RUTA AUNIŅA
(dz.1932.g. 10. jūlijs – m. 2007. g. 2. decembrīs)

Rutu Auniņu daudzi valmierieši atcerēsies kā atbildības pilnu darbīgu un precīzu cilvēku. Viņa bija no tiem vecā kaluma ļaudīm, kurai piemita liela precizitāte un pienākuma apziņa pret savu darāmo darbu. Strādājot Ziemeļu elektriskajos tīklos vairāk kā 46 gadus, tika uzkrātas zināšanas, kuras noderēja ierindas grāmatvedes darbā, gan vēlāk- galvenās grāmatvedes amatā. Ruta vienmēr līdzi dzīvoja saviem kolēģiem viņu priekos un bēdās, un vienmēr atrada piemērotus vārdus, protot iepriecināt un mierināt.

Nesot pati savu bēdu nastu un personiskajā dzīvē zaudēto, Ruta prata bēdās saprast līdzcilvēkus. Ar savu dzīves draugu Artūru savulaik laulāta Raunas baznīcā, bet pēdējos kalpošanas gadus dāvāja vietai, kur iesvētīta – Valmieras Sv. Sīmaņa luteriskās draudzei un tās grāmatvedības dokumentācijas kārtošanai. Ar lielu mīļumu un atsaucību viņa veica sev uzticēto pienākumu. Ik pa laikam Ruta nopūtās un teica, ka vairs nespēj izsekot grāmatvedības normām un tendencēm, tomēr centās kā vien varēja un pēc labākās sirdsapziņas. Ruta nebija vienaldzīga pret to, kas notiek sabiedrībā un draudzē. Viņa cemtās taisnprātīgi aizstāvēt veselo saprātu jautājumos, kurus pārzināja. Viņa bija noraizējusies par cilvēcības un izpratnes trūkumu periodos, kad draudze, būdama liels kolektīvs, draudēja sašķelties šauru interešu grupās vai pulciņos. Ruta vēlējas dāvāt sirsnību cilvēkiem draudzē un klusībā pati ilgojās pēc lielākas mīlestibas, kā jau mēs visi…

Pirms dažiem gadiem grupiņai draudzes cilvēku izdevās apciemot Flosas draudzi Bavārija un pa ceļam – Vācijā dzivojošā brālēna tuviniekus. Tas bija sirsnīgs, garšs brauciens ar skaistām atmiņām par Bavāriju un tās puses ļaudīm. Ar apbrīnojamu mieru un kārtības mīlestību Ruta pārdzīvoja pēdējo gadu ikdienas grūtības, visu salikdama, sakārtodama un atstādama mums – saviem līdzcilvēkiem.

Ruta no mums gāja projām ātri. Jau I Adventa rītā, iepriešējā dienā, saņēmusi grēku piedošanu un Svēto Vakarēdienu, viņa tika aizsaukta projām meklēt vietu, kur nav sāpju, zaudējumu. Tur Mūžībā, kur Debesu Tēvs saskaita visas mūsu mūža dienas.

Ruta Mūžibas ceļos izvadīta svētdien, 9. decembrī no Sv. Sīmaņa baznīcas uz Valmieras Pilsētas (centra) kapiem.

Mūžīgu mieru, Dievs, dodi…

ZET bijušie darba kolēģi
Valmieras Sv. Sīmaņa draudze,

Flosas Sv. Jāņa draudze Bavārijā,
mācītājs Valters Korālis