Ticības dinamika – šādi slavenais vācu teologs P. Tillihs iezīmēja katra pasaulē dzimušā cilvēka motivāciju dzīvot un pēc kaut kā tiekties. Var to arī pateikt citādi – to, ka katram cilvēkam šeit zemes virsū ir ļoti liela jēga un nozīme. Katrai dienai, stundai un minūtei ir ārkārtīgi liels svarīgums. Katrs cilvēks un viņa dzīve kopā ar mūsējo ir mūsu – no Dieva dāvātā dāvana. Visa dzīve ir viena liela dinamika – tā ir tā dzīve kas esi tu pats ar savu ikdienu. Jautājums ir tāds ko tu darīsi ja tu to visu zini – to ka Dievs ir kopā ar tevi un to ka Viņš kopā ar tevi vēlas šo pasauli padarīt labāku. Kas ir tavs pirmais, otrais un trešais darbs. Principā visi darbi ir tad jēdzīgi ja tajos ir mīlestība – pret savu zemi, pret savu ģimeni, savu pilsētu, savu māju un cilvēkiem kas ir tev blakām. Šādā ziņā darbu nekad netrūkst nu kaut vai pie mājas izej no rīta laukā un apskaties kā saimnieks, kas tieši šodien būtu vissvarīgākais ko vajadzētu izdarīt – varbūt ir jāpienaglo kāda dēle, varbūt jālaista puķes, varbūt jāsāk lasīt ķirši, varbūt jāparunā kādu stundu ar sievu vai savu mammu. Manuprāt dievticību izkopt var tikai praktiski. Es piekrītu M. Luteram, P. Tilliham, V.V.Klīvem, ka tikai mēģinot darīt kaut ko labu sev un citiem cilvēkiem, tikai tad Dievs arī atklājas. Bet domājot par to kā Dievam vajadzētu man atklāties – tā rīkojoties Dievs nekad neatklāsies. Tieši otrādi cilvēkam vienam pašam uz savu iniciatīvu un cerībā uz Dievu ir jāmēģina šai pasaulē griezt kaut ko par labu – uz to kas evaņģēlijos rakstīts un sacīts. Dieva lūgšanas un gavēšana jau ir laba lieta, bet tikai pēc tam kad esi visu izdarījis – sakārtojis jautājumus par savu zemi, ģimeni, pilsētu, māju un cilvēkiem kas ir tev blakus. Lūk, tā es domāju un saprotu ticību Dievam un savu piederību Kristum.
Es esmu teologs un mana dzīvesvieta ir Kurzeme un man kā latvietim piemīt arī liela baltā skaudība. Mana ordinēšana par mācītāju mani neatbrīvoja no tās lielās baltās latviešu skaudības…
Šeit lasi visu teologa un mācītāja Vara Bitenieka vēstuli:
Attēlā: Kādā rudens ciemošanās reizē Aizputē pie Vara. Kurzemes mācītājs Varis Bitenieks (otrais no kreisās) jau studiju gados Latvijas Universitāte bija erudīts teologs. Šobrīd viņu ieinteresējuši kara vēstures jautājumi, kuros kādā ciemošanās vakarā dalījās ar Valmieras Draugu kopas vīriem – Teodoru Gaiķi (no kreisās) un Pāvilu Toču (no labās).
Attēlos: Namatēvs Varis ir arī lielisks amatnieks – profesionāls bruģētājs. Savā sētā viņa paša rokām top visi galdniecības izstrādājumi, apmešanas un santehnikas darbi.
____________________________________________________
Advents ir dāvinājumu laiks. Par to runā visur un visvisādos locījumos. Dažreiz vēl aiz visiem vārdu plūdiem patiešām kādam tiek palīdzēts ļoti un neviltoti. Viens no šādiem palīdzības praktiķiem kādam cilvēkam (vismaz koordinācijā) ir bijis Varis Bitenieks.
Šis teologa un Kurzemes mācītāja Vara Bitenieka raksts ir speciāls veltījums LELBāL(Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas) izdevumam “Ceļa Biedrs”. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tas tika publicēts ļoti saīsinātā veidā. Pēdējo gadu politkorektums starp LELB un LELBĀL (starp luterisko baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas) atgādina PSRS -Zviedrijas pēckara vienošanos par cilvēku likteņiem. Ne tik dramatiski, bet uz to pusi gan…
Arī mūsu ģimene atceras LELB un LELBāL novērotos redzamāko vadītāju konspiratīvos čukstus, vienojoties par arhibīskapa J.Vanaga situācijas vienpusīgo skaidrojumu Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes ekonomiskā apvērsuma laikā. Mobings jau tieši tāpēc ir mobings, ka tajā parasti iesaistīti gana daudz cilvēku…
Izturējām, draugi! Cauri visām piecām tiesu prāvām un publiskajiem pazemojumiem izturējām! Patiesības labad jāsaka gan, ka bez jebkāda Latvijas vai ārpus Latvijas luterāņu baznīcu palīdzības (jo tādas gluži vienkārši nebija nekādā no veidiem). Ar taisnu muguru gan uzdrīkstējāmies palikt. Un nu ticam un dzīvojam tālāk. 🙂
Paldies mācītājam Varim Biteniekam par to, ka viņš aktualizē savu redzējumu sabiedrībā un baznīcā!
Guna un Valters Korāļi
