Māc. Varis Bitenieks. Ticības dinamika (nesaīsināts teksts)

Ticības dinamika – šādi slavenais vācu teologs P. Tillihs iezīmēja katra pasaulē dzimušā cilvēka motivāciju dzīvot un pēc kaut kā tiekties. Var to arī pateikt citādi – to, ka katram cilvēkam šeit zemes virsū ir ļoti liela jēga un nozīme. Katrai dienai, stundai un minūtei ir ārkārtīgi liels svarīgums. Katrs cilvēks un viņa dzīve kopā ar mūsējo ir mūsu – no Dieva dāvātā dāvana. Visa dzīve ir viena liela dinamika – tā ir tā dzīve kas esi tu pats ar savu ikdienu. Jautājums ir tāds ko tu darīsi ja tu to visu zini – to ka Dievs ir kopā ar tevi un to ka Viņš kopā ar tevi vēlas šo pasauli padarīt labāku. Kas ir tavs pirmais, otrais un trešais darbs. Principā visi darbi ir tad jēdzīgi ja tajos ir mīlestība – pret savu zemi, pret savu ģimeni, savu pilsētu, savu māju un cilvēkiem kas ir tev blakām. Šādā ziņā darbu nekad netrūkst nu kaut vai pie mājas izej no rīta laukā un apskaties kā saimnieks, kas tieši šodien būtu vissvarīgākais ko vajadzētu izdarīt – varbūt ir jāpienaglo kāda dēle, varbūt jālaista puķes, varbūt jāsāk lasīt ķirši, varbūt jāparunā kādu stundu ar sievu vai savu mammu. Manuprāt dievticību izkopt var tikai praktiski. Es piekrītu M. Luteram, P. Tilliham, V.V.Klīvem, ka tikai mēģinot darīt kaut ko labu sev un citiem cilvēkiem, tikai tad Dievs arī atklājas. Bet domājot par to kā Dievam vajadzētu man atklāties – tā rīkojoties Dievs nekad neatklāsies. Tieši otrādi cilvēkam vienam pašam uz savu iniciatīvu un cerībā uz Dievu ir jāmēģina šai pasaulē griezt kaut ko par labu – uz to kas evaņģēlijos rakstīts un sacīts. Dieva lūgšanas un gavēšana jau ir laba lieta, bet tikai pēc tam kad esi visu izdarījis – sakārtojis jautājumus par savu zemi, ģimeni, pilsētu, māju un cilvēkiem kas ir tev blakus. Lūk, tā es domāju un saprotu ticību Dievam un savu piederību Kristum.

Es esmu teologs un mana dzīvesvieta ir Kurzeme un man kā latvietim piemīt arī liela baltā skaudība. Mana ordinēšana par mācītāju mani neatbrīvoja no tās lielās baltās latviešu skaudības…

Šeit lasi visu teologa un mācītāja Vara Bitenieka vēstuli:

V.Bitenieks_vestule-1.doc
 Rgb1594

Attēlā: Kādā rudens ciemošanās reizē Aizputē pie Vara. Kurzemes mācītājs Varis Bitenieks (otrais no kreisās) jau studiju gados Latvijas Universitāte bija erudīts teologs. Šobrīd viņu ieinteresējuši kara vēstures jautājumi, kuros kādā ciemošanās vakarā dalījās ar Valmieras Draugu kopas vīriem – Teodoru Gaiķi (no kreisās) un Pāvilu Toču (no labās).
 Rgb1606
 Rgb1620
Attēlos: Namatēvs Varis ir arī lielisks amatnieks – profesionāls bruģētājs. Savā sētā viņa paša rokām top visi galdniecības izstrādājumi, apmešanas un santehnikas darbi.

____________________________________________________

Advents ir dāvinājumu laiks. Par to runā visur un visvisādos locījumos. Dažreiz vēl aiz visiem vārdu plūdiem patiešām kādam tiek palīdzēts ļoti un neviltoti. Viens no šādiem palīdzības praktiķiem kādam cilvēkam (vismaz koordinācijā) ir bijis Varis Bitenieks.

Šis teologa un Kurzemes mācītāja Vara Bitenieka raksts ir speciāls veltījums LELBāL(Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas) izdevumam “Ceļa Biedrs”. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tas tika publicēts ļoti saīsinātā veidā. Pēdējo gadu politkorektums starp LELB un LELBĀL (starp luterisko baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas) atgādina PSRS -Zviedrijas pēckara vienošanos par cilvēku likteņiem. Ne tik dramatiski, bet uz to pusi gan…

Arī mūsu ģimene atceras LELB un LELBāL novērotos redzamāko vadītāju konspiratīvos čukstus, vienojoties par arhibīskapa J.Vanaga situācijas vienpusīgo skaidrojumu Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes ekonomiskā apvērsuma laikā. Mobings jau tieši tāpēc ir mobings, ka tajā parasti iesaistīti gana daudz cilvēku…

Izturējām, draugi! Cauri visām piecām tiesu prāvām un publiskajiem pazemojumiem izturējām! Patiesības labad jāsaka gan, ka bez jebkāda Latvijas vai ārpus Latvijas luterāņu baznīcu palīdzības (jo tādas gluži vienkārši nebija nekādā no veidiem). Ar taisnu muguru gan uzdrīkstējāmies palikt. Un nu ticam un dzīvojam tālāk. 🙂

Paldies mācītājam Varim Biteniekam par to, ka viņš aktualizē savu redzējumu sabiedrībā un baznīcā!

Guna un Valters Korāļi

Sadarbība ar Maskavas telekanālu “REN-TV” [REH-TB]

 Rgb3555-2

Attēlā: Aleksandrs un Sergejs intervē Valmieras brīvticīgo Draugu kopas dalībniekus.

2009. gada 3. decembrī iesākās brīvticīgo kustības darbības atspoguļojums vienā no pasaules līmeņa telekanāliem – krievu valodā raidošajā “PEH -TB” (nosaukumā – krievu rakstība). Miljonus apraidošais telekanāls “REN -TV” uzrunā auditoriju visā pasaulē. Redzams arī Latvijā. Piemēram, “Lattelekom” digitālajā TV – 15. kanāls pamatpiedāvājuma paketē.

