Par Naumu Nadeždinu un viņa īpašajām sarunām

Ir sarakatīti ļoti daudz darbu, kuriem virsraksts tādā vai citā salikumā ir “Bībeles stāsti”. Tie tad nu būtu mēģinājumi populārā jeb raitā valodā atstāstīt galvenos Svēto Rakstu notikumus, lai cilvēks pēcāk ķertos tā īsti klāt lielajai un nozīmīgajai Grāmatai. Bībeles stāstu ļoti īpašo literāro žanru kustinājuši Čarlzs Dikenss, Ļevs Tolstojs, un daudzi citi rakstnieki, kas pēc savas primārās izglītības nav teologi, toties kurus cilvēce atceras pat kā reliģiskus domātājus. Savādi, ka dažiem no viņiem pat ir bijis tāds vai citādāks konflikts ar sava laikmeta attiecīgo baznīcu, precīzāk – tās vadību. Bet tas nenozimē, ka viņu ar Bībeli saistītie darbi nepaliktu ievērojami tik un tā. Kaut baznīcēnu acīs. Ja runā par mūsdienu latviešu robežliteratūru starp sakrālo un māksliniecisko, tad es kā vienu no pirmajiem nosauktu teologu Gunti Dišleru vai dzejnieku Uldi Bērziņu. Abi ir arīdzan veikli tulkotāji, kuru izteikumi par sakraliem tekstiem ir vienmēr likušies unikāli un vērā ņemami. Neapšaubāmi, jāmin būtu nu jau starptautiskajā literatūrā atpazīstamais teologs Juris Rubenis un viņa sadarbība ar Māri Subaču. Šeit gan īpašāk šoreiz vēlētos akcentēt literāro debesu ēnā palikušo mākslinieku un mistiķi M.Subaču.

173E3C75-4274-42Fd-80D1-C91Eaf9F1A97

Rakstnieka Nauma Nadeždina darbs “Sarunas ar Dāvidu”, kuru nesen izlasīju, ir citai mērķauditorijai – tiem, kuri galvenās līnijās zina Veco Derību un vismaz daži tajos atainotie cilvēki viņos izraisījuši dziļākas pārdomas. Pie kam, ne tik daudz vairs jūdu ordodoksos atzinumos par lielā un ievērojamā valdnieka Dāvida lomu tautas vēsturē, tātad, ģeneoloģijā. Vai arī kristiešu teoloģiskos (precīzāk – dogmatiskos) šablonos, kuros mūsu apziņā šie agrāk dzīvie Vecās Derības cilvēki ir nenovēršami normatīvi iesprediķoti kā gatavi bilžu grāmatu vai videofilmu tēli. Runa ir par vēl dzīvākiem Dāvidu, Jonatānu, Betsebu, Uriju un visiem citiem savstarpēji cieši saistītiem cilvēkiem ar miesu un asinīm. Tieši neviendabīgais un pārpratumu pilnais, toties emocionālais dialogs ir sprieguma nesējs šajā rakstnieka darbā un ne tik daudz aprakstošā daļa, kas ir brīžam pat puiciski strupa. Toties emocionāli sakāpinātās un iekšējo pasauli nežēlīgi atmaskojošās sarunas liek vēlreiz pārjautāt par “vīru”, “vīrietību”, “vīrisķību” un jebkuriem citiem vārdiem, kurus varētu atvasināt no vārda saknes “vīr”. Līdz ar to mēs varam veiksmīgāk iepazīt Dāvidu nevis tikdaudz kā veiksmīgu valdnieku, dzejnieku, komponistu, bet gan cilvēku, t.i. vīrieti. Vienā personā kā drosmes, baiļu un pat fobiju samezglojumu. Kā vienu no mums! Es esmu pārliecināts, ka šī grāmata būs vienlīdz interesanta lasāmviela kā virietim, atzīstot savas iekšējās pasaules potenci un robežas, tā sievietei – to visu par jaunu atklājot un atceroties.
+223
Pats par sevi saprotams, ka šis darbs, kas, pirmkārt, pretendē būt daiļliteratūra un tikvien pastarpināti kā vēsturiski – teoloģiska lasāmviela. Bet vai nav savādi, ka tieši tādā veidā tas lielā mērā revidē mūsu ieskatus par reliģiski sakrālo? Apakšvirsraksts “Brīvai dvēselei” ir izaicinošs kompromants ļoti daudziem jautājumiem mūsos.

Zemsvītras piezīmes. Škiet, ka rakstnieks N.Nadeždins nesāk tukšā vietā. Nupat aizdomājos, kam šis darbs būtu mazliet līdzīgs? Iespējams, vācu ievērojamā romantiķa un tik daudzo talantu apveltītā E.T.A. Hofmaņa grāmatai “Velna eliksīri jeb kapucīniešu Brāļa Medarda atstātie papīri” , kuru kā bibliogrāfisku retumu, pirms 23 gadiem izdevās izlasīt. Jāmin būtu K.S.L. Luiss ar darbu “Skrūvšņores vēstules”, ko bieži var dzirdēt citējam no kancelēm. Un vēl nāk prātā Hermanis Hese, Mihails Bulgakovs. Viņu ievērojamāko darbu nosaukumus vai būtu šeit jāmin? It skaidrs, ka šeit minēto autoru nozīmīgākie darbi pieejami latviešu valodā. Prātā bez tā visa vēl Gustava Junga klātbūtne…

_________________________________________________________

Kamēr Latvijā vienīgais kaut cik teoloģiskais laikraksts “Svētdienas Rīts” publicē garus ziedotāju sarakstus ar personu kodiem un summām vai nozīmīgu garīdznieku krāsaino sakrālo tērpu garderobi līdz ar jau tik ierasti melnbaltiem sprediķiem, tikmēr kāds Latvijā pavisam citas sfēras izdevums – “Dienas Bizness” ir šoreiz atkal patīkami pārsteidzis, piedāvājot ekskluzīvu interviju ar rakstnieku un domātāju Naumu Nadeždinu. (Savulaik J.Paiders 2 dienas pēc 11. septembra notikumiem ASV operatīvi aprakstīja islāma reliģisko pasauli.) Man Nadeždina viedoklis liekas dažviet ļoti skaudrs, tomēr paša pārdzīvots, neliekuļots un izlolots, lai pasacītu man un Tev ko ļoti būtisku un personisku. Šeit klāt pievienotajā intervijā vēl atradīsim par šo grāmatu un viņa turpmākajām iecerēm.

Naums Nadezdins_intervija_ Dienas _Bizness.doc
KLIKŠĶINI un LASI interviju ar N.Nadeždinu

mācītājs Valters Korālis

© Foto: “Dienas Bizness” un V. Korālis

One thought on “Par Naumu Nadeždinu un viņa īpašajām sarunām

  1. Paldies par iespēju izlasīt interviju Dienas Biznesā!
    Bet kāda gan tur teoloģija Svētdienas Rītā? Tur ir gk reportāžas iz draudžu un bīskapu dzīves. Vairāk teoloģijas dažkārt var atrast citu konfesiju izdevumos, kaut gan arī tur ir pilns ar saldi šķebinošām reportāžām…

Atbildēt