Attēlā: Ķencis, Pietuka Krustiņš un Bisars no izcilā romāna “Mērnieku laiki”
(E. Brencena zīmējums)
Teli_M_Kaudzites_Mernieku_laikos.doc
KLIKŠĶINI un LASI!
Šis skolnieka sacerējums par spilgtajiem personāžiem palīdzēs Tev ieraudzīt Ķenci, Pietuka Krustiņu un Švaukstu (to visi atcerēsies bez bildes) sev pavisam netālu arī šodien 🙂
© Sacerējums no http://www.gudrinieks.lv
Šad un tad kādam no mūsu ģimenes jautā kā mums iet? Būtu jau daudz ko pastāstīt par to, kas pa šo gadu noticis. Un iepējams arī, ka to darīsim pēc kāda laika, ja jutīsim nepieciešamību. Visai droši varam sacīt, ka pie Dižķibeles (krīzes latviskāks vārds) esošā konflikta dēļ jau senāk esam pieraduši, vēl pirms pārējā tauta to paguva.
Ar draudzē iecelto vadību ir formālas un neitrālas attiecības. Neko sliktu par Svētā Sīmaņa draudzes pagaidu pārvaldi negribētos rakstīt, jo esam iesnieguši vairākus rakstiskus priekšlikumus miera izlīgumam (pirms sarunu noraidījuma šos tekstus nepublicēsim). Jāsaka gan, ka tas notika pirms mēneša – 23. aprīlī. Līdz ar to jāatzīst, ka nav arī nekā laba, ko par to visu pārsteidzīgi izteikties. Mazliet tā spocīgi jau sāk palikt, jo tādu vai citādāku iemeslu dēļ vēl arvien nav nekādas rakstiskas vai pat tikai mutiskas atbildes par to, vai un kādā veidā vispār šādas sarunas ārpus vairākām tiesas prāvām notiks. Toties turpmākās tiesās sēdes ir noliktas ļoti interesantos laikos (vai varas koridoros atkal labi sarunāts?)- 3. un 4. jūnijā. Viena par Pagaidu pārvaldes pieņemto lēmumu atbrīvojot no darba (Rīgā), otra par ģimenes izlikšanu no dzīvokļa (Valmierā).
KLIKŠĶINI & SKATIES!
Attēlos: Veides ielas siltumnīcās esam sastādījuši tomātus un vēl šo to iztikai
Vēl arvien dzīvojam Sv. Sīmaņa draudzes namā Veides ielā 2. Interesanta ir situācija SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts”. Tā bankas konti ir līdzīpašnieka – Sv. Sīmaņa draudzes nobloķēti. V.Korālim tā ir vienīgā darba vieta. Alga (pat daļēji) nav saņemta kopš 2008. gada novembra. Pat formāli nav iespējams aiziet no amata un iestāties bezdarbniekos. Pie kam, nu jau gandrīz pusgadu šis kopuzņēmums spiestā kārtā (tiesas lēmums par kontu bloķēšanu) nav maksājis sociālos u.c. nodokļus. Guna šobrīd ir bezdarbniece un ar savu Biznesa Vadības Koledžas nesen iegūto izglītību meklē darbu.
Latvijas tiesiskā sistēma (ieskaitot vairāku Valmieras politiķu – uzņēmēju korporatīvās saites) jau daudziem cilvēkiem ir labi pazīstama lieta. Līdzīgi kā vairums Latvijas iedzīvotāju, raugāmies notikumos ar tādu kā optimistisku skepsi. Jo reiz šis reliģiski – ekonomiskais burbulis plīsīs tik un tā! Eiropas Savienības tiesiskuma un mobinga izpratnes kontekstā nelolojam lielas cerības ne uz Latvijas Valsts iestāžu godaprātu, ne politizēto institucionālo reliģisko organizāciju korifeju kaut kādiem žestiem. Vairāki ļoti redzami un Valmieras sabiedrībā pazīstami draudzes locekļi iesnieguši vēstuli LELB bīskapu kolēģijai un Sv. Sīmaņa draudzes pagaides pārvaldei. Tās galvenais saturs – pirms plaši izziņotajām LELB draudžu dienām Valmierā – neizpratne par to, ka pusotru gadu (!) tiek atlikta un vilcināta draudzes Pilnsapulce vairākos ļoti svarīgos garīgos un ekonomiskos jautājumos, kurus nemitīgi pieņem tikai daži Rīgas kungu draudzē iecelti cilvēki. Ak, naivā cerība, kura dažreiz vēl cilā savu vārgo elpu!
