Attēlā: Grāmatas “Taurenis vientuļās debesīs” vāks
Daces Priedes jaunas grāmatas.doc
KLIKŠĶINI & LASI PIEDĀVĀJUMU!
Lasi mūsu lapā arī citu informāciju par mūsu satikšanos ar
rakstnieci, režisori, aktrisi un teoloģi Daci Priedi:
Attēlā: Draugu kopa pēc Zaļās Ceturtdienas liturģijas
Attēlā (no kreisās): Aprīļa sākuma Dzimšanas dienas jubilāri
Gunārs, Guna un Teodors.
Pēc Lieldienām – pavasara/vasaras saieti Valmieras draugu kopai
– katru trešdien pl. 18:00 – 20:00 Veides ielā 2. Ikviens drīkst nākt. 🙂
Foto: V.Korālis
“Grēks” kā jēdziens ir viens no centrālajiem kristīgajā teoloģijā. Un ar to apzīmē gan cilvēka attālumu no Dieva, gan “hamartia”- no gr. val. netrāpīšanu mērķī (tātad kļūdīšanos), gan cilvēka totālo nošķirtību no Dieva utml. Ļoti bieži, kad nomokāmies ar jautājumiem par grēku, esam kārdināti nonākt divās galējībās – sevi vai citu uzskatīt par pilnīgi taisnu un bezgrēcīgu vai šaustīt visu atlikušo mūžu par kādu nodarītu lietu.
Jāņem vērā, ka mūsdienu Latvijā Romas katoļu teoloģija ienesusi pabiezu morālteoloģijas devu un mums pietrūkst spilgti evaņģēliska (t.i. Kristus darbībā un vārdos, kā arī Jaunajā Derībā kopumā) pamatotu skata grēka izpratnes perspektīvē un risinājumos. Visādi citādi cilvēks kārdināts nonākt pie tām pašām “indulgencēm” – grēku atlaišanas mehānisma caur labajiem darbiem (nereti atpērkoties arī ar naudu utml.) vai sevis liekas nonicināšanas paveidiem.
Šis profesora Vodemāra Maldoņa teoloģiskais teksts, ko kopā ar dēlu Tomu esam lasītājiem sagatavojuši, sniegs optimistiskāku ainu, kas pamatota tieši cilvēka ticībā uz Dievu. Mums šis teksts likās piemērots, lai Klusajā nedēļā par šiem jautājumiem dziļāk pārdomātu. (Valters Korālis)
KLIKŠĶINI & LASI!
© Evaņģēlija gaismā, Rakstu krājums veltīts Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Archibīskapa Teodora Grīnberga 40 gadu mācītāja darbības atcerei.// Ev.-Lut. baznīcas Virsvalde, Rīgā, 1939
Lasījums + sprediķis
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
_______________________________________________________________
Mūsu nākamie saieti:
* Valmierā, Veides ielā 2 Zaļajā Ceturtdienā, 9. aprīlī pl. 18:00
* Salacgrīvā, Kultūras namā Lieldienās, 12. aprīlī pl. 12:00
Skat. nodaļu: https://www.ticu.lv/?page_id=3793
Ceturtdien, 26. martā pl.18:30 Katlakalna 4a Rīgā nākamais Brīvticīgo klātienes saiets. (3. autobusa galapunkts, netālu no Slāvu apļa). Ko darīsim? Ir saliktas kopā vairākas idejas:
*Kaut fragmentāri paskatīsimies filmu “The Secret”.
* Paturpināsim pagājušajā reizē spontāni aizsākto tēmu par spokiem no visdažādākajiem aspektiem, katrs izsakot savu viedokli un attieksmi par šo fenomenu. Pats piedāvāšu aplūkot laviešu teologa Kārļa Bilzena atsevišķus ieskatus šīs tēmas robežās
Turpini sekot līdzi mūsu kalendārām (skat lapas augšā):
.
Vidzemes brīvticīgo kopās sanāk dažādi cilvēki. Ļoti atšķirīgi ir bijuši šo cilvēku mūža ceļi, kas veduši satikties tieši mums. Dzintras Briķes stāsts ir par sajūtām zaudējot savu mazdēlu † Mārci Ādamsonu. Zēns 2004. gadā tika noslepkavots, iemests Gaujā un ilgu laiku bija grūti nonākt līdz zēna apglabāšanai. Bija daudz pārdzīvojumu. Toreiz ar Dzintru satikāmies Sv. Sīmaņa draudzē. Šobrīd – brīvticīgo sarunās un pasākumos, jo Dzintra nav iestājusies nevienā no reliģiskajām organizācijām, kaut ļoti dziļi tic Dievam un Viņa žēlastībai. Dzīve ritējusi uz priekšu arī pēc bērēm un par to ir sanācis pagarš mūsdienu likteņstāsts. Par ciešanām, piedošanu, mīlestību un citiem lieliem vārdiem, kurus īstenībā jau piedzīvo vien tikai tad, kad tie IET CAUR MUMS.
