“Brīvticība? Hmm… kas tā tāda?”, ļoti bieži mums jautā. Uz to jāatbild gaužām vienkārši: “Tie ir ap 90 % Latvijas iedzīvotāju, kuri nav sevi skaidri definējuši nevienā reliģiskā sistēmā – konfesijā vai draudzē. Pat ja ir, tad institucionāli un dogmatiski cieši noteiktā sistēmā maz piedalās, jo kaut kādu iemeslu dēļ vairumam cilvēku nav pieņemamas esošo sistēmu izpausmes. Tie ir cilvēki, kuri labestīgi tic augstākiem spēkiem vai vienam Dievam, kuriem ir vairāk vai mazāk sakārtota individuālā lūgšanu dzīve. Tomēr, tiklab no otras puses, šos cilvēkus esošās reliģiskās shēmas tik vienkārši nepieņems. Bet ja pieņems, tad agrāk vai vēlāk centīsies pielāgot savai uzskatu matricai.

Postmodernisms, multikulturālisma rezultāts? Beigu beigās – tik ļoti diskutētais liberālisms? Ak vai! Bet daudzi no šiem iepriekšminētiem cilvēkiem tajā vai citā dzīves jomā ir pat vairāk askētiski un ieturēti, nekā dažs esošās institucionālās reliģijas paudējs. Tā saucamo “Dieva pieskārienu” savā dzīvē varēs apliecināt vairums cilvēku, kuri mums apkārt staigā pa ielām. Lavijā pēc valsts neatkarības un reliģiskās brīvības skaidras pasludināšanas šos cilvēkus sen jau varēja atgriezt esošās konfesijas un reliģiskās sistēmas. Ja jau tas tā nav noticis, tad atliek vien secināt, ka šie cilvēki ir no esošajām institucionālām reliģiskām sistēmām atsvešināti individuali ticīgi jeb, latviski sakot, – brīvticīgi cilvēki. Un tieši ar šiem cilvēkiem mēs tiksimies, runāsimies par tiem jautājumiem, kas mums individuāli liekas svarīgi un dziļi, lai tos pārrunātu lielākā kopībā- saietā, kura nosaukums ir dots “Brīvticīgo draugu kopa”. Ar skaidri izteiktu mērķi– šos cilvēkus netuvināt nevienai konfesijai, reliģijai vai filozofiskai sistēmai, bet pašiem sevī noskaidrot savu īpašo patību, ļaujoties Dievam, kas mūs ir radījis unikālus un neatkārtojamus. Esošām kristīgajām konfesijām par šo procesu nevajadzētu uztraukties, jo pēdējā laikā tām ir gana daudz pašiem iekšēji un ārēji risināmu jautājumu, kuros daudzi mūsu satiktie cilvēki vairāku iemeslu dēļ nevēlas ne iedziļināties, ne tajos vispār piedalīties.

Ielūgtais ciemiņš Austris Grasis (attēlā) tiko kā no lidostas. Vācjā nupat tika Mūžībā pavadīts emeritētais prāvests, Austra skolnieks Gunārs Abakuks(†), kurš, līdzīgi vēl dažiem ārpus Latvijas kalpojošiem mācītājiem, bija ļoti ieinteresēts ne tikai kristīgās vēsts svarīgumā latviešu tautai, bet arī pašas latvietības apzināšanās procesā. Būdams Bonnas Universitātes profesors, latviešu, lietuviešu un senprūšu valodas pasniedzējs, pasaules mitoloģijas lielisks pārzinātājs, Austris bija starp mums lai atgādinātu, ka neviens tik ļoti Latvijā necīnās pret savu valodu un labām tradīcijām, kā paši latvieši. Ziemas Saulgriežu stundā (21. decembrī pēc pl. 14:00) visiem bija iespēja satikties ar cilvēku, kurš ļoti vienkāršiem un pārliecinošiem piemēriem atgādināja situācijas no dzīves un pāris tautasdziesmas par mūža ritējumu un Saules ceļu. Mums nākotnē ir vēl vairākas ieceres, kur pēc nesenās nometnes Ģendertos (Mazsalacas pusē), domāsim par nākamajām tikšanās reizēm.

Daudzi cilvēki bikli ir pavaicājuši, vai mēs tagad esot dievturi? – Nē! Mēs neesam dievturi, bet mēs labprāt runājamies ar visiem cilvēkiem. Arī ar dievturiem, folkloras kopu dziedātājiem un senticības atjaunotāju kustības dalībniekiem. Mēs saprotam, ka kristietība daudzajos gadsimtos, un it sevišķi pēdējos pāris gadu desmitus, Latvijā lielā mērā ir attālinājusies no tautas. Tā ir kļuvusi par kantora reliģiju. Arī mēs pie šī procesa esam bijuši vainīgi, tomēr vairākas lietas mēs nevaram iespaidot. Vēl jo vairāk, par savu kritiku pret to, ko baznīcā nespējam akceptēt, mēs (G.K. & V.K.) nesen esam izslēgti no draudzes. Tāpēc mēs daram to, ko mēs varam un tādā virzienā, kādā mums tas ar Dieva palīgu padodas.