Mūsu ģimenei nav citu ienākumu, kā vecāku gadījuma darbi un darbiņi. Tie lielā mērā aprakstīti šeit un portālā www.draugiem.lv. Solidarizējamies ar citiem līdzīgi domājošajiem, paliekot Latvijā arī tad, kad tai nav vieglas dienas.
Nu ko!? Skatīsimies, vērosim un tad izteiksimies vairāk, ja tas būs nepieciešams. Ja tas šādi turpināsies, tad tas būs diezgan drīz. Sirsnīgi pateicamies vairākiem Latvijas un ārpus Latvijas mītošiem tautiešiem u.c. labiem ļaudīm ne vien par interesi, bet arī praktisko palīdzību un sadarbību!
Korāļu ģimene
KLIKŠĶINI & SKATIES!
“Dievs bijis viens pats un staigājis gar jūras malu. Viņš teicis: «Ko lai es daru viens pats?» Tā uzreiz atsaucies viens jūras dibenā: «Es esmu otrs.» Bet nu Dievs saka: «Kuŗš mēs būsim stiprāks par otru?» un sāk runāt: «Kur lai mēs ņemam zemi?» Uzreiz jūŗas cilvēks teicis: «Lai paliek akmens par zemi.»: Tad Dievs teicis: «Tu jau esi muļķis. Kā tad uz akmens lai var augt zāle un koki? Akmens ciets, tur nekas nevar augt.» Tad Dievs saka: «Es nu radīšu kokus un cilvēkus, un lai taisa mājas. Tad būs laba dzīve.” Kad viņi tā sarunājuši, jūŗa palikusi sausa. Nu viņi abi staigā ilgus gadus…”
Piektdien, 22. maija pievakarē, kad Rīgā pūta pamatīgs vējš, atnesdams nākamai dienā Pērkonu, notika pasākums “Pasaules radīšanas teikas un dziesmas”. To organizēja Gunta Saule un viņas draugi. Folkloras kopa “Laiva” un citi lieli un mazi seno dziesmu un stāstu zinātāji klausītājiem uzdāvināja rāmu un dziļu pārdomu vakaru. Paldies! 🙂
© Foto: V.Korālis
Attēlā: Ilga Veides ielas dārza saietā 2008. gada vasarā
ILGA APINE
(*1937.g. 22. janvārī – † 2009.g. 11. maijā)
Vecāku Alises un Edgara Laķu ģimenē Ilga bija ļoti gaidīts bērniņš. Valmierā viņai nāks piedzimt laikā un bērnību piedzīvo laikā, kad seko karš un pilsētas atjaunošanas darbi. Pēc pilsētas centra izpostīšanas, ģimene par katru 1000 ķieģeļu notīrīšanu 100 varēja ņemt savas majas būvniecībai. No tiem varēja tapt mājiņa Brēžas ielā. Ar ļoti lielu godbijību un cieņu Ilga atcerējās savu vectēvu Jāni Martinsonu, kura īpašumu Rīgas ielā 58 mūža otrajā pusē varēja atgūt un sekmīgi pārvaldīt.
Bet pa to vidu – mūžs. Pēc Valmieras ģimnāzijas seko izglītības ceļi Rīgas Pedagoģijas augstkolā. Pēc šī posma rit darbs Valmieras bērnudārzos dažādos amatos, aprūpējot pilsētas visjaunāko paaudzi. Neilgi pirms pensijas gadiem vēl pastrādāja Zilākalna kūdras melases rūpnīcā.
1961. gada decembrī apprecās ar Jāni un šajā saulē ienāk pašas bērni Līga un Uldi, vēlāk mazbērni Mārtiņš, Agnese un Kate. Šajās dienās, kad rakstāmi atvadu vārdi, omīte varētu turpināt priecāties būt vecvecmāmiņa… Pēdējo mūža cēlienu līdzās bija vedekla Inga. Mūžībā sagaida brālis Harijs (miris Austrālijā). Sveicienus no tālās zemes Austālijas sūta Edgars. Latvijā- brāļi Arvīds, Juris un Andris.
