Lieldienas… Un tālāk?

Labrīt!
Šodien ir svētdiena, 30. marts, Baltā Svētdiena – Lieldienu atsvēte, kad cilvēki savā sirdī vaicā, kas tad īsti notiek pēc Lieldienām vai arī kam tad īsti būtu jānotiek? Apskatīsim šo www.ticu.lv apmeklējumu lapu. Tur attēlots kopējais ikdienas apmeklētāju un klikšķu skaits. Rādās, ka interese par mūsu veidoto lapu saglabājas. Ir pat jauni interesenti, kuri jauši vai nejauši ienāk ik dienu. Neiet mums nemaz tik slikti… Tādēļ darbu turpināsim un dalīsimies idejās, kā to vislabāk tālāk darīt. Par mūsu idejām lasi aprīļa pirmajās dienās!

Īsumā par to, kas jauns mūsu personīgajā dzīvē. Dzīvojam vēl tepat, Valmierā, Veides ielā 2. Turpinām aktīvi strādāt SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts”. Mūsu ģimenei šobrīd citur nav kur iet. Ceram uz saprātīgu dialogu ar Valmieras Sv. Sīmana draudzes priekšnieci I.Būmani un iecelto pārvaldi, kā arī ar LELB vadību, lai situācija vēl vairāk netiktu nokaitēta. Pamatojoties uz norunu ar LELB arhibīskapu, šobrīd plašāk nekomentējam notikumus. Visus jautājumus ar LELB turpmāk esam spiesti risināt tiesiskā veidā un sarunu ceļā, darot visu iespējamo, lai SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” un tā darbinieki varētu turpināt darbu pie īpašumu apsaimniekošnas, saskaņā ar iepriekš noslēgto vienošanos un savstarpējiem lēmumiem.

Līdz ar to šie portāli www.ticu.lv un www.koralis.lv , līdztekus vairākiem radošiem virzieniem tajos, turpinās atainot mūsu ģimenes attieksmi pret notiekošo.

Šobrīd diemžēl neapmeklējam Sv. Sīmaņa baznīcu, lai neveidototos savstarpēju viedokļu sadursme vai kas cits nevēlams. Par nākotni nav lielas skaidrības nevienā no jautājumiem. Tomēr, pateicoties daudzu līdzcilvēku atbalstam, nejūtamies izolēti un pamesti. Pie mums Veides ielā ik trešdien pl. 18:00 vienmēr ir atnākuši draugi. Esam runājušies par ticības jautājumiem un dzīvi kā tādu. Sakarā ar ārstēšanās procesiem, turpmākajās divās nedēļās būs nelielas izmaiņās.
_______________________________________________________________
Līdz ar to, tuvākos ticības draugus (un visus, kuri par tādiem vēlas kļūt) ielūdzam
Veides ielā 2 svētdien, 6. aprīlī pl. 16:00.

Uz drīzu tikšanos! 🙂

Mācītājs Valters Korālis
Tālr. 29107312 / 29357779
E-pasts: valters.koralis@gmail.com
Skype: valterskoralis
Vairāk attēlu: www.koralis.lv

Ko piedāvā svinēt Baltā svētdiena?

Lieldienas ir viena no lielākajām svētku dienām kristīgajā kalendārā. Šī ir tā Kunga diena vārda vistiešākajā nozīmē un tajā tiek svinēta Kristus uzvara pār sātanu, grēku un nāvi. Tādēļ tā ir krasā pretstatā ciešanu laika gavēnim un vispārējam atturības periodam. Baznīcas ir piepildītas ar gaismu un līksmību, vareni skan dievnamu zvani, sludinot lielo Lieldienu notikumu, kamēr kristieši sveic viens otru ar vārdiem: “Tas Kungs ir augšāmcēlies” un atbild: “Viņš patiešām ir augšāmcēlies”.

Vissenākie šīs dienas apzīmējumi ir “Tā Kunga augšāmcelšanās diena” un diena tomēr pieņēma arī zināmu pagānisku pieskaņu. Tā, piemēram, angliski runājošā pasaulē Lieldienas sauc par “Easter” un vācu valodā “Ostern”, kas ir patapināti no teitoņu pagānu dievietes Eostere jeb Ostera, kuras svētkus svinēja pagāni pavasara saulgriežos. Daži filologi gan nepieņem šo teoriju, meklējot vārda Ostern sakni vācu vārdos “urstan” — piecelties un “urstand” — piecelšana vai augšāmcelšana. Modernais grieķu baznīcas apzīmējums šai dienai ir “lampra” — gaismas diena. Latviešiem šī diena ir “Lieldiena” — lielā diena, Kristus augšāmcelšanās diena.