 Rgb3540-2

Mācītājam V.Korālim ir vienošanās ar “REN-TV” par periodisku brīvticīgo aktivitāšu atspoguļojumu Latvijā ilgtermiņā arī turpmāk, rosinot lielāku sabiedrības atvērtību un toleranci pret postmodernisma tendencēm reliģiskajā jomā, piedāvājot lielāku viedokļu daudzveidību. It īpaši, radot diskusiju iespēju arī tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevēlas pielieties nevienai no esošajām reliģiskajām organizācijām, tomēr ikdienā praktizē reliģiskas darbības un pat kopīgus ģimenes svētkus. Vairāki brīvticīgo kustības dalībnieki ir atvērti viedokļu apmaiņai ar citās valstīs izvietotajiem masu saziņas līdzekļiem. Vēl jo vairāk, ņemot vērā LELB situāciju šobrīd un Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē realizēto ekonomiskā apvērsuma veidu un paņēmienus. Bez tam, šo Valmieras notikumu visai vienveidīgo vai pat tendenciozo traktējumu vairums Latvijas masu saziņas līdzekļos. Līdztekus citiem sabiedrībā aktuālām diskusijām un darbībām, arī brīvi ticīgie cilvēki būs un paliks Latvijas Valsts apzinīgi pilsoņi, kuri ievēros tās Latvijas Republikas Satversmi un vēlēsies palīdzēt citiem.

 Rgb3546-2

Valmieras brīvticīgo Draugu kopa īrē telpas L.Paegles ielā 9. Saieti šeit notiks katru trešdienu pl. 16:00. Mācītāju V.Korāli valmierieši varēs satikt trešdienās pl. 18:00 vai citā norunātā laikā. T. 29107312

Videosižetu par aizlūgumu Vilbaku mežā skaties Limbažu TV 3.decembra ziņu raidījumā (tā izskaņā):
http://limbazi.edu.lv/mirror/TV_Limbazi/03_12_09.wmv

Šis Ulda Bērziņa videosižets ar aizlūguma notikumu tiek iekļauts arī REN-TV ziņu raidījumā tuvākajās nedēļās.

Foto: V.Korālis

Nicinājums un genocīds Latvijas luteriskās baznīcas vēsturē

Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (I Mozus gr. 12. nodaļa)

 Rgb3504 2
Attēlā: esam vietā, kur 1941. gada vasarā zvēriski nogalināja ebreju ģimenes.

Advents, Ziemassvētki un Zvaigznes dienas periods ir gaužām liela sentimenta laiks kristietībā. Gandrīz katrs, neatkarīgi no katra indivīda ticības dziļuma, apstaigā veikalus un gatavo dāvanas. Pāvests, bīskapi, kardināli un mācītāji sacer svētku uzrunas un sprediķus. Svētdienas skolās bērni veido ludziņas, dāmu komitejās cep pīrāgus un rīko bazārus…

Romas katoļu baznīca (Vatikāns) un Vācijas luteriskā baznīca ir publiski paudušas nožēlu par genocīdu pret ebreju tautu un turpmākajā savā darbībā, akcentējušas neko tamlīdzīgu turpmāk vairs cilvēces vēsturē nepieļaut.

Toties Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai vadošo amatpersonu priekšā ir vēl veseli divi pēc patiesās būtības izvērtējami vēsturiski sarežģīti laikmeti, kuros tā sociāli aktīvi piedalījusies: 1) baznīcas darbinieku un pat mācītāju (!) aktīva iesaistīšanās holokaustā (klausies turpmākajā tekstā ievietoto vienu no mutiskajām mūsdienu liecībām – U. Berziņa atmiņu stāstu); 2) aktīva baznīcas locekļu un vairāku redzamu garīdznieku sadarbība ar padomju režīmu jeb ČEKU. Arī par šo periodu ir dzīvi aculiecinieki, kurus ir jāintervē par Latvijas jaunāko laiku mācītāju, prāvestu un arhibīskapu sadarbības pakāpi un pāri darījuma smagumu pret cilvēkiem. Šāds LELB amatpersonu darbības vēsturisks izvērtējums un reliģiskās organizācijas vadītāja publisks paziņojums par šiem nodarījumiem vēl NAV noticis.

Img 5029

KLIKŠĶINI & LASI par Limbažu luterāņu mācītāja E. Mača (1904. – 1991.) darba stilu.
Vai mēs patiešām domājam, ka šādas koleģialitātes un darba stila cilvēki Latvijas baznīcā bija sastopami tikai senāk? Vai šodien, kad LELB vadošie garīdznieki visiem spēkiem cenšas noturēties pie garīgās varas, nav nekas piemirsies no nesenās pagātnes. Ķerot kabataszagļus u.c. mazos grēciniekus tautas masās, reliģiskajās organizācijās ļoti bieži lielie afērtisti- ekonomisko darījumu blēži un stukači paliek piesegti. Un viņus piesedz paši augstākie garīdznieki, jo pēdējiem savukārt atlec komforts un izdevīgums. Līdzīgi kā tas vēsturē notika ar mācītāju Maču Limbažu pusē, notiek ar prāvestiem un mācītājiem arī mūsdienās. Tas viss lielā mērā pateicoties sabiedrības iecietībai pret baznīcu kā visu drīkstošu organizāciju.

KLIKŠĶINI & KLAUSIES 12 minūšu dzīvu liecību (ieraksts izdarīts 2009. gada 30. novembrī)
Uldis_Berzins_atminas_par 1941_gada_genocidu_Limbazos

Agrāk vai vēlāk visu nāksies izvērtēt, un, runājot latviešu ievērojamā teologa Haralda Biezā (1909-1995) grāmatas “SAKI TĀ KĀ TAS IR” vārdiem. Kamēr baznīca un tās darbinieki nav pienācīgi izpētījuši, izvērtējuši un nožēlojuši šos kalpošanas periodus politiskajiem režīmiem, kur tā likusi ciest miermīlīgiem Latvijas iedzīvotājiem, tikmēr tāda kristietība patiešām ir un paliek vienīgi pastkartīšu un Ziemassvētku eglīšu sentiments. Tikpat liels pārpratums kā Īrijas katoļu baznīcas pedofīlijas skandāls, kuklusklans ASV vai tepat Latvijā vērojamā baznīcvaras uzurpācija.Tomēr Latvijas institucionālās baznīcas kalpošana politiskajai varai turpinās vēl arvien. Sākot no kristīgās baznīcas konfesiju kapelānu iesaistīšanās tā saucamajās miera misijās Rietumvalstu iniciētajos aneksijas karos Tuvajos Austrumos līdz pat lokālpolitiskiem manevriem tepat Latvijā – Aglonā, Saeimā lobēto likumu vai pašvaldību budžetu līmenī.

Raksta https://www.ticu.lv/?p=5401 publikācijā Limbažu novada laikrakstā “AUSEKLIS” aiz Limbažu ebreju slaktiņa iniciatora – pirmskara mācītāja Edmunda Mača (1904. – 1991.) pieminējuma polikorekti tika izņemts teikums: “Ja tā ir patiesība, ko saka daudzās pierakstītās cilvēku liecības, tad tās lieku reizi pierāda institucionālās kristīgās baznīcas pārstāvju mūžsenu seriālo ieinteresētību kādus sodīt.”

