, ir mazāk. Daži atliek, pārceļ savus svētkus. Manā darbā bēru arvien bijis vairāk nekā kāzu un kristību. Domāju, ka arī citiem mācītājiem, jo, runājot tieši par latviešiem, mēs esam izmirstoša tauta… Bet tā kā es strādāju arī angļu un krievu valodā un nedaudz arī ebreju, tad man bieži ir iespēja redzēt citu tautu svētku mentalitāti. Piemēram, kāzas pēdējā gada laikā kļūst mazskaitliskākas. Pat Rīgā. Kristības sāk iegūt kaut ko no padomju laika slepenības, jo pēdējā gada laikā ciemojos ģimenēs nokristīt bērniņus šaurā ģimenes lokā vai arī vietās, kur dzimta neafišē šos svētkus, lai neizpelnītos nosodījumu. Daudzi rēķina, ka ziemā viss ir divreiz lētāk nekā vasarā. Arī pie manis. Un tas pat ir jaukāk, jo svētki iegūst ģimeniskas nokrāsas – kā sendienās vecmāmiņas laukos.

Bet daudzi šajā laikā kļuvuši introvertāki un apdomā savu garīgo esamību. Arī jūtīgāki pret apkārt esošo garīgo realitāti. Biežāk tieku ielūgts svētīt ne tikai automašīnas vai kapu pieminekļus, bet arī mājas un dzīvokļus, kur nesen nomiris kāds cilvēks. Kad cilvēks spiests ilgāk uzturēties mājās, viņš intensīvāk izjūt tur garīgi notiekošo.

Esmu Latvijā vienīgais privātprakses mācītājs, kas jau 12 gadu ir praktizējis šādu individualizētu pieeju un darba stilu. Pie kam, nevervējot nevienu reliģiskā organizācijā kā kādu nodokļu un pastāvīgu ziedojumu maksātāju. Uzdrošinos sacīt, ka esmu labi trenēts šādām situācijām un laikmetam. Ja agrāk par manu darbu nievājošas piezīmes izteica baznīcās no kancelēm, tad tagad vairāki mani baznīcas kolēģi privātākās sarunās atzīst, ka es ar savām iestrādnēm esmu parādījis, kā vispār nākotnē izdzīvos reliģiskā joma Latvijā un varbūt pat Eiropā.

– Kāpēc Covid-19 mūs skāris? Kā domā, kas no tā paglābs pasauli?

– Būšu ļoti tiešs un teikšu, ka šis laikmets sūtīts kā zīme un pārbaudījums mums visiem. Laikmetu maiņa Visumā un uz mūsu planētas ir cikliska. Šo visdetalizētāk var atrast hinduisma un budisma kosmoloģijā. Ja konkrēti par Covid-19, tad tas ir laboratorijās mākslīgi radīts vīruss. Šis ir Trešā pasaules kara ierocis, kas ir pilnīgi citādāks. Ir gana daudz nopietnu zinātnisku publikāciju un interviju par šo tēmu. Tieši tāpēc šo lietu neviens negrasās nopietni izmeklēt. To īsti nevēlas neviena valsts, jo notiek Zemes dabas un cilvēku darbaspēka resursu globālā pārdale.

Diemžēl daudzi nespēs izturēt garīgo slodzi un sociālekonomisko spriedzi. Daudzi nodzersies vai sajuks prātā. Tas nav nekas jauns, jo par šo laikmetu runā ne tikai Bībelē, Jāņa atklāsmes grāmata, bet visu lielo reliģiju senie teksti. Diemžēl visi no šī laika neizies laimīgi. Nākotnē redzu daudzu privātus un uzņēmumu līmeņa bankrotus, mežu ātrāku izciršanu. Saredzu arī to, ka valsts parāda dēļ ārzemju pensiju fondi vai citas miljardieru suborganizācijas varētu par nu jau neatdodamiem valsts kopējiem parādiem izmānīt mūsu kopējo īpašumu – Latvenergo, Latvijas Valsts mežu, ostu zemes un citas mūsu dabas bagātības. Ir jau zināma kustība vērojama šajā virzienā, vēl neprivatizētos uzņēmumus padarot par biržā kotējamām akciju sabiedrībām utt. Tas diemžēl nozīmēs vēl lielāku individuālo un kolektīvo kalpību ārzemju kapitālam nekā pašlaik.

Pie apvāršņa vērojam atkal sārtojamies komunisma vēsmas. Tikai tas vairs nenāks no Krievijas, jo tas tur nekad nav dzimis. Komunisma ideja savus filozofiskos apveidus ieguva Vācijā un tika eksportēta uz visām pasaules malām. Tikai šoreiz tas būs ne tāds komunisms kā iepriekš. Tas būs pasaules kapitāla un cilvēku kopienu kolektivizācijas savstarpējs sajaukums. Visa tā runāšana par zaļo ekonomiku un jaunajām tehnoloģijām ir tikai maska pasaules pārveidībai pēc maksātspējīgāko indivīdu scenārija, kuriem attiecīgās kompānijas tieši vai pastarpināti pieder.

Ja man jautātu, kas mani izbrīna visvairāk, es teiktu, ka arvien vēl brīnos par manu amata brāļu un māsu naivumu reliģiskajās organizācijās jeb draudzēs. Redzu to pašu komformismu (samierināšanos ar valdošo viedokli, līdzdarbošanos), kas bija raksturīgs padomju laikā, kad notika draudžu aizlūgumi par Lielo Oktobra Sociālistisko revolūciju (skatiet padomju laika baznīcas kalendārus). Es šodien atkal baznīcu cilvēkos redzu kolektīvas bailes vai kolektīvas urravas.

Kāds domātājs reiz teica: – Ja baznīcā runā to pašu, ko karaļnamā un galmā, tad kam man tāda baznīca? Manā uztverē mācītāji drīkst būt vāji un cilvēcīgi it visādās izpausmēs (es arī esmu), tomēr attiecībā uz garīgo realitāti viņiem jābūt pārlaicīgiem. Tas nozīmē – priekšlaicīgiem. Viņiem jārunā par to, par ko citi vēl nerunā un baidās pat čukstēt. Tieši tajā ir baznīcas un reliģijas jomas sāls un būtība.

Mūs glābs kolektīvais saprāts un kopējā darbība, pārvarot bailes un pasīvu vienaldzību. Bet kā indivīdus – ticība uz Dievu (lai katrs saprot, kā grib), jo pie Viņa mēs visi tik un tā atgriezīsimies.

Ja par veselību, tad – attapsimies! Mūs neglābs nekādas vakcīnas! Es tās redzu vien kā farmācijas koncernu biznesu un steidzīgu eksperimentu. Šādi eksperimenti drīzāk vēl vairāk izjauks dabisko līdzsvaru cilvēkos. Kā to sākotnēji teica mediķi (bet vēlāk runāja citu valodu) – mums visiem šī vai cita kaite smagākā vai vieglākā formā jāizslimo. Jo mēs nespējam dzīvot ilgstoši sterilā vidē. Notiks zināma dabiskā atlase un izdzīvos stiprākie. Kaut gan Latvijā mirstība ar Covid-19 ir ārkārtīgi zema. Turklāt svarīgākais iepriekšējā teikumā bija vārds ar, nevis no. Mirst no daudzām blakus kaitēm un kaitīgām atkarībām un nepareizā dzīvesveidā novājinātu ķermeni. Kapsētās jau 34. gadu izvadu daudz cilvēku, kas mirst AR bojātiem zobiem, bet nekad vēl neesmu izvadījis aizgājēju, kas miris NO bojāta zoba. Kaut šis šķietamais sīkums ar laiku varētu ierosināt arī letālu iznākumu…

Mūs glābs imunitātes paaugstināšana, vēlme atgriezties pie dabas un dabiskā. Tas nav nekas jauns. Šo atgādina arī vairāki redzami Latvijas un pat pasaules mēroga mediķi. No sevis vēlos piebilst, ka šajā laikmetā harmoniskāk psihi (dvēseli) un savu veselību saglabās lauku cilvēki. It īpaši tie, kuriem būs arī garīgā prakse ikdienā. To tad nu arī it visiem no sirds novēlu īstenot!

Mācītāju iztaujāja Regīna TAMANE

Intervija atrodama arī vietnē: https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/kolektiva-histerija-pec-kuras-mainisies-pasaule?fbclid=IwAR0_aYnURETE5vnzHDLauDg1FmmaBjNslwA284bcMQ1njwFRa6gIzrpn6EY

Daži varbūt būs pamanījuši, ka es savos sprediķos un uzrunās runāju par to, par ko baznīcās nerunā. Vai vismaz tā, kā tur nerunā. Baznīcu “šūpuļdziesmas” varat paklausīties arī masu saziņas līdzekļos, glancētu žurnālu lapaspusēs pat arī tad, ja neesat aktīvi baznīcā gājēji. Un ātri vien nomanīsiet saistības un likumsakarības. Tam ir savu pašsaprotami vēsturiski ekonomiski iemesli senatnē un arī mūsdienās.

