Attēlā(no kreisās) 2 rindā : Teodors Gaiķis, Rūta Sproģe, Sigurds Sproģis, Valters Korālis; priekšplānā Guna un Natālija Korāles.

Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes vecākais pērminderis Teodors Gaiķis jaunības gadus pavadīja Aizputē. Viņš jau ilgākus gadus nav bijis savā dzimtajā pusē. 11. decembrī izdevās paviesoties Kurzemes pusē, kur Aizputes, Valtaiķu, Cīravas un Lipaiķu draudzēs kalpo mācītājs Sigurds Sproģis. Viņš gan pēdējos 20 gadus nav LELB sastāvā, tomēr ir krietns luterāņu mācītājs, kurš ar lielu talantu un augstām darba spējām kalpo Kurzemes cilvēkiem. Draudžu dievnami (kuri arī ir ārpus LELB īpašumā), ir sakopti un draudzes cilvēki ar garīgo maizi pabaroti. Mācītāja Sigurda Sproģa īpašumā ir reformatoram Mārtiņam Luteram piederējis gredzens ar iegravējumu, ko viņš ieguvis no kāda vācu kareivja. Gredzena autentiskumu būtu grūti apstrīdēt, kaut arī luterāņu domāšanā nav svarīgs priekšmetu jeb svētlietu kults. Un tas jau arī nav pats galvenais… Bija prieks redzēties ar mācītāju Sigurdu un viņa tuvāko palīgu – sievu Rūtu. Tā bija pārrunāt kalpošanas lietas Kurzemē, gaidot ciemos Rūtu Sproģi, kura kopj savu atgūto īpašumu Cēsīs. Ceram, ka drīz ar Dieva palīgu būs iespēja satikties Vidzemē. Vēlam Dieva palīgu un svētību!

Sigurds un Teodors vakariņu sarunā par jaunības dienām. 🙂

Attēlā: Sakoptais Aizputes dievnams vakara krēslā

Attēlā: Aizputes kapliča, kura uzcelta mācītāja S.Sproģa tiešā vadībā.

Attēlā: Aizputes karavīriem veltītā piemiņas vieta.

Citē un atsaucies droši –
© draudzes INFO grupas vārdā, Guna Korāle
Foto: Valters Korālis

RUTA AUNIŅA
(dz.1932.g. 10. jūlijs – m. 2007. g. 2. decembrīs)

Rutu Auniņu daudzi valmierieši atcerēsies kā atbildības pilnu darbīgu un precīzu cilvēku. Viņa bija no tiem vecā kaluma ļaudīm, kurai piemita liela precizitāte un pienākuma apziņa pret savu darāmo darbu. Strādājot Ziemeļu elektriskajos tīklos vairāk kā 46 gadus, tika uzkrātas zināšanas, kuras noderēja ierindas grāmatvedes darbā, gan vēlāk- galvenās grāmatvedes amatā. Ruta vienmēr līdzi dzīvoja saviem kolēģiem viņu priekos un bēdās, un vienmēr atrada piemērotus vārdus, protot iepriecināt un mierināt.

Nesot pati savu bēdu nastu un personiskajā dzīvē zaudēto, Ruta prata bēdās saprast līdzcilvēkus. Ar savu dzīves draugu Artūru savulaik laulāta Raunas baznīcā, bet pēdējos kalpošanas gadus dāvāja vietai, kur iesvētīta – Valmieras Sv. Sīmaņa luteriskās draudzei un tās grāmatvedības dokumentācijas kārtošanai. Ar lielu mīļumu un atsaucību viņa veica sev uzticēto pienākumu. Ik pa laikam Ruta nopūtās un teica, ka vairs nespēj izsekot grāmatvedības normām un tendencēm, tomēr centās kā vien varēja un pēc labākās sirdsapziņas. Ruta nebija vienaldzīga pret to, kas notiek sabiedrībā un draudzē. Viņa cemtās taisnprātīgi aizstāvēt veselo saprātu jautājumos, kurus pārzināja. Viņa bija noraizējusies par cilvēcības un izpratnes trūkumu periodos, kad draudze, būdama liels kolektīvs, draudēja sašķelties šauru interešu grupās vai pulciņos. Ruta vēlējas dāvāt sirsnību cilvēkiem draudzē un klusībā pati ilgojās pēc lielākas mīlestibas, kā jau mēs visi…

Pirms dažiem gadiem grupiņai draudzes cilvēku izdevās apciemot Flosas draudzi Bavārija un pa ceļam – Vācijā dzivojošā brālēna tuviniekus. Tas bija sirsnīgs, garšs brauciens ar skaistām atmiņām par Bavāriju un tās puses ļaudīm. Ar apbrīnojamu mieru un kārtības mīlestību Ruta pārdzīvoja pēdējo gadu ikdienas grūtības, visu salikdama, sakārtodama un atstādama mums – saviem līdzcilvēkiem.

