Kāpēc atcelts Itālijas mūķeņu skaistumkonkurss

Itāliešu mācītājs, kurš plānoja organizēt pirmo mūķeņu skaistumkonkursu, pēc saņemtajām sūdzībām nolēmis atteikties no savas idejas. Modragones diecēzes mācītājs Antonio Rundži gribēja organizēt konkursu “Mis māsa Itālija” (“Miss Sister Italy”), lai mainītu stereotipu par mūķenēm kā vecām un skumjām sievietēm. Konkurss notiktu internetā, un iesūtītās mūķeņu fotogrāfijas Rundži vēlējās ievietot savā interneta dienasgrāmatā, taču pārdomāja pēc tam, kad vietējās garīdzniecības amatpersonas pauda savu neapmierinātību ar mācītāja iniciatīvu. “Mani priekšnieki nebija apmierināti,” atzina tēvs Rundži. “Vietējais bīskaps par to nebija priecīgs, taču viņš mani nesaprata.” “Tas tika interpretēts kā drīzāk ķermenisks pasākums. Protams, neviens nesaka, ka mūķenes nedrīkst būt skaistas, taču es biju ar to domājis kaut ko daudz pilnīgāku,” viņš paskaidroja. Rundži uzstāj, ka nekad nav vēlējies, lai mūķenes kā modeles staigātu pa mēli, un vēlējies tikai uzsvērt, ka “mūķenes, pirmkārt, ir sievietes un skaistums ir Dieva dāvana”. Viņš sacīja, ka vēlējies parādīt labos darbus, ko mūķenes dara, īpaši izglītībā un veselības aprūpē, lai palielinātu interesi par reliģisko aicinājumu un pievienošanos baznīcai. “Mums ir jāpiesaista vairāk uzmanības mūķenēm, kuras sabiedrība bieži novērtē par zemu,” savā dienasgrāmatā rakstīja Rundži. (Roma, 28.aug., LETA–ANANOVA.)

_________________________________
 Rgb8775

Tik tālu ziņa no Itālijas. Gribu ierosināt diskusiju Latvijā – vai ir kāda sakarība starp ētisko un estētisko reliģijā? It īpaši, kristietībā, kur ķermeni (miesu) pieņemts uzskatīt par nīcīgu (nicināmu ?), drīkst runāt par mūķenes, mūka, mācītāja, mācītājas, zvaniķa, draudzes priekšnieka, priekšnieces, svētdienas skolas skolotājas, arhibīskapa utt. ārējo pievilcību? It īpaši, ja runā ne tikai par “statiskiem” parametriem – auguma-svara attiecību, acu krāsu, bet vēl jo vairāk balsi, žestiem utt. Kā tas ietekmē pievēršanos reliģijai? Vai vienīgā būtne baznīcā, kas tiek slepus seksuāli novērtēta, ir līgava un bēru gadījumā – nelaiķe(-is) (Tās dullās Paulīnes dēļ…)? Ja tas nav labi, tad kādēļ līgavas un nelaiķes tik izcili sapoš un viesi neskaita “pātarus”, bet sačukstās un pat noelšas no skaistuma apbrīna un raizējas, ja kas nav tā…? (Vai labāk tās reliģiskās lietas – laulības, svētības utt. nebūtu darīt ar maisu uz galvas?) Un kādēļ iepretī visam – bīskapus un kardinālus sapoš un apkarina ar grezniem audumiem un dārgmetāliem kā tādus “staigājošus muzejus”, kas pārspēj pat Nepieradinātās Modes asamblejas dalībniekus “uz mēles”? Vai tad tiem nebūtu bijis jābūt par ķermeņa NEizgreznošanas paraugiem? Kāpēc tas notiek? Lai noslēptu izžuvušos muskuļus vai alus vēderiņus? Hmm… varbūt lai izskatītos iespaidīgāki (seksīguma, vieduma un varas vizuāls apvienojums, līdzīgi karavadoņiem, karaļiem?) Arī stadiona dinamiskajiem sludinātājiem baltie vai tumši spīdīgie uzvalki tīri seksīgi pieguļ un viņi bieži smaržo pēc solārija un labām smaržām nevis vīraka, kamēr dažādu ādas krāsu gospeļdziedātājas izaicinoši un ritmiski izrāda savas krūtis, vidukļus un gūžas? Par vidēji saposto (atkailināto) baznīcēnu ari varētu parunāt šajā aspektā. Savukārt, “izcilākajiem kristiešiem”, kas šo visu noliegs, profila galerijās, mēs varam viņus novērot ar “second hand” apģērbu un cieši aizpogātām visām pogām? P.S. Ja kāds diskusijās citēs J.D., tad pasmaidīšu, jo zinu atrast tās attiecīgās rakstu vietas. Ja kāds ar sajūsmu vai naidu atsauksies uz manu necilo personību, arī pasamaidīšu. 😀 Mani interesē drīzāk dzīvu cilvēku viedokļi. Un vēl – ja kādam nav pieņemami Freida vai Junga pētījumi par šīm tēmām, tad kādi atklājumi ir jums?