Pavisam nesenais afroamerikāņu revolūcijas uznāciens ASV, vienalga vai tas sponsorēts un vadīts, vai stihisks, ir pamatīgs pārbaudījums ne tikai atbrīvošanās teoloģijas sekotājiem. Šis ir Latīņamerikā radies teoloģisks ieskats, ka Jēzus ir nācis atbrīvot un padarīt vienlīdzīgus visus cilvēkus arī ekonomiskā izpratnē. Tāpēc nav nejaušība, ka šī revolūcija sākas tieši Dienvidu štatos un vēlāk tā kā invāzija attīstās arī vairāk uz Ziemeļiem, līdz pārmetas arī uz Eiropu, – uz valstīm, kur apmeties tā pavairāk cilvēku, kas pirmajā vai otrajā paaudzē imigrējuši no ekvatora apkaimes zemēm ar karstu sirdi un vēlmi visu padarīt vienlīdzīgu. Daudziem ļoti negaidītā veidā šis teoloģijas virziens tieši vai netieši ir vadmotīvs cīņām tieši Ziemeļamerikas un tieši Demokrātu spārna politiķos un kultūras darbiniekos.

Vidusmēra latvietim šāds teoloģijas virziens nav jauns, jo lasot atbrīvošanās teoloģijas pamattēzes, tās daudzviet sasaucas ar V.I.Ļeņina uzsaukumiem. Mācītāji zinās, ka pat dažās Dienvidamerikas latviešu draudžu bibliotēkās arvien atradīsim arī Ļeņina un citu revolucionāru izdevumus. Un ne tikai kā muzejiskus eksemplārus.

Šajā neveiksmīgās (dažiem ļoti veiksmīgās) privatizācijas laikmetā ir visas iespējas šādai revolūcijas sēklai iesakņoties arī atkal Latvijā, tikai šoreiz imports būtu pa tiešo no Rietumiem un caur masu saziņas līdzekļiem, sociāliem tīkliem. Dzelzceļš un pasts šoreiz ir nebūtisks. Tādu īsti politiski labēju latviešu vairs maz. Jo īsti labējs var būt vien tad, ja tev pieder zeme, fabrikas, strādnieki, citiem vārdiem – labējs ir vairāk vai mazāk “ekspluatators un maita” tautas acīs vai mazākajā gadījumā- pašizticis cilvēks, kas dzīvo savā mājā, nevis nemitīgi īrētā dzīvoklī, viņam nav parādu, ātro kredītu utt. Visi pārējie tikai atdarina labējus politiķus vai runā “labējā valodā”, kaut dziļākajā būtībā ir kreisi anarhisti. Pavērojiet interneta komentārus pēdējos gados un jūs secināsiet, ka nomācošs vairākums cilvēku, kas jau sen slepus vai pavisam atklāti ienīst oligarhus,- ir gatavi tos pat nomušīt (nesen pat bija ikonogrāfiski simboliskas oligarhu bēres Daugavmalā…) . Viņi patiesībā ir kreisi noskaņoti cilvēki, kaut arī viņi citos teikumos lamā Kremli un kaismīgi izliekas par nacionālistiem. Un pat ja tas būtu “knipsteris” ar pēdējā modeļa i-Phonu kabatā un “zaļi” minas ar savu velosipēdu, bet slepus sapņo par auto ar zilu numuru ar “štepseli” sānā. Tam visam iepriekšminētajam nav nozīmes. Patiesībā pēc ekonomiskā stāvokļa milzīga latviešu masa ir bezzemnieki (atcerieties šo terminu Krievijas revolūcijas vēstures grāmatās) un strādnieki – viņu alga katru mēnesi ir atkarīga no darba devēja žēlastības. Īstenībā tas izsaka daudz, ļoti, ļoti daudz…

Latvietis vienmēr ir vēlējies būt tur, kur notiek revolūcijas. Vismaz paliela tautas daļa un ļoti talantīgi cilvēki, pat kultūras darbinieki. Jau sākot no vēlmes sargāt Ļeņina revolūciju (Latviešu sarkanie strēlnieki), būt modrībā atbalsot Josifa Staļina dižos sasniegumus (dzejnieks Roberts Eidemanis, kurš pats tiek nošauts Maskavā 1937. gadā), palidot Spānijas debesīs (rakstnieks, komunists, lidotājs Žanis Grīva labprātīgi un aktīvi iesaistījās Spānijas pilsoņu karā). Un tur visus ne uzskaitīt. Un tā līdz pat mūsu dienām, kad daudz ģimeņu tēvi savu iztiku nopelna ar rekrutēšanos armijā, ietērpšanos smilškrāsas kamoflāžā, kļūstot par algotni kādās no Tuvo austrumu valstu revolūcijās. Un tas ir labi saprotams, – ko gan citu darīt, ja nav ne savas zemes, ne vairs savas firmas? Ir vien vietējā pagastā darbs mežā, gaterī vai darbs uz liela traktora pie ārzemju zemnieka. Tad pašsaprotami, – uz tām vietām, kur labi maksā. Un tā kādos 30 pēdējos gados arī modernais latvietis no viensētnieka, pašam nemanot ir kļuvis par klejotāju. Pat ja viņš nav karavīrs- klejotājs, tad strādnieks, kurš pat nezin vai viņam nākamgad būs darbs, – Itālijā, Grieķijā vai varbūt Anglijā. Viss būs atkarībā no “tirgus dieva” jeb pieprasījuma. Patiesībā kā vergu tirgū. Tikai sludinājumu dēlis vairs nav pie tirgus staba, bet internetā vai caur paziņām un draugiem, un visiem dāvāta šķietama brīvība klejojumos starp valstīm (ar “nieka” 14 dienu nometinājumu mājās un policijas uzraudzību karantīnā).

Liela daļa latviešu šajās dienās tomēr solidarizējas ar afroamerikāņu revolucionāriem pat tad, ja nospiedošs vairākums viņi (un arī daudzi baltie) interneta video acīmredzami izskatās pēc huligāniem un vandāļiem. Viņus var saprast, jo tagad viņi var atriebties saviem darba devējiem, kas lika viņiem ieklāt ielās asfaltu un bruģi, strādāt pie debesskrāpju un veikalu būvniecības. Tagad drīkst tā kā saniķojies bērns smilšu kastē- to visu, ko rūpīgi cēli, kariņa dusmās sagraut. Visi esam gājuši cauri šiem psiholoģiskās bērnišķības periodiem un varbūt ejam vēl šodien, tāpēc paraudzīsimies dziļāk un vēl senāk gan vēsturē gan savā psihē!

Latvieša vergturības atmiņa ir vēl senāka par I Krievijas revolūciju ar tam sekojošo komunisma ideoloģiju. Latvietis caur tautasdziesmām, pasakām un vēsturnieku stāstiem atceras ļoti garu un būtisku savas tautas šūpuļstāstu – dzimtbūšanu. Baronu Bīronu un Jēkaba laikus, ko pat vēlāk trimdas latvieši celsmīgi uzveduši teātra uzvedumā par tā laika vergu koloniju – “Tobago” un vēl arvien daudzi apjūsmo Kuldīgā uz Ventas tilta stabili stāvēdami.

Dzimtbūšana ir ļoti nelāgs laikmets Latvijas vēsturē, jo tas liek atcerēties ne tikai “morus” Melngalvju nama statujās un gleznojumos, ko salīdzinoši nesen atjaunoja PAREX banka. To tikpat labi var un ikvienu notikumu līdz par 1817. gadam, kad Vidzemē un vēlāk visā Latvijā beidzot tiek formāli atcelta dzimtbūšana. Un ko mēs tagad darīsim, raugoties uz ASV vandāļiem? Vai arī mēs revidēsim Rīgas Kuģniecības muzeja priekšmetus, gleznas un visu citu, kas Latvijas pilīs un muižās, dauzīsim logus un atkal dzersim krogos zagtu degvīnu par brīvu (atceramies nesenos Vecrīgas grautiņus…).
Latvijas jaunāko laiku vēsturē visas tautas ievēlētās koalīcijas ir liberālas- tas ļoti labi parāda tautas prātu un noskaņu. Latvietis atkal steigtos palīgā un pat uz ASV. Viņš vienīgi ir apjucis- mūsu stratēģiskais partneris ir ASV kā valsts, ko vada prezidents Tramps un kam pakļaujas policija, bet mūsu valdības simpātijas tomēr ir demokrātiem, kas ir krasi Trampa pretinieki un grautiņu izraisītāju pusē. Tāpēc latviešu revolucionāra sirds šobrīd atkal mokās un “sadeg neparasti” kā slavenajā Laura Reinika dziesmā, jo ir atkal iespēja iesaistīties un palikt pasaules vēsturē kā melns uz balta, bet loģiski nesanāk. Vienmēr sanāk sarkans un pelēka bruģa. Tāpēc labāk nevajag!