Klases un studiju biedri atcerēsies kopīgos saviesīgos vakarus ar dziesmām un interesi vienam par otru. Pieskatīja kaimiņmeiteni Karlīni un palīdzēja daudziem. Ļoti mīļas bija viņai bija mūsu meitenes Anna Laura un Natālija Veides ielā, kur pagaidām mītam.
Līdz ar to var sacīt, ka omītei nebija tikvien dzīvs pienākums pret dzimtu kapavietu sakopšana Valmierā, Trikātā, Šķērstiņos un Klapkalnciemā. Viņai ļoti svarīgi bija rūpēties par dzīvajiem. Domās dzīvoja līdzi bērniem, kuru lielas dzīve daļa pēdējā laikā paiet Vācija un Dānijā, mazbērniem un, neapšaubāmi, arī sabiedrībai.
Par Ilgas mūža sabiedrisko pusi ir jāsaka, ka viņa pirms sešiem gadiem ienāca Valmiers Sv. Sīmaņa draudzē un savos pieredzes pilnajos mūža gados iesvētījās. Nesenajos juku laikos viņa palika ar draudzes nelielāko “ar savu galvu domājošo daļu”, kā viņa pati izteicās – Valmieras Brīvticīgo draugu kopu, kas pulcējas Veides ielā. Viņa bija viens no retajiem cilvēkiem, kas pati pieņēma lēmumus un rīkojās saskaņā ar savu prātu. Ar viņas gādību tapa visi līdzšinējie kultūras biedrības “ESMU” pasākumi Dikļos, Mazsalacā un Valmierā, kas radoši saturēja kopā cilvēkus.
Ilgas tauksmainā sirds apstājās ķiršu ziedēšanas laikā. Turpināsies cilvēku dziesmas, dejas un teātris, kas viņai bija mīļs. Turpināsies arīdzan cilvēku ticība labajam un mēs atcerēsimies Ilgas silto rūpju pilno skatienu.
Pa Debess ceļu lai Valmieras aizņemtākā omīte nonāk Debesu mājās….
Ilgu mūžībā pavādījām un Kocēnu kapos guldījāma 2009,. gada 19. maijā.
“Mēs to esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un tika mums parādīta.” (I Jņ. 1:2)
Brīvmācītājs Valters Korālis un ģimene,
Brīvticīgo Valmieras Draugu kopa,
kultūras biedrība “ESMU”
Sestdien, 16. maijā pusdienlaikā Dikļos Vika Pasaku parkā notika Brīvtivīgo (ārpus baznīcām esošo cilvēku) kristības. Liturģija – saskaņā ar luterāņu tradīciju. Dalībnieki – no Valmieras, Bērzaines, Straupes, Staiceles un Siguldas. Kristība tika dāvāta vienam bērniņam. Iesvētība – pieciem cilvēkiem. Viņi saņēma arī Svēto Vakarēdienu.
Visiem brīvi ticošajiem (kam neinteresē iestāties kādā draudzē), kas vēlas kristīties paši un to uzdāvināt savam bērnam ziņojam, ka nākamais līdzīgais pasākums – sestdien, 21. jūnijā pl. 12:00. Pieteikšanās vismaz pāris nedēļas iepriekš.
PALDIES DIKĻU PAGASTA VADĪBAI PAR SADARBĪBU! Apceļojot dzimto zemi, iegriezies šajā skaistajā vietā! 🙂
KLIKŠĶINI & SKATIES!
© foto: Anna Korāle
Korāļu ģimene piedalījās Latvijas Radio I raidījumā “GREIZIE RATI”. Šis šobrīd ir Latvijas Radio vienīgais raidījums ģimenēm. Tas izceļas gan ar saturu, gan atraktīvitāti. Tajā tiek nopietni gādāts par latviešu kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. Sveicinām Ivetu un Vidvudu Medeņus (attēlā vidū) un vēlam radoši turpināt iesākto!
