\n\tPag\u0101ju\u0161om\u0113nes Limba\u017eu br\u012bvtic\u012bgo kopas saiet\u0101 novadp\u0113tniec\u012bbas muzej\u0101 aizs\u0101k\u0101m risin\u0101t sarunas par Miru\u0161o piemi\u0146u Latvij\u0101 un \u0101rpus t\u0101s, kapiem, spokiem un cit\u0101m liet\u0101m, kas vien ar \u0161o t\u0113mu saist\u0101s. Non\u0101c\u0101m pie v\u0113lmes atcer\u0113ties tos, kurus diez vai bie\u017ei tauta bie\u017ei piemin un zina. Bie\u017ei vien \u013coti ne\u0113rt\u0101 Latvijas v\u0113sturiski politisk\u0101 situ\u0101cija pat miru\u0161os grup\u0113 pa etnisk\u0101m un politisk\u0101m nometn\u0113m. Limba\u017ei \u0161ajos v\u0113stures l\u012bklo\u010dos diem\u017eel nebija iz\u0146\u0113mums.<\/p>\n
\tKas tad \u012bsti notika Limba\u017eos un apk\u0101rtn\u0113 1941.gada 4.- 5. julij\u0101?<\/strong> \tK\u0101ds man ar to sakars? \tKad un kur? \tIzsaku pateic\u012bbu Limba\u017eu muzeja direktoram J\u0101nim Ulmim<\/strong> par iesp\u0113ju sadarboties un p\u0113t\u012bt muzeja r\u016bp\u012bgi glab\u0101tus un atlas\u012btus fondu materi\u0101lus par Limba\u017eu atbr\u012bvo\u0161anas c\u012b\u0146\u0101m! <\/p>\n Raksts ar nelieliem sa\u012bsin\u0101jumiem public\u0113ts Limba\u017eu rajona laikrakst\u0101 “AUSEKLIS”<\/em><\/p>\n M\u0101c\u012bt\u0101js Valters Kor\u0101lis<\/strong>, t. 29107312 Cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113 ir \u013coti daudz s\u0101p\u012bgu notikumu. \u0160obr\u012bd, kad latvie\u0161u tautai iet smagi, t\u0101 vien \u0161kiet, ka cie\u0161am tikai vien m\u0113s un visi citi \u0161aj\u0101 ir vain\u012bgi. Tom\u0113r diez vai tas tik vienk\u0101r\u0161i b\u016bs. Par tautu cie\u0161an\u0101m m\u016bsdien\u0101s un citviet … Continue reading
\n\tLimba\u017eu muzej\u0101 pieejamie v\u0113sturiskie materi\u0101li par kara laiku – rokraksti, v\u0113stules, av\u012b\u017eraksti un liec\u012bbas sniedz pamat\u0101 zi\u0146as no diviem pret\u0113jiem skatupunktiem- no padomju laika sovjetiz\u0113tiem <\/em>\u013caud\u012bm un atmodas laika nacion\u0101li noska\u0146otiem cilv\u0113kiem. Ar visai dro\u0161u p\u0101rliec\u012bbu ap\u0146emos sac\u012bt, ka laika pl\u016bdums un katra iedz\u012bvot\u0101ja person\u012bg\u0101s ekonomisk\u0101s gr\u016bt\u012bbas ir nedaudz piesegu\u0161i ro\u017eainos<\/em> skatus ab\u0101s attieksmes nometn\u0113s. Zinu, ka v\u0113l dz\u012bvi paliku\u0161ie cilv\u0113ki, kuri k\u0101 mazi b\u0113rni atceras 1941. gada baiso notikumu ainu Limba\u017eos, ir \u013coti skopi v\u0101rdos, jo \u0161is laikmets ir gau\u017ei neviennoz\u012bm\u012bgs un s\u0101p\u012bgs. T\u0101p\u0113c ir \u013coti labi, ja \u0161odien ir iesp\u0113ja paraudz\u012bties uz v\u0113sturiskajiem notikumiem bezkaisl\u012bgi un mier\u012bgi un tom\u0113r reiz\u0113 ar objekt\u012bv\u0101ku l\u012bdzj\u016bt\u012bbu.
