Jēzus Kristus: “Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mat. 28:19)
Attēlos: Kristītā Izabella Amatas upē un kopā ar saviem vistuvākajiem.
2009. gada 22. februāra svētdienā dabā, iebrienot Cēsu rajona Amatas upes dzīvi tekošajā ūdenī, Dieva tēva Dēla un Svētā gara vārdā tika kristīta Laura, iemantojot garīgo vārdu Izabella. Kristība norisinājās pēc tradicionālās 1928. gada luterāņu Agendas, papildinot Kristību kārtību vien ar dažām meditatīvām bezvārdu lūgšanām. Nekā pārsteidzoša, sektantiska vai ārkārtēja! Nekā tāda, par ko kādam būtu jāuztraucas. Ja nu vienīgi institucionālo baznīcu farizejiski noskaņotajiem un iekšēji nebrīvajiem klerkiem, kas iedomājušies, ka vienīgi viņi dzīvo “garīgu dzīvi”. Iepriekšēja sagatavošanās mācība? Tā ilga tikpat ilgi kā pie Jāņa Kristītāja. Ārā ir ziema un Izabela kristības ūdeni saņēma no kristāmtrauka Trīsvienīgā Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā pēc Jāņa Kristītāja iedibinātā bibliskā parauga. viņa saņēma Kristību apliecību ar rakstisku apstiprinājumu par šo Notikumu.
Brīvmācītājs Valters Korālis: “Jau pirms vairākiem mēnešiem esmu saņēmis īpašu atklāsmi no Dieva turpināt kalpot Dievam un rūpēšos, lai arī turpmāk visi cilvēki Rīgā, Vidzemē un citviet, kas vien to no sirds vēlēsies, saņemtu Radītāja dāvāto beznosacījuma Mīlestības dāvanu – Kristību! Izabellas Kristība notika viņas tēvam piederošā īpašumā. Arī turpmāk Kristību norise plānota vienīgi savas dzimtas vai citu cilvēku privātās teritorijās, gar kurām baznīcu varai nav nekādas daļas. Mani neuztrauc tas, ko par to domā esošo baznīcu vadītāji. Viņi visdrīzāk kūdīs cilvēkus šo Dieva dāvanu saņemt vienīgi caur saviem kantoru koridoriem un dogmātisko priekšstatu labirintiem. Dievs taču visus cilvēkus ir radījis brīvus! Garīgās pārradīšanas aktā – Kristībā vēl jo vairāk es saredzu bibliskus apstiprinājumus, ka šadi saņemta Kristība ir adekvāta un droša garīga ceļa sastāvdaļa. Drīzumā sniegšu plašākai sabiedrībai brīvticības galvenos garīgos ieskatus un tai sakarā raksturošu arī Krīstības fenomenu. No visas sirds vēlu Izabellai gaišu garīgo meklējumu un jaunatklājumu ceļu visā viņas mūžā! Viņa ir svētīta Dievam ārpus jebkādām institucionālām draudzēm un pati risinās dialogu ar Dievu, brīvi izvēloties sarunu biedrus par Viņu. Viņas Ceļš ir meditatīvā, t.i. neverbālā saruna ar Dievu un lai izdodas arī turpmāk sekmīgi iet pa šo garīgo taku!”
© Foto: no ģimenes arhīva
