BET TAGAD NOPIETNI (I)

Šī bilde tapa Aizkrauklē tirgus laukumā 2008. gadā. Bez jebkādas fotomontāžas vienā kadrā un vienā mirklī sagāja viss:
#enerģētika (elektrolīnija);
#pārtika (Latvijai netradicionāla, bet pravietiski drīza);
#demogŗafija (jā, kādam aizejot, vismaz kāds vēlas iebraukt šajā “spēles laukumā”).
Manuprāt, bilde sanākusi eklektiska (tur ir vis kaut kas it kā nesaderīgs blakus) un iespējams, pat filozofiska, tāpēc to šodien izcēlu no saviem bilžu apcirkņiem. Un filozofiska laikam arī tajā ziņā, ka te neredzam neviena cilvēka. Viss ir it kā sastindzis un nofiksēts. Nu, gluži kā tas ir šobrīd karantīnas laikā, kad valdība neiesaka iet laukā un varbūt pat drīz administratīvi sodīs tos, kas taisīsies iet (piemēram, Itālija, kur tas jau tā… ).
Šad un tad aizdomājos- cik zīmīgi , ka šis vispasaules “mēris” – #Covid- 19 cilvēci ir sasniedzis tieši Kristus Ciešanu laikā. Vai nu tas ir vai nav ASV militāri veidots bakterioloģisks ierocis pret Ķīnu un Eiropu, par to norit spraigas diskusijas domubiedru grupās, kur katrs piesauc savas sazvērestības teorijas. Demokrātisti pret “trampistiem”, liberāļi pret “putinistiem” un tā krustu šķērsu kā lielā “psihenes” palātā, kur kaujas ar spilveniem…
Bet viens gan jau šobrīd ir skaidrs – no šī Koronvīrusa sekas ekonomiski arī cilvēkresursu ziņā zaudēs visvairāk tieši Eiropa, jo tā ir visnegatavākā, vishaotiskākā un visvairāk apjukusī no visām civilizācijas vietām. Ja Ķīna vai Izraēla ar šo problēmu tiek galā diezgan ātri un disciplinēti, tad Eiropai tas prasa papildus ideoloģisku izskaidrošanu pret ietiepību lielākā tautas daļā vai pat atsevišķās tautās un valstīs kopumā.
Un iemeslu es, no savas perspektīvas raugoties, redzu nevis tikai demokrātijas straujā attīstībā un personības neaizskaramības vai pat visatļautības galējā triumfā, bet drīzāk citur- reliģiskās prakses neesamībā. Ja Ķīnas pašreizējos sasniegumus veido ne tikai komunistiskā disciplīna, bet, pēc reliģiju pētnieku atziņām,- daoisma, konfuciānisma un budisma gadu simtos veidojušies ieradumi vai jūdiem – jūdaisma bauslības “rāmis”, tad kristietībai šobrīd Eiropā nav nekādas īstas ietekmes un nosacījumu mūsdienu sabiedrībā. Vairumam Eiropas (un arī Latvijas) cilvēku nav NEKĀDAS reliģiskās prakses (ja neskaita pārspļaušanu pār kreiso plecu interviju laikā) un līdz ar to- nekāda pārliecinošai skaidras nojausmas ne par šīs dzīves virsuzdevumu, ne arī par Pēcnāves dzīves perspektīvi.
Nav noslēpums, ka šobrīd, kad tradicionāli kristīgā baznīca praktizē Gavēni (bet ārkārtīgi neliela un ļoti nenozīmīga tautas daļa), pārsvarā sabiedrības tas nenozīmē nekādu gastronomiski vai citu uzvedības jomu izmainītu dzīvesveidu, salīdzinot ar citiem gadalaikiem un reliģiski- filozofiskiem dzīves cikliem, kas tradicionāli ir bijuši klātesoši Eiropas kultūrtelpā un arī pašos cilvēkos. Nu, piemēram, pavērojiet, ar kādām “zobu sāpēm” Rietumu (arī Latvijas) tiek pieņemts pēdējo nodoms- slēgt spēļu zāles vai naktslokālu darbu ierobežot līdz puslīdz saprātīgākam darba laikam. Jau ieminēšanās vien daudzos izraisa pretestību, it kā kādam smēķēt-atkarīgajam atņemtu pēdējo cigarešu paciņu vai dzērājam izrautu šņabja pudeli. Un dīvainā kārtā tā nu tagad ir sanācis, ka būs jāpagavē visiem un visādās nozīmēs.
Nu ir laiks, kad katrs i-netā piedāvā visu ko iklaidējošu, dziedinošu. Daudzi beidzot varēs sēdēt mājās. Nebūs tradicionālās vaimanas i-neta laika joslās par to ka “vergu pirmdiena ir klāt” vai “paldies Dievam- piektdienas vakars ir klāt!”. Beidzot taču ir piepildījies vairums cilvēku lielais sapnis- visas dienas būs vienādas un visās tajās varēs sēdēt pie “ķēķa” loga ar plānu putru un bez lielas naudas “kešā”. Varēs sēdēt vieni vai ar bērniem. Un ja vieni, tad kaifot, klausoties Bokačo “dekamerons” lasījumus, vai ja ar bērniem, tad- skatīties multenes. Bet varam būt visai droši- tikai daži lasīs Bībeli. Labi labi, mīļie “‘žīdu tekstu” nīdēji vai dievturiski noskaņotie- Latviešu Tautasdiesmas. Lasiet ko gribiet, ka tikai tas patiešām vestu tuvāk Mūžībai. Jo tik daudzi neapzinās, ka viens otram varbūt rakstām čatā vēstules pēdējo gadu. Un vēl pārsteidzošāk – tas varbūt esmu tieši es!? Arī tā var būt. Un nevienam te nekur nav nekādu garantiju.
Es laikam neveidošu video tiešraides, kaut man tam ir pietiekams tehniskais nodrošinājums Es drīzāk rakstīšu šādos tekstos. Es pa laikam Tevi ielīksmošu ar dažādiem jokiem vai spriganākiem citātiem, uzlabojot dzīvezsprieku. Bet laiku pa laikam parunāšos arī nopietni. Un ja vien Tu vēlēsies lasīt, tad ik pa laikam es rakstīšu vēl un turpināšu šo sēriju “Bet tagad nopietni”. Ja Tu to vēlies, tad vari arī nospiest attiecīgo taustiņu, lai jūtu atgriezenisko saiti. Un tā būs mūsu kopējā izdzīvošana ar Dieva žēlastību. Jo par ko gan vēl runāt mācītājam, ja ne par reliģiskiem aspektiem? Un ja mācītāji nerunās, tad kas par tiem tad runās?
Valters Korālis, mācītājs
publikācija www.ticu.lv
#bettagadnopietni #saruna #paliecmājās #reliģija #reliģiskijautajumi #cerība