2008. gada 19. janvāra vakarā Vidzemes Augstskolas konferenču zālē Budisma meditācijas centrs GANDEN bija sarūpējis publisko lekciju par tēmu “Kā padarīt dzīvi nozīmīgu”. To lasīja Mahajānas (platā ceļa) budistu mūks Tonijs (dz. 1949.g. Berlīnē) 1989. gadā ordinēts par mūku. Kopš 1981. gada dzīvo Vadžra Jogini Institūtā Francijā. Vairāk kā 10 gadus viņš ir Dharmas instruktors un konsultants šajā Institūtā u.c. vietās.Viņš savulaik ir bijis fermeris Šveicē, bet pēctam studējis bioloģiju, psiholoģiju un filozofiju. Budisma filozofiju mācījies Nepālā Tibetas budisma klosterī un šobrīd jau divpadsmito gadu izskaidro budisma mācību citiem cilvēkiem.
Mūks sāka savu lekciju ar skaidrojumu par dzīves jēgu un katra cilvēka divām tiesībām – par tiesībām būt laimīgiem un par tiesībām neciest. Katrs klausītājs bija spiests aizdomāties par to, kas mūs dara laimīgus un kas rada ciešanas. Katra cilvēka nelaimju un ciešanu cēlonis saskaņā ar Budas mācību, izrādās, nav neviens cits kā cilvēks pats. Mēs bieži vien reālas lietas uztveram veidā, kādā tās patiesībā neeksistē, līdzīgi kā mēness atspulgs ezerā nav otrs mēness. Lietu nepareiza uztvere rada vēlmes, pieķeršanos, nepatiku, dusmas, naidu, greizsirdību, lepnumu. Tas viss ir cēlonis mūsu ciešanām. Vēlmes mūs pamudina uz rīcību. Mūsu vakardienas nepareizās domas, vārdi un darbības rada mūsu šodienas ciešanas. Neviens cits, izņemot mūs katru pašu, nav atbildīgs par mūsu ciešanām.
Budistu mūki cenšas 8 pakāpju ceļā nepārtraukti sevi trenēt, apzinoties domas, vārdus un darbus, lai pilnībā atturētos no jebkādām darbībām, kas rada ciešanas, it īpaši nogalināšanas. Negatīvie prāta stāvokļi nav apziņas sastāvdaļa, no tiem ir iespējams atbrīvoties. Mūks Tonijs stāstīja arī par mīlestību, kas var pāriet naidā, ja tā nav bijusi īsta mīlestība, bet vienīgi pieķeršanās.
Lekcija bija plaši apmeklēta, klausītāju vidū bija studenti, skolotāji, Valmieras drāmas teātra aktieri un citi zinātkāri valmierieši. Tā bija ļoti interesanta un aizraujoša, pēc divām ar pusi kopā pavadītām stundām mūks Tonijs gribēja atvadīties. Klausītāji uzdeva jautājumus par pārdzimšanu, par veģetārismu, par ekonomisko krīzi pasaulē un saņēma vārdiskas atbildes kopā ar mūka sirsnību un pacietību. Skolotājs runāja angliski un tulcei Inesei tā bija liela slodze. Lektors pēc ilgās sarunas ar auditoriju nelikās pat it nemaz noguris.
Guna Korāle