Par nepareizo lūgšanu

Untitled-4

Reiz spāņu misionārs apmeklēja kādu salu, kurs sastapa trīs acteku priesterus.

– Kā jūs lūdzat Dievu? – mācītājs jautāja.
– Mums ir tikai viena lūgšana,– atbildēja viens no priesteriem.– Mēs sakām: “Tu esi Trīs un mēs esam trīs. Tad esi žēlīgs par mums.”
– Skaista lūgšana,– misionārs atzina. – Taču tā nav gluži tāda, kādu Dievs vēlētos dzirdēt. Es jums iemācīšu daudz labāku lūgšanu.
Svētais tēvs priesteriem iemācīja kādu katoļu lūgšanu un turpināja savas gaitas. Pēc vairākiem gadiem viņš ar kuģi devās atpakaļ uz Spāniju un pa ceļam vēlreiz apmeklēja salu. Jau iztālēm viņs pamanīja pludmalē priesterus un pamāja tiem.

Priesteri tūlīt cēlās kājās un pa ūdens virsu devās pie mācītāja
– Tēvs! Tēvs! – Viens no tiem sauca, tuvodamies kuģim. – Iemāci mūs vēlreiz Dievam tīkamo lūgšanu! Mēs esam to aizmirsuši.
– Tas nekas, – bilda misionārs, pārsteigts par redzēto brīnumu. Un lūdza Tam Kungam piedošanu par savu neapķērību, jo viņš nebija sapratis, ka Dievs runā visās valodās.

© Paulu Koelju “Pjedro upes krastā sēdēju un raudāju”, Jāņa Rozes apgāds, 2004
© Attēls no www.soho.com

Lielā talka Limbažu muzejā (18.04.2009)

 Rgb9105-1 Rgb9096 Rgb9002
 Rgb8941 Rgb9255 Rgb9250
 Rgb9193 Rgb9211 Rgb9245
 Rgb9015 2 Rgb9025 Rgb9159 2
 Rgb9198 Rgb9223 Rgb9207
PALDIES VISIEM LIELAJIEM un MAZAJIEM, KAS TALKOJA!
Draugu kopas saieti Limbažu muzejā- katra mēneša I svētdienā pl. 12:00

© Mazliet pastrādāja un fotografēja: V.Korālis
Vairāk bilžu no šī notikuma – www.draugiem.lv

Rakstnieces Daces Priedes piedāvājums lasītājiem

Gramatas Vaaks-1
Attēlā: Grāmatas “Taurenis vientuļās debesīs” vāks
Daces Priedes jaunas grāmatas.doc
KLIKŠĶINI & LASI PIEDĀVĀJUMU!

Lasi mūsu lapā arī citu informāciju par mūsu satikšanos ar
rakstnieci, režisori, aktrisi un teoloģi Daci Priedi:

https://www.ticu.lv/?p=1187
https://www.ticu.lv/?p=2096

Lieldiena sākas ar rītu!

Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Zalome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Un paskatīdamās, tās redzēja, ka akmens ir novelts; tas bija ļoti liels. Un kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Bet viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; viņš ir augšāmcēlies, viņš nav šeit: redziet to vietu, kur viņu nolika. Bet noeita un sakait to viņa mācekļiem un Pēterim, ka viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.” (Mk. 16:1-7)

Lieldienu svētki latviešu kalendārajā gadā sevi piesaka ar dabas spēku pamošanos uz dzīvību. Vēl vienu apli ritēs daba un viņas gaitu pavadīs smalkā radības simfonija.
Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
Aiz upītes kalniņāi
Div’sudraba ozoliņi.