© citē un atsaucies droši – www.ticu.lv
© Foto: Valters Korālis, vairāk diskusiju: www.draugiem.lv
© LETA

Par tiem 90%

Novērojumi rāda, ka tikai ap 10% Latvijas iedzīvotāju apmeklē kādu no baznīcām (šeit domata jebkuras reliģijas baznīca vai kulta saiets, ne tikai kristiešu). Neapšaubāmi, ka formāli tā vai citādāk, lielāks cilvēku procents pieder kādai no tām, tomēr nevar teikt, ka iepretī ASV, Japānas, Ķīnas (es pat nerunāšu par Israēlas, islāma zemju) un citu valstu reliģisko kulta vietu apmeklētība ir nesalīdzināmi lielāka. Pat Krievijā šis procents ir augstāks. Ar ko būtu skaidrojams šāds fenomens? Ar latviešu un vairums šīs valsts pamatiedzīvotāju izteikto individualitāti? Ziemassvētkus, Aglonu un kapusvētkus neuzskatu par mērījuma vērtiem, jo tie nav ikdienas pasākumi. Kādi faktori ietekmē šos (ne)apmeklētības procesus? Vadoņa kults Krievijā, ASV, Japānā, Ķīnā u.c.? Vai ir vēl kas cits svarīgs pie tā?

2008.03.07 13-43-24
Varam diskutēt šeit, bet šī diskusija pieejama arī:
www.draugiem.lv /parunāsim/ reliģija / par tiem 90%

Valters Korālis

Cik valodās jā(ap)runā Latvijā jeb par valodas aizsardzību.

Tonakt aizgājām uz vienu no Latvijas tiltiem. Ļoti gribējās uz tādu, kur nav pūļa sindroma un izrādīšanās. Sameklējām tiltu, uz kura Valmierā visbiežāk saka vārdus “Es Tevi mīlu”. Romantiskākais tiltiņš Valmierā kā nekā… Tomēr tikpat daudz uz šī tilta lielāki un pavisam maziņi grafiti stila uzrakstu nelatviešu valodā. Un nepavisam par mīlestību. Uz šī tilta sacītais un uz tā uzrakstītais acīmredzami nesakrīt. Kā ar citiem tiltiem Latvijā un zem tiem, kur varbūt nabadzīgie pārnakšņo?
 Dsc2888
Atsevišķas Valmieras pašvaldības un draudzes vadošās amatpersonas dzied kā no vienas dziesmu grāmatas. Viņi aizslēpušies aiz vienām un tām pašām dokumentu notīm, kas iepriekš veikli saskaņotas pašvaldības lobija un dažu uzņēmēju starpā. It īpaši pēc uzkrītošās muskuļu demonstrēšanas, kad Valmieras pašvaldībai piederošajā Kultūras Centrā draudzes priekšniecei demontratīvi ilgi tika ierādīts un izīrēts kabinets kā savdabīgs cīņas štābs pret Korāļu ģimeni. Vienotais plāns – iznīcināt Svētā Sīmaņa Pastorātu, lai zeme beidzot nonāktu pareizajās rokās, gan vēl arvien šai īpatnai aliansei nevedas. Esot grūti piemērot pārliecinošu juridisko un ekonomisko valodu pret tā kapitāldaļu turētāju- Valteru Korāli.

Dzelzs tilts ir arī tas, kas ved uz 20ha lielo Sv. Sīmaņa draudzes mežu – Kaugurvēri tilta labajā pusē Pārgaujā, gar kuru tuvākajos gados ies Valmieras Dienvidu tilts un ekonomisko valodu brūķējot, spalvas putēs vēlreiz. Gan jau arī, ka draudzē iešūposies, ja neizdosies piejaucēt mācītāju un draudzes priekšniece(-ku). Minimums ir vismaz vienu no abiem likt runāt sev līdzīgā interešu valodā.

 Dsc2983

Valoda ir saziņas līdzeklis To jau visi zina. Kādam mērķim? No šīs vietas tad nu sākas lielie minējumi. Uz šo jautājumu katram būs sava atbilde un, līdz ar to, sava patiesība. Tāpēc Latvijā vēl ilgi nerunās vienā valodā. Un pat latvieši ne. Pat ja izdotos ar likumu nostiprināt latviešu valodas pārākumu pār ķīniešu valodu pēc nesenās zelta medaļas iegūšanas Olimpiskajās spēlēs.

 Dsc2972

Bet valoda jau nav tikai tie vārdi vien, ko bērns iemācās no mātes. Valoda ir arī viss pārējais, ko viņš ar un ap to (valodu) dara. Un pats galvenais – valoda ir atgriezeniski ass instruments. Daudzi taču piekritīs, ka viņu draugu pulks strauji sarucis tieši tad, kad attiecīgiem “draugiem” dārzā pie grila likts saprast – šīs nav tās mājas, kur nēsāt apkārt tenkas un sist pasakas par citiem cilvēkiem. Mēs šādai pieredzei esam gājuši cauri sava impīčmenta procesā, kad sākumā daudzi ar savu mēli piesitās par palīgiem un vēlāk izgaisa. Un labi, ja vismaz pēc pusgada var saprast kas ir kas.

