Brīvticības Kristība tagad un nākotnē

Jēzus Kristus: “Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mat. 28:19)

 Rgb6380
 Rgb6436

Attēlos: Kristītā Izabella Amatas upē un kopā ar saviem vistuvākajiem.

2009. gada 22. februāra svētdienā dabā, iebrienot Cēsu rajona Amatas upes dzīvi tekošajā ūdenī, Dieva tēva Dēla un Svētā gara vārdā tika kristīta Laura, iemantojot garīgo vārdu Izabella. Kristība norisinājās pēc tradicionālās 1928. gada luterāņu Agendas, papildinot Kristību kārtību vien ar dažām meditatīvām bezvārdu lūgšanām. Nekā pārsteidzoša, sektantiska vai ārkārtēja! Nekā tāda, par ko kādam būtu jāuztraucas. Ja nu vienīgi institucionālo baznīcu farizejiski noskaņotajiem un iekšēji nebrīvajiem klerkiem, kas iedomājušies, ka vienīgi viņi dzīvo “garīgu dzīvi”. Iepriekšēja sagatavošanās mācība? Tā ilga tikpat ilgi kā pie Jāņa Kristītāja. Ārā ir ziema un Izabela kristības ūdeni saņēma no kristāmtrauka Trīsvienīgā Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā pēc Jāņa Kristītāja iedibinātā bibliskā parauga. viņa saņēma Kristību apliecību ar rakstisku apstiprinājumu par šo Notikumu.

Picture 4

Brīvmācītājs Valters Korālis: “Jau pirms vairākiem mēnešiem esmu saņēmis īpašu atklāsmi no Dieva turpināt kalpot Dievam un rūpēšos, lai arī turpmāk visi cilvēki Rīgā, Vidzemē un citviet, kas vien to no sirds vēlēsies, saņemtu Radītāja dāvāto beznosacījuma Mīlestības dāvanu – Kristību! Izabellas Kristība notika viņas tēvam piederošā īpašumā. Arī turpmāk Kristību norise plānota vienīgi savas dzimtas vai citu cilvēku privātās teritorijās, gar kurām baznīcu varai nav nekādas daļas. Mani neuztrauc tas, ko par to domā esošo baznīcu vadītāji. Viņi visdrīzāk kūdīs cilvēkus šo Dieva dāvanu saņemt vienīgi caur saviem kantoru koridoriem un dogmātisko priekšstatu labirintiem. Dievs taču visus cilvēkus ir radījis brīvus! Garīgās pārradīšanas aktā – Kristībā vēl jo vairāk es saredzu bibliskus apstiprinājumus, ka šadi saņemta Kristība ir adekvāta un droša garīga ceļa sastāvdaļa. Drīzumā sniegšu plašākai sabiedrībai brīvticības galvenos garīgos ieskatus un tai sakarā raksturošu arī Krīstības fenomenu. No visas sirds vēlu Izabellai gaišu garīgo meklējumu un jaunatklājumu ceļu visā viņas mūžā! Viņa ir svētīta Dievam ārpus jebkādām institucionālām draudzēm un pati risinās dialogu ar Dievu, brīvi izvēloties sarunu biedrus par Viņu. Viņas Ceļš ir meditatīvā, t.i. neverbālā saruna ar Dievu un lai izdodas arī turpmāk sekmīgi iet pa šo garīgo taku!”

© Foto: no ģimenes arhīva

Meteņu sadziedāšanās Valmieras bibliotēkā

Vispirms nedaudz par šo svētku, jeb tradīcijas pirmsākumiem.
Meteņi jeb Metenis ir seni pavasara gaidīšanas svētki ,kas beidzās Pelnu dienā ,kurai sekoja lielais gavēnis pirms Lieldienām. Meteņus svinēja februāra pirmajā pusē vai vidū. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu ‘’meti’’ apzīmēja laika griežus, mēru. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā svētki tika dēvēti par Vastslāvjiem. Citos novados saukti arī par Lastavāgu , Aizgavēni , Miesmeti , Buduļu vakaru utt. Meteņos uzsvars tika likts uz lielu ēšanu un dzeršanu. Šai laikā tika kautas cūkas ,tradicionālie ēdieni bija plāceņi un cūkas galva. Kā daudzos latviešu zimas svētkos gāja ķekatās jeb budēļos. Lietuvieši meteni sauc par “užgavenes’’ jeb pirmsgavēni acīmredzot liekot uzsvaru uz tautisko tradīciju sajaukumu ar katoliciskajām tradīcijām. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā ’’masļeņica’’. Tiktāl par meteņa tradīcijām vispār.