Klausies raidījumu “Greizie Rati” sestdien, 16. maijā pl. 15:05
un tā vairākus atkārtojumus ēterā vēl citās dienās un naktīs! 🙂
Raidījuma e-versija:
http://www.latvijasradio.lv/program/2009-05/20090523_1.htm
Attēlā: Natalija ar raidījuma “Greizie Rati” dāvaniņu- bērnu žurnāla “EZIS”, kas pasūtīts šim gadam.
KLIKŠĶINI & SKATIES!
2009. gada 9. maijā pasaulē svinēja labā uzvaru pār kara ļaunumu. Vairums Latvijas cilvēku nākamā dienā –Svētdienā svinēja Ģimenes dienu. Mēs pavadījām laiku brīvdabas kāzās. Tas notika Rīgas rajona Ādažos. Pēc sarakstīšanās Ādažu dzimtsarakstu nodaļā, devāmies uz viesu namu “Annas”, kur notika laulību liturģija pēc tradicionālas luterāņu kārtības. Neizpalika dejošana, atrakscijas, dziedāšana, ēšana, sarunas un laba pirts ar lēkšanu mārkā. Šajās kāzās bijām gan liturģijas dalībnieki, gan fotogrāfi, gan draugi un viesi. Šis izklausās ļoti neierasts pienākumu salikums, vai ne? Toties efektīvs! 🙂
Kā jau citās šis mājas lapas sadaļās minēts, lai Dievam brīvi ticīgs cilvēks saņemtu Kristību, Iesvētību, Laulību vai kādu citu svētību, viņam NAV jāiestājas nekādā draudzē vai jāmaksā ikgadējas nodevas kādai organizācijai utml. Visas ticības jautājumu un organizatoriskās lietas ir sakārtojamas vienkārši, ātri un sirsnīgi.
Lai saņemtu vairāk informācijas par kristībām, laulībām un citām svētdarbībām tiem cilvēkiem, kuri nevēlas būt nevienā draudzē, uzmanīgi lasi šīs lapas informāciju. Daudziem cilvēkiem šādus svētkus patīk svinēt vietās, kas ir ārpus baznīcas mūriem- dabā, pils dārzā, viesu mājā vai pat savā sētsvidū. Daudzi ir noguruši arī no nesamērīgi augstām institucionālo baznīcu prasībām un alkām pēc ikgadējiem ziedojumiem savu plašo “kantoru” uzturēšanai. Pastāv vairākas variācijas mūziķu izvēlē, svētku norises režijā un citos jautājumos, lai svētki pašiem un kāzu viesiem patiesi paliktu atmiņā visu mūžu.
Vari mūs sameklēt arī www.draugiem.lv
vai zvanot : 29107312 (Valters); 29357779 (Guna)
Mūsu nākamais garīgais notikums – bērnu un pieaugušo Kristība Dikļos Vika pasaku parkā pie avotiņa sestdien, 16. maijā pl. 12:00. Ikviens drīkst piedalīties! 🙂
Brīvmācītājs Valters Korālis,
fotogrāfe Guna Korāle
Attēlā: Aina Kaska dežurē Sv. Simaņa baznīcā (2007.g.)
No mūsu vidus ir aizgājusi Dieva kalponīte. Cilvēks, kas īpaši pēdējos gados vairījās no sabiedrības (arī t.s. kristīgās) un tukšām runām. Daudzu paraugs lūgšanu dzīvē un sistemātiskā Bībeles lasīšanā.
Ainas bērniba (dz.1931.gada 26.oktobrī) un agrīnā jaunība pagāja kolhozā, smagi strādājot. Kad atnāca uz pilsētu strādāja kafejnīcā “Gauja” (Viesnīca “Gauja” atradās ēkā, kur žobrīd ir Valmieras pašvaldība) par pavāri. Pēc kādiem gadiem aizgāja darbā uz Valmieras drāmas teātri un tur strādāja vairākas slodzes līdz pat pensijai. Izaudzināja bērnus Editi, Vizmu un Jāni. Mammai ir 12 mazbērni un 9 mazmazbērni. Dzīves laikā Valmierā uzcēla māju, kuru, viena dzīvojot, ir pratusi nosargāt un saglabāt. Ainai ļoti patika kārtība. Viņa bija stingra, noteikta un precīza. Reti viņa vēlējās kaut kur ciemoties. Toties citus gan laipni uzņēma savās mājās. No dzīves jau atvadījušies viņas vecākie brāļi – Jānis,Vilis un jaunākais Edgars. Pastardienu viņa sagaidīs līdzās savai mammai un tēvam,kā arī brālim Edgaram.