Senajā baznīcā Lieldienu svētkus atzīmēja 8 dienas. No tā arī cēlies vārdu salikums “Lieldienu oktāva”. Šajā laikā baznīca centās parādīt pasaulei kristīgo mīlestību un rūpes par līdzcilvēkiem, apgādājot trūcīgos ar pārtiku. Tā kā šādam pasākumam vajadzēja lielas telpas, trūcīgo ēdināšana bieži vien notika kristīgajās baznīcās. Imperators Teodosijs (Theodosius) izdeva likumu, kas šajā oktāvā aizliedz cirku un teātra izpriecas, lai Kristus augšāmcelšanās prieka izpausmi nejauktu ar pagānu izpriecām. 533. gadā izdeva arī likumu, kas noliedza jūdu ticības piederīgiem sastapties ar kristiešiem laikā no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienu pirmdienai.

Senajā baznīcā Lieldienu svētki bija tradicionālā kristību diena. Kristības notika agrā rīta stundā. Ceremonijas laikā kristāmie tērpās baltās drēbēs, kuras tie valkāja visu nākošo nedēļu. Tādēļ šo nedēļu sauca par “balto nedēļu”. Šajā nedēļā darbus pārtrauca, lai ticīgie katru dienu varētu piedalīties slavas un godināšanas dievkalpojumos. 1094. gadā svinības samazināja uz 3 dienām. Mūsu laikos angliski runājošā pasaulē Lieldienas svēta tikai 2 dienas, proti Lieldienu svētdienā un pirmdienā.
Lieldienas pieder mainīgo svētku kategorijai, kaut arī vairākas reizes ir ierosināts pieņemt Lieldienām nemainīgu datumu, neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā tās būtu svināmas. Rietumu kristīgā pasaule tomēr svin šo dienu svētdienā, kura ir vistuvāk vēsturiskajai jūdu 14.Nisan dienai, kā to pieņēma oikumēniskajā Nikajas kristīgās baznīcas saietā.

Lieldienu dievkalpojumi ir slavas un līksmības svētki. Tie ir Kristus uzvaras svētki pār sātanu, grēku un nāvi, un daudzās baznīcās, atceroties Kristus augšāmcelšanos Lieldienu rīta agrumā, tos svin, noturot dievkalpojumu agrā rīta stundā, saullēkta laikā.
Lieldienu gaviles turpinājās arī pirmdienā un daudzās baznīcās arī šajā dienā notur dievkalpojumus, lai paustu pasaulei Kristus uzvaras vēsti.

Quasi modo geniti ir latīņu ir latīņu introita sākuma vārdi un nozīmē “kā jaundzimuši bērni”. Šī diena pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem un Sv.Kristības sakramenta dienas. Tā kā 8 dienas pēc kristībām jaunkristītie sagatavojās, lai pirmo reizi saņemtu Svēto Vakarēdienu, šajā svētdienā tie nāk pie tā Kunga mielasta baltajos kristību tērpos — kā jaundzimuši bērni. Līdz ar Svētā Vakarēdiena saņemšanu viņus uzņēma ticīgo kopībā, jo, kad pēc svētīšanas vārdiem tie novilka savus baltos kristību tērpus, viņus uzskatīja par pilntiesīgiem draudzes un kristīgās baznīcas locekļiem. Šī diena bija nozīmīga arī jau agrāk kristītajiem, jo tā bija viņu gadskārtējā SV.Kristības sakramenta atcere.

© materiāls no grāmatas: Laimons Mušinskis. Baznīca un liturģija//Austrālijas latviešu evaņģēliski-luterisko draudžu apvienība,1997)
Attēlos – agrs Baltās svētdienas rīts Vizemes dabā, Matīšu baznīca (Foto: V.Korālis)
Materiāls sadarbā ar www.koralis.lv

Pavasara svētās dienas- Zaļā Ceturtdiena, Lielā Piektdiena

Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, – tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. (I Kor. 11:23-26)