Valters Korālis, lauku mācītājs, miermīlīgs zemnieks, domātājs, revolūcijai nepošas, bet pārtikas krājumus var piedāvāt… 🙂
Attēlā: Biju viens no retajiem fotogrāfiem Vecrīgas grautiņu naktī (2009.g.), kad daudzi tur baidījās atrasties un zaudēt savu fototehniku…
#blackwhite #melns #balts #revolūcija #afroamerikāņi #latvieši #atbrīvošanāsteoloģija #melnsuzbalta #publicistika #mācītājs #uzruna

VASARSVĒTKOS
Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.”
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.”
Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?”
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.
Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.
Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jņ. 3:1-8)
_____________________________________
Šodien ir Vasarsvētki. Latvijā patiešām vējaina diena. Vēl nav atdzīti lietus mākoņi, visa daba gaida lietu.
Vieniem Vasarsvētki saistās ar vasaras tuvošanos, bet citiem tie ir pavisam dziļi reliģiski Svētā Gara nākšanas svētki. Cilvēki ir ļoti dažādi un dažādi arī uztver garīgas lietas. Bet Bībeles grieķu vārds “Pneuma” apzīmē gan [vēja] pūsmu, dvesmu, gan tiklab cilvēka dvašu, ko ebreju valodā izsaka vārds “Ruah”, kas lietots jau pašos pirmajos teikumos, kad atveram šo seno Grāmatu. Vēlākajā cilvēku izpratnē pavisam noteikti un tieši šie abi vārdi tekstos apzīmē Dieva Garu, tādu, kas iziet no Dieva Radītāja, kad jel kas dzīvs top radīts. Un kad Dieva dāvātā Gara vairs nav, tad viss, kam vien ir bijusi dzīvības dvaša(gars), atgriežas pīšļos: “Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tai pašā brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Ps. 146:4)
Mēs, latviešu tauta, loti daudz uzturamies kapsētās, sakoptie kapi to rāda. Tādēļ varam daudz meditēt par to, kā kas atgriežas pirmsākumos. Esmu pārliecināts, ka kapi ir viena no labākajām vietām, kur domāt arī par Mūžību un Dievu. Jo tu var ieraudzīt gan skaistas piemiņas veltes- pieminekļus un ziedus, gan no uzrakstiem uz kapu plāksnēm nojaust par to, kas šajā pasaulē cilvēkiem palika nesasniegts.
Jāņa evaņģēlijā aprakstītā Nikodēma saruna ar Jēzu Kristu notiek naktī un lielā slepenībā, jo pirmais ieņēma augstu amatu un kautrējās no savas citādākās reliģiozitātes. Tolaik saziņa ar rabi (skolotāju) Jēzu bija kaut kas visai nevēlams, jo par kristietību tā īsti vēl nevarēja runāt, tā bija tāda maza, dīvaina jūdu novirziena sekta ar dažiem Kristum pietuvinātiem mācekļiem. Bet vai tikai 12, ko tradicionāli pieņemam par apustuļiem, par to, ir lielas šaubas. Bībeles teksts un arī vēlākā Baznīcas Tradīcija pieņem, ka Kristum bijuši 70 mācekļi. Daudzi no tiem maz zināmi un cilvēku attieksmes dēļ- Kristus mācekļi slepenībā. Par viņiem vairāk vienuviet izlasiet šeit paši- http://www.eleison.lv/sveetie/viiri/apust/70ap.htm
Tad nu arī Nikodēms bija viens no šādiem mācekļiem slepenībā un Evaņģēlija teksts viņa sarunai ar Kristu velta pietiekami detalizētu uzmanību. Kristus atbildes Nikodēma piesardzīgajai interesei par Dieva Īstenību ir pietiekami plašas un izskaidro pašu galveno Jaunās Derības postulātu attiecībā uz garīgo (atcerēsimies iepriekš manis pieminēto vārdu “Pneuma”) dzīvi kā Jaunpiedzimšanu. No Evaņģēlija konteksta izriet, ka šis notikums nav saistīts ar piederēšanu vai nepiederēšanu kādai reliģiskai kopienai vai tradīcijai. Tā ir Dieva providence jeb Viņa vēlējums un griba attiecībā uz kādu cilvēku, kam Viņš iedod šo dāvanu. Un tieši tādēļ garīgā dzīve no paša sākuma līdz pat pēdējam elpas vilcienam ir iespējama arī bez reliģisko organizāciju vēsturiski radītām “stalažām” vai “stutēm”. Jā, ir bijuši vairāki teologi (tostarp Baznīctēvi- teologi līdz 5.gs.), kas ir aizstāvējuši tikai un vienīgi institucionālās kristietības iespējamību kā vienīgi patieso garīgo dzīvi. Bet neaizmirsīsim, ka šos teologus- apoloģētus uzturēja ķeizara “kase un zobens”, laika posmā, kad kristietība mazpamazām izaug no vajātās par vajātāju reliģiju. Tas nozīmēja Romas impērijā arī teoloģijas pakļautību ķeizaram un viņa vasaļiem gan institucionālā, gan bieži arī teoloģiski vēsturiskā izpratnē.

Mūsdienās nekas daudz nav mainījies. Lai arī ļoti modē ir vienmēr piesaukt Pareizticības ciešo saistību ar “ķeizaru”, tomēr neaizmirsīsim, ka arī Rietumu (arī Latvijas) armijā ir daudz štata vietu mācītājiem- kapelāniem, kuru darbs faktiski ar Bībeles tekstiem ir iedvesmot cilvēkus karam. Vai vienmēr aizstāvības…, tas ir labs jautājums, ja atceramies kaut vai Vjetnamu, Afganistānu un vēl pavisam nesenus Dienvidslāvijas vai Tuvo Austrumu karus. Kas ar šo kapelānu dvēseli un dzīvi notiek vēlāk, tie ir ļoti interesanti jautājumi, jo arī viņi dažādā veidā tiek piemeklēti. Šie piemēri rāda, ka kristietība ne vienmēr vēsturē ir miermīlīga, un šīs šaubas nedrīkst atstāt tikai un vienīgi, izvērtējot Viduslaikus, bet arī pavisam nesenus notikumus.
Visur, kur cilvēks ir kā varas nesējs, viņam ir dvēseliskas šaubas, neziņa un bažas. Nikodēmam kā valsts vīram tādas bija. Citādi viņš nebūtu nācis naktī un slepenībā pie Kristus vaicāt pašus galvenos savas dzīves garīgos jautājumus. Un šis izmisušais cilvēks dabū satriecošas atbildes, pašas augstākās atklāsmes, kāds viņš vēl tradicionālajā reliģiozitātē nebija iedomājies!
Atzīšos, ka arī mans darbs savulaik Baznīcas (kā organizācijas) rāmjos ir bijis saistīts ar varu – esmu bijis nekustamā īpašuma komisijā un pat viens no trim prezidija locekļiem vairākus gadus. Toreiz es kā nealgots, brīvprātīgs darbinieks aci pret aci saskāros ar baznīcas ļaužu divkosību, mantkārību un viltīgu daiļrunību pārākajā pakāpē, kādā vien Latvijā tas iespējams. Atzīšos, ka mani ideāli sabruka, tas ietekmēja arī manu personisko dzīvi tolaik…
Bet Dievs mani piecēla, lai es ietu tālāk. Un šoreiz jau bez jebkādām reliģiskām organizācijām. Man vairs nav nepieciešamas slepenas nakts sarunas ar un par Dievu. Es tieši un atklāti varu runāties ar un par Jēzu Kristu par to, ko no Dieva Tēva esmu saņēmis. Lai strādātu ar tiem, kas ar Dievu vēlas runāt līdzīgi un dzīvojot ārpus reliģiskajām organizācijām, tomēr cer un paļaujas uz Dievu daudz vairāk, nekā uz šīs pasaules kārtību. Es zinu, ka dažbrīd mēs varam būt vāji, pakrituši un pat gandrīz nemaz bez [garīgās] dzīvības, bet Dievs savējos neatstāj. Viņš mūs pamāca, pārmāca, un saskaņā ar savu providenci- izglābj. Un uz to es gribu cerēt (M. Luters šādi ļoti bieži iesāk savus ticības apliecinājumus vēstulēs un sprediķos), ka Dievs ir lielāks par jebko, un ka šis lēmums nav atkarīgs no cilvēku sapulču balsojumiem. Pat ja tādu balsotāju būtu tūkstošiem. Dievs ir lielāks! Arī Viņa Gars, kas pūš jeb darbojas, kur gribēdams! Atliek vien paklausīt Viņa gribai…
Novēlu ikvienam brīvi ticīgam cilvēkam Latvijā Dieva Svētā Gara klātbūtni un dzīvesprieku tiklab šajā pasaulē, tiklab – Mūžībā!

Valters Korālis , brīvi ticīgo cilvēku mācītājs , www.ticu.lv
Attēlā- kāds rīts manā sētā.
#vasarvētki #kristietība #brīvticība #baznīcasvēsture #apoloģētika #kritusmācība #svētaisgars #sprediķis

BET TAGAD NOPIETNI (VIII)

Laiku pa laikam uzrakstu arī ko nopietnu. Bet kas kuram nopietns, tas katra paša ziņā. Šī saruna lai ir ar aktīviem kristiešiem – līdz šim baznīcā gājējiem, bet nu jau kuro mēnesi- mājās sēdētājiem. Ar tādiem, kuri brīnās par to, ka uz veikalu var doties, ar tramvaju un trolejbusu cieši blakus var braukt, bet atrasties baznīcā, kur reti kad ir pārāk pilns, un daudzi jau gadu desmitiem sēdējuši atstatus, iet nedrīkstot.

