Rīgas prāvesta iecirkņa konventa rezolūcija
Rīgā, 2010. gada 11. martā
Mēs, Rīgas prāvesta iecirkņa konventa dalībnieki, esam nopietni satraukti un nobažījušies par kritisko situāciju, kurā ir nonākusi LELB Virsvaldes saimnieciski ekonomiskā darbība.
Mūsuprāt, finanšu līdzekļu trūkums tālākai Virsvaldes un Garīdznieku Atalgojuma un Sociālā Nodrošinājuma fonds (GASN) darbībai ir lielā mērā veidojies atbildīgo LELB amatpersonu nereālistisko finanšu ieņēmumu prognožu un pašu definēto risku nenovērtēšanas dēļ, kas it īpaši lielu triecienu LELB ir devis globālās finanšu krīzes laikā. Tad, kad LELB namturībai bija jābūt divtik piesardzīgai, tā bijusi divtik vieglprātīga. Balstoties šajās prognozēs, pēdējo gadu laikā ir notikusi nepamatoti strauja LELB izdevumu palielināšana (sekojot principam „gāzi grīdā!) un nepārdomāta no Misūrī Sinodes saņemtās kredītlīnijas Ls 3 000 000 izmantošana, kas 2009. gada decembrī ir novedusi pie skaidras naudas izsīkuma un LELB Virsvaldes pamatdarbības un to uzdevumu īstenošanas (piem., GASN) apdraudējuma, kuri Virsvaldei ir tikuši LELB Sinodes uzticēti.
Mēs uzskatām, ka atbildīgās amatpersonas – Virsvaldes sekretārs (bij. Finanšu komisijas vadītājs) Artis Eglītis un Īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš nav apliecinājuši savas spējas vadīt LELB namturību finansiālas krīzes apstākļos un mums nav uzticības, ka viņi būtu tie, kas izvedīs LELB no finanšu krīzes. Tā kā visus galvenos lēmumus saimnieciski ekonomiskajā darbībā līdz šim ir pieņēmis vai sagatavojis LELB Virsvaldes prezidijs, mēs lūdzam arī pārējiem prezidija locekļiem izrādīt sapratni un par esošo situāciju uzņemties solidāru atbildību, un atkāpties no Virsvaldes prezidija locekļu amatiem.
Mēs lūdzam LELB Kapitulam uzticēt LELB revidentiem izveidot darba grupu, kura sniegtu praktisku un ētisku LELB saimnieciski ekonomiskās darbības aizvadīto gadu izvērtējumu un iesniegtu Kapitulam un Virsvaldei saistošus priekšlikumus LELB finanšu krīzes pārvarēšanai, kā arī praktiskos un ētiskos principus saimnieciski ekonomiskās darbības būtiskai uzlabošanai, kuri nodrošinātu caurspīdīgumu saimnieciski ekonomiskajā darbībā.
Mēs uzskatam, ka šī brīža situācija LELB ir cieši saistīta ar LELB Satversmē noteiktajiem vadības un pārvaldes principiem. Tādēļ mēs ierosinām izveidot īpašu darba grupu, kas izvērtētu LELB Satversmē paredzētās LELB vadības un pārvaldes struktūras (Bīskapu kolēģija, Kapituls, Virsvalde, Virsvaldes prezidijs, Virsvaldes algotie darbinieki) atbilstību labas pārvaldības principiem un iesniegt priekšlikumus izmaiņām LELB Satversmē.
Daugavpils diecēzes mācītāju sapulces rezolūcija.
Jēkabpilī, 2010.gada 18.martā.
Mēs, Daugavpils diecēzes mācītāju sapulces dalībnieki, vienbalsīgi pievienojamies Rīgas prāvesta iecirkņa 2010. gada 11.marta konventa rezolūcijai un to pilnībā atbalstam.
Mēs vienbalsīgi apliecinām lielā mērā uzticības zudumu LELB vadībai un sagaidām no Baznīcas vadības atvainošanos draudzēm un mācītājiem, un savu kļūdu atzīšanu plānošanas, neatbilstošu darbinieku izvēles, finansiālās situācijas straujas pasliktināšanās un kontroles mehānisma trūkuma jautājumos.
Mēs vienprātīgi sagaidām vistuvākajā laikā no LELB vadības konkrētu plānu zaudētāsuzticības atgūšanai, kam un kā tiks uzticēts izvest Baznīcu no šīs krīzes situācijas.
Mēs vienbalsīgi lūdzam atklātību un caurskatāmību LELB vadības un algoto darbiniekuatalgojuma un prēmēšanas jautājumos.
ATBALSS IZ LELB MĀJAS LAPAS UN „SVĒTDIENAS RĪTS“
24. martā LELB Virsvalde pieņēma Virsvaldes sekretāra Arta Eglīša atkāpšanos no LELB Virsvaldes sekretāra amata. No trešdienas bīskapi un prāvesti LELB Virsvaldes sekretāra pienākumus uz laiku uzticēja bīskapam electus Guntaram Dimantam.