Kāds varētu nodomāt- vai tik mēs neesam pārāk augstprātīgi? Iespējams, ka kadam tā liksies. Arī iepriekš visi cilvēki, kuri ir izteikušies par esošo reliģisko sistēmu kādam pāvestam, bīskapam vai ķeizaram tādi likās. Gadi gāja un tauta redzēja “ka visiem trūkst dievišķās godības”. Arī mums visapkārt tas ir redzams. Esošās konfesijas, tāpāt kā mēs- indivīdi, ir kritizējamas. Un tomēr mēs Baznīcu nevēlējāmies atstāt un neatstājam. Mēs, individuāli ticīgie jeb brīvticīgie, esam Unikālās un Universālās Baznīcas daļa. Līdzīgi kā tās daļa, pēc mūsu domām, ir citu reliģiju cilvēki. Kādam gribēsies mūsu kustību saukt par sektu? Lai notiek! Mēs esam gatavi pat atzīt, ka katrs no mums kā indivīds savā ziņā ir sekta, jo neesam klonēti 100% vienādi. Dievs kaut kādu iemeslu dēļ to nav vēlējies. Tomēr mēs esam gatavi diskutēt par sektantisma un hipnotisma pazīmēm arī t.s. tradicionālajās konfesijās un reliģijās, ar kurām mums ir bijusi saskarsme.

Mūs vairs nevar izslēgt, jo mēs nekur netaisamies iestāties. Citiem vārdiem sakot, mēs negrasāmies veidot draudzes, prāvestu iecirkņus, Konsistorijas, celt katedrāles un protokatedrāles. Šis institucionālās kristietības laimets ir pagājis priekš mums. Mums tas neliekas svarīgi. Nu jā, kaut kas jau no tā visa mūsos ir palicis. Gan kā rēta, gan arī kā ieguvums. Mēs nekad nesmiesimies par Kristīgās Baznīcas vai citu reliģiju bagāto tradīciju, kuru līkločus mēs ne vienmēr tik labi saprotam, lai atļautos būt pārāki. Mēs mācīsimies caur to, ko zinām un ņemsim vērā to, ko vēl nezinām. Mēs esam tikai cilvēki viens otram. Mēs neesam dievi vai Viņa vietnieki, jo tikai Viņš ir unikāls un neaizstājams.
Mēs visu šo 2008. gadu esam atraduši privātas telpas un veidojuši pasākumus, kas silda sirdi. Mēs šajā krīzes gadā esam veiksmīgi sadarbojušies ar mācītāju Dr. Juri Cālīti, mācītāju Sigurdu Sproģi, rakstnieci Ilzi Freimani, dzejnieci Saulessveci, dzejnieku Viku, folkloras pētnieku, profesoru Dr.Austri Grasi, rakstnieci, režisori un evaņģēlisti Daci Priedi, folkloras pētnieci Guntu Sauli, novadpētnieci Līgu Siliņu, pedagoģi Laimdotu Virskūnu un mākslinieku – mistiķi, filozofu un rakstnieku Māri Subaču, novadpētnieku Jāni Ulmi, žurnālisti Andu Leiškalni un daudziem citiem.
Mēs turpmāk labprāt sadarbosimies ar kultūras biedrību “ESMU”, LELB, LELBāL u.c konfesiju mācītājiem un mācītājām (cik vien to atļaus viņu konfesiju vadība un pašu vēlme), kā arī citu reliģiju darbiniekiem un darbiniecēm. Esam iecerējuši diskutēt ar kultūras un zinātnes ļaudīm, augsti mācītiem vai pavisam vienkāršiem cilvēkiem. Tiklab ar intelektuāļiem, kā mistiķiem, gudriem vai tiem, kuri uzskata ka tādi nav. Mēs sirsnīgi sveicinām visus, kuri tic, domā un rīkojas tā, lai satiekoties kļūstam garīgi bagāti! 🙂

Draugu kopas saieti Limbažos notiks katra mēneša I svētdienā pl. 12:00
Novadpētniecības muzeja konferenču zālē (II stāvā)

Valmierā, Veides ielā 2 (mūsu pagaidu dzīvesvietā) – ik trešdien pl. 18:00

Ja kādam ir interese – t.-29107312, 29357779, valters,koralis@gmail.com

Brīvmācītājs Valters Korālis
Guna Korāle