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust. Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika Viņam to galvā un aplika Viņam purpura apmetni, nostājās Viņa priekšā un sacīja: “Esi sveicināts, Jūdu ķēniņ.” Un tie Viņu sita vaigā. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un saka viņiem: “Redziet, es Viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.”Tad Jēzus iznāca ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka: “Redziet, kāds cilvēks!” Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!” Pilāts viņiem saka: “Ņemiet jūs Viņu un sitiet krustā! Jo es pie Viņa vainas neatrodu!” Jūdi viņam atbildēja: “Mums ir savs likums, un pēc šī likuma Viņam jāmirst, jo Viņš Sevi darījis par Dieva Dēlu.” Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās, iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: “No kurienes Tu esi?” Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?” Jēzus atbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks.” No šī brīža Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi brēca: “Ja tu Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!” Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdās soģa krēslā uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata. Bija sataisāmā diena pirms Pashā, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: “Redziet, jūsu Ķēniņš!” Bet tie brēca: “Nost, nost ar To! Sit Viņu krustā!” Pilāts viņiem saka: “Vai lai es jūsu Ķēniņu situ krustā?” Augstie priesteri atbildēja: “Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!” Tad viņš To atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu. Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viņu sita krustā un kopā ar Viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu. Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un grieķu valodā. Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: “Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet kā Viņš sacījis: Es esmu Jūdu ķēniņš.” Bet Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma Viņa svārkus. Svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala. Tad tie sacīja cits citam: “Tos nesadalīsim, bet metīsiem par tiem kauliņus, kam tie piederēs.” Tā piepildījās raksti: tie Manas drēbes izdalījuši savā starpā un par Manu apģērbu metuši kauliņus. – Tā darīja kareivji. ( Jņ. 19:1-24)


Vēstule no Īrijas

Mums ir bijusi saistība ar vairākām draudzēm Latvijā un, ja jāvērtē, tad Valters Korālis ir pelnījis visaugstāko novērtējumu. No Valtera Korāļa, mēs uzskatām, lielai daļai mācītāju vajadzētu mācīties, kā jāvada un jāorganizē darbs draudzē. Iesvētību mācības izcilas un interesi izraisošas jaunos cilvēkos. Iespējams, ka kādam skauda KORĀĻA TALANTS, ka viss izdevās vienkārši un mīļi, saprotami un skaisti.Un tas piesaistīja cilvēkus draudzei, kas ir arī viena no diženākajām Latvijā. Vai vēl kaut kur baznīca ir pilna ar cilvēkiem, arī parastos iknedēļas dievkalpojumos, arī ar jauniešiem? Droši vien, ka LELB virsvaldei tuvu stāvošajiem bija arī skaudība par tik kvalitatīvu draudzes mājas lapu un iknedēļas nerediģētajiem sprediķiem, kas bija domāti tiem, kas svētdienās netika līdz baznīcai, arī mums, kas gada lielāko daļu esam Īrijā.
Mūsu ģimenei dzimtenes apciemojumi vienmēr bija nesaraujami saistīti ar Valtera dievkalpojumiem un pat vēl vairāk – tas bija gandrīz galvenais iemesls, lai brauktu šo tālo ceļu. Pagājušajā vasarā ārpus baznīcas arī satikāmies, kad Mācītājs palīdzēja mums visskumjākajā brīdī. Un arī par šo notikumu var teikt „skaisti un mīļi“, ko apliecināja arī visi pārējie pavadītāji. 
Esam piederīgi Valmieras sv.Sīmaņa baznīcai un uzskatām, ka notikusi liela netaisnība pret mūsu Mācītāju – izrēķināšanās ar kādam nevēlamu cilvēku. Valmieras Sv. Sīmaņa draudze nav iedomājama bez mūsu Mācītāja Valtera Korāļa.
Kaut esam saulkrastieši, bet pēdējos 5 gadus esam Svētā Sīmaņa draudzes locekļi (kaut pēdējos 2 no tiem vairāk virtuāli)

P.S. Uzskatam, ka vislielākā kļūda Valmierā tiks pieļauta, atļaujot „saimniekot” Arnim Bušam ar ģimeni. Ja kādu interesē viņa „darba augļi“ dzimtajā pusē, tad iesakām apskatīt Limbažu rajona Skultes baznīcu (skat. šajos attēlos un aizbrauc pavērot dabā) un tai piederošos Skultes kapus (tajos atdusas arī mūsu piederīgie). Skultieši ir laimīgi, ka tikuši no A. Buša vaļā, bet diemžēl kapos vēl ’saimnieko´ , dažādus maksājumus iekasējot, viņa tēvs. Tā kā A. Bušs nekad nav izcēlies ar sevišķu interesi draudzes un baznīcēnu labā (dievkalpojumos cilvēkus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, nolaistās un aukstās baznīcas telpās), tad būtu nepieļaujami viņu ielaist Valmierā, kur Valters cītīgi strādājis 9 gadus – kā teikt „pie visa gatava” (Pēc mūsu domām Dimants ir tikai „pagaidu variants“).

