{"id":1470,"date":"2008-03-30T03:31:46","date_gmt":"2008-03-30T00:31:46","guid":{"rendered":"http:\/\/www.ticu.lv\/?p=1470"},"modified":"2008-08-30T23:00:48","modified_gmt":"2008-08-30T20:00:48","slug":"ko-piedava-svinet-balta-svetdiena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.ticu.lv\/?p=1470","title":{"rendered":"Ko pied\u0101v\u0101 svin\u0113t Balt\u0101 sv\u0113tdiena?"},"content":{"rendered":"<p>Lieldienas ir viena no liel\u0101kaj\u0101m sv\u0113tku dien\u0101m krist\u012bgaj\u0101 kalend\u0101r\u0101. \u0160\u012b ir t\u0101 Kunga diena v\u0101rda vistie\u0161\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113 un taj\u0101 tiek svin\u0113ta Kristus uzvara p\u0101r s\u0101tanu, gr\u0113ku un n\u0101vi. T\u0101d\u0113\u013c t\u0101 ir kras\u0101 pretstat\u0101 cie\u0161anu laika gav\u0113nim un visp\u0101r\u0113jam attur\u012bbas periodam. Bazn\u012bcas ir piepild\u012btas ar gaismu un l\u012bksm\u012bbu, vareni skan dievnamu zvani, sludinot lielo Lieldienu notikumu, kam\u0113r kristie\u0161i sveic viens otru ar v\u0101rdiem: \u201cTas Kungs ir aug\u0161\u0101mc\u0113lies\u201d un atbild: \u201cVi\u0146\u0161 patie\u0161\u0101m ir aug\u0161\u0101mc\u0113lies\u201d.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">Vissen\u0101kie \u0161\u012bs dienas apz\u012bm\u0113jumi ir \u201cT\u0101 Kunga aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s diena\u201d un diena tom\u0113r pie\u0146\u0113ma ar\u012b zin\u0101mu pag\u0101nisku pieska\u0146u. T\u0101, piem\u0113ram, angliski run\u0101jo\u0161\u0101 pasaul\u0113 Lieldienas sauc par \u201cEaster\u201d un v\u0101cu valod\u0101 \u201cOstern\u201d, kas ir patapin\u0101ti no teito\u0146u pag\u0101nu dievietes Eostere jeb Ostera, kuras sv\u0113tkus svin\u0113ja pag\u0101ni pavasara saulgrie\u017eos. Da\u017ei filologi gan nepie\u0146em \u0161o teoriju, mekl\u0113jot v\u0101rda Ostern sakni v\u0101cu v\u0101rdos \u201curstan\u201d \u2014 piecelties un \u201curstand\u201d \u2014 piecel\u0161ana vai aug\u0161\u0101mcel\u0161ana. Modernais grie\u0137u bazn\u012bcas apz\u012bm\u0113jums \u0161ai dienai ir \u201clampra\u201d \u2014 gaismas diena. Latvie\u0161iem \u0161\u012b diena ir \u201cLieldiena\u201d \u2014 liel\u0101 diena, Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s diena.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">Senaj\u0101 bazn\u012bc\u0101 Lieldienu sv\u0113tkus atz\u012bm\u0113ja 8 dienas. No t\u0101 ar\u012b c\u0113lies v\u0101rdu salikums \u201cLieldienu okt\u0101va\u201d. \u0160aj\u0101 laik\u0101 bazn\u012bca cent\u0101s par\u0101d\u012bt pasaulei krist\u012bgo m\u012blest\u012bbu un r\u016bpes par l\u012bdzcilv\u0113kiem, apg\u0101d\u0101jot tr\u016bc\u012bgos ar p\u0101rtiku. T\u0101 k\u0101 \u0161\u0101dam pas\u0101kumam vajadz\u0113ja lielas telpas, tr\u016bc\u012bgo \u0113din\u0101\u0161ana bie\u017ei vien notika krist\u012bgaj\u0101s bazn\u012bc\u0101s. Imperators Teodosijs (Theodosius) izdeva likumu, kas \u0161aj\u0101 okt\u0101v\u0101 aizliedz cirku un te\u0101tra izpriecas, lai Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s prieka izpausmi nejauktu ar pag\u0101nu izpriec\u0101m. 533. gad\u0101 izdeva ar\u012b likumu, kas noliedza j\u016bdu tic\u012bbas pieder\u012bgiem sastapties ar kristie\u0161iem laik\u0101 no Za\u013c\u0101s ceturtdienas l\u012bdz Lieldienu pirmdienai.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">Senaj\u0101 bazn\u012bc\u0101 Lieldienu sv\u0113tki bija tradicion\u0101l\u0101 krist\u012bbu diena. Krist\u012bbas notika agr\u0101 r\u012bta stund\u0101. Ceremonijas laik\u0101 krist\u0101mie t\u0113rp\u0101s balt\u0101s dr\u0113b\u0113s, kuras tie valk\u0101ja visu n\u0101ko\u0161o ned\u0113\u013cu. T\u0101d\u0113\u013c \u0161o ned\u0113\u013cu sauca par \u201cbalto ned\u0113\u013cu\u201d. \u0160aj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 darbus p\u0101rtrauca, lai tic\u012bgie katru dienu var\u0113tu piedal\u012bties slavas un godin\u0101\u0161anas dievkalpojumos. 1094. gad\u0101 svin\u012bbas samazin\u0101ja uz 3 dien\u0101m. M\u016bsu laikos angliski run\u0101jo\u0161\u0101 pasaul\u0113 Lieldienas sv\u0113ta tikai 2 dienas, proti Lieldienu sv\u0113tdien\u0101 un pirmdien\u0101.