Mājās sēdēšanas laiks ir ieildzis ne tik vien Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē. No visiem ticīgajiem, kurus es esmu redzējis interneta video, visdzīvelīgākie man likās Indijas islāmticīgie. Viņus par mošejā iešanu pārmācīja ar stekiem. Kristieši ir daudz likumpaklausīgāki. Pa šo laiku pat Kristiešu lielākais centrs- Vatikāns devis vairākus ziņojumus norādēs kā uzvesties ticīgajiem. Šis vēstījums, dīvainā kārtā, satur arī atteikšanos no Svētā Vakarēdiena. Viens no šādiem vēstījumiem lasāms šeit: http://www.katedrale.lv/index.php?id=23612 . Citu konfesiju ziņojumi ir ļoti līdzīgi.

Vēsturiski kristiešu organizāciju galvenais dogmātiskais uzstādījums ir kopība (grieķu v. eklēsia) un Svētais Vakarēdiens (latīņu v. “comunio”). Ap abiem šiem vārdiem griežas visa pārējā uzskatu sistēma par Dieva Vārda jeb Bībeles izpratni, palīdzību (diakoniju), izglītību un pat par mācītāja (priestera) amatu.

Bet nu, šajās dienās visiem redzamā un jūtamā veidā šī sistēma ir nobrukusi. Iespējams, uz ļoti ilgu… Pats galvenais un centrālais vēl bez Dieva Vārda – Svētais Sakraments netiek saņemts. Cilvēki pēc likuma nedrīkst satikties legāli klātienē. Ja kāds ko tādu dara, tad pārkāpj “ķeizara” izdotu likumu. Šobrīd mācītāji sazinās ar saviem draudzes cilvēkiem pa telefonu vai veiksmīgākos gadījumos- caur video lekcijām. Vēl citur pasaulē dzirdam pat par to, ka internetā laulā! Agrāk par tādu laulību formu smējās karikatūrās, bet ar šādu interneta laulību praksi jau sāk nodarboties it nopietnas pasaules konfesijas.

Toties manā dzīvē un mācītāja darbā nekas būtiski nav mainījies. Kopš mūsu ģimenes ceļi šķīrušies no institucionālās luterāņu baznīcas, mēs esam tikai un vienīgi ieguvēji. Iespējams, daudzi nezina, ka no baznīcas par tās kritiku ar bīskapu atsevišķu rakstveida paziņojumu tika izslēgta arī mana sieva Guna Korāle un tas nozīmē, ka arī visi mūsu bērni un mēs kopumā esam ļoti pateicīgi par šo, jo šādi esam daudz laimīgāki. Jūs drīkstat turpināt tirgot savus īpašumus un nodarboties brīvi ar ko vēlaties. Līdzīgi kā mēs. 🙂

Vēl jo vairāk- mums bijusi liela Dieva žēlastība sagatavoties šim pārbaudījumu laikam. Mums kopš 2008. gada ir bijis tieši 12 gadu ilgs treniņš šim Pasaules krīzes laikmetam, kas parādījās manās garīgajās atklāsmēs. Un konkrēti:

1) nemitīgi esmu devies pie tiem cilvēkiem, kas savu ticību kopj savās mājās un sētā. Tur arī ir notikušas un notiks kāzas, kristības, bēres, Svētais Vakarēdiens un visas citas garīgās darbības. Mēs nepulcējamies kādās ēkās, bet tā kā aprakstīts Jaunajā Derībā- dodamies dabā. Piemēram, pie jūras, pils pagalmos, mežos utml. (skat. Apustuļu darbus un pirmo gadsimtu Baznīcas Vēsturi);
2) jau ilgus gadus ar cilvēkiem strādāju interneta vidē (tā, kā to šobrīd dara institucionālo draudžu mācītāji);
3) brīvos brīžos strādāju arī ar savām rokām. Par savu mācītāja darbu nesaņemu nevienas reliģiskas organizācijas piemaksas vai prēmijas. Neesmu arī neviena fonda stipendiāts. Arī šobrīd nesaņemu valsts dīkstāves pabalstu. Varu brīvi runāt par to, kas uz sirds, jo tā nav apgrūtināta ar kādu organizāciju piešķirtu naudu;
4) nepievienoju nevienu cilvēku kādā reliģiskā organizācijā(nepadaru viņu par nodokļu maksātāju un viņa dati neparādās kādās uzskaites sistēmās [iespējamām] vajāšanām;
5) neuzbāžos cilvēkiem (reklāmām var nesekot). Viņi sameklē mani tad, kad viņiem esmu nepieciešams. Internetā vai klātienē. Jebkā.
Visi šie pieci principi ir bijuši svarīgi attīstot vienu no stabilākajām garīgo pakalpojumu jomām, kam esmu saņēmis Dieva atklāsmē – Brīvticība. Tas nozīmē- tāda ticība, kur mācītājs + draudzes darbinieki “neizseko” savu draudzi, bet ļauj cilvēkiem trenēties garīgā un institucionālā brīvībā, t.i. būt pieaugušiem un atbildīgiem pašiem par savu reliģisko dzīvi.

Par šo darbību iepriekšējos gados, protams, esmu bijis reliģisko organizāciju sekotāju izsmiets un nievāts (atceries, kas tika sacīts no kanceles + skat. arī interneta komentārus). Bet ko gan citu varēja gaidīt? Nebrīvie vienmēr smejas par brīvajiem. 🙂

Bet tagad, mīļie, jaukie, jūs sagaida tas pats. Un ir jau sācies- jūs komunicējat gandrīz vairs tikai internetā un telefoniski, draudzes cilvēki mēnešiem nedabū Svēto Vakarēdienu, viņi netiek ar pienācīgu cieņu aprakti, jo nedrīkst izmantot kapličas vai baznīcas (draudžu agrākos vai pašreizējos īpašumus), jūs nedrīkstat īpaši pulcēties, citādi sekos soda sankcijas un policijas apmeklējums (nupat Liepājā Sv. Annnas baznīcas piemērs un vairāki citi.)

No saviem pasniedzējiem (un pat it konservatīviem) esmu mācījies, ka Dievam ir humora izjūta un ka mūs ātri piemeklē tas, par ko mēs smejamies, to ieraugot citos.

Šo vēstījumu nerakstu ar kādu pārākuma apziņu vai ļaunu prieku. Nē, aizlūdzot par jums un vēlot labu! Jo, ja vien klausāmies radio paziņojumus, izskatās, ka tuvākos gadu desmitos pasaulē nekas daudz nemainīsies.
Toties par savu ejamo brīvticības mācītāja ceļu es esmu saņēmis pietiekami daudz garīgu atklāsmju un jūtos Dieva stiprināts un drošs. Novēlu arī jums ikvienam to pašu!

Valters Korālis, brīvi ticīgo cilvēku mācītājs
www.ticu.lv
/bilde- no tīkla dzīlēm/
#baznīca #komūnija #svētaisvakarēdiens #brīvticība #mācitājs #apoloģija

BET TAGAD NOPIETNI (VII)
Kad man kāds pajautā, kā man iet, es atbildu- kā padomju laikā! Vai arī kā pie patafona, kam nemitīgi pārlec adatiņa, bet es nevaru aizsniegt, lai pārliktu uz priekšu. Avīzes vairs nelasu, t.i. rītus vairs nesāku ar ziņu portālu pārlūkošanu. Jo tā pa lielam, tur vairs nav nekā jauna – vieni vienīgi virsraksti par “galma jeb kroņa kaiti”. Visādos locījumos un rakursos. Jo nevienas citas slimības uz pasaules tikpat kā vairs nav. Toties visi tiek aicināti sacensties “sociālistiskā sacensībā”- kurš ilgāk izturēs … dīkstāvē. Kā bērnībā ar aizturētu elpu, turot viens otra snīpi. Un pieskatot, lai otrs nekrāpjas un neelpo caur muti. 🙂

Līdzīgi kā savā laikā laikraksta “Cīņa” tukšvārdīgajās slejās aicināja pārspēt kaimiņpilsētas brigādi. Toreiz “pie dzīvības” bija jānotur Ļeņins (vakar viņam jau 150!) un viņa frāžainie uzsaukumi. Tie, kas domāja citādi, bija tautas ienaidnieki. Mūsdienās kanonisks svars ir pasaules ietekmīgākiem valūtas un to radītiem para-fondu līderiem kā sava veida ekspertiem un vadoņiem. Viņus citē rītā un vakarā. Toties, ja kāds kaut ko ierunājas pret šo pastāvošo unisonu, tad ātri var tikt nosūtīts uz “sibīriju”, t.i. izslēgts no dažu sociālo tīklu lietotāju saraksta, par intervijām vispār nerunājot. Pa dienu klausos Latvijas Radio 1, tur dīvainā kārtā runā vienīgi tie, kas ir PAR šo mūsdienu “sociālistisko sacensību”. Arī šajās dienās var labi uzzināt kas kurš ir pēc rakstura un kāda ir [latviešu] tauta kopumā.

