Dalība nesen notikušajā nozīmīgajā LELB Sinodē Valteram Korālim gājusi secen, jo LELB bīskapu kolēģijai un Virsvaldei tā labpatikās nokārtot. Līdz ar to arī vēsturiskā atbildība par lēmumiem. Par visu Sinodes gaitu, runātājiem, klusētājiem un rezultātiem uzzinājām pietiekami savlaicīgi. Celsmīgus LELB paziņojumus varam lasīt šeit: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=492&start= un http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=491&start=
Kristisku skatu uz to lasi šeit: “Par sinodes gaidu var lasīt LELB lapā. Protams nebūtu sagaidāms, ka oficiālajā lapā būtu atspoguļotas būtiskākās problēmas, kuras sinodes gaidā vismaz tika ieskicētas. Organizātori to bija labi ieplānojuši. Kāpēc ne ieplānot sinodi tā, lai nebūtu problēmas laikā beigt, laiku paredzot vienīgi tam, ko paši ieplānojuši? Jā, protams, laiku paredzot diskusijām katram pa trim minūtēm, kā kārtības rullis to prasa. Bet, uz ierosinājumu iekļaut divas citas alternatīvas prezentācijas, tika stāstīts, ka tad nevarēsim iekļauties dienas kārtībā un laikā beigt. Loģiski, ka tālākais balsojums, par dienas kārtības saglabāšanu, ieguva vairākumu.Uzsākot sinode.info, minēju retorisku jautājumu ”vai vērts braukt uz sinodi, tāpat viss izlemts“. Tieši tā tas arī šoreiz parādījās. Bet, domājot loģiski, vai organizatori, kuri ieinteresēti viņu lēmumprojektu atbalstā, būtu rīkojušies gudri, ja pieļautu vēl prezentēt kādas alternatīvas?
Draugi! Te nu mēs redzam, ka LELB cilvēki drīkt kļūdīties tikai TIK DAUDZ, CIK TAS NEAIZSKAR VADĪBAS INTERESES. Represīvais aparāts LELB-ā dabojas tikpat filigrāni un nevainojami kā padomju gados. Tikai šoreiz tas darbojas izteikti iekšējā veidā, kaut nemaz nebrīnos, ka pasūtījums nav tik daudz ideoloģiski politisks, cik ekonomiskas dabas. Paies gadi un arī par šo laiku vēlāk rakstīs atmiņas un šausmināsies. Vienīgi tad jau mēs būsim pensionāri un viss rakstītais un atzītais būs vairs tikai ieskats mūsu laikmetā.” (no http://www.sinode.info)
Jānis Kalniņš: “Sinode gluži vienkārši atbalstīja to variantu, pēc kura dzīvojot draudzēm un mācītājiem, jo sevišķi tām un tiem, kuras/kuri ir par slinku paši kaut ko darīt (un tādu, diemžēl ir vairākums) ne par ko vairs nebūtu jārūpējas. Protams, var jau pārmest mācītājam Valdim odiozu uzstāšanos, bet viņš teica taisnību – ļoti daudz kas ir balstīts uz pusinformāciju, noklusējumu, kuru Valdis vienkārši nosauca par meliem (kas tā arī ir!). Nu kaut vai fakts par pilnvarojuma līgumu: mācītāju konferencē lēma, ka ir vajadzīgi VID un darba inspekcijas atzinumi par šāda veida līgumu. Sinodē vienkārši pateica, ka esot runājuši ar kompetentiem cilvēkiem, kuri apliecināja, ka tas viss OK! Kas par cilvēkiem? Kas tas ir – meli vai pusinformācija? Vai vienkārši fakta īstenojums, ka mācītāju konferences lēmumi jaau nav saistoši!
Un es lūdzu Dievu par bīskapu Eināru, kurš nebaidījās pateikt to, ko domā, un arī par to mācītāju, kurš uzvedās kā tanks. Es lūdzu par to mācītāju, kurš man pirms sinodes teica: Jāni, neej pret vadību, vai tu gribi piedzīvot to pašu, ko Valters, tevi tāpat iznīcinās. Lai Dievs stāv viņam klāt un dod drosmi un saprašanu, ka ja mēs baidīsimies teikt tasnību, Dievs mūs pašus nostums un tiesās par to, ka esam pieļāvuši netaisnību…” (pilns komentārs http://www.sinode.info)
Valters Korālis: “Es ar lielu intersesi raugos uz Jāņa Kalniņa aktivitātēm un ļoti pārdomātiem komentāriem www.lelb.lv foruma lapās, kur viņš, neslēpjoties aiz segvārdiem, drosmīgi argumentē savu viedokli. Sākumā Jānis visai sparīgi metās virsū arīdzan man, vēlāk saprata, ka mūsu stāvokļi ir pārāk līdzīgi un cīnas spars arī. Mums abiem ir lielas ģimenes, darbība SIA (man ar īpašumiem saistītā, Jānim -ar ērģeļbūvi). Abos gadījumos mums ir līdzīgi viedokļi par to, ka labi ir, ja mācītājam ir citi ienākumu avoti, lai sludināšana būtu brīvāka no mantkārības draudzē). Abos gadījumos, mums, Jāni, ir paredzēti līdzīgi likteņi- mani ar manu Nekustamā Īpašuma jomas izglītību un sertifikātiem nepielaidīs līdzdarboties LELB īpašumu pārvaldīšanā, Tevi ar laiku var atvirzīt no ērģeļbūves pasūtījumiem LELB baznīcās. Jo jaunais draudžu nolikums dod Virsvaldei pilnā mērā regulēt VISUS pasūtījumus un pat pērņemt to izpildes gaitu.
Jānim Ginteram saku lielu paldies par šo drosmi atverot šādu analītisku lapu un pievienojos Indrai S. un daudziem, kuriem nereti ir bail šeit kaut ko komentēt, baidoties būt sazīmētiem. Patīkams pārsteigums Sinodē ir bijis Ata V. drosme izteikties. Arī viņa dienas LELB redzamākajās draudzēs ir skaitītas. Par Dz. Laugaļa izteikumiem kuluāros, piedraudod ar nepaklausīgo iznīcināšanu līdzīgi kā ar V.Korāli, jau ir hrestomātisks raksturs.
Uzskatāmi redzams, ka LELB ir beidzies teoloģijas periods, tas kļuvis par ideoloģīskās un pasūtījuma teoloģijas periodu. (Šeit gan par to būtu jāvelta cita diskusija…) Tomēr brīva teoloģiskā doma vienmēr ir cēlusi baznīcu un iedvesmojusi pēcāk arhitektūru, izdevējdarbību u.c. praktiskās lietas. Ja notiek otrādi, tad tā vairs nav Baznīca, bet personības kulta organizācija ar centralizētām darba algas listēm.
Mēs ar Gunu turpinām tiesiski cīnīties pret visu, kam nevaram piekrist represijās pret mums un ģimeni. LELB vadība ir noraidījusi mūsu piedāvāto vienošanos , bet vēlas mūs izmest uz ielas kā suņus. Tomēr mēs neļausimies. Mums palīdz vairāki juristi un citi speciālisti. Mēs esam nolēmuši turpmāk tērēt daudzus gadus, lai uzrādītu atsevišķu LELB Virsvaldes darbinieku tendenciozitāti un savtību. Vidzemē paliek plašāks to cilvēku loks, kas redz šis norises un viņu attieksme pret LELB kļūst arvien kritiskāka un vēsāka.”
© teksts un foto Valters Korālis