\n\tLatvijas nacion\u0101l\u0101s atbr\u012bvo\u0161an\u0101s kust\u012bba 1941. gada (par datumiem domas dal\u0101s) vasar\u0101 Limba\u017eos bija \u013coti pa\u0161apzin\u012bga un ar lielu degsmi pat bez v\u0101cu atbalsta izr\u0101d\u012bja iniciat\u012bvu c\u012b\u0146\u0101s ar dzimtenei uzstiepto padomju varu. V\u0113stures liec\u012bb\u0101s las\u0101m par ap\u0161aud\u012b\u0161anos pret padomju krasta apsardzes j\u016brniekiem (\u0161\u012b notikuma piemi\u0146as monumenta atliekas pie Limba\u017eu 1. vidusskolas) un tik lielu iedz\u012bvot\u0101ju iniciat\u012bvu un varon\u012bbu, ka pat pirms v\u0101cie\u0161u ien\u0101k\u0161anas, bija iesp\u0113jams pan\u0101kt savu pa\u0161p\u0101rvaldi. Tom\u0113r gau\u017e\u0101 paties\u012bba ir t\u0101da, ka uz triumfa alt\u0101ra tika upur\u0113ti viet\u0113jie \u017e\u012bdi<\/em>. Plosoties kara laika ideolo\u0123ijai pret \u0161o tautu, vi\u0146i tika sav\u0101kti vecaj\u0101 Limba\u017eu past\u0101 \u0113k\u0101 un izvesti no\u0161au\u0161anai R\u012bgas virzien\u0101 (Za\u013cie Stabi\u0146i<\/em> jeb pietura Ausmas<\/em>), me\u017e\u0101 starp Vilbaku pried\u0113m un Dzegu\u017ekaktu un Vidri\u017eu grantsbedr\u0113s pie A\u0123es upes. P\u0113tot materi\u0101lus, var sastapies ar lielu konkr\u0113t\u012bbu. Var secin\u0101t, ka holokaust\u0101 cietu\u0161as ebreju \u0160alomovi\u010du, Levinu, Kaicneru, J\u0113kabsonu, Ir\u0161onu, Alparovi\u010du, Kocenu, Be\u013cinsku<\/strong> u.c. dzimtas. Cilv\u0113kus izn\u012bcinot, vi\u0146u \u012bpa\u0161umu – zeltu un d\u0101rglietas pa\u0146\u0113mu\u0161i pa\u0161i \u0161\u0101v\u0113ji. Ar ebreju holokaustu tiek saist\u012bti apk\u0101rtnes sabiedr\u012bb\u0101 pla\u0161i paz\u012bstami uzv\u0101rdi. Pat Limba\u017eu luter\u0101\u0146u draudzes m\u0101c\u012bt\u0101ja un reiz\u0113 komendat\u016bras darbinieka(!) Edmunda Ma\u010da (1904. – 1991.) v\u0101rds. Ja t\u0101 ir paties\u012bba, ko saka daudz\u0101s pierakst\u012bt\u0101s cilv\u0113ku liec\u012bbas, tad t\u0101s lieku reizi pier\u0101da institucion\u0101l\u0101s krist\u012bg\u0101s bazn\u012bcas p\u0101rst\u0101vju m\u016b\u017esenu seri\u0101lo ieinteres\u0113t\u012bbu k\u0101dus sod\u012bt. Visai p\u0101rliecino\u0161i v\u0113sturisk\u0101s liec\u012bbas piemin divas lietas:
\n1) \u0161os slakti\u0146us ir veiku\u0161i tie\u0161i latvie\u0161i bez jebk\u0101das tie\u0161as v\u0101cie\u0161u iejauk\u0161an\u0101s;
\n2) nogalin\u0101\u0161ana ir notikusi \u013coti necilv\u0113cisk\u0101 veid\u0101 \u2013 aprokot pudz\u012bvus cilv\u0113kus (ac\u012bmredzot, taupot patronas) un mazos b\u0113rnus piebeidzot, turot vi\u0146us aiz k\u0101j\u0101m un sitot to galvas pret koku.<\/p>\n![\"Img](\"http:\/\/www.ticu.lv\/wp-content\/uploads\/2009\/11\/IMG_5017.jpg\")