Padomju laiks iznīcināja mazās lauku saimniecības un apvienoja kolhozos un vēlāk sovhozos. Līdzīgi bija ar mazajiem amatniekiem. Nebija vairs atsevišķas kurpnieku vai šuvēju darbnīcas. Tās visas katrā pilsētā nokļuva zem vienota tresta nosaukuma “Sadzīves pakalpojumu kombināts”.
Gaisā nojaušams, ka drīz notiks tas pats. Jau tagad armija kaismīgi aicina bezdarbniekus savās rindās (kamēr vēl nav paspējuši nodzerties un nejauc debess puses…). Nebūs arī ilgi jāgaida valsts programmas bankrotējošo uzņēmumu īpašniekus aicinās pieslieties lielākām cunftēm (jau zināmiem pasaule koncerniem). Laba un angažēta reklāma sekos drīzāk tiem. Mazie cīnīsies pārdot savu caur ss.com un tamlīdzīgiem. 🙂

Ak, ja Ļeņins savulaik būtu zinājis, cik ietekmīgi ir pabalsti! Daudz ietekmīgāki par karātavām un pagrabiem. Priekš kam gan pagrabi, ja katru var rātni nosēdināt savās mājās, kamēr visu “skatuvi” pārkārto jaunam vēstures uzvedumam? Baznīcas klusē, jo arī beidzot uzsēdinātas uz pabalstu “adatas”. Mācītāji atkal dzied to pašu dziesmu ko karaļnamā.

Ja kaut ko pateicu ne tā un parīt nenotiks šādi, kā es saku, droši ziņojiet. Šodien atkal kopšu zemi, jāsēj labība. Arī “totālos”(vārdu izlokat paši) laikmetos cilvēkiem ir vēderi. Bet šo manu ciklisko pārdomu dienasgrāmatu, protams, nelasīs radio… 🙂

/Valters Korālis, brīvi ticīgo mācītājs/
#līdzība #laikmets #atkārtošanās #zemnieks #amatnieks #mācītājs #bettagadnopietni
Attēlā: II Pasaules kara laikā ASV rūpnīcās darbs atradās arvien vairāk bezdarbniekiem /bilde- @historypictures/

CEĻŠ UZ BALTO SVĒTDIENU (I)

Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?” Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm. /Lk. 24:13-17/

Iespējams, ka nav nekā grūtāka par ceļu nevis uz svētkiem, bet drīzāk no tiem – uz dzīves parastību, vienmuļumu un ierastajiem darbiem. Daudziem no mums nākamais rīts pēc lieliskas teātra izrādes, skaistām kāzām vai brīnišķīgi pavadītu vakaru ar dārgu viesi liekas pelēks un neinteresants. Interesantumu varbūt piešķir vien aprunāšanās par to, kas bijis. Pagātnes izteiksmē, jo šķiet, ka viss interesantākais tikai bija un nekas labs, vismaz tuvākajā laikā, nav gaidāms.

Mūsu ikdienas sarunas ir tās, bez kurām mēs nevaram iztikt. Jo arī sarunas par dienišķo maizi un izdzīvošanu, it īpaši tagad, kad daudziem piespiedu kārtā jāsēž mājās, nav mazsvarīgas. Līdzīgi kā tas, ko raksta avīzes, klāsta TV un izziņo modernā interneta lapaspuses. Jo tie jau tagad sendienu karaļu taurētāju jeb ziņnešu vietā, lai visi vaļā mutēm ausītos un lasītpratēji- lasītu. Un katram pašam izlemt, kas no šīm ziņām patiesas, bet kas ir tikai un vienīgi valdnieku interesēs.

Līdzīgi jau notika pirms vairāk kā 2000 gadiem. Romas provinces “pašvaldība” bija radījusi veiklu stāstu, ka Kristus kaps ir tukšs tieši tādēļ, ka karavīri mirušo nozaguši un sazin kur aiznesuši. Tādā veidā “pašvaldībai” bija iespējams izvairīties no jauna mirušo kulta (vai mazums dīvainu reliģiju!) un nodrošināt mieru tā laika pasaulē. Citiem vārdiem, – lai labāk tauta sēž mājās un nodarbojas ar dzīves ikdienu, kamēr visas lietas tiek “pareizi”sakārtotas.

Šim iepriekš citētajam Jaunās Derības stāstam ir turpinājums, tomēr nolēmu to pārtraukt tieši tajā vietā, kur mācekļiem vēl neatpazīstamais, iespējams ceļu putekļu klātais un pavisam parastais cilvēks nepavisam neliekas pazīstams. un kur nu vēl Kristus!!! Un teksts saka, ka “viņu acis tapa turētas”- tas nozīmē, ka ar nolūku šeit tāds Dieva noslēpums. Ir tāds kristiešu latīņu termins, kuru bieži lieto pat netulkojot “Deus absconditus” (apslēptais Dievs), kas nāk no Jesajas grāmatas tekstiem un apzīmē cilvēka nespēju atskārst Dieva būtību vai pat atpazīt Viņu sev visapkārt un apjaust Viņa pārlaicīgo lomu notiekošajā. Izskatās, ka arī šajā tekstā un jebkur, kur tikai vēlāk savā dzīvē esam nojautuši, ka Dievs ir gājis kopā ar mums.

Karaspēks konkrēti šajā teksta fragmentā nav pieminēts, toties vairākās vietās iepriekš ļoti skaidri. Ja nebūtu tā laika Romas impērijas karaspēka klātbūtnes tā laika “karantīnā”, kur droši vien tika skaidrots, ka tas ir cilvēku drošības dēļ utt., tad visdrīzāk nebūtu mums arī tik spraiga Jaunās Derības teksta, kādu pazīstam mēs šobrīd. Militārpersonas visās valstīs parasti vienmēr ir labāk atalgotas par citiem un to klātbūtne ne tikai tad, bet arī šodien daudzās vietās, izsauc ne tik daudz mieru, cik nemieru. Un tas ir dabiski, jo viņu rokās nav bērnu rotaļlietas, bet ieroči un vara. Un viņi visi kā viens apgalvo, ka tie ir tikai lai aizsargātu, palīdzētu un nevis kādam uzbruktu. Jā, protams…

Aicinu- neapstāsimies bēdu pilnām sirdīm! Turpināsim dzīvot, sarunāties un dzīvot! Dažreiz droši vien arī kļūdīties, jo mēs esam tik vien cilvēki. Ar ierobežotām maņām (tieši tāpēc mums apkārt ir tūkstošiem mēraparātu kaut vai tikai fizikāli- ķīmiskiem procesiem…). Ar tiem var mēģināt izmērīt matēriju, kaut daži zinātnieki apgalvo, ka tādi mērījumi dāvā iespēju kaut ko nojaust arī par vēl pagaidām neredzamo. Un iespējams, ar īpašo maņu- intuīciju, par kuru arvien vairāk runā modernā psiholoģija.

Jā, mēs kļūdāmies cilvēkos. Bieži ar cilvēkiem sastrīdamies arī tā iemesla dēļ, ka tos vēl īsti nekad neesam pazinuši. Un visdrīzāk ar Dievu tāpat. Līdz nonākam pie dziļas sarunas un izlīguma.

Ja ticam šim tekstam arī vēsturiski, tad varam nojaust, ka Dievu varam satikt varbūt turpat savā netālajā gājumā, kas sākumā pat nebija plānots kā svētceļojums, bet pārsteidzošā kārtā par tādu izvērtās tad, kad Dievs uz mums sāka runāt. Nākamais teksta fragments (aiz citētā) ir tieši par to. Bet par to nākamreiz.

Piezīmes:
daži cilvēki man ir lūguši lai es internetā laiku pa laikam uzrakstu savas domas arī par Mūžības lietām, jo es esot viņu (brīvi ticošo – t.u. ārpus reliģiskām organizācijām ticīgo) cilvēku mācītājs. Ja arī tev liekas, ka man kaut kas šāds jāraksta vai jāierunā, tad vari atbalstīt (kaut nospiežot “patīk” šajās mūsu tautas un visas pasaules apjukuma dienās. Drīksti arī iebilst kādām domām. 🙂
2) Es savus sprediķus nekad neesmu pierakstījis pilnībā, bet vienīgi tēzes. Ar to man vienmēr pieticis, lai runātu savā mācītāja darbā. Un tas man ir mīļākais veids, kā pierakstīt daudz ko svarīgu. Lai mums mierīgs Ceļš no svētkiem uz ikdienu!
Valters Korālis, brīvticīgo mācītājs
Attēlā: parasts graudains telefonfoto ar pelēku ceļu un negaidīti skaistu divkāršu varavīksni 🙂
#bettagadnopietni #ceļš #amava #emau #ceļzemau #evaņģēlijs #pārdomas #baltagaisma #varavīksne

Attēlā: Kāzās Dikļu pilī

Attēlā: Kristības Vidzemes jūrmalā

Attēlā: Kristības ģimenes sētā
Vai arī kristības un kāzas dabā no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Dažiem- dabā pat ziemā. Toties telpās – visu cauru gadu.Latvijā un ārzemēs.

Augstākais, ko var izdarīt kādas būtnes labā, – ir darīt to brīvu. /Søren Kierkegaard, dāņu teologs/

* Tici Dievam, bet nevēlies mēnešiem ilgas klātienes mācības baznīcās?
* Tici Dievam, bet nevēlies visu mūžu būt saistīts ar reliģiskām organizācijām,- ziedojumi u.c. pienākumi?
* Tici Dievam un vēlies savas kāzas, sudrabkāzas, kristības u.c. svinēt tur, kur to nosapņoji?

Brīvticība – LR likumīgi reģistrēts un likumā aizsargāts zīmols mācītāja pakalpojumiem ārpus reliģiskām organizācijām.