KLIKŠĶINI & IESKTIES!
Visu Vinetas Briškas interviju ar Dzintru Briķi vari lasīt žurnāla “Patiesies Stāsti” 2009. gada marta numurā.
© foto no “Patiesies Stāsti”, 2009, marta Nr.
Kādu laiku jau latviešu valodā ierasts sacīt : “Viņš vai viņa blogo…” Nereti par tādām “bloga” vietnēm internetā esot jāsaka “emuārs”. Jebkurā gadījumā abi minētie vārdi ir citu valodu tieši pārcēlumi latviešu valodā. Ar laiku mūsu tauta izdomās kā to visu labāk nosaukt dzimtajā valodā. Bet tikmēr baudīsim un lietosim to, ko interneta pasaule informatīvi var piedāvāt.
Esam atvēruši jaunu Kultūras biedrības “ESMU” lapu internetā. šobrīd to var aplūkot adresē: http://esmu.wordpress.com
Drīzumā publicēsim nelielu atskatu uz pagājušā gadā iespēto un notikumus, kurus kultūras biedrība “ESMU” piedāvās šī gada pavasarī un vasarā.
Kultūras biedrība “ESMU”
brivticigie_salacgriva_8032009-1
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
Ievads
* Cilvēka pirmais iespaids par pasauli, Baznīcu
* Bezvārdu sazināšanās ar Dievu iepretī dogmātiskiem iekatiem par Dievu
* Ticības dēļ izraisītie kari
* Hipnotiskie veidi, kurus izmanto hierarhiskās baznīcas
Brīvticība
* Vai ticīgais (arī mācītājs) ir viennozīmīgi tikai “komplektā” ar draudzi?
* Vidzemes iedzīvotāju galvenie etnopsiholoģiskie aspekti
* Vai mēs PATIEŠĀM esam luterāņi u.c. jeb mūsdienu reliģiskais sinkrētisms.
* Reliģiskās piederības dilemma
* Latvija kā matriahāla zeme (kultūra, politika, reliģija)
* Nevajadzīgs spēku patēriņš institucionālajās draudzēs
* Ko darīja Kristus iepretī sava laikmeta intitucionālai baznīcai?
* Eklesioloģija (mācība par Baznīcu) mūsos
* Hipnotiskie elementi institucionālo baznīcu Satversmēs
Sakramenti
* Jaunās Derības piemēri
* Sakraments un svētdarbība kā cilvēka iekšējās brīvības meklējums
* Piemērs par fotoaparātu un objektīvu
* Cik dārgi un kvalitatīvi patiesībā ir vietējo institucionālo draudžu pakalpojumi?
* “Religare” jēdziens (reliģija)
* Ko ar mums dara slinkums?
Daži prakstiski aspekti
* Norises vieta- vai vienmēr konkrēta telpa?
* Daba vai mūra arhitektūra
* Daži mūra arhitektūras vēsturiskie aspekti
* Kristības Vidzemes dabā.
* Laulības dabā, pilīs un citviet
* Pamatnoteikumi kristībā, laulībām, iepriekšējā sagatavošanās
* Liturģija un saieti
brivticigie_salacgriva_8032009-2
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
Jautājumu daļa
* Ko es domāju par teologa J.Rubeņa jaunāko grāmatu un kristīgo meditāciju
brivticigie_salacgriva_8032009-3
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
* Kā mums klājies iepriekšējā gadā
* Ar ko mēs sadarbojamies
* Daži mums nesaprotami brīnumaini notikumi atlaižot no Sv. Sīmaņa draudzes un Vidzemes Apgabaltiesā
* Kultūras biedrības “ESMU” līdz šim paveiktais un ieceres
Vai brīvi ticošam cilvēkam cilvēkam ārpus intitucionālām baznīcām un to draudzēm ir iespēja tikt salaulātam? No 2009. gada pavasara priekš Rīgas un Vidzemes brīvticīgajiem mums ir vairākas praktiskas atbildes. Drīz šī sadaļa “laulības” tiks papildināta.
Turpmākā informācija tiks izveitota šeit: https://www.ticu.lv/?page_id=3742
Seko līdz tam, kas notiks skaistā vietā Amatas upes krastā starp Siguldu un Cēsīm!
Jēzus Kristus: “Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mat. 28:19)
Attēlos: Kristītā Izabella Amatas upē un kopā ar saviem vistuvākajiem.
