“Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, – un: laiks ir atnācis, – bet nesekojiet viņiem! Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.” Tad Viņš sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm. Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību. Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities. Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt. Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ. Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs; ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” (Lk. 21:8-19)
_______________________________
Ceturtā Adventa svētdiena kristīgajā kultūrā ir diena, kad piemin Kristus norādījumus par Viņa otreizējo Atnākšanu. Jaunās Derības oriģinālā dažādā kontekstā atradīsim lietotu grieķu vārdu “παρουσία” (parousia). Tas galvenokārt apzīmē to pašu latīņu “adventus”- nākšana, atnākšana, ierašanās, no kā zināma vēlākā šī vārda nozīme arī latviešu valodā. Kaut lietojums ir vairs bieži vien kultūrvēsturisks un ietver arvien mazāku reliģisku nojēgsmi. Kā zināms, sākotnējās tradīcijas vēlāk vienmēr noārdās un atšķaidās ar citām kultūras parādībām. Piemēram, Adventa vainaga “svecīšu skaitīšanu”, kur retajam vairs būs kāda nojēga, ko katra no tām sākotnēji nozīmējusi.
Cilvēki visbiežāk savās dižķibelēs vaino vai nu viens otru, valdību vai meklē jel kādu citu ienaidnieku, lai saprastu notiekošā izskaidrojumu. Jo bez tād noteikta vaininieka šāda izskaidrojuma nav. Ja tādu neatrod, tad vainīgs varētu būt vismaz liktens, nolemtība, nenovēršamība… Katra ziņā, Kristus vārdos nojaušam arī šo. Proti, ka visas apkārtējās stihijas nav tikai cilvēku radītas, ka tām ir arī kāda iepriekšnolemtība un secība arī no dievišķas providences.
Tas vai šis ir tas laikmets, par ko runā Kristus Jaunās Derības tekstos, vai cits, tas paliek katra ziņā. Bet varbūt šādi laikmeti kā ģenerālmēģinājumi viens pēc otra atkārtojas, līdz nāk pats Pēdējais? Ja tā, tad cilvēce tiek šķirota nemitīgi…
Lai ikvienam dziļas pārdomas un jauka Svētā diena!
Valters Korālis , privātprakses mācītājs
#παρουσία #advents #nozīme #ziemassvētki #gaidīšana #kristus #kristusmācība #atnākšana
Monthly Archives: decembris 2020
Bet viņi klusēja…
Bet viņi klusēja un tanīs dienās nesacīja nevienam nekā par to, ko bija redzējuši. /Lk. 9:36b/
__________________________________________
Padomju laikos visapkārt bija sociālisms: visi ārēji runāja vienu un to pašu, bija visaptverošs patoss, un visi ziemas vidū, Kremļa kurantiem skanot, svinēja Jauno gadu. Jo reti kurš vēl zināja kartē atrast pilsētu Briseli…
Un tomēr pa retam cilvēki arī tad svinēja Ziemassvētkus. Saprotiet mani pareizi: Ziemassvētkus, kur tika atvērtas Bībeles un Dziesmu grāmatas… Mana vecāmamma man lasīja un dziedāja no tām priekšā, kad es biju bērns.
Mani nokristīja Ziemassvētkos, 1976. gada 24. decembra vakarā (toreiz valdīja “karalis” Brežņevs… ) Rīgā Mārtiņa baznīcā. Toreiz es toreiz mācījos 2. klasē Zvejniekciema vidusskolā. Izāpkjāot no pēdējā nakts vilciena, nākdams, precīzāk – vilkdamies, vecākiem līdzi uz mājām, noguris un pusaizmidzis pa dzelzceļa “špalām” no Zvejniekciema dzelzceļa stacijas uz Mandegām Skultē, vēl nenojautu ne to, ka es pats reiz būšu mācītājs. Un ne arī to, ka pats kristīšu, braukājot gandrīz vai slepeni pa mājām pie tiem cilvēkiem, kam šajos gados arī būs patiesi Ziemassvētki šaurā ģimenes lokā. Un viņi gaidīs nevis Ziemassvētku Vecīti vien, bet arī mācītāju, lai savlaicīgi Mūžībai un Dievam nokristītu savus bērnus. Jo labāku dienu šādam notikumam vēlāk ilgi var nebūt. Vēsture mēdz atkārtoties, un šogad būs līdzīgi.
Visu mūžu es atceros, ka īsti Ziemassvētki ir noslēpums ne tikai Sv. Jaunavai Marijai un Sv. Jāzepam, kurus daudzi tobrīd nesaprata, bet ikvienam patiesi ticīgam cilvēkam. Ticība – tas ļoti bieži nozīmē drosmi noslēpumam. Vēl jo vairāk– ticība ārpus reliģiskām organizācijām.
/Valters Korālis, privātprakses mācītājs/
Turpmāk ne visi datumi un norises vietas tiks publicētas www.ticu.lv
Informācija: valters.koralis@gmail.com
Balss: 29107312
#svētki #ģimene #reliģija #drosme #ticība #mācītājs #privātprakse #kristība #baptism #крещение #пастор #литургия #семья #религия #богослужение #latviešaticība #visaģimene #korālis #brīvticība #kāzas #wedding #service #christian #church #parish #reliģiskābrīvība #religion #freedom #kristībufoto #mūžība