Redzam, ka mūsu senči ļoti vēlējušies būt tuvāk debesīm ar tautai tik neatkārtojamo Lielās dienas tradīciju- šūpošanos, kas ir etnogrāfiski unikāla! Tā ir īpaša iezīme mūsu Lieldienu svinēšanas vēsturē, kas vēl dzīva saglabājusies līdz mūsdienām. Un tur pie šupolēm tad nu savijas dabiskais ar pārdabisko; kosmiski dižais ar sētas ļaužu cilvēciski sadzīvisko…

 Rgb8266

Kristīgā pasaule toties vēlas pāri dabiskajam saskatīt pārdabisko. Jo viss dabiskais reiz iznīkst un paiet. Mēs dzīvojam, novecojam un mirstam. Cilvēka spēkos nav šo riteni apturēt un būt laimīgam bez tās pasaules, kura sevi piesaka pat vēl klusāk par puķes ziedēšanu.
Latvijas un visas pasaules kapsētu ainavā jau sen pierasts tur ieraudzīt dažāda gadagājuma sievietes. Vairumā jau viņas, kuras visbiežāk ir klāt pie cilvēka saņemšanas un tāpat arī pēdējās apmazgāšanas un aizvadīšanas mūžībā. Vēlāk arī pie kapu kopiņām ieraugām viņas strādājam vai klusi skumstam…Arī toreiz Tuvajos Austrumos bija līdzīgi. Sievas ir atnākušas uz kapu, lai paveiktu savu pienākumu pret aizgājēju. Un katra no šīm sievām simbolizē mūs pašus ar it visām tām dziļajām dvēseles norisēm.

 Rgb8307

Dzīvības mistērija ir neizdibināma it visos laikos. Pat mūsdienās, kad zinātnieki jau savās rokās tur datora izstrādātu cilvēka DNS kodu mēs nezinām, ko gan tas atnesīs? Jautājums par dzīvības svētumu grib palikt noslēpums, jo no kristiešu viedokļa atbilde ir meklējama tukšajā kapā, nevis dzīves mākslīgā pagarināšanā. Jo mākslīgais nebūt nenozīmē pārdabisko. Pārdabiskais ir tikpat liela Dieva dāvana kā dabiskais. Tomēr pārdabiskais sakāpināti jautā pēc mūsu personiskas ticības.
Cilvēka vērtību un lielumu viņam pašam grūti noteikt. Tomēr mēs nojaušam, ka cilvēkam vienmēr ir un paliek konkrēts sakars ar nāvi. Akmens vai zemes slānis, kas šķir mūs no gājušā, arvien ir tik sāpīgs jautājums. Mūs tik daudzreiz bijušas ilgas: ”Ak, kas gan šo attālumu var pārvarēt, lai atkal satiktos?!”
Eņģelis sievām parādījās kā jauneklis. Viņš iedrošina uzticēties brīnumam. Bez tam arī rīkoties, nepalikt pie samulsuma. Eņģelis kā Dieva sūtnis parāda Viņa gribu cilvēku iedrošināt uz apzinātu rīcību un sekošanu.
Tomēr mums vispirms nākas saprast, ka Dievs kapā nepaliek. Mūsu Pestītājs ir augšāmcelts, lai vestu arī cilvēkus sev līdzi uz mūžīgo dzīvību.
Lieldienas ikvienu vēlas pamodināt agri. Tās iezvana jaunu laikmetu ticīgajam cilvēkam. Tie ir Kristus Augšāmcelšanās svētki, kuros drīkstam svinēt saskarsmi ar vēl nezināmo, bet tik ilgi loloto, iecerēto, ticēto un iemīlēto. Tāpēc ir tik svarīgi, ka mēs to piedzīvojam bērnībā vai jaunībā- mūsu mūža rītausmā, nevis iztālēm par to izdzirdam tikai sirmā vecumā, kad mēs ne sevi ne citus vairs nespējam uzšūpot

 Rgb8575

Augšāmcelšanās sākas ar rītu, kurā tu apzinies, ka akmens noveļas no sirds tāpat kā toreiz no aizvērtā un klusā kapa un vari būt brīvs. Tik brīvs, lai mīlētu Dievu un ietu pie sev pazīstamā cilvēka palīdzēt atpazīt Augšāmcelto Dievu mūsu apziņai mirušā un iedomātā garīgās rosīšanās jeb kantora dieva vietā. Patiesais Dievs vienmēr pieceļas, lai būtu pie saviem cilvēkiem. To svarīgi ir apjaust arī mūsu tautai Latvijas zemē. Mēs taču tāpat drīkstam cerēt uz patiesu Dievu, citādāku, nekā rupjais materiālisms un neticība. Citādāku, nekā mūsu paštēls. Tad arī rītausma būs citādāka, nekā vakardienas saulriets un nakts neziņa.