<br \/>\nLieldienas pieder main\u012bgo sv\u0113tku kategorijai, kaut ar\u012b vair\u0101kas reizes ir ierosin\u0101ts pie\u0146emt Lieldien\u0101m nemain\u012bgu datumu, neatkar\u012bgi no t\u0101, kur\u0101 ned\u0113\u013cas dien\u0101 t\u0101s b\u016btu svin\u0101mas. Rietumu krist\u012bg\u0101 pasaule tom\u0113r svin \u0161o dienu sv\u0113tdien\u0101, kura ir vistuv\u0101k v\u0113sturiskajai j\u016bdu 14.Nisan dienai, k\u0101 to pie\u0146\u0113ma oikum\u0113niskaj\u0101 Nikajas krist\u012bg\u0101s bazn\u012bcas saiet\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">Lieldienu dievkalpojumi ir slavas un l\u012bksm\u012bbas sv\u0113tki. Tie ir Kristus uzvaras sv\u0113tki p\u0101r s\u0101tanu, gr\u0113ku un n\u0101vi, un daudz\u0101s bazn\u012bc\u0101s, atceroties Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161anos Lieldienu r\u012bta agrum\u0101, tos svin, noturot dievkalpojumu agr\u0101 r\u012bta stund\u0101, saull\u0113kta laik\u0101.<br \/>\nLieldienu gaviles turpin\u0101j\u0101s ar\u012b pirmdien\u0101 un daudz\u0101s bazn\u012bc\u0101s ar\u012b \u0161aj\u0101 dien\u0101 notur dievkalpojumus, lai paustu pasaulei Kristus uzvaras v\u0113sti.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">Quasi modo geniti ir lat\u012b\u0146u ir lat\u012b\u0146u introita s\u0101kuma v\u0101rdi un noz\u012bm\u0113 \u201ck\u0101 jaundzimu\u0161i b\u0113rni\u201d. \u0160\u012b diena p\u0113c Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s sv\u0113tkiem un Sv.Krist\u012bbas sakramenta dienas. T\u0101 k\u0101 8 dienas p\u0113c krist\u012bb\u0101m jaunkrist\u012btie sagatavoj\u0101s, lai pirmo reizi sa\u0146emtu Sv\u0113to Vakar\u0113dienu, \u0161aj\u0101 sv\u0113tdien\u0101 tie n\u0101k pie t\u0101 Kunga mielasta baltajos krist\u012bbu t\u0113rpos \u2014 k\u0101 jaundzimu\u0161i b\u0113rni. L\u012bdz ar Sv\u0113t\u0101 Vakar\u0113diena sa\u0146em\u0161anu vi\u0146us uz\u0146\u0113ma tic\u012bgo kop\u012bb\u0101, jo, kad p\u0113c sv\u0113t\u012b\u0161anas v\u0101rdiem tie novilka savus baltos krist\u012bbu t\u0113rpus, vi\u0146us uzskat\u012bja par pilnties\u012bgiem draudzes un krist\u012bg\u0101s bazn\u012bcas locek\u013ciem. \u0160\u012b diena bija noz\u012bm\u012bga ar\u012b jau agr\u0101k krist\u012btajiem, jo t\u0101 bija vi\u0146u gadsk\u0101rt\u0113j\u0101 SV.Krist\u012bbas sakramenta atcere.<\/p>\n<p style=\"text-align:justify;\">\u00a9 materi\u0101ls no gr\u0101matas: Laimons Mu\u0161inskis. Bazn\u012bca un litur\u0123ija\/\/Austr\u0101lijas latvie\u0161u eva\u0146\u0123\u0113liski-luterisko draud\u017eu apvien\u012bba,1997)<br \/>\nAtt\u0113los \u2013 agrs Balt\u0101s sv\u0113tdienas r\u012bts Vizemes dab\u0101, Mat\u012b\u0161u bazn\u012bca (Foto: V.Kor\u0101lis)<br \/>\nMateri\u0101ls sadarb\u0101 ar  <a href=\"http:\/\/www.koralis.lv\">www.koralis.lv<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Lieldienas ir viena no liel\u0101kaj\u0101m sv\u0113tku dien\u0101m krist\u012bgaj\u0101 kalend\u0101r\u0101. \u0160\u012b ir t\u0101 Kunga diena v\u0101rda vistie\u0161\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113 un taj\u0101 tiek svin\u0113ta Kristus uzvara p\u0101r s\u0101tanu, gr\u0113ku un n\u0101vi. T\u0101d\u0113\u013c t\u0101 ir kras\u0101 pretstat\u0101 cie\u0161anu laika gav\u0113nim un visp\u0101r\u0113jam attur\u012bbas periodam. &hellip; <a href=\"https:\/\/www.ticu.lv\/?p=1470\">Continue reading <span class=\"meta-nav\">&rarr;<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"spay_email":""},"categories":[13,2],"tags":[],"jetpack_featured_media_url":"","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1470"}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=1470"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1470\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2578,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1470\/revisions\/2578"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=1470"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=1470"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ticu.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=1470"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}