Genocīds sabiedrībā un baznīcā neveidojas uzreiz. Sākumā tās ir aizdomas pret kādu indivīdu vai sociālu grupu, vai tautu. Vēlāk tas ir nicinājums un mobings. Un tad jau seko mērķtiecīga cīņa, kuru vēsturnieki nodēvējuši par genocīdu. Mūsu tautai tās vēstures sakarā ir par ko aizdomāties. Kādu daļu atbildības arī baznīca kā attiecīgā laikmeta organizāzija var noslēpt aiz vārdiem “tādi bija laiki”. Bet ne jau visu!

 Rgb3467 Rgb3520-1 Rgb3475

Pētot Limbažu muzeja materiālus par holokaustu, varēju sastapies ar lielu konkrētību. Var secināt, ka holokaustā cietušas ebreju Šalomoviču, Levinu, Kaicneru, Jēkabsonu, Iršonu, Alparoviču, Kocenu, Beļinsku u.c. dzimtas. Cilvēkus iznīcinot, viņu īpašumu – zeltu un dārglietas paņēmuši paši šāvēji. Visai pārliecinoši vēsturiskās liecības piemin divas lietas: 1) šos slaktiņus ir veikuši tieši latvieši bez jebkādas tiešas vāciešu iejaukšanās; 2) nogalināšana ir notikusi ļoti necilvēciskā veidā – aprokot pusdzīvus cilvēkus (acīmredzot, taupot patronas) un mazos bērnus piebeidzot, turot viņus aiz kājām un sitot to galvas pret koku. Dokumentos un liecībās lasāms, ka šos slaktiņus aktīvi organizējis vietējās Limbažu draudzes mācītājs E. Mačs. No kurienes tieši kristiešu mācītājam radies tāds naids, atliek vien minēt. Pašsaprotami, ka amatpersonas savu žulti nekad neizgāž uz augstākstāvošajiem, bet uz padotajiem vai zemākajiem sabiedrības slāņiem. Pretēji tam kā to Jaunajā derībā darīja Kristus, bieži norājot farizejus par viņu liekulību.

 Rgb3492 Rgb3470 Rgb3509
Laba zīme: pār mūsu galvām uz dienvidu pusi aizlidoja gulbju kāsis (vidējā attēlā). Drīz sals.

Ja jau reiz tā ir vēsturē bijis, ka manam mežam cauri uz nošaušanu vesti ebreji, tad saimnieciskas lietas vislabāk tomēr ir iesākt ar viņu piemiņas dievkalpojumu. I Adventā, 2009. gada 29. novembrī Limbažu pusē rīkojām nelielu piemiņas dievkalpojumu mežā, kur tika zvēriski iznīcinātas vairākas ebreju ģimenes. Un tā kā manā dzimtā ir ne tikai latviešu, vācieši, bet arī attālākas ebreju saknes, tad nevarēju būt pret šo vēstures faktu vienaldzīgs. Izejot cauri manam mežam, esam vienojušies ar kaimiņmeža īpašnieci Ainu Apini, ka varam viņas īpašumā noturēt piemiņas dievkalpojumu tieši tajā vietā, kur cilvēki nošauti un aprakti.  Rgb3513
I Adventā mežā pie izgāztā bērza saknēm bija labs aizvējš svecītēm. Citā sausā kokā ritmiski kala dzenis. Iespēju robežās turpināšu iesākto vēsturisko tēmu izpēti, balstoties uz aculiecinieku stāstiem un muzejā pieejamiem materiāliem. Šobrīd turpinās darbs arī pie visjaunākā laika notikumiem – ekonomiskā apvērsuma un mobinga rīkotājiem Valmieras draudzes vēsturē, kas tiks publicēts šīs web-lapas sadaļā “Tā bija”.

Paldies Limbažu muzeja direktoram Jānim Ulmim par sadarbību materiālu izpētē!
Paldies brīvticīgajiem Sarmītei un Normundam Tušinskiem par praktisku atbalstu!

* Skaties videosižetu Limbažu TV 3. un 4. decembra vietējo ziņu raidījumos pl. 19:00 un 21:00.
* Par Valmieras brīvticīgo Draugu kopas darbību tuvākajās nedēļās būs iespēja noskatīties videosižetu vienā no Maskavas neatkarīgajiem telekanāliem.

Teksts : Valters Korālis
Foto: Anna Korāle

Veļu laika saiets Ģendertos (19-21.11.2009)

 Dsc2158

Valodnieks un folkloras pētnieks Austris Grasis savās mājās “Ģendertos” Mazsalacas pusē organizēja veļu laika saietu. Tā dalībniekiem no 19. – 21. novembrim bija iespēja klātienē diskutēt un piedalīties senltaviešu veļu (mirušo dvēseļu) rituālā. Šajā laikmetā, kad kristīgā misija pasaulē iznīcinājusi reliģisko daudzveidību, var dažādi vērtēt arī tās ietekmi uz senlatviešu ritiem. Savdabīgi vaibsti latviešu kristietībā ir vērojami arī no pagāniskās ietekmes. Savās pārdomās līdz ar namatēvu Austri Grasi dalījās filoloģe Rūta Jirgensone, latviešu senticības kustības vadītājs Dāvis Stalts un brīvticīgo kristiešu mācītājs Valters Korālis. Šis jau bija otrais plašākais saiets, kurā piedalījās kristiešu un latviešu pagāniskā spektra reliģisko kustību pārstāvji. Šoreiz liels prieks bija redzēt pie galda gan Latvijas, gan trimdas praktizējošus dievturus. Vēl aiz saietu robežām – ikdienā dalībnieki turpina sazināties un diskutēt draudzības un savstarpējas cieņas gaisotnē un aizpilda Latvijā kādu daļu no tā reliģiskā dialoga. Tieši saruna padomju un pēcpadomju gados starp krietiešiem un pagānu reliģiju sekotājiem ir tik ļoti iztrūkusi. Tā vietā bieži vien pamodies akls naids un neiecietība. Piemēram, A. Ļedjajeva organizētā grāmatu dedzināšana Rīgā u.c. Protams, ka saietā nepiedalījās neviens t.s dradicionālās kristīgās konfesijas mācītājs vai pat to vadītājs. Un tomēr, ikgadēji saieti Ģendertu mājās jau kļūst par tradīciju ar zināmu kultūras pienesumu visai mūsu mazajai tautai.

