Brīvticīgo dievkalpojumi Ziemeļvidzemē

 Rgb8307-1

LIELDIENU DIEVKALPOJUMI

Ceturtdien, 1.04. pl. 17:00 Valmierā L.Paegles ielā 9,
Zaļās Ceturtdienas dievkalpojums

Svētdien, 4.04. pl. 8:00 Limbažu muzejā, Burtnieku ielā 7,
Lieldienu rīta dievkalpojums
Svētdien,
4.04. pl. 12:00 Viesu namā “Bille”, Amatas novads (12 km no Cēsīm) –
Bērnu kristību dievkalpojums

Pirmdien, 5.04. pl. 17:00 Valmierā L.Paegles ielā 9, II Lieldienu dievkalpojums

Šajās pavasara dienās paiet 2 gadi kopš Brīvticīgo draugu kopa (visi, kas tic Dievam, bet nevēlas veidot reliģisku organizāciju) sapulcējas dievkalpojumos Valmierā. Informācijai par Valmieras kopu droši zvaniet Mārai, t. 28875108. Dievkalpojumi notiek pēc tadicionālas tautā ierastas luterāņu liturģijas.

PRIECĪGAS LIELDIENAS!

Citādākas atvadas (20.03.2010)

 Rgb6209 2

Tuvinieku atvadas no tēta Kārļa notika citādāk, nekā Latvijā ierasts. Tētim vairs nebija daudz ļoti tuvu radinieku un darbabiedru. Paši vistuvākie bija atvadījušies Rīgas krematorijā jau dienu iepriekš, neīrējot dārgo atvadu zāli, bet sapulcējoties tūlīt nākamajā dienā PĒC tēta kremācijas kādā skaistā Vidzemes viesu mājā. Piemiņas notikums vairāk atgādina par dzīvi, nevis nāvi. 81 gadu veco tēti atceroties, tika piemeklēts dzīvespriecīgs viņa jaunības dienu foto un piemiņas lietas, kas ļoti tieši un trāpīgi atgādina viņa mūžu un novietotas uz piemiņas galda kopā ar pelnu urniņu. Tās ikviens no viesiem drīkstēja aplūkot.

 Rgb6174 2 Dsc2289 Rgb6144 2

Piemiņas mielastā bija tradicionālā sākuma runa un piemiņas vārdi no visiem, kas ko vēlējās sacīt. Bija gādāts par mūziku mielasta laikā. Skats no piemiņas mielasta vietas lievenīša tovakar atgādināja līkločos tekošo dzīves upi…

 Rgb6166 3-1

Atvadu dienās biju reizē radinieks, mācītājs un fotogrāfs, un …mazliet arī šoferis. Laikam tāpec nedaudz noguris… 🙂 Šī bija laba iespēja visiem pabūt kopā!

Par bēru rituālajiem pakalpojumiem vairāk: https://www.ticu.lv/?page_id=153

“Prostitūcija Latvijā – problēmas un risinājumi”

Picture 10 1

5. martā notika ļoti skaudra saruna starp tiesībsargiem, mediķiem, psihologiem, sociālo dienestu pārstāvjiem u.c. Lekciju tēmas:
* Par cilvēktirdzniecību
* Prostitūcija Latvijā. Kriminālās problēmas
* Prostitūcijas psihoseksuālie aspekti
* Prostitūcija dermatovenerloģijas skatījumā
* Prostitūciju saistība ar modeļu aģentūrām
* Organizētās noziedzības attīstība peļņas gūšanai no prostitūcijas
* Seksuālās ekspluatācijas apkarošana
* Mīti un realitāte par prostitūciju
* Prostitūcija – vardarbība pret sievieti, noziegums pret sabiedrību.Efektīvākie novēršanas veidi un pieredzes.
* Prostitūcijā iesaistīto sieviešu sociālpsiholoģiskais portrets
* Prostitūcijas psihoanalītiskie aspekti
_______________________
Mans lekcijas temats: “Daži Jaunās Derības un baznīcpolitiski pretmeti prostitūcijas jautājumā”

Vai jūs esat PAR vai PRET prostitūcijas legalizēšanu Latvijā? Droši vien, ka daudzi sabiedrībā vēl nav varējuši nofurmulēt savu viedokli. Dažreiz šāds formulēts un argumentēts viedoklis nav “ērts” ne sev, ne sabiedrībai, ne baznīcai….

Tuvākajās dienās lasi plašāku aprakstu un klausies audioierakstu

Mācītājs Valters Korālis

Sveču mēneša dievkalpojumi šodien un nākotnē

 Dsc0127

Attēlā: Sv. Sīmaņa baznīcas interjers un dievlūdzēji 2006. g. nogalē.
Laikā, kad ieviesu šo 8-stūru akmens svecīšu galdiņu, mākslinieces K. Taivānes gleznu un lūgšanu solu, saskāros ar niknu pretestību. Sākumā ļaudis izplatīja aizdomas: Korālis, lūk, viņus ievedīšot pareizticībā..! 🙂 Toreiz, šo galdiņu radot, atsaucās salīdzinoši neliels ieinteresētu ziedotāju skaits. Šobrīd laiks ir nolicis visu savās vietās un lepojos ar panākumu, ka šī interjera priekšmetu grupa Valmierā ir tik ļoti dzīvi pielietota

Img 0194

Februāris – Sveču mēnesis. Brīvticīgo (ārpus reliģiskām organizācijām ticību praktizējošo) dievkalpojums un saiets Valmierā notika 3. februārī. Limbažu muzejā šāds notikums – svētdien, 7. februārī. Februāra otajā pusē – Ainažos u.c.