Latvijā ar vienādu gaismu allaž degs uguns mēles. Gan lielas, gan mazas, jo uguns jau viena… Toties cilvēku mēles daba ir runāt katrai ko savu pēc sava saprašanas līmeņa vai mantiskās ieinteresētības. Un tur nevar palīdzēt ne akcijas, ne politiskās partijas un pat ne konkrētas vienotas lūgšanas. Jo pātarus katra konfesija un indivīds skaita pa savam. Reliģisko līderu vadībā vienotā taktī sanāk izbļaustīties par morālām vērtībām visiem jau zināmajā vietā Latgalē un atseviškos Rīgas ielu gājienos pret savādākajiem (ja tie sapulcējas vairāk par trim vienuviet). Un pašsaprotami! Jo visi Latvijā cīnās par izdzīvošanu ar jebkuriem līdzekļiem. Arvien lielāka pussarga loma šajos cīniņos kļūt ierastajām kristīgajām konfesijām un to draudzēm. Īpaši tām, kurām pirms vēlēšanām cilvēkresursi vai zeme. Ekonomiskā valoda ir lakoniska. Tā nekādus jokus un tautisko romantiku nesaprot.

 Dsc2903

Kopš mēs abi fotografējam, esam pie sevis secinājuši, ka dažreiz ir tik labi lietot klusuma valodu un pavērot cilvēkus (tie, kuri intensivi un/vai profesionali fotografē, zinās par ko mēs runājam). Neapšaubāmi, tad ir sāpīgi – ieraudzīt līdzcilvēkos PAŠIEM SEVI, nopūsties par to, ka arī mēs esam kādu aprunājuši sev uzticētajā valodā. Vai nu iztopot vai sava prieka pēc, piesprauduši kādam cilvēkam attiecīgu birku. Bet nu jau par sevi dzirdējuši tik daudz nevalodu, ka nekas īpašs tajā, ko cilvēki par mums runā, neuztrauc. Kļūstam arvien imūnāki pret tenkām. Jo tās ir tik amizantas savā bezspēcībā kā kāpostu balteņa zaļie kāpuri, nonākuši uz karsta akmens pusdienas saulē.

Toties mēs ejam tālāk un vēlamies apgalvot, ka ne mūs, ne mūsu tautu neapdraud nekāda kaimiņvalodu invāzija tikdaudz, cik mēlnesības, skaudības, mantrausības un gļēvulības rēgs vienam pret otru. Ar infantīli patapīgi reliģioziem vai politiskiem gājieniem to visu mūsos neatrisināt, tomēr svecīšu aizdegšana uz tiltiem bija laba ideja. Arī tā ir valoda, ko jāmācās lietot.

© Guna & Valters Korāļi
vairāk attēlu: www.draugiem.lv

“PUPU BALLE” DRAUGU KOPAS ieapaļajā jubilejā

 Dsc2873
Attēlā: Draugu kopas dalībnieki svin savas pastāvēšanas pusgada jubileju.

Trešdien, 20. augustā Ir pagājis nu jau pusgads, kopš no amata atbrīvoti Guna un Valters Korāļi (tas notika 2008.gada 19. februārī). Pret nelikumīgo atlaišanu, Virsvaldes un Sv.Sīmaņa draudzē ieceltās Pagaidu pārvaldes komisijas uzurpēto varu un mantkārību vai citām klajām pēdējā laika netaisnībām LELB viņi turpina tiesisku cīņu. Kopā ar viņiem ir Sv. Sīmaņa Draugu kopas ļaudis, kas visu šo iepriekšējo pusgadu ik trešdienas vakaru (!) neatkarīgi no laika apstākļiem, noslēgtām durvīm u.c. šķēršļiem pulcējas un to ar Dieva palīgu turpinās. Šoreiz svinēšana vēl bez Dieva Vārda apceres notika ar kopīgu mielastu. Iepriekš bijām izdomājuši, ka tā būs “PUPU BALLE”. Visi, kas varēja, atnesa cūku pupas un vēl šo to citu, kas labi noderēja kopējam mielastam. Draugu Kopas dziļākā pārliecība ir tā, ka cilvēku intrigas ir pupu mizas, jo grupiņas dalībnieki nolēmuši palikt pie dzīves galvenā satura – meklēt Dievu un ceļu viens uz otra sirdi. Kopa ielūdz ikvienu cilvēku ik trešdien pl. 18:00 Valmierā Draudzes nama II stāvā vai dārzā (atkarībā no laika apstākļiem).

Lasi drīzumā par jaunieceltā mācītāja Kārļa R. Zikmaņa kārtējām represijām pret kalpotājiem – nu jau atlaistiem pērminderiem un savādo dievkalpojumu 10. augustā, kas ir gandrīz vai anekdotisks stāsts un sensācija LELB pastāvēšanas vēsturē. Informēsim arīdzan par citiem notikumiem, kas saistīti ar Valmieras Sv. Sīmaņa draudzi un tās jauno kursu uz Romas katoļu baznīcu. Seko informācijai!