IK “Valters Korālis” – individuālā komersanta reģistrēta uzņēmējdarbība LR Uzņēmumu Reģistrā un ietver visus galvenos virzienus mācītāja pakalpojumu jomā.

Valters Korālis – Latvijā vienīgais privātprakses mācītājs, kurš piedāvā kāzas, kāzu jubilejas, kristības u.c. svarīgus dzīves notikumus svinēt gan telpās gan dabā ārpus jebkādas piesaistes reliģiskajām organizācijām. Tūkstošiem attēlu internetā rāda, ka tā ir lieliska alternatīva arī Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbinieču piedāvātām svinībām ārpus to telpām.

Pilīs, viesu mājās, Tavās mājās, jūras vai okoāna krastā, gaisa balonā, uz kruīzkuģa. Latvijā un ārvalstīs. Arī darba dienās + pēc tradicionālā darba laika beigām vai pat naktī(!). Latviešu, angļu, krievu saziņas un liturģiskajā valodā. + KĀZU FOTO + KRISTĪBU FOTO, ja vien nepieciešams. Tā tu ietaupi ceļa izdevumus citam fotogrāfam, jo es un mūsu ģimene strādājam arī šajā jomā. Latvijā un ārvalstīs.

REZERVĀCIJA: ar sarkanu vai zilu krāsu – skaidri rezervētie datumi, par kuriem iemaksāta drošības nauda.
Pirmais drošibas naudu iemaksājošais droši un skaidri rezervē attiecīgā datuma diennakts laiku. Ja svētkus attiecīgajā datumā vēlas vēl kāds (ja vien to ir iespējams attāluma un laika ziņā savienot), tad otrais rezervējošais pielāgojas tam, kurš datumu un laiku rezervējis pirmais. Tādēļ nevilcinies un svini savus svētkus skaisti, savlaicīgi tos saplānojot! (sun)
_____________________________________________________________________
PASĀKUMU KALENDĀRS

12. maijs (otrdiena) pl. 17:00 – Kristības ģimenei Smiltenē
14. maijs (ceturtdiena) 12:00 Kāzas. Laulību liturģija pie Baltezera (Bukulti, Saulstaru iela)

12.jūnijs (piektdiena) 13:00 Kāzas. Laulību liturģija Grobiņā (Liepāja) // pl. 17:00 #Kāzas. Laulību liturģija Siguldā
20. jūnijs (sestdiena) pl. 17:00 – #Kristības ģimenei Jūrmalā
21. jūnijs (svētdiena) pl. 12:00 – #Kristības ģimenei Zosēnos (Jaunpiebalga)
27.jūnijs (sestdiena) pl. 17:00 #Kāzas. Laulību liturģija Bēršās (Sigulda)

4. jūlijs (sestdiena) pl. 15:00 – #Kristības ģimenei Salacgrīvā
5. jūlijs (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
5. jūlijs (svētdiena pl. 15:00 – #Kristības ģimenei Lavandu laukos Vainižos(Limbaži)
11. jūlijs (sestdiena) pl. 15:00 #Kāzas. Laulību liturģija viesu namā Bernātos(Liepāja)
19. jūlijs (svētdiena) pl. 14:00 – #Kristības ģimenei pie Veczemju klintīm (Salacgrīva)
5. jūlijs (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
23. jūlijs (ceturtdiena) pl. 14:30 #Kāzas. Laulību liturģija Usmas baznīcā Brīvdabas muzejā(Rīga)
25. jūlijs (pirmdiena) lpl. 14:00 Kāzas. Laulību liturģija v.n. “Ungurmalas” (Cēsis)
29. jūlijs (trešdiena) pl. 17:00 #Kāzas. Laulību liturģija jūras krastā Jūrmalā

1. augusts (1.08.2020) (sestdiena) pl. 15:00 #Kāzas. Laulību liturģija. vieta tiks precizēta
2. augusts (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
8. augusts (8.08.2020) (sestdiena) pl. 16:00 #Kāzas. Laulību liturģija Svētku pilī (Ķekava, Rīga) angļu valodā
16. augusts (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
22. augusts (sestdiena) pl. 12:00 – #Kristības ģimenei Skules jūrmalā (Vidlauči)
28. augusts (28.08.2020) (piektdiena) laiks-? #Kāzas. Laulību liturģija
21. augusts (21.08.2020) (piektdiena) pl. 12:00 #Kāzas. Laulību liturģija Mencendorfa namā
28. augusts (28.08.2020) (piektdiena) laiks-? #Kāzas. Laulību liturģija v.n. Jāmaņi (Kurmale, Kuldīga)
30. augusts (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
22. augusts (sestdiena) pl. 12:00 – #Kristības ģimenei Skules jūrmalā (Vidlauči)

2. septembris (trešdiena) pl. 18:00 – Kristības ģimenes mājās Saulkrastos
4. septembris (ceturtdiena) 18:00 Kāzas. Laulību jubileja Skrīveros
6. septembris (svētdiena) pl. 10:00 –Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā (dalībnieki netiek iesaistīti nekādā rel organizācijā)
6. septembris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Limbažu muzejā (Limbaži)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
20,. septembris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
30. septembris (trešdiena) pl. 17:00 – Kristības ģimenei Talsos

4. oktobris (svētdiena) pl. 10:00 –Dievkalpojums un tikšanās Limbažu muzejā (dalībnieki netiek iesaistīti nekādā rel organizācijā)
4. oktobris (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Limbažu muzejā (Limbaži)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312
10. septembris (ceturtdiena) pl. 18:00 – Kristības ģimenei bērna Dzimšanas dienā Rojā
14. oktobris (trešdiena) pl. 17:00 – Kristības ģimenei Madonā

18. oktobri (svētdiena) pl. 12:00 – Kopīgās Kristības Skultes jūrmalā (Vidlaučos)
Ikviens, kā arī ģimenes ar bērniem var pieteikties, kristībās, kas ir būtiski atšķirīgas no tām, kas notiek reliģiskajās konfesijās. Jo kristāmie un viņu tuvinieki netiek iesaistīti nekāda veida reliģiskā organizācijā, jo tāda netiek veidota. Bez jebkādām turpmākām saistībām un pienākumiem ne pret vienu reliģisku organizāciju. Vecāki un krustvecāki var būt nekristīti, jo nevervēju nevienu kādai reliģiskai kopienai tikai tādēļ, ka vēlas reliģisku pakalpojumu savam bērnam. Bez klātienes mācībām un eksāmeniem. Svētki siltās telpās un bez jebkādiem pēc-maksājumiem (ziedojumi, nodevas) visa atlikušā Tavā vai bērna mūža garumā. Tadicionālā kristību liturģija.
Kopīgās kristības ir izdevīgākas, ja nepieciešams kristīt vienu- divus pieaugušos vai bērnus. Ja sākot no trim, tad drīzāk izdevīgi Tavā laikā un Tevis izraudzītā vietā. Atraksti ideju par laiku un vietu un nosūtīšu piedāvājumu. Maksa atsevišķā notikumā mainās atkarībā no gadalaika un attāluma. Kopīgajās kristībās (skat. datumus) ir fiksēta maksa. Īpašas atlaides – ar maznodrošinātā statusu.
Iespējami arī foto pakalpojumi kristību liturģijā un kristību fotosesijā. Skat. mājas lapas kalendārā arī citus datumus un vietas tuvāk Tavām mājām.
Kristību materiāli un anketas – Tavā e-pastā: valters.koralis@gmail.com Jautājumi: LMT 29107312

2021.gads
24. aprīlis (24.04.2021) (sestdiena) laiks- ? #Kāzas. Laulību liturģija Svētku pilī (Ķekava)
26. jūnijs (21.06.2021) (sestdiena) laiks–? #Kāzas. Laulību liturģija Cēsu apkārtnē (vieta tiks precizēta)
21. augusts (21.08.2021) (sestdiena) laiks–? #Kāzas. Laulību liturģija Cēsu apkārtnē (vieta tiks precizēta)

Strādāju arī bērēs, privātajās fotosesijās u.c. darba pienākumos, tādēļ daži datumi ir ierakstīti manā personīgajā plānotājā. Lai uzzinātu, kāds datums vēl ir droši brīvs, visērttāk būs sazināties zvanot: LMT 29107312 vai rakstot: valters.koralis@gmail.com

Paspēj pieteikties un rezervēt savu datumu savalicīgi 2020. gadam!
______________________________________________________________________
Iespējams pieteikties kristībām vai laulībām jebkurā no Latvijas pilīm, viesu mājām, savās mājās, uz jūras vai upes kuģa, gaisa balonā un jebkur, kur esi to sev vai savam bērnam nosapņojis. Arī dienu un laiku vari piedāvāt savu. Pakalpojums iespējams arī ārzemēs. VISOS GADALAIKOS!

