Arhibīskapa meita, LELB liekulība un tukšums (komentārs sensacionālajai fotoreportāžai PRIVĀTĀ DZĪVE, 26.08.2008)

Žurnāla “PRIVĀTĀ DZĪVE” rakstu un fotogrāfijas ētisku iemeslu dēļ šeit nepublicēsim, toties izteiksimies gan.

________________________________________________________________

Arhibīskapa J.Vanaga inkvizīcijas svīta ar augsti paceltiem zodiem kā uzvarētāji 2008. gada februārī, t.i. pirms pusgada, aizbrauca no Valmieras, atstājot haosu draudzē un cilvēku attiecībās. Nebija vēl pagājušas 40 dienas kopš Gunas Korāles mātes bērēm, kad pēc slepenās triju bīskapu baznīcas tiesas visiem mācītājiem tiek izsūtīta arīdzan slepena J.Vanaga dienesta vēstule, kur viņš klaji vēršas pret tobrīd jau LELB ex-mācītāju Valteru Korāli, nosodot viņa liberālos ieskatus, dzīves stilu un ģimenes iepriekšējo gadu attiecības, lieki nepiemirstot atgādināt par materiālām lietām. Nav ilgi jāgaida, kad mīklainos apstākļos noslīkst (tā arvien paliks mīkla- vardarbiba vai pašnāvība?) Jāņa Vanaga dēls Krists Vanags, kurš ar lielu godu un cieņu pēcāk tiek izvadīts no Rīgas Doma baznīcas. Mērķtiecīgi un neatslābstoši atsevišķi interneta mēdiji un laikraksti (it īpaši “Lauku Avīze”) čakli strādā, lai ap arh. J.Vanagu izveidotos cietēja oreols un atainota viņa dalība svētceļojumos vai citos ārējos pompozos baznīcpolitiskos pasākumos. Vēl pa to laiku kāds nekur nepublicēts sīkums – uz J.Vanaga vārda noformēts 80 tūkstošu liels aizņēmums no LELB Virsvaldes solīdas privātmājas pabeigšanai Mārupē, kamēr visnotaļ asi presē viņš un Virsvaldes darbinieki šausminās par Korāļu vēlmi aizņemties līdzekļus no Sv. Sīmaņa draudzes ģimenes mājas būvniecībai. Tajā pašā upē, kur vasarā tiek atrasts dēls Krists, uz jahtas draugu pulciņā ir viņa māsa Elizabete Vanaga kopā ar draugiem. Viņa, plašam cilvēku pulkam noskatoties, demonstratīvi izaicinoši nobrauc garām visām atgūtajām un ne līdz galam iegūtajām Vecrīgas baznīcām. Un nebūt ne J. Vanaga asi nosodītajā PRAIDĀ, toties izteikti liberālā publiskā jahtas braucienā gan.

 Dsc3489

Kas tas viss beigu beigās ir?
Stāsts jau nav par J.Vanaga meitu Elizabeti. Viņa drīkst izklaidēties, kā viņai labpatīk. Mēs paliekam viņas pusē, jo, kā nekā, jauni cilvēki mēs visi bijām un arī vēl tagad taču mums nereti patīk izklaidēties. Vai ne, kristieši? Stāsts ir drīzāk par liekulību, svētulību, izlikšanos, ko kristiešu ģimenes locekļi ar šīm darbībām izkliedz uz āru kā protestu. Un augstas kārtas garīdznieki nebūt nav izņēmums. Stāsts ir par masku krišanu, atsedzot īstos cietējus un īstos upurētājus. Mēs paši tam esam gājuši cauri un zinām, par kādām garīgām un psiholoģiskām sajūtām runājam. Un nevajag te mums ar liturģiski dievbijīgām nopūtām borēt par garīgu cīņu, ļauno velnu un visu citu jau ierasto leksiku. Vēlamies sacīt, ka šo visu nerakstām ar uzvarošu prieku vai atriebības alkām. Mēs šos teikumus rakstām ar sāpēm, jo labi zinām, kā bērns aiziet no mājām un kādas patiesībā ir vecāku – bērnu attiecības mācītāju un ierindas kristiešu ģimenēs. Liturģisko tērpu maiņa, miljonus vērtie īpašumi, saldi ASV kredīti, pompozi svētki vai piejaucēts Virsvaldes inkvizitoru un visos jautājumos padevīgs svaigi ordinētu jauno mācītāju pulciņš te maz ko palīdzēs. Nepalīdzēs arī, kādus publiski padzenot no altāriem un izlamājot. Atsevišķu LELB amatpersonu slēpto agresiju un naidu tāds klaunu teātris un svētulīgas frāzes nepiesegs un nedziedēs. Šī nav pirmā skandalozā publikācija par Elizabeti. Tā ir kārtējā liecība un viņas kliedziens mums visiem.

Līdzi domājot un aizlūdzot,
Guna &Valters Korāļi

© teksts un foto – www.ticu.lv

Atbildēt