 Rgb3371 Rgb3354 Rgb3349
Genderti_Austris_Grasis_Kad_svetkus_svinet
Genderti_Davis_Stalts_lekcija_un_diskusijas
Genderti_Ruta_Jirgensone_Pecnaves_dzive_latviesu_folklora
Genderti_diskusijas_pec Rutas_referata
Valters_Koralis_lekcija_un_diskusija
KLIKŠĶINI & KLAUSIES LEKCIJU un DISKUSIJU AUDIOIERAKSTUS
 Rgb3421 Rgb3417 Rgb3424
 Rgb3368 Dsc2159 Rgb3409
Genderti_Velu_dziesma_1
Genderti_Velu_dziesma_2
Genderti_Velu_dziesma_4
KLIKŠĶINI & KLAUSIES VEĻU SAIETA DZIESMU AUDIOIERAKSTUS
 Rgb3383
Attēlā: Šie abi kukainīši bija sastopami Ģendertu saimes istabā piektdienas pēcpusdienā. Laikam klātienē vēlējās simbolizēt mirušo un dzīvo pasauli…

Seko informācijai šajā lapā un satriekamies daudzos un dažādos klātienes pasākumos! 🙂
© Teksts & foto: V.Korālis
© Lekcijas un to audio ieraksti: R. Jirgensone, A.Grasis, V.Korālis un D.Stalts

Bīstamas tendences Latvijas baznīcā

Picture 14
Emeritētais prāvests Vilis Vārbergs (attēlā) ir viens no visspilgtākajiem trimdas latviešu mācītājiem un pasniedzējiem savulaik LU Teoloģijas fakultātē. Piedāvājam lasītājiem iepzīties ar viņa viedokli par šodienas Latvijas baznīcu.
________________________________________________________
Kopš Jāņa Vanaga ievēlēšanas bīskapa amatā Latvijas Evanģeliski Luteriskajā Baznīcā vērojamas bīstamas pārmaiņas, kuŗu autors un rosinātājs ir Vanags. Patlaban karstas debates ir izraisījis priekšlikums Baznīcas satversmē ievietot aizliegumu sievietes ordinēt mācītaja amatā. Līdz šim neordinēt sievietes bija tikai Vanaga personīga izvēle. Ievelēšanas laikā viņš pat apsolīja, ja būtu cits latviešu bīskaps, kas vēlētos sievietes ordinēt, viņš to neliegtu. Bet nu arī šo Vanaga personīgo aizspriedumu grib institucionalizēt. Tā tas jau ir noticis ar citiem viņa personīgiem ieskatiem. Lietas ir aizgājušas tik tālu, ka paceļas noipietni jautājumi vai Latvijas Baznīca vairs ir saucama par luterisku.
Šis priekšlikums konstitucionāli aizliegt sieviešu ordinēšanu bija darba kārtā mācītāju konferencē Rīgā Lācplēšu dienā, 11. novembrī. Vai tas bija plānots žests arī pret Lāčplēša Kaŗa Ordeņa Kavalierēm? Vismaz viena tāda taču bija. Bet vēsture jau nav mūslaiku baznīctēvu stiprā puse un konferences dienas izvēle varētu būt tikai nepatīkama sagadīšanās.
Kad evanģeliste Ieva Zeiferte konferencē nolsīja Luterāņu Pasaules Federācijas (kuŗas loceki ir arī Latvijas Baznīca) argumentus par sieviešu ordināciju, daži mācītāji atzinās, ka tos nekad nav zinājuši un rosināja ar tiem iepazīstināt mācītājus visās prāvestu iecirkņu sanāksmēs. Balsojums nebija pārliecinošs – tikai 39 par un 32 pret, kamēr 11 atturējās. Nav jau viegli balost pret to, kas tev maksā algu … Tas nozīmē, ka sieviešu ordinēšanas jautājumu vēl jāturpina debatēt lidz pat Latvijas Baznīcassinodei Rīgā 2010. gada 3.-4. jūnijā.
Archibīskpas E.E. Rozītis aicina visus Latvijas Baznīcas ārpus Latvijas mācītājus un draudžu locekļus pēc iespējas aktīvi piedalīties šajās debatēs. Atklātā vēstulē 11. novembrī viņš raksta: „Svarīgi būs, ka plīdzam, lai šī diskusija patiesi sasniegtu ikvienu draudzes locekli Latvijā, ikkvienu draudzi, tās valdi un padomi, lai tā intensīvi risinātos prāvestu iecirkņos un gūtu atbalsi Latvijas novadu un visas Latvijas presē un publikācijās.“
Bet šis jau ir tikai pēdējais Vanaga ideju institucionalizēšanas pasākums. Citi ir jau pārvērtušī Latvijas Evanģeliski Luterisko Baznīcu gandrīz līdz nepazīšanai. Ir nopietni jautājumi par Latvijas baznīcas evaņģēlisko un luterisko identitāti.
 Vai attiecībās ar Dievu ir vajadzīgs starpnieks – baznīca?
Luterāņi (pretēji katoļiem) uzskata, ka starpnieks nav vajadzīgs, tāpat, kā nav vajadzīgi priesteŗi. Kādēļ Latvijā veidojas izteikti hierarchiska baznīca ar piramīdai līdzīgu uzbūvi pēc pāvesta baznīcas parauga (ieskaitot amattērpu pirkšanu Romā!) – piedevām vēl ar īpaši kultivētu hierarchisko bijību un paklausību? Kādēļ vairs nav nekādas teikšanas draudzēm, sinodei (formāli gan skaitās) un draudzēm neviens „no augšas” vairs neatskaitās? Vai draudzes eksistē virsvaldes un hierarhijas dēļ? Ar ko hierarhiskā, episkopālā sistēma būtu svētāka, labāka, bibliskāka?
Kādēļ tiek atmesta bibliskā vispārējās priesterības mācība, tās vietā veidojot hierarchisko? Atļaujiet pasmaidīt – luterāņiem tagad ir katerdrāles un prokatedrāles, diacēzes, bīskapi un bīskapu krēsli… No kurienes gan šī terminoloģija, šis baznīcas modelis?!
Vai Kristus sekotāji var būt kungi un nemaldīgas hierarhiskas autoritātes? Vai tad Jēzus par saviem sekotājiem neatzīst tikai kalpus? Vai tad mēs visi (bez izņēmumiem) Dieva priekšā neesam principiāli vienādās pozīcijās?
 Luteriskās apliecības saka:
“Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka vienīgā norma un mēraukla, pēc kuras jāizvērtē un jāiztiesā visas mācības, kā arī mācītāji, ir tikai un vienīgi Vecās un Jaunās Derības praviešu un apustuļu raksti” (Konkordijas Grāmata, KF, Epitome, I). Vai Sv. Raksti patiešām ir vēl vienīgā norma un mēraukla? 
 Luterāņi māca, ka Kristus persona un darbs ir vienīgais pamats un līdzeklis cilvēka pestīšanai. Vai praktiskās norises un pēdējā laika pavērsieni luterāņu baznīcā neliecina par pretējo?
 Uz bibliskā pamata par bauslību un evaņģēliju, kā arī mācību par grēku luteriskās apliecības skaidri pasvītro mācību (galveno artikulu) par attaisnošanu ticībā: “No šā artikula ne mazākā mērā nedrīkst novirzīties vai atkāpties, kaut vai debesis un zeme sabruktu un viss cits, kas nav paliekošs – “..jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana,” saka Pēteris (Ap. d. 4:12). “..ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jes. 53:5) Un uz šā artikula balstās viss, ko mēs mācām un darām .. Tāpēc mums par to jābūt drošiem un mēs nedrīkstam šaubīties, citādi viss ir pagalam.” (KG. ŠA, II,1:5)
 Vai arvien vairāk netiek mācīta reliģiozitāte – kulti, rituāli, darbības, kā arī darbi? Kādēļ luterāņi sākuši kopēt katoļu un anglikāņu augstās liturģijas, celebrējot misas, ejot procesijās, metot teatrālus krustus, kūpinot vīraku, klanoties un goroties? Kāpēc dievkalpojumi tiek pārvērsti par katoliskām upurcermonijām un pilnīgi nesaprotamām priesteru mistēriju izrādēm? Kādēļ visa šī māžošanās atdarinot katoļus? Kas tam pamatā? Luteriskās apliecības saka skaidri: “Mise jāuzskata par lielāko un briesmīgāko apgrēcību .., jo tā nonāk tiešā un krasā pretrunā ar iepriekš minēto galveno artikulu”.
 Tradicionālais luterāņu dievkalpojums ir cienīgs savā lakonismā un tiešumā, tur nav nekā lieka. Dievs runā caur Vārdu un sakramentu, mēs atbildam ar dziesmām un lūgšanām. Viss par lietu.
 Vai nav likumsakarīgi, ka mūsu baznīcā ieviešas ne tikai katoļu priesteru tērpi un priesteru gredzeni, bet arī tiek atjaunota mācība par purgatoriju, kā arī sāk atjaunoties svētceļojumu, svēto kulta, krusta ceļu, svēto relikviju godināšanas un grēku atlaidu tradīcijas, kuras evaņģēliski luteriskā ticība visā pasaulē skaidri noraida kā pagāniskas un māņticīgas?
Par katru no šīm dīvainajām lietām skaidri izsakās Konkordijas Gramatā sakopotie luterāņu apliecības raksti – piem., par svētajiem:
“Arī svēto piesaukšana .. ir pret pirmo galveno artikulu un grauj Kristus atziņu, vai arī par pāvesta varu un autoritāti: “Pāvests nav jure divino jeb pēc Dieva likuma visas kristietības galva”.