Mt.16. 13-20V.Koralis 20.08.2008.Spredikis Mt 16 13 20

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Lasi vēl: Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopas vēstule sabiedrībai
Lasi vēl: Sprediķi & teoloģija
Lasi vēl: Ielūdz draugi

© Foto: V.Korālis
vairāk attēlu: www.koralis.lv
un www.draugiem.lv – Valters Korālis

Draugu kopa ciemos Aizputē un Valtaiķos

2008.08.03 12-13-33
Attēlā: Mūsu grupiņa un draudzes kalpotāji pie Aizputes baznīcas altāra.

Svētdien, 3. augustā Sv. Sīmaņa draudzes DRAUGU KOPAS vairāki dalībnieki viesojās pie mācītāja Sigurda Sproģa un divās viņa vadītās Kurzemes draudzēs. Liepājas un Saldus pusē gandrīz katram pazīstamais mācītājs S.Sproģis vada četras garīgi un juridiski autonomas tradicionālās liturģijas rita luterāņu draudzes, kas nav pakļautas LELB Virsvaldes lēmumiem un rīcībai.

Šī mums bija kopīga iespēja iepazīt darbīgo mācītāju S.Sproģi viņa svētdienas kalpošanas straujajā ritmā. Žēl, ka mums maz sanāca laika, lai mazliet apstātos starp diviem dievkalpojumiem un diviem Kapu svētkiem, ieklausoties Saulessveces dzejā un dziļākās sarunās. Tomēr labi bija tas, ka daļa Draugu kopas dalībnieki tomēr spēja pārvarēt attālumu un veidot vēl vienu mīlestības saiti mūsu kalpošanas nākotnei. Gan jau atkal tiksimies un piepildīsim iecerēto. Šoreiz vislielākais paldies Aizputē dzimušajam mūsu sirmajam virspērmindrim Teodoram Gaiķim par iniciatīvu un atbalstu!
Silvija_Adamoviča.KURZEMES _CEĻĀ.doc

KLIKŠĶINI un LASI!
Sigurds Sprogis Dzied Aizputes Baznica
KLIKŠĶINI un KLAUSIES!
Mācītāja Sigurda Sproģa balss ieraksts dievkalpojuma dziesmā
 Dsc2378
Attēlā: Kopā ar māc. Sigurdu Sproģi (no labās) viņa aprūpētajā Aizputes baznīcā.
māc.V.Korāļa u.c. sprediķu audioieraksti pieejami sadaļā:
sprediķi & teoloģija
 Dsc2370
Attēlā: Inta un Silvija starp skaudīgajiem mirkļiem un dzejas skaistumu.
2008.08.03 11-22-49
2008.08.03 11-39-41
Attēlos: Dieva dāvāto žēlastību Kristībā un Iesvētībā saņēma gandrīz 40 cilvēku- lieli un mazi.
 Rgb9090
Attēlā: Mācītāja S.Sproģa garīgā aprūpē ir padsmitiem kapsētu apmeklētāju. Viņa vadītie Kapu svētki ir īsi un lakoniski, tomēr ļoti sirsnīgi un saturiski saprotami ikvienam.

© Guna Korāle, Sv. Sīmaņa Draugu kopa & Kultūras biedrība ESMU
© Foto: Guna Korāle
vairāk attēlu: www.koralis.lv
un www.draugiem.lv – Valters Korālis

Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopas vēstule sabiedrībai

Pēc pagaidu mācītāja G. Dimanta atļaujas Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopa kopš februāra sanāca ik trešdienu Veides ielā 2 Draudzes nama kapelā. Un vēl, kad 25.martā Svētā Sīmaņa draudzes pārstāvju grupa bija pieņemšanā pie LELB Arhibīskapa J. Vanaga, un runāja par šīm sanāksmēm trešdienu vakaros, Arhibīskaps tās neaizliedza un neiebilda pat ar mazāko mājienu, ka Draugu kopa būtu nevēlama. Nācām kopā, lai klausītos Dieva Vārdu, lūgtos, stiprinātu viens otru grūtos brīžos, dalītos priekos un bēdās. Aizlūdzām par slimajiem, vientuļajiem, par tiem, kas bija un ir domās un lūgšanās ar mums – par strādājošiem citās Latvijas vietās un ārzemēs, viņu bērniem un mazbērniem. Svinējām kopā jubilejas. Šī kopība un sadraudzība mūs visus ļoti satuvināja. Ikkatrs trešdienas vakars bija un ir piepildīts ar sirsnību un gaišumu.

