Cik valodās jā(ap)runā Latvijā jeb par valodas aizsardzību.

Tonakt aizgājām uz vienu no Latvijas tiltiem. Ļoti gribējās uz tādu, kur nav pūļa sindroma un izrādīšanās. Sameklējām tiltu, uz kura Valmierā visbiežāk saka vārdus “Es Tevi mīlu”. Romantiskākais tiltiņš Valmierā kā nekā… Tomēr tikpat daudz uz šī tilta lielāki un pavisam maziņi grafiti stila uzrakstu nelatviešu valodā. Un nepavisam par mīlestību. Uz šī tilta sacītais un uz tā uzrakstītais acīmredzami nesakrīt. Kā ar citiem tiltiem Latvijā un zem tiem, kur varbūt nabadzīgie pārnakšņo?
 Dsc2888
Atsevišķas Valmieras pašvaldības un draudzes vadošās amatpersonas dzied kā no vienas dziesmu grāmatas. Viņi aizslēpušies aiz vienām un tām pašām dokumentu notīm, kas iepriekš veikli saskaņotas pašvaldības lobija un dažu uzņēmēju starpā. It īpaši pēc uzkrītošās muskuļu demonstrēšanas, kad Valmieras pašvaldībai piederošajā Kultūras Centrā draudzes priekšniecei demontratīvi ilgi tika ierādīts un izīrēts kabinets kā savdabīgs cīņas štābs pret Korāļu ģimeni. Vienotais plāns – iznīcināt Svētā Sīmaņa Pastorātu, lai zeme beidzot nonāktu pareizajās rokās, gan vēl arvien šai īpatnai aliansei nevedas. Esot grūti piemērot pārliecinošu juridisko un ekonomisko valodu pret tā kapitāldaļu turētāju- Valteru Korāli.

Dzelzs tilts ir arī tas, kas ved uz 20ha lielo Sv. Sīmaņa draudzes mežu – Kaugurvēri tilta labajā pusē Pārgaujā, gar kuru tuvākajos gados ies Valmieras Dienvidu tilts un ekonomisko valodu brūķējot, spalvas putēs vēlreiz. Gan jau arī, ka draudzē iešūposies, ja neizdosies piejaucēt mācītāju un draudzes priekšniece(-ku). Minimums ir vismaz vienu no abiem likt runāt sev līdzīgā interešu valodā.

 Dsc2983

Valoda ir saziņas līdzeklis To jau visi zina. Kādam mērķim? No šīs vietas tad nu sākas lielie minējumi. Uz šo jautājumu katram būs sava atbilde un, līdz ar to, sava patiesība. Tāpēc Latvijā vēl ilgi nerunās vienā valodā. Un pat latvieši ne. Pat ja izdotos ar likumu nostiprināt latviešu valodas pārākumu pār ķīniešu valodu pēc nesenās zelta medaļas iegūšanas Olimpiskajās spēlēs.

 Dsc2972

Bet valoda jau nav tikai tie vārdi vien, ko bērns iemācās no mātes. Valoda ir arī viss pārējais, ko viņš ar un ap to (valodu) dara. Un pats galvenais – valoda ir atgriezeniski ass instruments. Daudzi taču piekritīs, ka viņu draugu pulks strauji sarucis tieši tad, kad attiecīgiem “draugiem” dārzā pie grila likts saprast – šīs nav tās mājas, kur nēsāt apkārt tenkas un sist pasakas par citiem cilvēkiem. Mēs šādai pieredzei esam gājuši cauri sava impīčmenta procesā, kad sākumā daudzi ar savu mēli piesitās par palīgiem un vēlāk izgaisa. Un labi, ja vismaz pēc pusgada var saprast kas ir kas.

Latvijā ar vienādu gaismu allaž degs uguns mēles. Gan lielas, gan mazas, jo uguns jau viena… Toties cilvēku mēles daba ir runāt katrai ko savu pēc sava saprašanas līmeņa vai mantiskās ieinteresētības. Un tur nevar palīdzēt ne akcijas, ne politiskās partijas un pat ne konkrētas vienotas lūgšanas. Jo pātarus katra konfesija un indivīds skaita pa savam. Reliģisko līderu vadībā vienotā taktī sanāk izbļaustīties par morālām vērtībām visiem jau zināmajā vietā Latgalē un atseviškos Rīgas ielu gājienos pret savādākajiem (ja tie sapulcējas vairāk par trim vienuviet). Un pašsaprotami! Jo visi Latvijā cīnās par izdzīvošanu ar jebkuriem līdzekļiem. Arvien lielāka pussarga loma šajos cīniņos kļūt ierastajām kristīgajām konfesijām un to draudzēm. Īpaši tām, kurām pirms vēlēšanām cilvēkresursi vai zeme. Ekonomiskā valoda ir lakoniska. Tā nekādus jokus un tautisko romantiku nesaprot.

 Dsc2903

Kopš mēs abi fotografējam, esam pie sevis secinājuši, ka dažreiz ir tik labi lietot klusuma valodu un pavērot cilvēkus (tie, kuri intensivi un/vai profesionali fotografē, zinās par ko mēs runājam). Neapšaubāmi, tad ir sāpīgi – ieraudzīt līdzcilvēkos PAŠIEM SEVI, nopūsties par to, ka arī mēs esam kādu aprunājuši sev uzticētajā valodā. Vai nu iztopot vai sava prieka pēc, piesprauduši kādam cilvēkam attiecīgu birku. Bet nu jau par sevi dzirdējuši tik daudz nevalodu, ka nekas īpašs tajā, ko cilvēki par mums runā, neuztrauc. Kļūstam arvien imūnāki pret tenkām. Jo tās ir tik amizantas savā bezspēcībā kā kāpostu balteņa zaļie kāpuri, nonākuši uz karsta akmens pusdienas saulē.

Toties mēs ejam tālāk un vēlamies apgalvot, ka ne mūs, ne mūsu tautu neapdraud nekāda kaimiņvalodu invāzija tikdaudz, cik mēlnesības, skaudības, mantrausības un gļēvulības rēgs vienam pret otru. Ar infantīli patapīgi reliģioziem vai politiskiem gājieniem to visu mūsos neatrisināt, tomēr svecīšu aizdegšana uz tiltiem bija laba ideja. Arī tā ir valoda, ko jāmācās lietot.

© Guna & Valters Korāļi
vairāk attēlu: www.draugiem.lv