Kāpēc Latvijas baznīcas teoloģija (arī jau praktiskajās izpausmēs) kļūst tik izteikti katoliska? Kāpēc praktiski visa argumentācija iet atpakaļ uz laiku pirms reformācijas — it kā reformācija būtu bijusi smaga un traģiska kļūda?
 Vai nav liela augstprātība pārņemt pilnīgi citas konfesijas vai arī ļoti specifisku un šauri ievirzītu Amerikas baznīcu (Muzuri sinodes) modeļus, kur Latvijas Baznīcai ir sava vēsture, savas saites, tradīcijas? Luteriskā mācība praksē Latvijas kultūrvēsturiskajā vidē ir izgājusi garu attīstības ceļu un sasniegusi solīdu briedumu.
Vai Latvijas Baznīcas vadība neskatās Romas katoļu virzienā ar nostalģisku skatu kā uz Māti baznīcu, kurā vajadzētu atgriezties?
 Un vai tas galu galā neskar latviešu dzīves, latviešu pestīšanas pamatjautājumus? Nav jau vienalga, kam un kā ticam…
 Jautājumi, jautājumi. Ļoti daudz jautājumu….
Šie jautājumi gandrīz burtiskipārņemti no kādas draduzes Lavijā apkārtraksta. Tur arī mācītājs aicina „jautāt un domāt,
jautāt un meklēt,jautāt un nesamierināties ar šaurām šī brīža atbildēm.“
Ir ļoti zīmīgi, kas visas pārmaiņas, kas paceļ augšminētos jautājumus, ir sākušās tikai pēc Jāņa Vanaga ievēlēšanas augstajā amatā un tā amata ļoti autoritatīvas pildīšanas. Jāmin arī tas, ka ne vairs draudzes, bet Baznīcas virsvalde maksā mācītājiem algas. Tāpēc arī tikai retais iedrošinās pacelt balsi pret Vanaga vēlmēm.
Un tomēr vismaz daži ir. Lai Dievs dod, ka to skaits vairosies.
— Vilis Vārsbergs


Foto: http://foto.lu.lv/arhiivs

Kā Valmieras brīvticīgie svinēja 18. novembri

 Rgb3335

Attēlā: Svecītes Dīvala kapsētā pie brīvības cīnītāju pieminekļa iepriekšējā pasākumā – 2009. gada 18.novembrī.
Latvijas Valsts 91. jubilejas svētkos Valmieras brīvticīgie tikās L.Paegles iela 9. Notiks tradicionālais luterāņu rita dievkalpojums, sarunas par nākotnes iecerēm un sveicinājām jubilārus – Dzintru, Andu, Mārtiņu un Teodoru.

Vakara krēslā brīvticīgo Draugu kopas dalībnieki pievienojās Dīvala (Jāņa) kapsētā Latvijas Nacionālās Karavīru biedrības Valmieras nodaļa organizētajam svētbrīdim. Tika diedātas atbilstošas dziesmas un lasīts 44. psalms: “Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji! Tu esi mans valdnieks, ak, Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam! Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim. Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz, bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā. Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi.”

Svinīgo pasākumu atbalstīja nacionālie karavīri Teodors Gaiķis, Imants Grāvītis, Igors Eiduks,mūziķe Irina Pupiņa u.c.

 Rgb3295 Rgb3280 Rgb3320
 Rgb3314 Rgb3304 Rgb3286
 Rgb3294 Rgb3308 Rgb3301
 Rgb3298 Rgb3330 Rgb3319

© Foto: Pāvils Točs

Kārlis Streips par sieviešu ordinācijas jautājumu

Picture 5-2

Šorīt presē lasāms, ka atsevišķi Latvijas Evaņģēliski vanadziskās baznīcas aktīvisti ir nākuši ar priekšlikumu, grozīt baznīcas satversmi tā, lai oficiāli noteiktu, ka sievietes nedrīkst kļūt par mācītājām. Kā zināms, šis “princips” baznīcā tika akceptēts brīdī, kad pašreizējais arhibīskaps nonāca pie varas, bet patlaban tas ir neoficiāls. Nu acīmredzot baznīca taisās to padarīt par pavisam oficiālu.