Ruta no mums gāja projām ātri. Jau I Adventa rītā, iepriešējā dienā, saņēmusi grēku piedošanu un Svēto Vakarēdienu, viņa tika aizsaukta projām meklēt vietu, kur nav sāpju, zaudējumu. Tur Mūžībā, kur Debesu Tēvs saskaita visas mūsu mūža dienas.

Ruta Mūžibas ceļos izvadīta svētdien, 9. decembrī no Sv. Sīmaņa baznīcas uz Valmieras Pilsētas (centra) kapiem.

Mūžīgu mieru, Dievs, dodi…

ZET bijušie darba kolēģi
Valmieras Sv. Sīmaņa draudze,

Flosas Sv. Jāņa draudze Bavārijā,
mācītājs Valters Korālis

Attēlā: Dace daudz stāstīja par ASV indiāņu dzīvi un mūsu tautu ciešanu paralēlēm.

5. decembra novakare pulcēja Sv. Sīmaņa baznīcas draudzes namā daudzus interesentus uz tikšanos ar kuldīdznieci Daci Priedi (attēlā) – aktrisi, Kuldīgas Tautas teātra režisori, Kabiles un Rudbāržu draudžu evaņģēlisti, 5 grāmatu autori, piecu bērnu māmiņu un mīļu vecmāmiņu saviem mazbērniem. Dace ir tas cilvēks, kam droši var jautāt: „Kāpēc ir vērts dzīvot?“ – tā, iepazīstinot klausītājus ar Daci, mūsu draudzes mācītājs Valters Korālis.
Visus priecē sākumā Daces Priedes dažādu autoru runātā kristīgā dzeja.
„Ir lielas Dieva debesis
Uz viņām pacel acis…”

Interesantais Daces stāstījums par sevi, par grāmatu rakstīšanu, par dzīvi, par bērniem, par teātri, par savu kalpošanu Dievam klausītājus aizved neikdienišķā pasaulē. Jā, Dace to spēj un var, sprēgājot ar milzum lielo, pozitīvo enerģiju, dzīvesprieku un mīlestību par Dieva radīto pasauli un visu dzīvo radību tajā. Daces lielā mīlestība no bērnu dienām – indiāņi. Tikšanās Amerikā ar indiāņu mācītāju luterāni atstājusi Daces dzīvē, rakstniecībā neizdzēšamas pēdas.
Daces lasītā Ziemassvētku pasaka rosina mums padomāt par piedošanu, labestību, mīlestību.
Drosmīgi, patiesi, ko mēs daudzi neuzdrīkstamies, Dace smaidot atbild uz jebkuru jautājumu.

Ar Dinas Bitēnas dzejas rindām Dace no mums atvadās:
„Ir vaļā logs…
Es mierīgs eju iekšā;
Uz viegls top it viss,
Kas bija grūts.
Es brīnā apstājos:
Tur Mīlestībā priekšā
Dievs, ceļos nometies,
Par mani lūdz…“
Un ir tik savādi labi mums visiem.

Info gupas vārdā,
Anita Martinsone
( Vairāk attēlu no šī pasākuma skat. www.koralis.lv)

Citē un atsaucies droši –
© draudzes INFO grupa sadarbībā ar www.koralis.lv
Foto: Guntis Bukalders

Attēlā Draudzes locekles Anas Gudinas darinātais Adventes vainags virs Sv. Sīmaņa baznīcas durvīm.

Vārds “ADVENTE” ir atvasināts no latīņu vārda “advenio”, kas nozīmē tuvoties, atnākt, ierasties, uzsverot šādas nākšanas steidzamību. Baznīcas kalendāra izpratnē adventes laiks attiecas uz Kristus ierašanos vai atnākšanu virs zemes cilvēka veidā. Lai gan sākumā adventes laiks nebija vienāds tā ilgumā un svinēšanas veidā, tomēr tas vienmēr bija savienots ar grēku nožēlošanu, gavēni un lūgšanu. Adventes sākumi Eiropā meklējami Francijas reģionā 4.gs. otrajā pusē, no kurienes doma par adventes atzīmēšanu pārgāja uz Milānu un Spāniju. Sākumā adventes laiks bija saistīts ar Svētā Mārtiņa atceres dienu 11. novembrī, un sevī ietvēra sešas vai septiņas svētdienas. Adventes laika interpretācija bija iedalīta 3 daļās, kas sevī ietvēra 7 laikmetus vai periodus.

Mūsdienās adventes svetdienās bieži tiek lietots sekojošs tematisks iedalījums:
1. svētdienā — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdienā — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdienā — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdienā — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

Attēlā: Kristīgā baznīcas gada shēma. Tas noslēdzas ar Mirušo piemiņas dienu un jauns sākas ar Adventu (kreisajā pusē).

© Materiāli no L.Mušinskis. Baznīca un Liturģija/ Austrālijas latviešu evaņģēliski- luterisko draudžu apvienība, 1997.

Citē un atsaucies droši –
© Draudzes info grupa