Attēlā: Līgatnes pagrabi. Uzraksts krievu valodā: “Bez sakariem nav vadības, . Bez vadības nav uzvaras.” /Foto: V.Korālis/

Reliģija vienmēr ir ietekmējusi pasaules vēsturi un arī ģeogrāfiju. Sašaurinājusi vai paplašinājusi valstu vai impēriju robežas. It īpaši tās reliģijas, kuras ir vairākuma sabiedrības ziņā. Ar pašām lielākajām reliģiskajām organizācijām, to veiksmīgākajiem vadītājiem tiekas lielu valstu vadītāji, piedāvājot masu saziņas līdzekļus par valsts kases naudu. Īpašos gadīijumos pat ar reliģisko organizāciju centriem veidojot diplomātiskas attiecības (piem. Vatikāns), arī ASV līderu līdzšinējā lielā labvēlība pret Mūna kustības centru D. Korejā utml.

Krievija. V.I.Ļeņinam bija misija izveidot citādāku Krieviju, nekā tā bija carisma laikā. Viņš savā pārgalvībā nosauca reliģiju par “opiju tautai” un ņēmās šo opiju iznīdēt. Gan garīgiem, gan fiziskiem līdzekļiem. Vi’ņa sekotāji to darīja ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā, Baltkrievijā, Kaukāzā, vēlāk arī Baltijā un citviet. Ļeņinisma sekotāji reliģisko simbolu vietā ilika “trīsvienību” – Marksu , Engelsu un Ļeņinu, likot to attēlus nēsāt apkārt maijā un oktobrī, un piestiprināt to bildes katrā darba vietā. Sv. Marijas vietā – Ļeņina sievu. Krupskaju, dievkalojumu vietā “sjezdus” un altāru vietā – pieminekļus un “mūžīgās ugunis. Svētdienas skolas vietā – oktobrēnus, Iesvētes iniciācijas vietā- komjauniešus. Mācītāju vietā- pirmos sekretārus un diakonu vietā – komjaunatnes sekretārus un viņu izpalīgus.

Tomēr, iespējams, ka tā bija kļūda. Ļoti dziļa un vēsturiska kļūda, jo bija piemirsts apstāklis, ka cilvēka reliģiozitāte nepakārtojas tik ātriem vēsturiskiem pāveidojumiem un tādai iecerētai cilvēka individuālās psihes destrukcijai pilnībā. Varam tikai pasapņot par to, kāda būtu bijusi Lielā Oktobra Sociālistiskā revolūcija, ja Ļeņins būtu ņēmis palīgos reliģiskās organizācijas, padarot tās par saviem līdzgaitniekiem. Atsevišķos vēstures posmos bija mazas veiksmes. Arī Latvijā baznīcas kalendāros 60-70 . gados atradīsim aizlūgumus par padomju darbaļaudīm 1. maijā un citus vieglākus piesitienus ar tā laika atbalstu politikai, lai varētu izdzīvot.

Iespējams, ka Rietumos, kur lielus psiholoģiskus un filozofiskus atklājumus veikuši ne tikai Z. Freids ar reliģijas lomas pārskatu un revīziju. Iespējams, ka K. G. Jungs ir devis ļoti lielu ieguldījumu cilvēka indivīda reliģiozitātes atklājumos, iedrošinot iet pavisam citu ceļu un revolūcijās izmantot vairs ne tikai poliitiskos, ekonomiskos, bet arī reliģiskos paņēmienus, lai tautas masās iedvestu veiksmīgāku skatu uz Rietumiem … vai vienalga uz kuru no vērtībām, kas tajā laikā ir modē, kuru ļoti vajag ieviest. Nu tik ļoti vajag, ka tiek tērēti pamatīgi resursi! Darbā ietverot to reliģiskās izteiksmes un “laimes” formulās, kas iesākto revolūciju nomāktajiem cilvēkiem kliedētu viņu dzīves pelēcību un nenozīmību. Apmēram šādi klājas daudzviet austrumeiropā, kur klīst mazi līdz-strādnieki un piedāvā atjaunot skatu uz saulainu nākotni ar jau ierastu reliģisku valodu un pacilātību.

Iespējams… Bet kā liekas Tev?