Šajā ziņā, un ne tikai, vanadziskā baznīca neiet kopā ar plašāko luterāņu kopienu. Dānijas luterāņu baznīca sievietes sāka ordinēt 1948., Zviedrijas — 1960., Amerikas — 1970., Somijas — 1988. gadā. Emigrācijas latviešu luterāņu baznīca sievietes ordinē jau sen. Piemēram, lieliska mācītāja ir mana laba draudzene Vašingtonā Anita Vārsberga. Taču jautājums ir krietni plašāks nekā tas, ko dara citi. Vanadziskās baznīcas aktīvistu priekšlikuma pamatā ir pārliecība, ka puse Radītāja radīto cilvēku (piedevām Latvijā — vairāk nekā puse) neder mācītāja amatam. No vienas puses, protams, Bībelē vairākās vietās ir teikts, ka sievietei baznīcas lietās der klusu stāvēt. No otras puses, Bībelē arī ir teikts, ka vergu turēšana ir akceptējama, ka ēst garneles ir grēks un, ja kas, ka sievietes mēnešreizes laikā jebkurš krēsls, uz kura viņa apsēžas, uz nedēļu ir nešķīsts. Ceru, ka konsekvences labad visi sieviešu ordinācijas piekritēji ievēro visus šos principus. Esmu pārliecināts, ka viņi tā nedara, un tāpēc ir liekuļi.

Kāpēc sieviete nevar būt mācītāja? Vai viņai nav pārdomas par Radītāju un Viņa attiecībām ar cilvēkiem? Vai viņai nevar būt tās līdzjūtības, kāda ir nepieciešama, lai aprūpētu draudzi? Vai viņa automātiski ir dumjāka par jebkuru vīrieti? Sievietes taču allaž ir bijušas ģimenes gani. Nospiedošais vairākums skolotāju un medmāsu ir sievietes. Aprūpēt citus viņas taču prot. Protams, ne visas, bet tomēr.

Man vienmēr ir licies, ka organizētā baznīca Jēzus vēsti sāka pārkārtot aptuveni vienu sekundi pēc viņa nāves. Es baznīcā eju un reizēm dievkalpojumus vadu tāpēc, ka tas man ļauj pārdomāt savas attiecības ar Radītāju un, jā, arī paust savu viedokli par to, kāda ir mūsdienu kristiešu dzīve. (K.Streips)

© Lasi visu rakstu: http://karlisstreips.blogspot.com/2009/11/par-sievietem-un-vanadzismu.html

Vēl kādas domas ir šeit. Šeit vairāk par VEIDU, kā līdz lēmumiem nonāk:
http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=11387
© Foto: Woman Preacher of the A.M.E. Church (www.loc.gov/exhibits/religion)

Lūgšanu brokastis (Entrance only for Christians)

2007.11.17 13-51-41

“Šogad Valsts Lūgšanu brokastīs īpaša uzmanība tiks pievērsta svētības neatsveramajai nozīmībai katra cilvēka, ģimenes, nācijas un valsts dzīvē. Jau mūsu valsts himnā izskan lūgšana: „Dievs, SVĒTĪ Latviju!” Ir pienācis laiks ieklausīties tajā, saskatīt šo vārdu patieso nozīmi, lai pilnīgāk izprastu Dieva svētību iespējamo daudzveidību un krāšņumu. Šis ir laiks, lai ar Dieva svētību vienotībā celtu un atjaunotu mūsu valsti.”

© Pilns teksts: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=856&start=
____________________________________________________
Nekur tekstā nav pieminēts pats galvenais fakts: ka šis ir kārtējais pasākums ir augstākstāvošajiem ticīgajiem un vienīgi kristiešiem (praktizējošie it kā esot 10 % sabiedrības, bet tie ir ļoti optimistiski dati). Tad nu daži neērti rosinoši jautājumi:

* Vai pārējo reliģisko uzskatu cilvēki Latvijā neēd brokastis vai arī tās ēd dziļā kaunā un slepenībā zem galda?

* Vai pārējie tās neēd par valsts vai starptautisko fondu naudu, bet savas “rīta siermaizes ” ēd par tikai savu naudu un bez vēstniekiem?

* Vai ne- kristieši nedzied “Dievs svētī Latviju” un nevēl Latvijas valstij augšupeju? Vai pārējo reliģisko uzskatu cilvēki Latvijā vēlas tikai kasīties un plēsties viens ar otru?

* Un visbeidzot – CIK tad īsti varētu būt pārējo praktizējošo ticīgo cilvēku kopskaits Latvijā, kuri vēl LV ēd kaut jel kādas brokastis?

Ja Tu praktizē kristīgo ticību ārpus reliģiskajām organizācijām vai arī Tev ir citi reliģiskie ieskati, kas atšķiras no kristiešu doktrīnas, atraksti un padalies ar savu viedokli: valters.koralis@gmail.com

Mācītājs Valters Korālis

Foto: V.Korālis

Veļu laika saruna pagānisma un kristietības kontekstā (pārpublicējums)

Picture 4-1

Attēlā: Pēc Svecīšu vakara Valmierā Kocēnu kapos 2007.gada rudenī

Kas tie tādi veļi? Vai mūsu senču izdomājumi vai reālas būtnes? Kāpēc tie nāk šajā laikā un vēl jābaro? Vai mūsdienās pilsētu dzīvokļos iespējams piekopt veļu barošanas rituālus, un vai vispār to vajag darīt? Grūti ielūkoties, kas īsti notiek aiz veļu upes, ne katram to vajag. Tomēr, ja reiz latviešiem ir šādas tradīcijas, domājams, ka ir tur kāds racionāls grauds. Un svarīgi saprast būtiskāko, jo dzīve uzspiež vai nu atteikties no šīm tradīcijām, vai mainīt tās atbilstoši citam dzīvesveidam (viensētās ļaudis var turpināt arī vecās ieražas, bet esam tik daudzi, kuriem dzīves vide ir kardināli mainīta)….

© Lasi Andas Leiškalnes visu rakstu: http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=11421

Foto: V.Korālis

Valmieras brīvticīgie kopā sanāk jaunās telpās

 Rgb3088 1
Attēlā: Valmieras brīvticīgie telpās L.Paegles ielā 9

Valmieras brīviticīgo (ārpus draudzēm ticošo) Draugu kopa ir nosvinējuši Jurģus, izvākuši visas savas mantas no Sv. Sīmaņa draudzes nama un kopš 4. novembra kopā sanāk L. Paegles ielā 9. Pirmajā reizē lūdzām Dieva svētību pār telpām un bijām kopā pirmajā dievkalpojumā ar Svēto Vakarēdienu. Kā jau līdz šim iegājies, tradicionālais luterāņu rits ar Bībeles perikopju lasījumiem no trimdas Latviešu luterāņu gadagrāmatas.