Saskaņā ar LR Civilstāvokļa aktu likumu(grozījumi no 1.01.2013), JEBKURIEM laulājamiem (arī tiem, kas to dara jebkurā reliģiskā organizācijā pie mācītājiem, vispirms klātienā jāpiesakās Dzimtsarakstu nodaļā vismaz vienu mēnesi pirms vēlas saņemt valsts izniegtu Laulību apliecību. Pieteikšanās var notikt neatkarīgi no abu laulājamo deklarētās dzīvesvietas.
Visi, kas izmanto www.ticu.lv kāzu pakalpojumus, pirms mūsu organizētā kāzu liturģijas notikuma savā svētku dienā, kādas dienas pirms vai pēc Dzimtsarakstu nodaļā izņem valsts izniegto Lulību apliecību, atsakoties no Dzimtsarakstu nodaļas svinīgā pasākuma un maksas par to (ja tādu nevēlas). Tādā gadījumā Dzimtsarakstu nodļā iemaksājami vien EUR 14,- (valsts nodeva) Ārvalstīs dzīvojošie nereti juridisko pusi sakārto savā mītnes valstī. Tālākos jautājumus attiecībā uz kāzu svinību liturģiju radoši risināsim, sazinoties tieši ar pāri un veidojot ļoti individuālu un īpašu svētku notikumu pašu izvēlētā vietā, laikā un apstākļos uz sauzsemes, jūrā vai debesīs, kādus nosapņojāt. Vairāk informāciju par šo skat. https://www.ticu.lv sadaļā INTERVIJAS.

Attēlā: Bieži strādāju arī kāzās un kristībās Brīvdabas muzeja koka baznīcās un citās, kas pieder valstij.

Par kāzām un laulību ritu lasi vairāk: https://www.ticu.lv/?page_id=3742
Par kristību piedāvājumu lasi: https://www.ticu.lv/?page_id=1481

Kāzas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī

Varam vienoties arī par profesionāla līmeņa fotografēšanu svētku norsises laikā un īpašu svētku fotosesiju pirms vai pēc laulībām, kristībām u.c. Mūsu ģimenes veidotos foto skat. www.draugiem.lv vai facebook.com profilā – “Valters Korālis”.

Ja vēlies iedvesmoties savām svinībām ārpus reliģiskajām organizācijām, tad vairāk kā 5000 fotoattēlu no brīvticīgo svētkiem: http://www.draugiem.lv/www.ticu.lv/gallery/ Piedāvāju senas un ne tik senas vietas un fotogrāfijas no pasākumiem, kas raksturo manu piedāvājumu un cilvēku pieprasījumu pavisam individuāliem risinājumiem Kristībām: Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā, visu novadu pilīs , viesu mājās, ģimenes mājās un jebkur, kur vien to vēlies.

Daudziem būs svarīgi, ka Brīvticības (bez cilvēka saistības ar reliģiskajām organizācijām) Kristību/kāzu piedāvājumā ir 3 būtiski principi jomās, ko vēsturiski kontrolējušas reliģiskās organizācijas. Tādēļ Brīvticības piedāvājumā:
1. Galva (uzskati) – Bez iejaukšanās cilvēka personiskajās attiecībās ar Dievu (bez dogmātikas korekcijas un indivīda uzskatu apšaubījuma).
2. Sirds (simpātijas) – Bez liekas interses par cilvēka personisko dzīvi. Bez grēksūdzes un cilvēka pazemošanas kādas baznīcas varas priekšā.
3. Vēders (maks) – Bez liekas intereses par Tavu materiālo stāvokli, jo es neveidoju reliģisku organizāciju un nepretendēju uz ziedojumiem no Tevis.

Un vēl:
* Kristību vai Laulību liturģija, atsevišķi vienojoties, iespējama kopā ar mājas vai auto svētīšanu.
* Svētki var notikt jebkur Tevis izraudzītā un kopīgiem spēkiem iekārtotā vietā.
* Piedāvāju kāzu un kristību liturģijas latviešu, angļu un krievu valodās.
* Var tikt svētīti krustiņi, izvēlēts bērna (pieaugušā) otrs vārds.
* Pie kam, bez klātienes mācībām (ietaupīta degviela+ laiks), bez eksāmeniem un strīdiem par Tavu viedokli reliģiskos jautājumos ar vietējo garīdznieku.
______________________________________________

Mana darba līdzšinējā pieredze rāda, ka Brīvticības pakalpojumi ir ļoti ērti arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo un strādā ārzemēs un svētku dienās ierodas Latvijā, lai izdarītu dažas skaistas lietas. Tostarp, arī kaut ko nozīmīgu uzdāvātu sev laulībās un savam bērnam kristībās – brīvību ticēt Dievam, neatkarīgi no apārtējo cilvēku viedokļiem. Piedāvājums vienmēr izsaucis asas reakcijas no to cilvēku puses, kuriem piederēt reliģiskajām organizācijām un raizēties par to budžetu ir aicinājums vai pieradums. Toties mana piedāvājuma mērķauditorija ir patstāvīgi domājoši un ieksēji brīvi cilvēki. Latvijās brīvticīgo skaits, kas ikdienā neapmeklē baznīcas un dievkalpojumus, varētu būt lēšams ap 80% (saskatitiet svētdienās baznīcā gājējus un lielveikalu apmeklētājus savā pilsētā). Tāpēc tiem, kuriem iekšējais aicinājums ir kļūt par reliģisko organizāciju biedriem, lūdzu lieki nesatraukties un turpināt iesākto. Jo tieši tā mums lieliski palīdzat ! 🙂

Paspēj rezervēt savus svētkos šim vai nākamajam gadam! 🙂

mācītājs Valters Korālis
pirmais un vienīgais
privātprakses mācītājs Latvijā,
t.i. brīvs no reliģisko organizāciju pasūtījuma

t. 29107312,
http://www.koralis.lv
https://www.ticu.lv
valters.koralis@gmail.com

BET TAGAD NOPIETNI (VI)
Lai jauka Pūpolsvētdiena ikvienam!
Līdz šim es esmu diezgan skaidri izteicis savu viedokli par šo laikmetu un norisēm. Esmu to nosaucis par mūsu laikmeta vienu no lielākajām afērām, aiz ieganstiem slēptu manipulāciju ar tautu utml. Līdzīgi kā Poncija Pilāta laikos, kur pūli vadīja kādi visai pelēki un citiem neredzami padomdevēji. jo tieši viņi jau patiesībā vienmēr visu vada. Valdnieki tikai izsludina likumus.. Un pie šī viedokļa es palieku. Pat arī tad, ja oficiālās baznīcas to izliekas neredzam. Jo kurš gan cits to skaidri izteiks, ja ne mācītāji? Vismaz tie, kas nekalpo visos laikmetos “galmam”.

Bet Klusajā nedēļā līdz pat Lieldienām un ieskaitot tās. es nēvēlētos iesaistīties kādās diskusijās, kas saturētu vārdus “covid”, “corona”, “pandēmija”, “epidēmija” vai tamlīdzīgus, kas ar šo saistīti. Ir gana daudz par to runāts.

Un tad nu piedāvājums- kā būtu ar vienu nedēļu brīvdienām strīdos par šīm tēmām? Vismaz es mēģināšu. Tas lai nu tad ir manas mutes un mana datora tastatūras Gavēnis! 🙂

Manuprāt, šīs pavasara īpašais laiks ir vairāk vērts, lai to piepildītu ar citām domām vai darbošanos. Tāpēc, ja man būs iedvesma, uzrakstīšu šajās dienās drīzāk ko tādu, ko vairāk vai mazāk tomēr varētu saukt par garīga satura domām.

Šādu pavasara gavēni ievēro gan kristieši, gan daudzi pagāni, gan arī pat citu reliģiju sekotāji, un visu cieņu ikvienam! Tomēr šogad mums visai pasaulei tiek uzdāvināts vēl nebijis Gavēņa laiks, kur cilvēki brīvprātīgā vai piespiedu kārtā ir nolikti savās mājās. Daudzi iemācīsies dzīvot taupīgāk, apdomīgāk. Daudzi savā dvēselē un tuvāko attiecībās saskarsies ar vēl nebijušiem pārbaudījumiem. Mācīsies sadzīvot daudz tuvāk fiziski, nekā līdz šim. Lai arī garīgi un dvēseliski sanāk vēl tuvāk! Un atrast to, ko citugad sevī vēl nebijām atraduši – Dievu, Dzīvu un neaprakstāmi Varenu!
Ja Tu vēlies, tad vari pievienoties vienā nedēļā bez…
Mācītājs Valters Korālis
#Gavēnis #Pūpolsvētdiena #sveicu

BET TAGAD NOPIETNI (V)

BET TAGAD NOPIETNI (V)
Parunāsimies par ļoti neērtu un sāpīgu tēmu- vecāko cilvēku pašizolāciju un atteikšanos no dažām egoisma formām. Jo radio vēsta – šī karantīna, lūk, esot tieši priekš tiem, kam vairāk par 60…

Izklausīsies sāpīgi un šokējoši, bet opīšus un omītes var pasargāt vislabāk, VIŅUS izolējot. Nevis, izolējot jaunākos, kā tas notiek šobrīd pasaulē. Jo jaunākie pārslimos viegli. Daudzi jau pārslimojuši (es arī). Pilnīgi ačgārni un hipnotiski – histēriski šobrīd tiek iekārtota sabiedrība mums visapkārt. Kā reiz geto laikos, kad ganīja tautu caur radio un megafoniem…

Pagājušonedēļ savās mācītāja gaitās tikos ar dēlu un viņa māti. Dēls bija mammu izolējis atsevišķā mājiņā. Viņa pati spēja vēl par sevi parūpēties. Dēls pārtiku apmēram reizi nedēļā atstāj pie mātes durvim. Un katru dienu ar viņu sarunājas. Bet to dara caur loga rūti. Todien caur aizvērta loga rūti sarunājāmies ar mammu arī mēs. Mums nevajadzēja nekādas maskas. Es- no ārpuses, viņa no iekšpuses. Lūk, tā ir karantīna, kādai redzu jēgu!

