“Cilvēks ir līdzīgs kamielim, kas notupstas ceļos un ļauj uzkraut savai mugurai maisus; viņš nes sev līdz ļoti daudz smagus un svešus vārdus un vērtības un tā rezultātā dzive viņam šķiet kā tuksnesis” Zaratustra
Šis cittētais teksts uzrakstīts uz manas palātas sienas gleziņas gaišā oškoka rāmī. Paspēju to izlasīt tikai trešajā ārstēšanās dienā. Iiepriekš nebiju pamanījis pievērsis uzmanību. Mazums, kas mums degungalā sakarināts! Jo dzīvojam taču reklāmas laikmetā, kad vizuālos un skaņas impulsus vairs neuztveram kā draudzīgus notikumus.

Šie pēdējie notikumi valmieras Sv. Sīmaņa draudzē un LELB kopumā atstājuši uz manu veselību manāmu iespaidu. Ar vārdu sakot, ārstējos un vēlu visiem atpūsties mazliet. Jo labāk vēlāk, nekā nekad.

Šis portāls turpinās rakstīt jau par aizsāktajiem tematiem. Seko līdzi! 🙂

V.Korālis