\nAtt\u0113l\u0101: Lappuse no Augusta Amoli\u0146a Kar\u013ca d. rakstiskas liec\u012bbas par 1941. gadu Limba\u017eos (foto- no Lima\u017eu novadp\u0113tniec\u012bbas muzeja fondiem)<\/em><\/p>\n
\n<\/strong>\t\u0160oziem p\u0101rn\u0101cu dz\u012bvot Limba\u017eu pus\u0113 un s\u0101ku sak\u0101rtot sev piedero\u0161os piepils\u0113tas me\u017eus, kas atrodas vistuv\u0101k Limba\u017eiem gan pie Alojas, gan Valmieras \u0161osejas. Veik\u0161u pas\u0101kumus, lai mazin\u0101tu atkritumu izve\u0161anu un citas nelikum\u012bgas darb\u012bbas savos \u012bpa\u0161umos. Tom\u0113r reiz\u0113 v\u0113los v\u0113rst limba\u017einieku uzman\u012bbu ne tikai uz tautsaimniecisk\u0101m liet\u0101m tajos. Pl\u0101nojot me\u017ea darbus, atceros savus iepriek\u0161\u0113jo gadu periodiskos sap\u0146us saist\u012bb\u0101 ar me\u017eiem iepret\u012b Vilbaku m\u0101j\u0101m Umurg\u0101. Grib\u0113tos gan preciz\u0113t to, ka Vilbaku m\u0101jas me\u017e\u0101 ebreji nav \u0161auti un apglab\u0101ti. Tas ir noticis k\u0101du gabalu aiz t\u0101. T\u0101p\u0113c, piemi\u0146as akmens, kas ir padomju laik\u0101 ir novietots uz manas me\u017ea zemes, neatspogu\u013co glu\u017ei prec\u012bzi \u0161o baiso n\u0101ves topogr\u0101fiju, bet iez\u012bm\u0113 ce\u013cu, pa kuru \u0161ie cilv\u0113ki ir vesti uz no\u0161au\u0161anu. Un konkr\u0113t\u0101k, p\u0113c v\u0113sturiskiem avotiem, \u0161eit ir vestas no dzimt\u0101m at\u0161\u0137irt\u0101s ebreju sievietes un mazie b\u0113rni. Ir zin\u0101ms, ka v\u0113l\u0101k, padomju gados, no\u0161autie ir izrakti un p\u0101rvesti dus\u0113t Limba\u017eu kaps\u0113t\u0101 ebreju nodal\u012bjum\u0101.
\n\tL\u012bdz \u0161im k\u0101 m\u0101c\u012bt\u0101js visai daudz esmu pabijis latvie\u0161u nacion\u0101la rakstura pas\u0101kumos pie I Pasaules kar\u0101 kritu\u0161o un Sib\u012brij\u0101 aizvesto piemi\u0146as viet\u0101m. \u0160ie notikumi ir \u013coti s\u0101p\u012bgi. Tom\u0113r jebkuram karam ir vismaz divas subjekt\u012bvas paties\u012bbas, kuras, laikam ritot, ir v\u0113rts izv\u0113rt\u0113t ar mier\u012bgu un iej\u016bt\u012bgu sirdi pret jebkuru vardarb\u012bbas upuri.
\n
\n\tVai un kas dr\u012bkst l\u016bgt par ebrejiem?
\n<\/strong>\tPl\u0101nojot \u0161o sava nodoma \u012bsteno\u0161anu, esmu sask\u0101ries ar t\u0101du k\u0101 galvas \u0161\u016bpo\u0161anu par to, vai ir pareizi kristie\u0161iem un latvie\u0161iem l\u016bgt par ebrejiem? Uz to b\u016btu j\u0101atbild ar pretjaut\u0101jumu – bet vai \u0161aut dr\u012bkst\u0113ja? Jebkur\u0161 miru\u0161o piemi\u0146as pas\u0101kums liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir tie\u0161i dz\u012bvo, nevis miru\u0161o d\u0113\u013c.