Godājamie cilvēki gados, ieskaitot ļoti turīgos, untumainos pasaules fondu turētājus vai pavisam vienkāršos,- lūdzu pašizolējieties un neturiet atkarībā it visu pārējo pasauli ar savām nāves fobijām! Lai cik skaudri tas neskanētu un lai arī kā jūs tuvinieki mānītu, ka jūs nemirsiet, tad tomēr mans mācītāja pienākums ir atgādināt- mēs diemžēl visi reiz mirsim! Nāksim pie prāta un no pareizā sabiedrības gala- no cilvēku paaudzes, kas jau redzējuši karus un dažādus laikus! Nepraktizēsim egoismu, jaunāko paaudzi turot gūstā savu baiļu un fobiju dēļ! Jo kad tad vēl nāksim pie prāta, ticības un Dieva(it visās nozīmēs), ja ne vecumā?! Lūdzu atlaidiet brīvībā no ieslodzījuma savus mīļos jaunos cilvēkus, ja viņus patiesi mīlat un paš-izolējaties! Tas, iespējams, būs Jūsu mūža pēdējais cēlais darbs uz šīs zemes, ko tuvākie pieminēs kā varoņdarbu.

Es pagājušonedēļ apciemoto dēla māti aiz loga pieminu savās lūgšanās bieži. Viņu laikam visu mūžu atcerēšos. Bez tam, viņa vēl arvien ir dzīva un vesela. Un viņai nav bail ne no sevis, ne Dieva, jo viņa sevi ir pārvarējusi. Savu tuvāko brīvības dēļ, jo viņa tos ir atlaidusi brīvībā. Un sevi arī.

/Valters Korālis, savu darbu arī šajās dienās un arī klātienē praktizējošs mācītājs/
Bilde- no tīkla dzīlēm
#covid #corona #metode #veselība #pašizolācija #egoisms #seniors #vecscilvēks #viedums #drosme #patiesība #patiesamīlestība #mīlestība #jaunāpaaudze #bettagadnopietni #mācitājs

izskatās, ka varētu būt arī šādi, kā šajā video. Ļoti iespējams, cilvēkus vienkārši māna. Jo es nekur neesmu redzējis kādā vecumā un ar kādām vēl blakus vainām un/vai neveselīgiem ieradumiem šie cilvēki (kaut vai tikai Itālijā) ir miruši? Viņi tiek aizvesti, neveicot sekciju, uzreiz uz krematoriju. Pat selektīvi neveic. Iespējams, lai izpaliktu jebkādi objektīvi laboratoriski pētījumi. Un cik attiecīgajā laikā un attiecīgajās valstīs mira pagājušajā gadā. Tāpēc uzreiz nevajag tik daudz panikot. Arī iepriekš (un vēl arvien) Pēteris Apinis un citi speciālisti, kas izsaka citas versijas par slimības gaitu un bīstamību, tiek vismaz mazākā mērā izsmieti.

Kaut gan nebrīnīšos, ka pēc šiem dīkstāves mēnešiem, kuros sēž vai visa Latvija, tautsaimniecība būs novesta tik tālu, ka kādā tuvākā otrā pusgada valdības sēdē tiks izskatīts jautājums par LATVENERGO un LATVIJAS VALTS MEŽI (vai tad valstij ir vēl kas palicis kas taustāmāks bez šiem vēl bez himnas un karoga? Ā, vēl AirBaltic un brīvostu zemes… ) pārdošanu ārzemju aizdevēj-onkuļiem. Jo valsts nespēs atdot milzīgo parādu. Tas jau ir skaidrs pat šodien. Toties šajā globālajā “ņigu- ņegu” Ķīna jau nupat pārliecinoši nopelnīja akciju tirgū, atgūstot kontroli gandrīz pār visiem uzņēmumiem savā teritorijā. Bet diez vai Latvija… Eiropa var tikt pamatīgi izlaupīta no starptautiskām aizdevēj-kompānijām.

Ar apzagšanu ļoti bieži ir tā, ka tikai izkāpjot no vilciena vai autobusa, cilvēks attopas, ka ir apzagts. Vai arī attapties, ka tie, kas ieradušies kāzās nav vis “čigāni- budēļi”, bet rūdīti speciālisti. Un tikai daži kāzu viesi- savās nozarēs profesionāļi apjauš, kas patiesībā notiek uz deju plača, bet nedrīkst runāt, jo viņiem liek manīt, kas būs par patiesības izpaušanu.

Šobrīd baznīcām zudusi to profēriskā (Dieva patiesības redzēšanas un paušanas) funkcija. Vienas no pirmajām, kas tika aizvērtas, ir reliģisko organizāciju pulcēšanās (kamēr visi brīvi var doties uz veikaliem un sabiedrisko transportu…) Jo savās atklāsmēs tās pirmās var attapties, kas patiesībā notiek. Tas viss izskatās gana interesanti.

Ka tikai ar Eiropas un citām pasaules tautām vēlāk neizrādās līdzīgi…
Valters Korālis, mācītājs

BET TAGAD NOPIETNI (II)

Kristīgā institucionālā Baznīca, it īpaši Rietumu modernizētās konfesijas, kuras lielākoties un arvien kalpo savu valstu politiskajām varām, un ne tikai tādēļ, lai salāpītu savus baznīcu jumtus, neatzīst bulgāru pareģi Vangu. Baznīcas atzīst savus Bībeles praviešus un daudzus kanonizētos svētos(Romas katolicisms), bet arī tie neko pārāk vieglu laikmeta beigās neparedz. Jāņa Atklāsmes grāmatu baznīcās citē arvien retāk. Un ja citē, tad attiecina drīzāk uz pagātni vai kā citādāk teoloģiski atvieglo šīs grāmatas smagos paredzējumus, kas klājas pār lasītāju zīmju un simbolu valodā un tomēr visai skaidri norāda, ka viegli nebūs. Bet cik zināms, arī Medžugorjes (uz turieni daudzi dodas svētceļojumos) Dievmātes vēstījumi trim mazajiem ganiņiem satur visai daudz brīdinājumu par nākotni, bet Vatikāns vēl arvien nav atklājis visu informāciju par šiem vēstījumiem. Tie vēl dus neizpausto vēstījumu plauktos un failos. Iespējams, ar nolūku, jo tie var tiklab attiekties pat uz pašas Baznīcas (šoreiz visvairāk kā institūcijas) ievainojamību un ietekmes mazināšanos Eiropā islāma invāzijas priekšā.
Bet ja tieši par Vangu, tad, iespējams, ir savi iemesli, jo šī aklā laikmetu zīmju zinātāja jau pagājušā gadsimta 60-ajos gados paredzēja Eiropas ekonomisko galu un humāno krīzi saistībā ar bēgļu invāziju.
Jā, protams, šo materiālu var arī uzskatīt par kaut kādu Krievijas ideoloģijas daļu, bet ikvienam tuvākajos gados ir ir iespējas pierādīt pretējo šiem vai citiem vēstījumiem vai konkrētākiem to atšifrējumiem. It īpaši, šorīt atkal savās automašīnās ielejot Krievijas izcelsmes degvielu…. Un ne tikai tur, pat arī armijas tankos un smagajās automašīnās, jo Eiropas valstīm ir palicis visai maz enerģētisko izrakteņu (ja neskaita Briseles papīru kalnus). 🙂

Latvija un latvieši turpinās nest Eiropas krustu, protams. Un izskatās ka tas nebūs viegls vēl vairākām paaudzēm.

To aizkapa balsi un psiholoģiskos efektus gan video nevajadzēja, jo šo visu var pateikt arī normālā balss tembrā un izteiksmē. Bet pašlaik viss izskatās, ka viss rit pēc šī scenārija, ko viņa paredz. To pat rīdītiem optimistiem būs grūti noliegt, ja paskatās savos ziņu ekrānos.

I-neta vietnēs var atrast arī vēl senākus datumus un gadus, kad ievietoti tieši Vangas vēstījumu video. Lai visiem veselība, vaļā acis un dzīvesprieks vērot realitāti ārpus sapņu burbuļiem.

Lai tomēr ticība Dievam un labajam, jo Dievs savējos atpazīs tikpat vienkārši kā II Mozus grāmatā. Bet par to citreiz. Jā, ir atšķirība starp praviešiem un pareģiem. Bet ir cilvēki, kas neklausās ne vienos, ne otros. Un pat veselas tautas un kontinenti…
Vēlos vien piebilst, ka Dievs mani iepriekš zīmīgā veidā ir atsvabinājis no reliģiskām konfesijām, lai es par šim tēmām drīkstētu izteikties brīvāk, nekā tie, kas vēl tajās atrodas un ir saistīti ar paklausības reglamentu. Kaut cieņu un svētību it visiem labas gribas cilvēkiem! Un labu šī Gavēņa laika turpinājumu!
Valters Korālis, mācītājs
#vanga #pareģe #pravietojumi #gavēnis #mūžiba #pārdomas #vēstījums #bettagadnopietni