macitaju_kalposanas_noteikumi.projekts01.04.2008.doc – KLIKŠĶINI (download) & LASI
materiāls no publiski pieejamā: http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzu_attiistiiba
LELB Virsvalde steidzīgi gatavojas ārkārtas 24. Sinodei (no gr. val. – kopsanāksmei).
Izejot no nesen pieņemtās Satversmes loģikas, tā pēc būtības vairs nav uzskatāma par augstāko LELB lēmējinstitūciju, jo tai virsuzraugs kļuvusi Bīskapu kolēģija, kura var atgriezt Sinodes lēmumus atkārtotai skatīšanai. Viss jau, kā allaž, bija un tiek labi domāts…
Šajā reizē atkal Sinodes pieņemtajiem lēmumiem būtu jāpalīdz garantēt Baznīcas vienību un citus cēlus mērķus. Tomēr, runājot saprotamāk un piezemētākos vārdos – jāizved LELB no tuvu draudošā ekonomiskā bankrota. Vai tas nebūs par stipru teikts? Nē! To jau sevī arī nes un ietver Sinodes rakturotājvārds – “ārkārtējā”. Jo visas galvenās šībrīža Virsvaldes finansiālās iespējas iepretī tās algoto darbinieku sarakstiem ir nespējīgas jaunās vēlmes piepildīt. Ceļā uz filigrāno un līdz galējībai sarežģīti izstrādāto administratīvo pārvaldes formu, aizmirsušies paši galvenie Baznīcas darba rūķi – mācītāji.
No otras puses – nav jau slikti, ka līdz šim Virsvalde varējusi izvērsties un pa labi un pa kreisi kritizējusi t.s. mazākās LELB vienības (skat Satversmi) – draudzes un to ganus. Tos pēdējos gan pa šiem gadiem kaut kā nācās uzturēt draudzēm, kamēr LELB Rīgā pārdoto īpašumu nauda ir gandrīz pilnīgi iztērēta Virsvaldes uzturēšanai. Savdabīgi, ka vairums Latvijas mazpilsētas iedzīvotāju vismaz vārda pēc zinās nosaukt vietējo mācītāju vai pat aprakstīs viņa izskatu, kamēr maz ticams, ka zinās, kā izskatās kāds no n-to komisiju un apakškomisiju vadītājiem un kur nu vēl to locekļiem.
Daži mani (māc. V.Korāļa) paredzējumi par šo gaidāmo Sinodi:
* Sinodes atklāšana notiks ar spožiem un celsmīgiem apsveikumu tekstiem no partnerbaznīcu puses.
* Ziņojumos netiks ietverts Virsvaldes detalizēts budžets. Visiem līdzekļiem (kā arvien) tiks vaimanāts par mācītāju mazo atalgojumu, bet NETIKS atklāts Virsvaldes amatpersonu un tehnisko darbinieku algas, piemaksas u.c, aizbildinoties ar dažādām likuma normām, ētiku etc. Neapšaubāmi tas izsauks karstas debates un vispārēju neapmierinātību zālē sēdošajos, jo mācītāji par sevi informāciju ir godprātīgi snieguši. Pie kam, vēl par savu ģimenes locekļu ienākumiem un to izcelsmi, kas ir absurds no juridiskā viedokļa – to vispār darba devējs nav tiesīgs jautāt vai klāt skaitīt darbinieka atalgojumam.
* Zem LELB garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma plāna mēģinās iedabūt pēc iespējas vairāk personu, kuru pirmā/ galvenā darbavieta nav draudze (Lutera akadēmijas mācībspēkus, misionārus utt..) Tam par godu iecerēts p.9 sinodes darba kārtībā, kad jau būs pieņemts šis attiecīgais dokuments.
Otrajā Sinodes daļā:
* LELB garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma plāns ir tieši pirms pusdienlaika un par to vajadzīgajā redakcijā būs spiesti ātri nobalsot (iepriekšējo gadu sinožu tradīcija to labi rāda).
* Dienas otrajā pusē, skatot mācītāju pienākumu aprakstu (skat. virs šī raksta WORD formātā), daudzi būs pamanījuši, ka mācītāju plānotie pienākumi: tiesības= 10:1. Tur ies vētraini, jo attapsies, ka pienākumus aprakstošais dokuments līdzinās armijas reglamentam vai komandantstundas kārtības noteikumiem karā. Daži sinodālis sāks pieprasīt Virsvaldes darbinieku pienākumu un ētisko normu aprakstu.
* Mācītājiem arī ilgu laiku pēc Sinodes nebūs tik lielas dūšas, lai dibinātu arodbiedrību un pēc būtības aizstāvētu savas darba tiesības, kā arī pieprasot slēgt korektus darba līgumus. (I Latvijas brīvalsts laikā ar mācītāju darba tiesībām bija citādāk…)
* LELB draudžu nolikums būs kā juridisks dokuments, atņemot draudzēm jebkādas suverēnas tiesības rīkoties ar savu īpašumu u.c. svarīgos lēmumos, pieskaņojot tā loģiku jau esošajai LELB Satvarsmei (nedalītai Virsvaldes varai pār visām lietām).