Arī Virsvaldes prezidijs (Artis Eglītis, Arnis Bušs, Guntars Dimants, Romāns Ganiņš, Rita Brūvere, Andris Krauliņš, Dzintars Laugalis, Hanss Jensons) ir nolicis savas pilnvaras, lai gan pildīs savus pienākumus līdz Virsvaldes sekretārs sastādīs jaunu prezidiju. A. Eglīša atkāpšanos ierosināja vairāku – Rīgas, Kandavas, Bauskas prāvestu iecirkņu un visas Daugavpils diecēzes mācītāju konventu un sapulču rezolūcijas, kurās mācītāji un draudžu laji pauda neapmierinātību ar LELB Virsvaldes vadības saimnieciski ekonomisko darbību, kuras dēļ šobrīd ir apdraudēta vairāku desmitu mācītāju iztikšana. LELB īpašumu nozarei nav izdevies izpildīt īpašumu pārdošanas un apsaimniekošanas plānu, tādēļ jaunizveidotajai Garīdznieku atalgošanas sistēmai (GASN) šobrīd trūkst skaidras naudas piemaksām pie algas daļas, ko fondā iemaksā draudzes. Vēl martā un aprīlī mācītāji samaksu saņems līdzšinējā apmērā. Pēc tam viņu alga atgriezīsies tai līmenī, cik draudzes dod savu mācītāju atalgošanai. „Mūsuprāt, finanšu līdzekļu trūkums tālākai Virsvaldes un Garīdznieku atalgošanas sistēmas nodrošināšanas (GASN) darbībai ir lielā mērā veidojies atbildīgo LELB amatpersonu nereālistisko finanšu ieņēmumu prognožu un pašu definēto risku nenovērtēšanas dēļ, kas it īpaši lielu triecienu LELB ir devis globālās finanšu krīzes laikā,” sacīts Rīgas prāvesta iecirkņa rezolūcijā.
Vairāki prāvesti uzsvēra, ka viņu vadītajos iecirkņos nav uzticības, ka LELB no finanšu grūtībām spēs izvest tās pašas amatpersonas, kuru vadībā GASN ir nonākusi kritiskā situācijā. „Rezolūcijas mums stāsta par noskaņojumu šajos iecirkņos. Mums ar to ir jārēķinās un jārīkojas tā, kā ir labāk baznīcai. Es domāju, ka GASN ir vajadzīga un laba iecere, bet arī es neprognozēju tik dziļas krīzes tuvošanos pasaules ekonomikā. Visi mēs esam bijuši pārāk optimistiski – un, kam atbildība jāuzņemas, tie uzņemsies,” sacīja arhibīskaps Jānis Vanags.
REDAKTORS
Šī laikam ir jau 62. Redaktora sleja, ko rakstu LELBA Ziņās. Sakarā ar to, ka tagad esmu LELBA Pārvaldes un arī LELBĀL Virsvaldes loceklis, un lai nerastos pārpratumi, paskaidroju, ka šajā slejā rakstītais atspoguļo tikai manas presonīgās pārdomas, kas var nesakrist ar mūsu Baznīcas oficiālo nostāju.
Pagājušais gadsimtenis, kad LELBĀL archibīskapi un pārstāvji pasaules Baznīcu forumospauda, un atgādināja atkal un atkal, par Latvijas okupāciju un Baznīcu apspiešanu zem komūnisma jūga, nav nemaz tik senā pagātnē. LELBĀL atkārtoti apelēja pie Rietumuvalstu demokratiskām valdībām par Latvijas tautas on Baznīcas apspiešanu zem okupantuzābaka. „Tūristi“ no mūsu draudzēm Latvijā ieveda Bībeles un samērā lielus līdzekļus mācītāju atbalstam un dievnamu uzturēšanai. Arī pats to tiku darījis.
Kad Latvijā Baznīcas darbs sāka atjaunoties, LELBA sagādāja iespēju atsākt “Svētdienas Rīts” izdošanu, un vēlāk financēja jauno, kopējo, Dziesmu grāmatu, kas ir jau pieredzējusi otro izdevumu. Izveidojās arī laba sadarbība starp LELB un LELBĀL draudzēm māsu draudžu līmenī.
Tomēr, mūsu attiecībās ar Latvijas ev. lut. Baznīcu jau labu laiku vērojama pieaugoša attālināšanās. Nesenā pieredze izraisa jautājumu, vai tam, ko mēs darām šodien, un ko darīsim rīt, no LELB vadības redzes viedokļa ir vairs jebkāda nozīme un, vai neesam no darba biedra dažkārt kļuvuši par ne visam tīkamu traucēkli.