 Rgb8325

Vasaras sākumā mūsu grupiņai tika liegta iespēja sanākt kopā kapelā (tur pieņemšot apmeklētājus mācītājs G. Dimants un blakus būšot kanceleja). Nu, jā – tālāk no altāra! Sak’, ka tik kas nenotiek (nelabs un nekristīgs, protams). Pārvācāmies uz telpu Draudzes nama otrajā stāvā, bijušo kora klasi. Mācītājs Valters Korālis turpināja vadīt svētbrīžus, mēs bijām pateicīgi viņam par to, par viņa pašcieņu un izturību, par to, ka viņš aizvien bija un paliek ar mums. Ar cilvēkiem, kas nespēj pieņemt pagaidu valdības, atvainojiet, pagaidu pārvaldes noteikumus, instrukcijas, dogmas un kārtību.
Trešdienu vakari pastiepās aizvien garāki – sākām runāt un risināt jautājumus par un ap topošo vasaras nometni – radošo ekskursiju Dikļos. Daudz darba, laika un enerģijas tika ielikts šajā pasākumā, lai tas vispār varētu notikt – talkas (gan darbdienu vakaros, gan sestdienās) “Žagarīšu” sētā, nometnes dienas kārtības, programmas sastādīšana, pārtikas produktu saraksti un izmaksas, ekskursiju maršrutu izstrāde utt. Šajā darba procesā valdīja milzu vienotība, jo netika dalīti ne darba pienākumi, ne “činas” – mācītājs Valters Korālis, jaunie un vairs ne tik jaunie (pat pensionāri). Draugu kopas dalībnieki pļāva, grāba, stādīja, ravēja, zāģēja, mazgāja, nesa, veda, krāva un gādāja. Šīs divas dienas – 19. un 20. jūlijs bija tā vērtas! Nometne bija patiesi izdevusies!

Un tad – nepatīkams pārsteigums – pa šīm divām dienām, sestdien un svētdien, bija nomainītas slēdzenes draudzes nama telpām, kurtuvei un angāram. Mēs vairs netikām kora klasē. Liela nelaime, ir taču vasara, viss plaukst un zied, smaržo, ir silts, sanākam Draudzes nama dārzā! Bet, ko būs darīt rudenī un ziemā?

Tā nu mēs – trīs Draugu kopas pārstāvji ceturtdienas (31. jūlija) vakarā devāmies pie pagaidu pārvaldes uz sarunām. Gājām kopā ar mācītāju Valteru korāli un Gunu Korāli, kuri bija izsaukti pārrunāt viņu stāvokli (visai neapskaužamo gan!) Draudzes namā – mitināšanos, sadzīves apstākļus utt. Mums, Draugu kopas pārstāvjiem, neatļāva palikt uz šīm pārrunām. Lai gaidot ārpusē, runāšot ar mums pēc tam atsevišķi. Gaidījām stundu. Iznākot no pārrunām, Valters un Guna Korāļi vien teica, ka viņus un Draugu kopas dalībniekus izslēgšot no Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes. Nu, ko, “ja nekursējat pa mūsu maršrutu, tad mēs jūs noņemam no trases”…

 Rgb6090

Uzaicināja mūs. Pagaidu pārvaldes atbildes bija šādas:
Lai Draugu kopa sanākot kopā Korāļu vai kāda cita dalībnieka dzīvoklī (kā var dzīvoklī sanākt 30 līdz 40 cilvēki?)
• Šajos trešdienu saietos netiekot sludināts Dieva Vārds, tur runātais esot pret Baznīcu un Valmieras Svētā Sīmaņa draudzi. Uz jautājumu, lai paskaidro sīkāk, šie paskaidrojumi diemžēl netika sniegti.
• Ka īstā kristiešu sadraudzība esot tikai Svētā Sīmaņa baznīcā un draudzē (mēs pie draudzes netiekam pieskaitīti).
• Mēs ar savu pastāvēšanu, atbalstu Valteram un palikšanu kopā ar viņu, šķeļot draudzes vienotību.
• Mēs ejot maldu ceļus un paši to pat neapzinoties. Tā kā to dzirdu jau nez kuro reizi, jādomā, ka šis ir kāds vadošais citāts šai pagaidu pārvaldei.
• Un visbeidzot – lai mēs savus jautājumus risinot ar mācītāju K. R. Zikmani
(jauniecelto Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju) personīgi viņa pieņemšanas laikā citā reizē. Kāpēc jāgaida vēl kāda cita reize, ja K. R. Zikmanis jau šobrīd sēž mūsu priekšā?

Vēršoties pie mācītāja K. R. Zikmaņa, radās cerību stariņš, ka varam sagaidīt sapratni, jo vienubrīd viņa skatienā pavīdēja sirsnīga līdzjūtība, taču nekā – tūlīt sekoja atbilde – “Es jūs lūdzu, nesarežģīsim visu vēl vairāk, jūs nesaprotat, ko paši darāt, jūs tiekat maldināti!” (atkal, jau kuro reizi šī frāze!). “Telpas  Rgb8755
Draudzes namā nedosim! Tas ir galīgais lēmums!”. Audience bija beigusies. Tik ātri!
Iznākot ārā, bija pilnīga pārliecība – ne mūs tur kāds vēlējās uzklausīt, ne spēja to darīt. Spriedums – likvidēt – bija gatavs jau sen. Paliek jautājums – KĀPĒC? Vai kāds no pagaidu pārvaldes PATS ir ieradies uz kaut jel vienu trešdienu tikšanos? Vai labāk būtu, ja Draugu kopa būtu slapstījusies no mājas uz māju? Tad jau gan būtu iemesls izslēgt no draudzes! Mēs nācām kopā droši un atklāti, vietā, kur mums ikviens varēja pievienoties, klausīties un arī noklausīties! Un tad izdarīt secinājumus – likvidēt vai atstāt! Tā kā mums nekad nav bijis nekas slēpjams, tad, lūdzu, nāciet ik trešdienu, plkst. 18.00 Veides ielā 2, dārzā, un vērtējiet paši – KAS un KĀ. Jo Draugu kopa negrasās atteikties ne no mācītāja Valtera Korāļa, ne no savas pastāvēšanas!