* Ne mazāk interesanti būs, cilājot nākamos jautājumus, jo runa taču par naudu! LELB teoloģiskās nostādnes ziedojumu lietās (kādi ir pieejami citās konfesijās – Desmitās tiesas u.c.) līdz ārkārtas Sinodei un tās norises dienā rakstiskā veidā nebūs pieejami. Atgādinās, ka par to jau ir rakstīts Bībelē un katrs rīkojas pēc savas sirdsapziņas. Tādēļ tie nekļūs tik saistoši kā visvisādi noteikumi draudzēm un mācītājiem. Arī par tām un tiem jau taču nav rakstīts Bībelē. Tajā taču viss ir rakstīts…!
* Nebūs skatāms arī LELB līgums (vai tā noslēguma, t.i. balsojamā versija) ar Latvijas Valsti, jo tas jau sen kā ir atstāts novārtā. Līdz ar to Sinode nebalsos par iespēju nodrošināt ceramus ienākumus no Valsts un pašvaldībām, lai uzturētu arhitektūras pieminekļus – dievnamus, kā arī nodrošinot misijas darbu slimnīcās, cietumos, armijā u.c. ar vārdu sakot, garantēti atvieglojot LELB struktūru budžeta ienākumu daļu.
* Diskusijās un lēmumos matemātiski neskaidra paliks LELB vispērējo vajadzību (lasi- Virsvaldes) naudas ilgtermiņa izcelsme no draudžu budžetiem, jo draudzes priekšnieki u.c. sinodāļi – laji mājup braucot, pēkšņi atcerēsies, ka vēl bez Virsvaldes vajadzībām, draudzes valžu tiešā pienākumā, kompetencē un atbildībā paliek dievnamu uzturēšanas un visu draudzes tehniskā budžeta nodrošināšana.
* No iepriekšminētā secināms, ka paredzēs visplašākā mēroga draudzēm piederosā nekustamā īpašuma izpārdošanu, lai tuvākajos gados nosegtu plānotā kredīta (20 milj. latu + procenti) “mācītāju fondam” un Virsvaldes tekošos izdevumus.
* Atliks divi risinājumi – vai nu celt draudžu locekļu obligātās iemaksas un palielināt maksu par kazuālpakalpojumiem (kristības, iesvētības, laulības utt.). Bet to vis nevarēs, jo normāli domājošie sapratīs, ka visa svētdarbības var veikt dabā gleznainās vietās ar daudz lētāku pašizmaksu, nekā to pieprasa LELB “aparāts” un dārgo (nereti pavisam auksto) baznīcu uzturēšana.
* Otrais finansu ieguves risinājums: steidzami tuvākajos gados izpārdot LELB kopējos un draudžu īpašumus. Matemātiski sanāk, ka arī tos, kurus, draudzes mierinot, iepriekš bija ieplānoti ilgtermiņa iznomāšanai.
* Un beigu beigās, kad tas viss būs iztērēts, tad Sinode balsos par iespējami ātrāku LELB pievienošanu Romas katoļu Baznīcai (inkorporējot nedalītā veidā vai uz ekskluzīva līguma pamata). Jo īpaši tādēļ, ka gandrīz visi LELB teoloģiskie, juridiskie un liturģiskie priekšdarbi hipnotiskā mierā jau šādai norisei plānveidīgi paveikti.
* Tas, ka Sinodes vairs nenotiek kādā no Rīgas dievnamiem, aizbildinoties ar vietu un ērtību trūkumu, bet jau 2. reizi pēc kārtas notiks Pasaules Tirdzniecības centrā, kas patiesībā ir bijusī LPSR PSKP galvenā mītne. Šim apstāklim pat varētu nepievērst uzmanību. Zīmīgākais šajā ēkā lemtais būtu drīzāk tas, ka varas un finansu resursi pēc Sinodes vēl izteiktāk nonāks tikai dažu cilvēku rokās. Daži sacīs, ka par to nav lieki jāsatraucas, bet tikai jātic un jāuzticas. Bet tādiem es atbildētu, ka cilvēki ticējuši arī dažu vairs neesošu banku solījumiem. Un vēl to, ka nav vairs nozīmes arī sinodēm, jo viss jau tāpat predestionēts (liktenīgi nolemts). Tad sanāk, ka katram atliek vien ticēt uz savām personīgajām saitēm uz Dievu un mazāk uz Baznīcai (domāts lokālāk- LELB) teoloģiski piedēvētajām īpašībām.
* Pēdējos mēnešos daudzi mācītāji kļūst grūtsirdīgāki un domīgāki, jo viņu statuss LELB kļūst arvien nestabilāks, kamēr pienākumu arvien vairāk. Ar tādiem cilvēkresursiem dievnami paliks tukšāki. Jo LELB kļūst arvien vairāk administratīvi smagnējs un finansiāli dārgs organisms ar visai neskaidru teoloģisko un liturģisko identitāti. Bet tas vēl tas mazākais. Drūmākais ir tas, ka cilvēki mūsu organizācijā (LELB) kļūst bailīgāki izteikties vai kļūdīties. Samazinās cilvēcības faktors. Dominē rīkojumi un pavēles. Jo Mīlestība, vismaz uz kādu laiku, ir atstājusi mūs. Diemžēl.
* Ja kaut kas no tā visa notiks citādāk, nekā es šeit prognozēju, tad dodiet ziņu! Jo man nebūs ļauts piedalīties Sinodē un ietekmēt tās lēmumus. Vairums sabiedrības zina, ka manis atstādināšanai no mācītāja darba ir pamatā ekonomiski iemesli. Tā bija būtiski nepieciešama, lai es nedrīkstētu piedalīties Sinodē.
© Citē un atsaucies droši, māc. valters Korālis