2009. gada 22. februāra svētdienā dabā, iebrienot Cēsu rajona Amatas upes dzīvi tekošajā ūdenī, Dieva tēva Dēla un Svētā gara vārdā tika kristīta Laura, iemantojot garīgo vārdu Izabella. Kristība norisinājās pēc tradicionālās 1928. gada luterāņu Agendas, papildinot Kristību kārtību vien ar dažām meditatīvām bezvārdu lūgšanām. Nekā pārsteidzoša, sektantiska vai ārkārtēja! Nekā tāda, par ko kādam būtu jāuztraucas. Ja nu vienīgi institucionālo baznīcu farizejiski noskaņotajiem un iekšēji nebrīvajiem klerkiem, kas iedomājušies, ka vienīgi viņi dzīvo “garīgu dzīvi”. Iepriekšēja sagatavošanās mācība? Tā ilga tikpat ilgi kā pie Jāņa Kristītāja. Ārā ir ziema un Izabela kristības ūdeni saņēma no kristāmtrauka Trīsvienīgā Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā pēc Jāņa Kristītāja iedibinātā bibliskā parauga. viņa saņēma Kristību apliecību ar rakstisku apstiprinājumu par šo Notikumu.
Brīvmācītājs Valters Korālis: “Jau pirms vairākiem mēnešiem esmu saņēmis īpašu atklāsmi no Dieva turpināt kalpot Dievam un rūpēšos, lai arī turpmāk visi cilvēki Rīgā, Vidzemē un citviet, kas vien to no sirds vēlēsies, saņemtu Radītāja dāvāto beznosacījuma Mīlestības dāvanu – Kristību! Izabellas Kristība notika viņas tēvam piederošā īpašumā. Arī turpmāk Kristību norise plānota vienīgi savas dzimtas vai citu cilvēku privātās teritorijās, gar kurām baznīcu varai nav nekādas daļas. Mani neuztrauc tas, ko par to domā esošo baznīcu vadītāji. Viņi visdrīzāk kūdīs cilvēkus šo Dieva dāvanu saņemt vienīgi caur saviem kantoru koridoriem un dogmātisko priekšstatu labirintiem. Dievs taču visus cilvēkus ir radījis brīvus! Garīgās pārradīšanas aktā – Kristībā vēl jo vairāk es saredzu bibliskus apstiprinājumus, ka šadi saņemta Kristība ir adekvāta un droša garīga ceļa sastāvdaļa. Drīzumā sniegšu plašākai sabiedrībai brīvticības galvenos garīgos ieskatus un tai sakarā raksturošu arī Krīstības fenomenu. No visas sirds vēlu Izabellai gaišu garīgo meklējumu un jaunatklājumu ceļu visā viņas mūžā! Viņa ir svētīta Dievam ārpus jebkādām institucionālām draudzēm un pati risinās dialogu ar Dievu, brīvi izvēloties sarunu biedrus par Viņu. Viņas Ceļš ir meditatīvā, t.i. neverbālā saruna ar Dievu un lai izdodas arī turpmāk sekmīgi iet pa šo garīgo taku!”
© Foto: no ģimenes arhīva
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
© Sprediķis: V.Korālis
© Foto: www.soho.com
Vispirms nedaudz par šo svētku, jeb tradīcijas pirmsākumiem.
Meteņi jeb Metenis ir seni pavasara gaidīšanas svētki ,kas beidzās Pelnu dienā ,kurai sekoja lielais gavēnis pirms Lieldienām. Meteņus svinēja februāra pirmajā pusē vai vidū. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu ‘’meti’’ apzīmēja laika griežus, mēru. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā svētki tika dēvēti par Vastslāvjiem. Citos novados saukti arī par Lastavāgu , Aizgavēni , Miesmeti , Buduļu vakaru utt. Meteņos uzsvars tika likts uz lielu ēšanu un dzeršanu. Šai laikā tika kautas cūkas ,tradicionālie ēdieni bija plāceņi un cūkas galva. Kā daudzos latviešu zimas svētkos gāja ķekatās jeb budēļos. Lietuvieši meteni sauc par “užgavenes’’ jeb pirmsgavēni acīmredzot liekot uzsvaru uz tautisko tradīciju sajaukumu ar katoliciskajām tradīcijām. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā ’’masļeņica’’. Tiktāl par meteņa tradīcijām vispār.