Draugu kopas vārdā,
draudzes locekļi
Teodors Gaiķis,
Mudīte Medne,
Jānis Dobelnieks
.

Vai Saules aptumsuma ietemē?

 Dsc1553

Ceturtdien, 31. jūlijā pl. 18:00 Guna un Valters Korāļi devās pie LELB Virsvaldes ieceltās Pārvaldes komisijas runāt par sadzīviskiem sarežģījumiem, ko radījis tās nesen pieņemtais lēmums noslēgt gandrīz visaas iespējamās draudzes nama ēku un telpu durvis. Līdz pat šodienai (3.08.2008) ir neiespējami piekļūt daudzām personiskajām mantām un svarīgām SIA lietām, uzsildīt karsto ūdeni (ģimenes cilvēkiem ar ko mazgāties), draudzes nama apmeklētājiem (t.sk draudzes locekļiem)piekļūt koplietošanas tualetēm u.c.

Kvīts Par Ikgadējo Ziedojumu-2

Pretenzija-1.doc

KLIKŠĶINI un LASI DOKUMENTUS

Neko no cerētā par sadzīves apstākļiem noskaidros neizdevās. Atliek vien gaidīt kādu rakstisku atbildi uz šo pretenziju. Pārvaldes komisija nepiedāvāja nekādu risinājumu par turpmāko Korāļu dzīves vietu. Arī Korāļu ģimenei tādas vietas, kurp, nesadalot ģimeni, varētu doties, šobrīd nav. Komisijas loceklis A. Miķelsons ieteica nākt ar konkrētu rakstisku priekšlikumu par citu dzīves vietu. Savukārt, komisijas loceklis A.Smilga vaicāja vai V.Korālis gaidot kādas dāvanas? V.Korālis atbildēja, ka nekādas dāvanas neviens negaida, toties sagaida sarunas par trim lietām vienlaicīgi: par atlaišanas likumību, dzīves vietu un turpmāko dalībnieku rīcību SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts”. A. Smilga norādīja, ka draudzes koris “Avots” un vēl citi draudzes locekļi jūtoties neērti, ka Korāļu ģimene dzīvojot draudzes namā un tāpēc turp neejot… Par šo visu Guna un Valters var paraustīt neizpratnē plecus un cerēt, ka kora dziedātāji varētu minēt ko konkrētu tad viņi ir viņiem nodarījuši, ka tas ir tā? Visnegaidītāk un visagresīvāk no visiem komisijas locekļiem uzvedās jaunieceltais Sv. Sīmaņa dr. mācītājs Kārlis Zikmanis, kurš svinīgā patosā paziņoja: “Ja Valters Korālis nevēlas publiski atsaukt visas publiski paustos uzskatus par LELB un maldināt cilvēkus, tad viņš izslēdz Valteru Korāli un Gunu Korāli no draudzes.” Mācītājs Valters Korālis paziņoja, ka viņš neatsauc savus izteikumus un nevienu nav apzināti maldinājis!!! Jo uzskata, ka www.ticu.lv un www.koralis.lv un iepriekšējos mēnešos presē viņa paustie uzskati par LELB nesatur necenzētus izteikumus vai gānīšanos par Dievu, sakramentiem, ticīgo kopu – Baznīcu u.c., bet ir viņa viedoklis, kontruktīva LELB vadības satura kritika un notikumu hronika, lai lasītājs pats spētu izvērtēt “kas ir kas”. Guna gan pauda neizpratni par loģiku – ja jau viens kaut ko neatsauc, par ko tad vienā dienā izslēdz abus? Tomēr viņa nekādu loģikai draudzīgu atbildi neguva. Komisija zināja teikt, ka rakstisks dokuments par izslēgšanas faktu būšot nosūtīts pa pastu tuvākajās dienās. Jāpiezīmē, ka izslēgšana no kādas draudzes pēc LELB Satversmes nozīmē arī izslēgšanu no visas LELB. Gaidīsim un lasīsim!