Mums bija kopēja Gadagrāmata, izdevām kopēju Dziesmu grāmatu un itkā sadarbojāmies liturģijas veidošanā. Gadagrāmata katram tagad ir sava un LELB gatavo jaunu liturģiju un Dziesmu grāmatu, neizrādot ne mazāko interesi pat konsultēties. Daļēji tas ir saprotams jo, vismaz manā skatījumā, Baznīcas Latvijā seja samērā strauji mainās uz Viduslaiku katolismu. Ir radušās bīskapijas ar katedrālēm, diecēzes, grezni izrotāti priesteru tērpi, gredzeni (vai bučošanai?), un tādas luterāņiem svešas tradicijas kā procesijas, svētceļojumi, mācītāju “kniksēšana” un krustošanās dievkalpojumos, vīrāka kvēpināšana, u.t.t. Ne jau tā visās Latvijas draudzēs, bet dažās ir grūti atpazīt ierasto luterāņu dievkalpojumu. Šķietami mūs visvairāk šķir sieviešu ordinācijas jautājums. Pieejot pilnīgi no laja viedokļa, sieviešu mācītāju devums LELBĀL (un luterāņu Baznīcās vispār) ir neatsverams. Vajag vairāk kā rokas pirkstus, lai saskaitītu cik luterāņu sievietes, ieskaitot vienu latvieti, jau kalpo bīskapes amatā! Vairākās luterāņu Baznīcās sievietes, mācītājas, drīz jau būs skaitliskā pārsvarā. Tikai 5 no 47 PLF piederošām Eiropas luterāņu Baznīcām (kuŗām pieder tikai 1.4% no locekļu kopskaita) atsakās ordinēt sievietes!
Ne jau visas mūsu mācītājas ir bez vainas. Ne vienu reizi vien ir jāsaskaras ar šādām tādām kaprīzēm. Bet, ieskatoties LELBA archīvā, daudz vairāk un lielākas problēmas (galvenokārt alkoholisma un savstarpēju strīdu dēļ) bija ar mācītājiem pirms vēl pirmā sieviete bija ordinēta. Personīgi, kā ilggadējs draudžu un LELBA darbinieks, esmu nācis pie atziņas, ka mūsu mācītājas (ar izņēmumiem) ir daudz pastorālākas un viņas daudz aktīvāk sniedz garīgo aprūpi slimajiem un vientuļiem draudzes locekļiem nekā viņu amata brāļi. Ja man vajadzētu padomu ticības, vai personiskās lietās, es drīzāk uzmeklētu mācītāju – sievieti. Visumā, Arī Latvijā, nedaudzās (pirms archib. Vanaga) ordinētās mācītājas atdzīvināja dažas draudzes, kuŗās iepriekšējo amata brāļu kalpošana nebija visai sekmīga.
Šodien liela atšķirība vērojama starp LELB un LELBĀL ir redzama atklātībā (vai noslēpu- mainībā) sakarā ar šo Baznīcu darbību. 11. marta Rīgas prāvesta iecirkņa konventa un Daugavpils diecēzes mācītāju sapulces rezolūcijās rāda kādā abzolūtā slepenībā darbojas LELB vadība. Slepenība ir iesēdusies tik dziļi, ka LELB mācītāji jau prasa Virsvaldes prezidijam “atkāpties no prezidija locekļu amatiem”. Tagad, kad tā akot ūdens jau sāk smelties mutē, LELB mājaslapā parādās atziņa, ka finances patiesi ir krīzes stāvoklī, un tās rezultātā 25. martā Virsvaldes prezidijs ir nolicis pilnvaras. Tikai augstakā LELB vadība atsakās uzņemties jebkādu atbildību par pašreizējo krīzi. Svētdienas Rīts publicētajā intervijā archib, Jānis Vanags vaino gan vispārējo saimniecisko krīzi, gan LELB īpašumu pārziņus, gan draudzes, kas Virsvaldei
dāvājušas tikai nevērtīgākos īpašumus.
Nepārprotama atšķirība ir arī mūsu piejā kristīgai namturībai un ar to saistītās prioritātēs.Kamēr ārpus Latvijas Baznīca un draudzes vāc līdzekļus Latvijas maznodrošinātajiem, LELB paplašina savu administratīvo struktūru, kaut kopējais draudžu skaits paliek relatīvi nemainīgs. Paredzams, ka jau jūnijā lielāks skaits LELB mācītāju kļūs “atvaļināti”, bet Baznīcai netrūkst līdzekļu, lai viena bīskapa vietā tagad jau uzturētu četrus, ar vīsām viņu karaliskajām regālijām. Jāapskata tikai LELB mājas lapā ievietotās jaunākā bīskapa konsekrācijas bildes, lai redzētu kontrastu starp Virsvaldes un draudžu realitātēm.
LELBA Informācijas nozares vadītājs Juris Pūliņš,
LELBA Ziņas, Nr. 62,2010.g. aprīlī
Foto: V.Korālis