Vienkāršā un čaklā darbā ir pavadīts viss mūžs. Tikmēr dvēseles spēki jau sen tika veltīti garīgajai un redzamajai Baznīcai. Astoņdesmitajos gados Valmieras baptistu draudzē kalpoja ļoti talantīgais un dzīvespriecīgais mācītājs Arnis Mūrnieks. Aina savu sirds siltumu un palīdzību veltīja viņa kalpošanai un viņa tuvāko atbalstam. Visus šos atlikušos mūža gadus viņi palika labi draugi. Pēc Arņa aiziešanas no Valmieras, Aina ļoti pārdzīvoja notiekošo un atnāca uz luterāņu draudzi. Tā nu mēs esam kopā kalpojuši desmit mūža gadus. Šis laiks man ir bijis pārpilns ar starp cilvēkiem tik reto visaugstākā līmeņa uzticību. Līdz pat pēdējam mirkļiem, kad tikāmies Rīgas slimnīcā un mājās, saņemot Svēto Vakarēdienu.
Daudzi valmierieši un viesi atcerēsies Ainīti kā vienu no pirmajām dežurantēm, kas pieteicās brīvprātīgi kalpot baznīcā, kad tās durvis atvērām cilvēkiem ik dienu. Ar kalnietēm līdzīgu sīkstumu un izturību desmitām reižu dienā pavadīja tūristus, kāpjot Sv. Sīmaņa baznīcas tornī. Viņai nebija ne no kā bail, jo ticēja, ka sargā Dievs.
Nesavtīgi daudzus gadus viņa bija Sv. Sīmaņa baznīcas apkopēja, atteikdamās no atlīdzības par darbu un pat par savu naudu iegādājoties mazgšanas līdzekļus. Arī neskaitāmi altāra ziedi tika dāvāti no viņas dārza. Tolaik to daudzi nezināja, jo savas dzīves laikā viņa man aizliedza par to stāstīt.
Aina bija vizionāre. Viņa man uzticējusi tādas vīzijas, kuras piepildījās tikai pēc vairākiem gadiem. Pat zinājām savlaicīgi par Sv. Sīmaņa baznīcas konfliktu un turpmākiem Latvijas garīgiem procesiem. Tos viņa pacietīgi skaidroja citādāk, nekā to jebkad darījuši citi. Patiesības labad jāsaka, ka Aina nevēlējās palikt vairs kalpot baznīcā. Īstais iemesls tam ir viņas privātās atklāsmes, ko viņa par baznīcas ēku un cilvēkiem gara acīm bija redzējusi tālākā nākotnē.
Lēnām pēdējā laikā pasliktināties viņas veselība. Brīžam bija pat grūti uztvert viņas sacīto. Zuda spēki. Viņa aizgāja no šīs pasaules 2009. g. 7. maijā. Bet viņa arī to skaidroja, ka tam tā ir jābūt. Ka viņai ir jāiet mazumā un Kristum ir jāpārņem pilnībā viņas gribu un būtību.
Pēdējo gadu esam pavadījuši kopā Valmieras brīvticīgo Draugu kopas saietos. Viņa ļoti daudz darīja, lai notiktu pagājušās vasaras radošā ekskursija Dikļos. Priekš manis Aina paliks īsta un brīvi ticīga cilvēka paraugs.
Lai Dievs dāvā viņai savu mūžīgo mieru viņas dvēselei un dziedina tuvinieku sāpes!
“Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.” (Atkl. 22:14)
Brīvmācītājs Valters Korālis un ģimene,
Brīvticīgo Valmieras Draugu kopa
___________________________________________
Atvadīšanās un zemē guldīšana notika 14. maijā Valmieras Pilsētas (Centra) kapos