Savukart, draudzes locekļi Teodors Gaiķis, Jānis Dobelnieks un Mudīte Medne ceturtdien devās noskaidrot, kādēļ mājas grupai Draugu kopa vairs nav pieejams draudzes nams, ka jāpulcejas kāpņu telpā vai zālienā, beet nekādu jēgpilnu atbildi neguva. Pērminderi Pāvils Točs un Niks Ērglis zināja stāstīt, ka saņēmuši mācītāja K. Zikmaņa brīdinājumu, ka viņu kalpošana šajos amatos vairs nebūšot nepieciešama, jo draudzē šie (luterismā tik tradicionālie un svarīgie!) altāra kalpošanas amati draudzē tiekot likvidēti. Toties divas citas draudzes locekles (korekti būtu uzvārdus neminēt), kuras apmeklē DRAUGU KOPAS ik trešdienas tikšanos liecināja, ka viņām sadzīviskajās grūtībās pavisam nesen piedāvāta materiāla palīdzība. Vienai – finansiāli nezināmas izcelsmes naudas banknotes aploksnē, bet otrai – oficiāli no draudzes kases. Sievietes atteikušās to pieņemt no esošās draudzes vadības.

 Dsc1536
Pagaidu pārvaldes komisijas (ceturtdienas sēdes) sastāvs ceturtdienas (31.07) sēdē :
Kārlis Rūdolfs Zikmanis, nesen Sv. Sīmaņa draudzē ieceltais mācītājs;
Andrejs Miķelsons, uzņēmējs , zooveikalu tīkla “LIEPA” īpašnieks;
Andis Smilga, uzņēmējs, ķīmiskās tīrīšanas firmas “SANO” īpašnieks;
Viola Vilčinska, pārvaldes revidente, uzņēmēja, zobārstniecības klīnikas īpašniece;
Iveta Būmane, LELB Virsvaldes norīkota draudzes priekšniece;

Ko gan mēs par to visu varam rezumējot teikt?
1) Bijām devušies konstruktīvi sarunu ceļā risināt pavisam parastus sadzīviskus jautājumus, nevis tiesisku faktu par apmešanās likumību draudzes iepriekš ierādītajā dzīvoklī.

2) Galēji radikālais solis – izslēgšana no draudzes (Baznīcas) tikai par izteikumiem pret LELB liecina par LELB amatpersonu nevēlēšanos uzklausīt nekādu kritiku par savu augstprātību un vadības stilu un neko labu neliecina par jauniecelto mācītāju K.R.Zikmani, kuram jau Valmieras karjeras sākumā draudzē jāsāk ar izslēgšanu. Mācītājs V.Korālis visos deviņos kalpošanas gados sarežģītajā un lielajā Sv. Sīmaņa draudzē nevien nepārdeva un nemainīja nevienu kvadrātmetru zemes, bet arī NEKAD neizslēdza nevienu no draudzes pie jebkuriem cilvēku uzskatiem, izteikumiem vai pat klaji nekaunīgas rīcības!!!

3) Izslēgšana no draudzes notika tūlīt pēc tam, kad tika samaksāts Satversmē notiktais ziedojums pret kvīti. Guna vēl atgādina, ka tā ir LELB savdabīga reakcija un pateicība par abu laulāto ikmēneša iemaksāto desmito tiesu (no bērnu naudas un visiem saviem algas ienākumiem) un nokalpotiem gadiem draudzēs nesenos 20 gadus.

4) Vārdi “aizslēgt”, “noslēgt”, “izslēgt” arvien turpina būt raksturīga LELB garīgās vadības vadlīniju raksturojoši.

5) Jebkādas turpmākās sarunas būs iespējamas, ja abas puses vēlēsies satikt viens otru puslīdz cilvēciskā līmenī, nevis “uzrāpsies tronī” un uzvedoties histēriski augstprātīgi.

Secinājuma vietā:
Oficiālās kristiešu dogmātikas paniski neatzīst astroloģisko likumsakarību ietekmi cilvēku likteņos, tomēr šī savdabīga pagaidu pārvaldes pasniegtā Vārda dienas izslēgšanas dāvana Valteram Korālim liek aizdomāties par to, vai nesenais labi redzamais Saules aptumsums ietekmējis šādus ne visai gaišus lēmumus? Ja nē, KĀDS SPĒKS TAD beigu beigās bīda un virza šos cilvēku prātus rikoties tik ciniski? Atliek vien pacietīgi abām pusēm mācīties ieklausīties un gaidīt nākamo sarunas sesiju un savstarpējās sarakstes rezultātus.

© Citē un atsaucies droši uz www.ticu.lv
Materiāls sadarbā ar www.koralis.lv
© Saules aptumsuma foto: Imants Cakuls

Vai mācītāju centrālā atalgojuma sekas? (papildināts 10.08.2008.)