\n
\n\tK\u0101p\u0113c tie\u0161i Adventa laik\u0101?<\/strong>
\n\tAdventa laik\u0101 cilv\u0113ki ir ce\u013c\u0101 uz piedo\u0161anu un d\u0101van\u0101m. Tie\u0161i tr\u016bkuma gadi cilv\u0113kiem vislab\u0101k iem\u0101ca dom\u0101t. \u0160ogad ar materi\u0101l\u0101m d\u0101van\u0101m var\u0113tu b\u016bt sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k. Bet k\u0101 ir ar piedo\u0161anas d\u0101van\u0101m? Jaun\u0101 Der\u012bba v\u0113sta, ka cilv\u0113ce, sa\u0146emot d\u0101rgo n\u0101c\u0113ju J\u0113zu Kristu, vispirms pieredz\u0113ja j\u016bdu b\u0113rnu slepkav\u012bbas. To organiz\u0113ja t\u0101 laika politisk\u0101 vara barg\u0101 valdnieka Heroda vad\u012bb\u0101. Tom\u0113r pa\u0161u kau\u0161anu ar sav\u0101m rok\u0101m paveica citi. T\u0101das politisk\u0101s varas n\u0101k un iet. V\u0113stur\u0113 daudzas lietas pa spir\u0101li atk\u0101rtojas. Tie\u0161i tad daudziem no mums vairs negribas deklarat\u012bvas karti\u0146as, bet gan \u012bstas gar\u012bgas sarunas un piedz\u012bvojumus. T\u0101p\u0113c v\u0113los pied\u0101v\u0101t nevis saldus v\u0101rdus, bet kl\u0101tb\u016btni. Nevis teiksmainas pasakas, bet v\u0113sturisku konkr\u0113t\u012bbu. Nevis k\u0101dus n\u0101kotnes sol\u012bjumus, bet ikdienas salied\u0113t\u012bbu gar\u012bgajos darbos. Un neizvairoties. T\u0101pat k\u0101 no Ziemassv\u0113tku kauju v\u0113sturisk\u0101s \u0113tikas vai latvie\u0161u str\u0113lnieku tie\u0161as dal\u012bbas izv\u0113rt\u0113juma, izn\u012bcinot pareiztic\u012bgo m\u016bkus u.c. v\u0113sturiski skarbiem tuvpl\u0101niem. Ar\u012b t\u0101s ir Adventa cien\u012bgas sarunas, risinot Latvijas valstiskuma un m\u016bsu personisk\u0101s labkl\u0101j\u012bbas lietas. \t<\/strong><\/p>\n
\n\tTos las\u012bt\u0101jus, kurus kaut k\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 ir uzrun\u0101jis \u0161is raksts, aicinu piedal\u012bties piemi\u0146as dievkalpojum\u0101 sv\u0113tdien, 29. novembr\u012b <\/strong>pl. 10:00<\/strong> pulc\u0113ties pie piemi\u0146as akmens Vilbaku pried\u0113s (\u0161oseja Limba\u017ei- Valmiera), l\u012bdzi pa\u0146emot nelielas svec\u012btes. Dievkalpojums notiks tradicion\u0101las luter\u0101\u0146u litur\u0123ijas ietvaros. Pas\u0101kums nav dom\u0101ts k\u0101 ikgad\u0113js notikums. Aicinu ikvienu, s\u0101kot no apk\u0101rt\u0113jo me\u017eu \u012bpa\u0161niekiem, draugiem un cit\u0101di dom\u0101jo\u0161iem l\u012bdz pat \u0161o st\u0101stu zin\u0101t\u0101jiem un vi\u0146u b\u0113rniem!<\/p>\n
\n\u0100rpus draudz\u0113m eso\u0161o (br\u012bvtic\u012bgo) saieti Limba\u017eu muzej\u0101 katra m\u0113ne\u0161a I sv\u0113tdien\u0101 pl. 12:00\n <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"