Runājot par Valtera ģimenes Sapni, ir tikai jānožēlo, ka šī iniciatīva nenāca no mums – Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes locekļiem, viņš jau to sen bija nopelnījis, bet mēs to negribējām redzēt…… Ja tomēr Valters netiks atjaunots Sīmaņa baznīcas mācītāja amatā (mēs ticam uz atjaunošanu), Valmierā jāveido jauna draudze, nodrošinot mācītāja ģimenei normālus sadzīves apstākļus.

Lai ko lemtu pilnsapulce, mēs paliekam uzticīgi vislabākajam mācītājam Latvijā – Valteram Korālim.

Baiba Skudriņa, Mareks Skudriņš, Anna Marta Skudriņa, Inta Akerberga, 2008. gada 7. martā, Clonmela, Īrijā.

Dzīve sākas tikai pēc 40!

Kamēr LELB bīskapu kolēģija Valteram dāvājusi “brīvlaišanu” no mācītāja gaitām, tikmēr daži tuvākie draugi jau gadu iepriekš – četrdesmitajā ieejot, pravietiski uzdāvāja šo naudaszīmi ar skaidru definīciju: “Dzīve sākas tikai pēc 40”. Un taisnība, vai ne? 🙂

Sirsnīgs paldies draudzes cilvēkiem, Lavijas Nacionālo Karavīru Valmieras nodaļai! Paldies represēto vīru korim “Baltie Bērzi” par solidarītāti! Paldies ikvienam, kas atcerējās un atnāca!

Valters Korālis

Vairāk attēlu skaties www.koralis.lv

Draudzes ārkārtas pilnsapulce (08.03.2008)

Neskatoties uz daudzkārtējiem draudzes pagaidu pārvaldes komisijas noliegumiem sasaukt ārkārtas Pilnsapulci un tai veltīto antireklāmu, 2008. gada 8. martā pl. 14:00 Draudzes namā kopā sanāca 81 dalībnieks (pēc reģistrācijas dokumentiem). Ar Pilnsapulces balstiesīgo dalībnieku lēmumu tika atļauts piedalīties arī vairākiem cilvēkiem, kuri šobrīd nav draudzes locekļi. Dalība netika liegta Vidzemes Televīzijas un citiem Vidzemes sabiedriski aktīviem darbiniekiem.

Sākumā izvērtās spraiga diskusija par sasauktās sapulces likumību, jo iepriekš vietējās preses slejās parādījās diametrāli pretēji viedokļi. Sapulces dalībnieki tomēr palika pie stingras nostājas, ka sapulce ir likumīga, jo sasaukta un notiek saskaņa ar spēkā esošo LELB Satversmi. Savu viedokli par sapulces nelikumību bija grūti pamatot pat LELB Virsvaldes deleģētam (jāsaka gan, ka bez jebkādas rakstiskas pilnvaras) juristam Jurim Narkevičam un prāvestam Arnim Bušam, kuri sapulcē piedalījās visā tās gaitā. Diemžēl sapulcē nepiedalījās patreizējā draudzes priekšniece Iveta Būmane un citi Virsvaldes ieceltās pagaidu pārvaldes aktīvisti. Draudzes pagaidu mācītājs Guntars Dimants piedalījās sapulces sākuma daļā.

Sapulces dalībnieki vēlējās nevardarbīgi un tiesiski veidot draudzes turpmāko gaitu, saglabāt dialoga gaisotni, pieprasīt atsaukt un pārtraukt klajas nelikumības no LELB Virsvaldes un ieceltās pagaidu pārvaldes puses. Pilnsapulces vadītājs Niks Ērglis un draudzes padomes loceklis jurists Mareks Halturins uzstājās par jautājumiem, kas skar ne vien draudzes garīgās lietas, bet arī draudzes darbību LR likumdošanas ietvaros. Ar savu attieksmi, pēdējos notikumus izvērtējot un sniedzot savu viedokli, uzstājās ļoti aktīvi un cienījami draudzes locekļi – Silvija Adamoviča, Mudīte Medne, Dzintra Briķe, Sarma Cakula, Jānis Beldavs, Maija Dobelniece, Zilgme Jursone, Biruta Gulbe, Lūcija Arnīte, Ruta Pērsone, Aina Blūmiņa, Erlens Grunckis, un Imants Grāvītis, kā arī Valmieras pagasta deputāte un Sv. Sīmaņa dievnama restaurācijas iniciatore Zinaīda Priedīte.

