Attēlā Draudzes locekles Anas Gudinas darinātais Adventes vainags virs Sv. Sīmaņa baznīcas durvīm.

Vārds “ADVENTE” ir atvasināts no latīņu vārda “advenio”, kas nozīmē tuvoties, atnākt, ierasties, uzsverot šādas nākšanas steidzamību. Baznīcas kalendāra izpratnē adventes laiks attiecas uz Kristus ierašanos vai atnākšanu virs zemes cilvēka veidā. Lai gan sākumā adventes laiks nebija vienāds tā ilgumā un svinēšanas veidā, tomēr tas vienmēr bija savienots ar grēku nožēlošanu, gavēni un lūgšanu. Adventes sākumi Eiropā meklējami Francijas reģionā 4.gs. otrajā pusē, no kurienes doma par adventes atzīmēšanu pārgāja uz Milānu un Spāniju. Sākumā adventes laiks bija saistīts ar Svētā Mārtiņa atceres dienu 11. novembrī, un sevī ietvēra sešas vai septiņas svētdienas. Adventes laika interpretācija bija iedalīta 3 daļās, kas sevī ietvēra 7 laikmetus vai periodus.

Mūsdienās adventes svetdienās bieži tiek lietots sekojošs tematisks iedalījums:
1. svētdienā — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdienā — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdienā — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdienā — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

Attēlā: Kristīgā baznīcas gada shēma. Tas noslēdzas ar Mirušo piemiņas dienu un jauns sākas ar Adventu (kreisajā pusē).

© Materiāli no L.Mušinskis. Baznīca un Liturģija/ Austrālijas latviešu evaņģēliski- luterisko draudžu apvienība, 1997.

Citē un atsaucies droši –
© Draudzes info grupa