 Rgb6152
Kapu_svētki_baznīcā_vai_kapsētā?.doc

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Komentārs:
Kapu svētki Latvijā ir ierasta tradīcija. Es pat teiktu – Kultūrfenomens, līdzīgi Dziesmu svētkiem, ko Eiropā nesastapt! Ja saskaitītu visus Latvijas kapus svētku apmeklētājus, sanāktu nesalīdzināmi vairāk nekā Aglonā augusta vidū! Ko tad ar tiem neērtajiem kapu svētkiem darīt? Protams, ka ērtāk ir tos neorganizēt un visu aizlaist pašplūsmā. Teikt: “Mani jau neklausās! Mani negrib!” Bet ko darīt lai grib un klausās? No savas pieredzes varu sacīt, ka kapu svētki (arī Svecīšu vakari) nav nemaz tik viegli noorganizējams pasākums, kā sākumā no malas izskatās. Tas ir komandas darbs visai draudzes vadībai. Priekšniekam jāgādā par savlaicīgiem sludinājumiem, soliem, auto un degvielu mācītājam vai kādam, kuram uzticēts tos vadīt, jāizraugās dziesmas, jāsagatavo lapiņas, jāsarunā muzikants vai pat draudzes korītis, apskaņošanas iekārta, jānoorganizē puslīdz pieņemama vieta, kur pieņemt cilvēkus ar viņu aizlūgumiem utt. Pāri visam vēl – mācītājam jāierodas savlaicīgi, skaidrā prātā (ir bijuši gadījumi, kad ir citādi…) un jārunā tā lai ikvienas paaudzes un dažādu izglītības pakāpes cilvēks saprastu par ko tad īsti tas “cienīgpaps” tur runā…

To pirmo rindkopu jau varētu turpināt, bet vai ir jēga? Laikam jau visa saknē ir nevēlēšanās neko darīt. Kapus atgūt vai aizvest atkritumus dažas Latvijas pilsētu un lauku draudzes jau ir iemācījušās. Citas vēl mācās. Vairums draudžu kapus atdevušas vietējām pašvaldībām. Tās izīrējušas izvadīšanas firmām. Rezultāts bieži vien ir sarežģīta komunikācija un bezjēdzīgas skaidrošanās runas. Starp citu, šodien (28.07.) no rīta zvanīja kāds cilvēks no tālienes un prasīja, kad Kauguru kapsētā būs Svecīšu vakars? Es nezināju. Nezināja arī atbildēt izvadīšanas firmā un pašvaldībā, jo draudzes savlaicīgi neiesniedz savu publisko dievkalpojumu plānus vai arī tos negaidīti maina. Tomēr cilvēki, kuri dzīvo tālu (nereti ārpus Latvijas) labprat saplānou laiku, lai pabūtu šajos sev un ģimenei ļoti svarīgajos pasākumos.

Mans īsais komentārs drīzāk būtu, ka šī ir reakcija uz centralizēto algu izmaksāšanas sistēmu, ko nesen ieviesa LELB Virsvalde. Šis savādais lēmums Cēsu rajonā ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem, kuri vēl priekšā. Jo kādēļ gan jāpiepūlas, ja mācītāja kredītkartē katra mēneša zināmā dienā iekrīt noteikta naudas summa no ASV miljonu aizdevuma (skat rakstus iepriekš). Virsvalde samaksā par činu, t.i. par to, ka esi mācītājs (pie kam, svarīgi, ka vīrietis!!!) un viņam vien atliek izpildīt šauras pārvaldes grupas garīgi degustētu pasūtījumu. Tad taču ir vienalga, ko tiem lauku ļautiņiem un sabraukušajiem no tāluma tur tajos kapos vēl tur vajag vai nevajag… Kārtējais pierādījums, ka LELB ir drīzāk ir ceļā uz kādu slēgta tipa organizāciju, kurai gan pieder daudzie īpašumi, toties misijā un ikdienas darbā ar cilvēkiem kļūst arvien vairāk sektantiski noslēgtāka šauram lokam saprotamos no pirmajiem gadsimtiem pārceltos dievkalpojumos, vigīlijās, meditācijās un mistērijās.

Kamēr tas ir šādas tendences, mani kā brīvmācītāju Latvijas kapsētās uzaicina pavadīt mūžībā tuviniekus. Par spīti prāvesta, vietējās draudzes evaņģēlista u.c. centīgu cilvēku subjektīvajiem ieskatiem, Latvijā spēkā ir Satversme, kurā atrunāta cilvēka reliģiskā brīvība. Starp citu, arī Jaunajā Derībā tā ir atrunāta, tāpēc Viduslaikos bija svarīgi, ka lasa Pāvesta instrukcijas, bet ne Rakstus. 🙂
Picture

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Lasītāja reakcija laikrakstā “Druva” pēc mācītāja G.Poļa paziņojuma.

© Teksts & foto: V.Korālis
© Sarmīte Feldmane “Kapu svētki baznīcā vai kapsētā?”,
© laikraksts “Druva”, http://www.edruva.lv/?kas=news&readmore=8784

Ināras un Gunāra mūža ceļojums (3. turpinājums)

Ap plk. 16 mēs dodamies ceļā – ziemeļu virzienā., dievkalpojuma sākums – stundu vēlāk. Izbraucot no Fremontas pa kreisi ir redzami divi nelieli pauguri, Diks..tur tiekot no atkritumiem ražota metāna gāze… Apkārtne gandrīz ideāls līdzenums, zeme tiek vietām jau apstrādāta, uz laukiem redzama tehnika, fermeri tos apsmidzina. (lasi vairāk: sadaļā Ielūdz draugi! )