Jāatzīst, ka telpas L.Paegles ielā jau šobrīd ir pašauras. Ja Valmierā kāds piedāvās mazliet plašākas telpas (varbūt pat ar malkas apkuri) padomāsim par citu īres variantu.

Šādi dievkalpojumi un tikšanās arvien turpmāk būs veids kā cilvēkiem emocionāli un garīgi pārvarēt krīzi, kas skārusi sabiedrību, ieskaitot vairākas tradicionālo konfesijas, kuras strauji politizējas un norobežojas no dialoga, kas to vadītājiem nešķiet ērti un izdevīgi. Kamēr Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca pirms pievienošanās Romas katoļu baznīcai tuvākajā Sinodē grasās balsot par sieviešu ordinācijas aizliegumu (līdz šim tas bija vienpersonisks arhibīskapa viedoklis) un kārtējiem Satversmes labojumiem, vēl drastiskāk nostiprinot bīskapu varu, Valmieras Draugu kopā aicina pulcēties dažādu ieskatu cilvēkus, kuriem neinteresē garīgā vara vienam pār otru.

Draugu kopas dalībnieki ikdienā cenšas apmeklēt slimnīcā, palīdz viens otram diakoniski ar pārtiku, kristīt bērnus un pieaugušos, laulāt, pavadīt mūžībā, svētīt māju vai auto u.c., toties atsakās kontrolēt personīgo dzīvi vai vervēt jaunus dalībniekus reliģiskas organizācijas veidošanai, jo tāda netiek veidota. Šī ir viena no jaunākajām reliģiskajām kustībām Latvijā ar ļoti liberāliem organizatoriskiem principiem. Valmieras grupa sastāv no ļoti drosmīgiem, pašapzinīgiem un darbīgiem cilvēkiem. Tāpēc vairāki draugu kopas dalībnieki ar organizatorisku pieredzi 4. novembrī uzņēmās veikt atsevišķus pienākumus kopienā. Visi, ieskaitot mācītāju V.Korāli, šajā ziemā savu kalpošanu veiks uz sabiedriskiem pamatiem.

Paldies visiem, kas izturējuši līdzšinējo baznīcas mobingu! Īpašs paldies par tehnisko palīdzību pārvākšanās laikā jāsaka Saukumu ģimenei, kā arī Brigitai Roziņai un Jānim Beldavam!

Nākamā tikšanās trešdien, 18. novembrī pl. 14:00 Valmierā, L.Paegles ielā 9 (ieeja no Ziedu Lejas puses) Visi gaidīti! 🙂

Foto: V.Korālis

Atskats uz Imantdienām 2009 (1.08.2009)

1. augustā atceļā no laulībām Gaiziņķalnā, mūsu ģimenei bija iespēja noklausīties Imantdienas koncertu. Šogad tās bija klusāks notikums kā citugad. Mūzicēja “Autobuss Debesīs”, Olga Rajecka un viņas “Violetais koris”. Tev ir iespēja mūsu iespaidus ar atskatu uz vasaru pavērot bildēs:

 Dsc0800
 Rgb7572-2 Dsc0835 Rgb7450
 Rgb7380 Rgb7556 Rgb7509
 Rgb7511 Rgb7551 Rgb7521
Foto: Natālija & Valters Korāļi

Latvijā I laulības gaisa balonā

 Rgb9785

Latvijā noslēgušās I laulības gaisa balonā.

Lasi par šo notikumu arī žurnāla “KAS JAUNS” 26. augusta numurā!
_DSC1904
Sveicam Kristīnu un Ivaru! 🙂

Šajās dienās šeit būs vairāk attēlu gan par šo, gan citiem notikumiem.

Seko līdzi informācijai! 🙂

Las par laulībām ārpus institucionālajām draudzēm:
https://www.ticu.lv/?page_id=3742

Pirmās brīvi ticīgo laulības Gaiziņa virsotnē

 Rgb7009

2009. gada 1. augustā pirmo reizi 316 m virs jūras līmeņa – Gaiziņkalnā Dieva priekšā pēc tradicionālās luterāņu liturģijas saulaulāti brīvticīgie (ārpus draudzēm esošie)Sveicam! 🙂

GATAVOŠANĀS (pl. 15:00):
 Dsc04432009.08.01 16-46-10 Dsc0447
2009.08.01 15-23-422009.08.01 17-26-05 Rgb6974

Majestātiskais Gaiziņš šovasar ir atkal sakopts. Paldies ārzemēs dzīvojošajai zemes īpašniecei par atsaucību un pretīmnākšanu šajā mūsu sadarbībā! 3 stundas līdz kāzām. Gunāra Ķirsona viesu nama “LIDO” vīri ir apgādāti ar atbilstošu tehniku un ir sakarīgi sadarbības partneri šadās lietās.

 Rgb7062 Dsc0445 Dsc0470

Visi lielie darbi ir apdarīti. Vīru rokas pagatavojušas it stabilu grīdu un visus piederumus, lai visi viesi labi justos. Izmēģinājām visādas galdiņu – ziedu salikuma kompozīcijas. Neliela nostaļģija un dziļš prieks! Ai, kāds miers iestājās… Bet drīz jau sāksies! Jo viss, kas bija nepieciešams, tika dāvāts no Augšienes un cilvēkiem! Anna: “Mēs esam divas labi apgādātas fotogrāfes un nekas būtisks mums nepaies secen!”

LAULĪBU LITURĢIJA GAIZIŅĀ (pl.17:00):

 Rgb71132009.08.01 16-46-45 Rgb7102
2009.08.01 18-54-482009.08.01 17-36-34 Rgb7116 Rgb7137 Rgb7140 Rgb7120
JAUNLAULĀTO SVEIKŠANA un FOTOGRAFĒŠANĀS:
2009.08.01 18-18-47 Rgb7224 Rgb7179
2009.08.01 18-33-212009.08.01 18-36-54 Rgb7259
DOŠANĀS DZĪVĒ:
2009.08.01 18-55-212009.08.01 19-05-042009.08.01 19-06-21
______________________________________________

Lasi sadaļu: https://www.ticu.lv/?page_id=3742
un izvēlies brīvi (ārpus reliģiskām draudzēm) ticēt un ļaut Dievam brīvi svētīt savu laulību dabā viesu mājās pilīs Latvijā vai ārzemēs! Mācītājs Valters Korālis, t. 29107312, valters.koralis@gmail.com

© Fotomirkļus iemūžināja Anna Korāle

Pirmās Pieaugušo un bērnu kristības pie Zvārtes ieža

Zvārtes iezis (bieži tiek lietots neprecīzs vietvārds – Zvārtas iezis) ir viena no skaistākajām vietām Cēsu rajonā. Svētdien, 2, augustā tur notika pirmās bērnu un pieaugušo Kristība. Pēc tam bija kopīgs saviesīgs pasākums ar tautasdziesmām, labu mielastu un nelielu ekskursiju.
SKATIES ATTĒLUS:

2009.08.02 13-28-562009.08.02 14-09-392009.08.02 13-39-17

Amatas krasts pie skanīgā Zvārtes ieža apkārtne būs viena no mūsu Kristību vietām arī nākotnē. Tur ir jaukas pastaigu un spēļu vietas bērniem un pieaugušiem. Tas ir salīdzinoši netālu no Rīgas un citām Vidzemes vietām.