Valmierā 7. februāra pievakarē Valmieras integrētās bibliotēkas telpās uz meteņu sadziedāšanu valmieriešus aicināja Vītolu ģimene, folkloras kopa ‘’Pērlis’’ kā arī folklorists un dziesminieks Austris Grasis ar savu folkloras kopu ‘’Rāmsalaca’’. Sadziedāšana pulcēja, jo kuplu ļaužu pulku , kam bija vēlme svinēt senās tradīcijas, vai gluži vienkārši padziedāt tautasdziesmas, būt kopā. Interesanti bija klausīties Jāņa Vītola stāstījumā par meditatīvo dziedāšanu, par to kā to iespējams izmantot, lai izzinātu sevi, lai attīstītos, paceltu sevi citā apziņas un garīguma līmenī. Tas lika aizdomāties par to cik mēs ikdienā pietiekami nenovērtējam tādu savas tautas garīgo mantojumu, kā tautasdziesmas domājot par tām tikai kā vienkāršu folkloru, bez kādas dziļākas jēgas. Folklorists Austris Grasis savukārt pastāstīja par meteņu tradīcijām, par to simbolisko nozīmi kā auglības rituālam.

“Meteņos slaidi braucu No kalniņa lejiņā,
Lai liniņi gari auga Bāleliņa tīrumā”

Viņš arī klātesošos aicināja izvēlēties sev kādu tīkamu tautasdziesmu kas izteiktu kādu ievēlējumu šim gadam. Austris savā vienkāršajā un skaistiem vārdiem neizpušķotajā valodā runāja par latvisko, par to cik svarīgi, lai arī kas mēs būtu pēc pēc savas reliģiskās pārliecības mums nevajadzētu aizmirst savas saknes,savas tradīcijas. Bieži vien mums trūkst pašapziņas un lepnuma par savu tautisko. Jo, kā Austris teica: “Visstulbākais teiciens ko esmu dzirdējis ir , ka latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Vai tad nepietiek ,ka mūs lamā citi , ka mums pašiem vēl tas būtu jādara… ?” Pasākums paliek atmiņā ar savu silto, tautisko un mājīgo atmosfēru par ko vajadzētu pateikties visiem dziesminiekiem un Valmieras bibliotēkas kolektīvam, jo laikā kad kultūra, reliģija un tradīcijas bieži vien tiek atstātas otrajā plānā, un pats lielākais dievs ir politika un materiālisms varētu tikai vēlēties lai šādi saieti notiktu biežāk.
 Rgb5770-1
Attēlā: Jānis Vītols māca par meditāciju
 Rgb5810
Attēlā: J. Vītola vadītā dziedātāju grupa (Madonas raj.) un viņu draugi
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 9-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5858-1
Attēlā (no kreisās) : Māra Mennika, Niks Ērglis un… Jānis Dobelnieks.
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 4
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5865-1
Attēlā: Austris Grasis ar grupu “Rāmsalaca” – dziedātāji no Mazsalacas un Ramatas (Valmieras raj.)
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 2-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5910
Meteni 2009 Valmieras Biblioteka 12
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
 Rgb5970
© apraksts – Jānis Dobelnieks
© foto: J.Dobelnieks, V.Korālis
© rakstā izmantoti materiāli no www.liis. lv

Atskats uz starptautisko fotoizstādi “ZELTS & DRUDZIS” Jūrmalā

Laikmets ir smeldzīgs, pretrunīgs, savāds. Tam piekritīs vairums sabiedrība ne tikai Austrumeiropā, bet nu jau visā pasaulē. Katrs šajā laikā dara to, ko vislabāk prot. Profesionāli vai individuāli, kā kādreiz dziedājā kādā labā septiņdesmito gadu dziesmā. Šis laikmets ir ne vairs tikai lai idzīvotu, bet, lai cīnītos par izdzīvošanu kā tādu. Agrāk rakstīja hronikas par galma apvērsumiem. Mūsdienās tādas lietas fotografē un filmē.

Foto lietu zinātāju un darītāju Hariju Zemīti (Saulkrasti) zinu kopš agrīniem skolas gadiem, jo kā nekā sēdējām vienā solā. Viņš kopā ar draugiem izveidoja Jūrmalā starptautisku fotoizstādi “ZELTS & DRUDZIS”, kura noslēdzās 1. februārī. Tomēr interneta vidē tā turpina pastāvēt līdz ar citām kopīgām idejām.

Skaties un seko līdzi: http://www.fotomob.lv/zd_%20papildina.htm

Draugu kopas dalībnieku gaitas presē

+476
Draugu kopas dalībnieka, Latvijas Armijas virsnieka un mācībspēka Gunāra Opmaņa ceļojums uz ASV (lasi arī https://www.ticu.lv/?page_id=155) nesen nodrukāts Latvijas Armijas izdevumā “KADETS” Nr.36

© “KADETS”, Nr. 36, Nacionālā Aizsardzības Akadēmija

Brīvticīgo satikšanās Limbažos 1. februārī

Img 3132-1
Attēlā: Par spīti aukstajai dienai, pasākums svētdien notika.
Draugu Kopa Limbazi 1 02 2009-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES
Saruna par I Kor. 8:1-13 un Mk. 1:21-28
Img 3146-1
Attēlā: Ilgonis (no labās) stāsta par ticības brīnumu savā dzīvē.

© foto & audioieraksts – V.Korālis