Lai patiesa Dieva klātbūtne jau no paša dzīves rīta līdz pat vakaram apgaismo mūsu dvēseles!

Sirdīs gaišas Lieldienas!
brīvmācītājs Valters Korālis

© Foto: V.Korālis

Zaļās Ceturtdienas Draugu kopas saiets Valmierā

 Rgb8588
Attēlā: Draugu kopa pēc Zaļās Ceturtdienas liturģijas

 Rgb8629
Attēlā (no kreisās): Aprīļa sākuma Dzimšanas dienas jubilāri
Gunārs, Guna un Teodors.

Pēc Lieldienām – pavasara/vasaras saieti Valmieras draugu kopai
– katru trešdien pl. 18:00 – 20:00 Veides ielā 2. Ikviens drīkst nākt. 🙂

Foto: V.Korālis

Prof. Vold. Maldonis. Grēku piedošana – grēku nepieminēšana.

“Grēks” kā jēdziens ir viens no centrālajiem kristīgajā teoloģijā. Un ar to apzīmē gan cilvēka attālumu no Dieva, gan “hamartia”- no gr. val. netrāpīšanu mērķī (tātad kļūdīšanos), gan cilvēka totālo nošķirtību no Dieva utml. Ļoti bieži, kad nomokāmies ar jautājumiem par grēku, esam kārdināti nonākt divās galējībās – sevi vai citu uzskatīt par pilnīgi taisnu un bezgrēcīgu vai šaustīt visu atlikušo mūžu par kādu nodarītu lietu.

Jāņem vērā, ka mūsdienu Latvijā Romas katoļu teoloģija ienesusi pabiezu morālteoloģijas devu un mums pietrūkst spilgti evaņģēliska (t.i. Kristus darbībā un vārdos, kā arī Jaunajā Derībā kopumā) pamatotu skata grēka izpratnes perspektīvē un risinājumos. Visādi citādi cilvēks kārdināts nonākt pie tām pašām “indulgencēm” – grēku atlaišanas mehānisma caur labajiem darbiem (nereti atpērkoties arī ar naudu utml.) vai sevis liekas nonicināšanas paveidiem.

Šis profesora Vodemāra Maldoņa teoloģiskais teksts, ko kopā ar dēlu Tomu esam lasītājiem sagatavojuši, sniegs optimistiskāku ainu, kas pamatota tieši cilvēka ticībā uz Dievu. Mums šis teksts likās piemērots, lai Klusajā nedēļā par šiem jautājumiem dziļāk pārdomātu. (Valters Korālis)

200904090143200904090143-1200904090143-2200904090143-3
200904090143-4
KLIKŠĶINI & LASI!

© Evaņģēlija gaismā, Rakstu krājums veltīts Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Archibīskapa Teodora Grīnberga 40 gadu mācītāja darbības atcerei.// Ev.-Lut. baznīcas Virsvalde, Rīgā, 1939

Kaut kas par ciešanām un diviem ķēniņiem (Mk. 15:1-39)

000802 C530 0062 Csls
Kristus Ciešanu Stāsts 1-1Kristus Ciešanu Stāsts 2-1
Lasījums + sprediķis
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
_______________________________________________________________

Mūsu nākamie saieti:
* Valmierā, Veides ielā 2 Zaļajā Ceturtdienā, 9. aprīlī pl. 18:00
* Salacgrīvā, Kultūras namā Lieldienās, 12. aprīlī pl. 12:00

Skat. nodaļu: https://www.ticu.lv/?page_id=3793