Skultes kapsētā katru gadu maijā notiek piemiņas pasākumi, atceroties latviešu vecākajai un vidējās paaudzei tik labi pazīstamo ākstu un traģiķi – aktieri Edgaru Liepiņu. Šogad, kad gaidām viņa jubileju, E.Liepiņa vārds izkan plašāk. Režisore Mārīte Balode sadarbībā ar E.Liepiņa dēlu Kristapu Liepiņu veidojusi scenāriju filmai par mākslinieku, ko nesen rādīja TV. Kristaps filmējis tēvu gan koncertos un dzīvē, ļaujot tagad mums paturēt liecību tālākajiem laikmetiem. Tomēr jo lielāks paldies jāsaka aktierim Imantam Skrastiņam,kurš ik gadus mēģina sapulcināt cilvēkus, atcerēties E.Liepiņu. Tā cauri gadiem ir sanācis, ka ar aktieri Imantu Skrastiņu esam pavadījuši kaimiņmājās – viņš Skultes pagasta “Muižniekos”, es “Jaunpiļos”. Arī dzimšanas datumi līdzīgi: viņam – 12. aprīlī, man – 12. martā, kaut citā paaudzē, protams. Dzimtas kapi arī abiem turpat netālu. Man gan daudz svarīgāk par šo ir bijis tas, ko I.Skrastiņš ienesis latviešu kultūrā – daudzās izrādes, raidlugas, runas mākslas tradīcijā– akcentētā “s” izruna un tā varētu turpināt.. Tomēr sirsnīgi fascinē tieši tas, ka viņš arvien vēl uzņemas rūpes par citu savas cunftes brāļu piemiņas saglabāšanu. It īpaši par Edgaru Liepiņu, izveidojot kopā ar citiem ziedotājiem viņam pieminekli, organizējot kapu sakopšanu un katru gadu atgādinot. Īstenībā ar to jau pietiek, lai atcerētos.
Nu mēs jau droši vien zinām, ka aktiera Edgara Liepiņa dzīvesstāsts ir gana pretrunīgs un sarežģīts, it īpaši – viņa personīgā dzīve. Tomēr visi viennoszīmīgi piekritīs – spilgts un kolorīts cilvēks! Viņam piemita neatvairāma spēja drastiskajās un it nerātnajās dziesmās iekustināt, pamodināt mēreni pelēko un vienaldzīgo latvietību. Savukārt Klibais Jurks (kinofilma “Puika”) un dziesma R.Paula dziesma “Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc” būs spilgtākais no viņa snieguma, kas mūsu dveseles kamolā ietin pa tumši zilam skumju dzīparam. It īpaši zinot, ka mūža pēdējās dienās viņš daudziem vairs nebija nepieciešams. Viņa aiziešana Valmieras rajona Mārsnēnos bija klusa un vientuļa. Man pašam ir izdevies pabūt tajās mājās un apkārtnē, lai mēģinātu apjaust kā jūtas cilvēks, kad viņam vairs nav skatuviskā spožuma, kad viņš ir slims un pamests. Bet tāds liktens piemeklē daudzus latviešu inteliģences pārstāvjus mūsdienu sabiedrībā, kur bieži katram savs krekls tuvākais…•
Raksta turpinājums: https://www.ticu.lv/?page_id=1638
vairāk fotogrāfijas: www.koralis.lv