Ar aktīvu un pārliecinošu balsojumu Pilnsapulcē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi (šajā rakstā nav tieši citēts lēmumu teksts, bet lēmumu būtība):
nepiekrist Bīskapu kolēģijas lēmumam atsaukt likumīgi ievēlēto Sv. Sīmaņa draudzes padomi;
nepiekrist Bīskapu kolēģijas lēmumam atlaist no kalpošanas mācītāju Valteru Korāli un nepārtraukt darba attiecības ar šo mācītāju;
atzīt par prettiesisku mācītāja V.Korāļa un viņa ģimenes izlikšanu no dzīvokļa š.g. 20. martā (kā tas noteikts I.Būmanes vienpersoniski pieņemtajā lēmumā).

Sapulces dalībnieki, it īpaši iepriekš padomju varas izsūtījumu pieredzējušie cilvēki, pauda bažas par četrdesmito gadu gara atgriešanos Latvijā, kur cilvēku runas gan balstās augstos ideālos, bet pateisībā notiek izrēķināšanās par īpašumiem un zemi. Līdz ar to vairāki referenti uzsvēra prāvesta A.Buša un vairāku draudzes uzņēmēju un Virsvaldes darbinieku negodprātīgo interesi lauzt līgumu ar SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts”. Pateicoties SIA darbiniekiem līdz šim draudze ir saglabājusi un kopusi savus zemes un namīpašumus, taču pēdējās dienās SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” darbs tiek ignorēts un pat apzinātā veidā kavēts.

Priecēja tas, ka sanākušie cilvēki varēja izteikties, un, pat aktīvi neiesaistoties mācītājam Valteram Korālim, nonākt pie lēmumiem, kuri būs vairāku tuvāko mēnešu sabiedrības uzmanības degpunktā. Līdz ar to var apgalvot, ka runa Pilnsapulcē un plašākā sabiedrībā ne tuvu nav vienīgi par V.Korāļa personību, bet par daudziem slēptiem un nu jau atklātiem procesiem gan Sv. Sīmaņa draudzes, gan visas LELB rūpīgi plānotos nodomos ar kadru attīrīšanas metodi nonākt pie dažu cilvēku vadītas un plānveidīgas ekonomikas, nerēķinoties ar draudzes locekļu (patieso zemes īpašnieku kopuma) vairākuma gribu. To pierāda pat sapulces dalībnieku jautājums prāvestam A.Bušam, kad tad īsti viņš saredz nākamo augstākās draudzes lēmējinstitūcijas – Pilnsapulces sasaukšanu, par kuras leģitimitāti tad nu beidzot nešaubītos vismaz viņš pats? Skumji bija dzirdēt atbildi, ka ātrākais tas varot būt tikai pēc 2 mēnešiem(!). Tas būs tad, kad daudzi draudzes locekļi būs aizņemti pavasara dārzu darbos un pēc tam, kad būtu jābūt notikušai līguma laušanai ar SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” (iecerēta 20. aprīlī), kā arī citiem dažu cilvēku iecerētiem ekonomiska rakstura pasākumiem draudzē.

Līdztekus visam Pilnsapulcē pārrunātajam un lemtajam, tika pieņemts lēmums draudzes padomes locekļiem steidzīgi sazināties ar Arhibīskapu Jāni Vanagu un līdz ar mācītāju Valteru Korāli iesaistīties nopietnās sarunās par Sv. Sīmaņa draudzes nākotni un mieru tajā. Bija patīkami apzināties cilvēku nostāju un izsakoties ar draudzes padomes locekļa un jurista Mareka Halturina vārdiem: “Šī sapulce pēc LELB Satversmes juridiskām nostādnēm ir leģitīma un spēkā esoša, jo sasaukta saskaņā ar Baznīcas un Valsts likumiem. Ja tā nebūtu, vai gan tā izraisītu tik milzīgu satraukumu kādiem cilvēkiem, kuri tai iebilst? Šī sapulce ir tik leģitīma, cik mēs paši to par tādu pieņemam un ticam taisnīgumam LELB!”

Draudzes mācītāja sekretāre un Pilnsapulces dalībniece Guna Korāle