2009.08.02 14-36-362009.08.02 14-32-462009.08.02 13-29-08
Amatas krasts pie Zvārtes ieža mums pieejams bērnu un pieaugušo Kristībām, laulībām un brīvdabas dievkalpojumiem arī turpmāk. Apmeklējot šo vietu, jāpērk ieejas biļetes. Kontakttelefons šīs vietas apmeklējumiem: 29335446 Zvani un apceļo pie reizes savu dzimto zemi! 🙂
© Foto: Anna Korāle

Kas valda LELBā – gļēvums vai patiesība?

P7260067-1

Valmierā 24.,25.,26. jūlijā norisinājās luterāņu baznīcas dienas ar saukli “Ejiet un dariet”. Pašam pasākuma jau nebūtu nekādas vainas, ja vien aiz skaistiem vārdiem par to ka, vairosim mīlestību savā starpā, neslēptos gļēvi augsti stāvoši vīri, kam bail no 10 cilvēku grupiņas, kuri pārsvarā visi ir pensionāri. Šie cilvēki arī bija nolēmuši iet un darīt, paust savu viedokli par baznīcā notiekošo, stāvot mierīgi ietves malā un rokā turot plakātus uz kuriem tad šis viedoklis arī bija pausts. Kā jau tas ir noteikts LR likumdošanā šāda veida pasākumi ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Divus mēnešus iepriekš Valmieras domē tika iesniegti iesniegumi, ko dome arī apstiprināja norādot konkrētu vietu, kur šiem 10 cilvēkiem vajadzētu atrasties un stāvēt. Gar šo vietu bija paredzēts iet dalībnieku gājienam ar Vanaga kungu priekšgalā. Domes satiksmes drošības komisijas sekretāre Līga Zīlmane vēl laipni 25. jūlija vakarā aizveda nepieciešamos dokumentus piketa vadītājiem uz māju. Taču liels bija izbrīns kad gājiens pēkšņi mainīja virzienu, novirzoties tā lai šie 10 paliktu nepamanīti. Tad rodas jautājums vai Valmieras domē sēž godīgi cilvēki. Ja jau visi kā viens nobalsoja PAR un pēkšņi atļauj mainīt gājiena virzienu par to nepaziņojot piketa vadītājiem? Kā Boķa kungs ar Zīlmanes kundzi varēs naktī mierīgi gulēt. Bībele māca – lai tavs jā ir jā un tavs nē ir nē. Pieņemsim, ka Valmieras domē sēdošie ir tālu no Dieva un kristietības un goda jūtas viņiem kā tādas nav, tas nebūtu nekas neparasts jo nejau viņi Latvijā vienīgie tādi.

P7260058-1P7260064-1P7260061-1
KLIKŠĶINI, SKATIES un DOMĀ!

Taču pastāv vēl otrs jautājums pats svarīgākais par kristiešiem? Vai Vanaga kungs ar visu savu svītu būdami kristieši un vīrieši (ko pēdējā laikā sāku apšaubīt) ir tik gļēvi un mazdūšīgi, ka viņiem bail no 10 pensionāriem no kuriem divi knapi var paiet, viena ir akla. Smieklīgi un skumji. Vērojot šo pasākumu no malas izskatās, kad Vanaga kungs ar visu savu svītu, aiz sevis vestos cilvēkus uzskata par aunu baru, kuriem nav tiesības zināt patiesību un citu viedokli, kā vien tikai viņu. Ir vairāk kā skaidrs ka šim pēkšņam gājiena maršruta izmaiņām roku pielika tagadējais Sv Sīmaņa draudzes mācītājs Arnis Bušs. Rodas jautājums kurš kuram ir padotais Vanags Bušam vai otrādi??

P7260076-1P7260080-2P7260050
KLIKŠĶINI, SKATIES un DOMĀ!

Pasākuma laikā tika dalītas arī lapiņas ar vēlmi likt aizdomāties cilvēkiem, kas ir būt patiesiem kristiešiem?? Lapiņu iniciatore un autore esmu es un pati šīs lapiņas arī dalīju. Cilvēki labprāt arī ņēma gan sestdienas vakarā, gan svētdien no rīta. Liels bija mans pārsteigums kad “izsūtāmie” no LELB pamanot šo pasākumu sāka kliegt neņemiet no viņas neko neņemiet, taču ak vai ja viņi kaut nedaudz zinātu cilvēka būtību viņi tā nerīkotos, jo šāda reakcija cilvēkos izraisīja tikai interesi, kas tad tur tāds ir rakstīts. Bija arī kāds puisis, kam nebija kauna no sākuma laipni ar smaidu paņemto lapiņu vēlāk pamanot kas tur rakstīts iemest man sejā, un kādai kundzei nebija kauns mēģināt šīs lapiņas man no rokām izraut, žēl bet pamanot ka cilvēki tomēr uz viņu skatās viņa strīdu nevēlējās uzsākt. Kauns un negods kristiešiem, kas šādi var rīkoties un man ir ļoti skumji ka manas tautas pārstāvjiem ir tik zems inteliģences līmenis. Lai arī cik skumji tas nebūtu man nākas secināt kad patiesu kristiešu baznīcā ir ļoti maz, lai Dievs viņus svētī un palīdz izturēt un nevilties. Paldies tiem cilvēkiem, kas gan mani uzklausīja, gan tos kas stāvēja piketā.

P7260046-1
Šeit, pielikumā, pievienoju Valmierā LELB Draudžu dienās cilvēkiem izdalīto lapiņu tekstu:
Vestijuma_skrejlapina_LELB_draudzes_dienas.doc
KLIKŠĶINI, LASI un DOMĀ!

Ar cieņu Māra Arnīte
Tel.: 28875108
e-pasts: mararb@tvnet.lv

©Teksts: Māra Arnīte
© Foto: J.Dobelnieks