Valmierā 7. februāra pievakarē Valmieras integrētās bibliotēkas telpās uz meteņu sadziedāšanu valmieriešus aicināja Vītolu ģimene, folkloras kopa ‘’Pērlis’’ kā arī folklorists un dziesminieks Austris Grasis ar savu folkloras kopu ‘’Rāmsalaca’’. Sadziedāšana pulcēja, jo kuplu ļaužu pulku , kam bija vēlme svinēt senās tradīcijas, vai gluži vienkārši padziedāt tautasdziesmas, būt kopā. Interesanti bija klausīties Jāņa Vītola stāstījumā par meditatīvo dziedāšanu, par to kā to iespējams izmantot, lai izzinātu sevi, lai attīstītos, paceltu sevi citā apziņas un garīguma līmenī. Tas lika aizdomāties par to cik mēs ikdienā pietiekami nenovērtējam tādu savas tautas garīgo mantojumu, kā tautasdziesmas domājot par tām tikai kā vienkāršu folkloru, bez kādas dziļākas jēgas. Folklorists Austris Grasis savukārt pastāstīja par meteņu tradīcijām, par to simbolisko nozīmi kā auglības rituālam.
“Meteņos slaidi braucu No kalniņa lejiņā,
Lai liniņi gari auga Bāleliņa tīrumā”
Viņš arī klātesošos aicināja izvēlēties sev kādu tīkamu tautasdziesmu kas izteiktu kādu ievēlējumu šim gadam. Austris savā vienkāršajā un skaistiem vārdiem neizpušķotajā valodā runāja par latvisko, par to cik svarīgi, lai arī kas mēs būtu pēc pēc savas reliģiskās pārliecības mums nevajadzētu aizmirst savas saknes,savas tradīcijas. Bieži vien mums trūkst pašapziņas un lepnuma par savu tautisko. Jo, kā Austris teica: “Visstulbākais teiciens ko esmu dzirdējis ir , ka latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Vai tad nepietiek ,ka mūs lamā citi , ka mums pašiem vēl tas būtu jādara… ?” Pasākums paliek atmiņā ar savu silto, tautisko un mājīgo atmosfēru par ko vajadzētu pateikties visiem dziesminiekiem un Valmieras bibliotēkas kolektīvam, jo laikā kad kultūra, reliģija un tradīcijas bieži vien tiek atstātas otrajā plānā, un pats lielākais dievs ir politika un materiālisms varētu tikai vēlēties lai šādi saieti notiktu biežāk.
Attēlā: Jānis Vītols māca par meditāciju
Attēlā: J. Vītola vadītā dziedātāju grupa (Madonas raj.) un viņu draugi
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
Attēlā (no kreisās) : Māra Mennika, Niks Ērglis un… Jānis Dobelnieks.
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
Attēlā: Austris Grasis ar grupu “Rāmsalaca” – dziedātāji no Mazsalacas un Ramatas (Valmieras raj.)
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
© apraksts – Jānis Dobelnieks
© foto: J.Dobelnieks, V.Korālis
© rakstā izmantoti materiāli no www.liis. lv
Laikmets ir smeldzīgs, pretrunīgs, savāds. Tam piekritīs vairums sabiedrība ne tikai Austrumeiropā, bet nu jau visā pasaulē. Katrs šajā laikā dara to, ko vislabāk prot. Profesionāli vai individuāli, kā kādreiz dziedājā kādā labā septiņdesmito gadu dziesmā. Šis laikmets ir ne vairs tikai lai idzīvotu, bet, lai cīnītos par izdzīvošanu kā tādu. Agrāk rakstīja hronikas par galma apvērsumiem. Mūsdienās tādas lietas fotografē un filmē.
Foto lietu zinātāju un darītāju Hariju Zemīti (Saulkrasti) zinu kopš agrīniem skolas gadiem, jo kā nekā sēdējām vienā solā. Viņš kopā ar draugiem izveidoja Jūrmalā starptautisku fotoizstādi “ZELTS & DRUDZIS”, kura noslēdzās 1. februārī. Tomēr interneta vidē tā turpina pastāvēt līdz ar citām kopīgām idejām.
Skaties un seko līdzi: http://www.fotomob.lv/zd_%20papildina.htm
Draugu kopas dalībnieka, Latvijas Armijas virsnieka un mācībspēka Gunāra Opmaņa ceļojums uz ASV (lasi arī https://www.ticu.lv/?page_id=155) nesen nodrukāts Latvijas Armijas izdevumā “KADETS” Nr.36
© “KADETS”, Nr. 36, Nacionālā Aizsardzības Akadēmija
Attēlā: Par spīti aukstajai dienai, pasākums svētdien notika.
KLIKŠĶINI & KLAUSIES
Saruna par I Kor. 8:1-13 un Mk. 1:21-28
Attēlā: Ilgonis (no labās) stāsta par ticības brīnumu savā dzīvē.
© foto & audioieraksts – V.Korālis