Vai mācītāju centrālā atalgojuma sekas? (papildināts 10.08.2008.)

 Rgb6152
Kapu_svētki_baznīcā_vai_kapsētā?.doc

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Komentārs:
Kapu svētki Latvijā ir ierasta tradīcija. Es pat teiktu – Kultūrfenomens, līdzīgi Dziesmu svētkiem, ko Eiropā nesastapt! Ja saskaitītu visus Latvijas kapus svētku apmeklētājus, sanāktu nesalīdzināmi vairāk nekā Aglonā augusta vidū! Ko tad ar tiem neērtajiem kapu svētkiem darīt? Protams, ka ērtāk ir tos neorganizēt un visu aizlaist pašplūsmā. Teikt: “Mani jau neklausās! Mani negrib!” Bet ko darīt lai grib un klausās? No savas pieredzes varu sacīt, ka kapu svētki (arī Svecīšu vakari) nav nemaz tik viegli noorganizējams pasākums, kā sākumā no malas izskatās. Tas ir komandas darbs visai draudzes vadībai. Priekšniekam jāgādā par savlaicīgiem sludinājumiem, soliem, auto un degvielu mācītājam vai kādam, kuram uzticēts tos vadīt, jāizraugās dziesmas, jāsagatavo lapiņas, jāsarunā muzikants vai pat draudzes korītis, apskaņošanas iekārta, jānoorganizē puslīdz pieņemama vieta, kur pieņemt cilvēkus ar viņu aizlūgumiem utt. Pāri visam vēl – mācītājam jāierodas savlaicīgi, skaidrā prātā (ir bijuši gadījumi, kad ir citādi…) un jārunā tā lai ikvienas paaudzes un dažādu izglītības pakāpes cilvēks saprastu par ko tad īsti tas “cienīgpaps” tur runā…

To pirmo rindkopu jau varētu turpināt, bet vai ir jēga? Laikam jau visa saknē ir nevēlēšanās neko darīt. Kapus atgūt vai aizvest atkritumus dažas Latvijas pilsētu un lauku draudzes jau ir iemācījušās. Citas vēl mācās. Vairums draudžu kapus atdevušas vietējām pašvaldībām. Tās izīrējušas izvadīšanas firmām. Rezultāts bieži vien ir sarežģīta komunikācija un bezjēdzīgas skaidrošanās runas. Starp citu, šodien (28.07.) no rīta zvanīja kāds cilvēks no tālienes un prasīja, kad Kauguru kapsētā būs Svecīšu vakars? Es nezināju. Nezināja arī atbildēt izvadīšanas firmā un pašvaldībā, jo draudzes savlaicīgi neiesniedz savu publisko dievkalpojumu plānus vai arī tos negaidīti maina. Tomēr cilvēki, kuri dzīvo tālu (nereti ārpus Latvijas) labprat saplānou laiku, lai pabūtu šajos sev un ģimenei ļoti svarīgajos pasākumos.

Mans īsais komentārs drīzāk būtu, ka šī ir reakcija uz centralizēto algu izmaksāšanas sistēmu, ko nesen ieviesa LELB Virsvalde. Šis savādais lēmums Cēsu rajonā ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem, kuri vēl priekšā. Jo kādēļ gan jāpiepūlas, ja mācītāja kredītkartē katra mēneša zināmā dienā iekrīt noteikta naudas summa no ASV miljonu aizdevuma (skat rakstus iepriekš). Virsvalde samaksā par činu, t.i. par to, ka esi mācītājs (pie kam, svarīgi, ka vīrietis!!!) un viņam vien atliek izpildīt šauras pārvaldes grupas garīgi degustētu pasūtījumu. Tad taču ir vienalga, ko tiem lauku ļautiņiem un sabraukušajiem no tāluma tur tajos kapos vēl tur vajag vai nevajag… Kārtējais pierādījums, ka LELB ir drīzāk ir ceļā uz kādu slēgta tipa organizāciju, kurai gan pieder daudzie īpašumi, toties misijā un ikdienas darbā ar cilvēkiem kļūst arvien vairāk sektantiski noslēgtāka šauram lokam saprotamos no pirmajiem gadsimtiem pārceltos dievkalpojumos, vigīlijās, meditācijās un mistērijās.

Kamēr tas ir šādas tendences, mani kā brīvmācītāju Latvijas kapsētās uzaicina pavadīt mūžībā tuviniekus. Par spīti prāvesta, vietējās draudzes evaņģēlista u.c. centīgu cilvēku subjektīvajiem ieskatiem, Latvijā spēkā ir Satversme, kurā atrunāta cilvēka reliģiskā brīvība. Starp citu, arī Jaunajā Derībā tā ir atrunāta, tāpēc Viduslaikos bija svarīgi, ka lasa Pāvesta instrukcijas, bet ne Rakstus. 🙂
Picture

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Lasītāja reakcija laikrakstā “Druva” pēc mācītāja G.Poļa paziņojuma.

© Teksts & foto: V.Korālis
© Sarmīte Feldmane “Kapu svētki baznīcā vai kapsētā?”,
© laikraksts “Druva”, http://www.edruva.lv/?kas=news&readmore=8784

One thought on “Vai mācītāju centrālā atalgojuma sekas? (papildināts 10.08.2008.)

Atbildēt