Attēlā redzam svecītes, kuras atnesuši Valmieras brīvticīgo dievkalpojuma dalībnieki. Mums ir sapnis līdz Lieldienām tikt pašiem pie sava metāla sveču galdiņa. Tomēr šī iecere ir tikai neliels iesākums tālākiem notikumiem. Daudzi droši vien nezina, ka jau šobrīd Latvijā ir 2 privātas baznīcu ēkas (baznīcu celtnes, kas pieder konkrētām privātpersonām). Domāju, ka pēc gadiem Latvijas brīvi ticīgo kustībai būs ne tikai inteliģenti un darbīgi cilvēkresursi, svecīšu galdiņš un cits iekārtojums lūgšanu dzīvei. Bet varbūt pat sava baznīca, kur ikviens brīvticīgais šad un tad varētu iegriezties, zinādams, ka neviens viņu ideoloģiski nevervēs draudzē kā instituconālā reliģiskā organizācijā. Esmu pārliecināts, ka līdz ar islama mošeju un citu līdz šim netradicionālu reliģisku organizāciju ēku iekļaušanos pilsētainavās, arī Latvijas draudzēm nepiederošie ticīgie (apm. 80% brīvticīgo iedzīvotāju!!!) būtu pelnījuši vietu, kur ienākt vienatnē vai noturēt savus ģimenes svētku rituālus. Neraugoties uz mūsu baznīcas ēkas iespējamību nākotnē, darbosimies īrētās telpās un mājās. Bet vēl jo vairāk – tieši dabā! Zinu, ka vairums sastapto Latvijas brīvticīgo nepārstāv karojošus dogmatiskus ieskatus, tāpēc šobrīd viens no pašiem svarīgākajiem procesiem ir sarunas vienam ar otru virtuālajā telpā un reālajā dzīvē (saietos, nometnēs u.c.). Katram gadījumam vēlos atgādināt, ka negrasos dibināt jaunu reliģisku organizāciju, jo brīvticīgie ir TIEŠI TĀPĒC, ka brīvi no tādām. 🙂

Ja Tev ir konkrētas idejas vai risinājumi attiecībā uz šeit pausto, diskutē www.draugiem.lv Db grupā “BRĪVTICĪBA” vai raksti šīs lapas sadaļā “KONTAKTI”.

Mācītājs Valters Korālis

Vai atkal Kavača ēna un mobings?

Nesenhttp://tautastribunals.eu/?p=829 un http://tautastribunals.eu/?p=860 parādījušies raksti, kurā savādā manierē mēģināts apgalvot par mācītāja V.Korāļa saistību ar ČEKU un tamlīdzīgi personiski cieņu aizskaroši apvainojumi. Palasot lapu redzams, ka tā ir agresīva (ja pat ne pat fašistiska), tautu musinoša lapa, kura vēršas pret sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, izmantojot šantāžas un piedraudējuma elementus.

Ar šo rakstu vēlos publiski pateikt, ka neesmu un nekad neesmu bijis saistīts ne ar ČEKU ne kādu citu ārzemju vai Latvijas izlūkdienestu. Tāpat neesmu nekad bijis nevienas politiskas partijas (arī komjaunatnes) biedrs. Man piedēvētie teksti ir klaji meli un uzskatāmi drīzāk par bijušā Valmieras prāvesta A.Kavača vai lapas līdzautora L.Grantiņa radīts melnā PR triks. To satura apspriešanas polemikā pat negrasos iesaistīties.

Lasot lapas www.tautastribunals.eu saturu, redzam, ka tās autoriem pašiem jau šobrīd ir pamatīgas problēmas ar likumu un tiesiskumu. Ja viņi tā turpinās, tad nonāks līdz stāvoklim, kad viņu apgalvojumus var izskatīt Latvijas un Eiropas tiesībsargājošas instances. Atliek vien domāt, ka tā ir tāda kā sava veida agonija tādiem cilvēkiem, kuru dzīve ir mūžīgs politikānisms vai bezcerīgi mēģinājumi vērpt intrigas. Var vien minēt, vai tiešam viņi ir tik naivi vai arī tā ir vainas apziņa? Bet, iespējams, darbojas kāda interesēs? Bet ir daudz citu veidu, kā pirms Saeimas vēlēšanām uzlabot savas politikāniskās un līdzcilvēkus nomelnojošās e-lapas saturu. Tādēļ ar šādu veidu meklēšanu iesaku cītīgi nodarboties, nevis izmantot to cilvēku personvārdus, kuri kādās jomās kaut ko jau sasnieguši.
______________________________________________________

 Rgb6080

Ar gandarījumu es un mūsu ģimene var teikt, ka ar Valmieras Sv. Sīmaņa draudzi ir panākts izlīgums un vienošanās LR Tiesā visos strīdus jautājumos. Šajos tiesas procesos tā arī nepierādījās neviena no man inkriminētām apsūdzībām – ne izsaimniekošanā, krāpšanā, ne laulības pārkāpšanā, ne arī kādā citā nodarījumā, par kuru man būtu jāatbild LR likuma priekšā. Nevarot pierādīt nekādu apvainojumu tiesiskumu, Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes un LELB Virsvaldes pārstāvji noslēdzošajā tiesas sēdē pieprasīja tiesas sēdes pārtraukumu un beidzot pieņēma abpusēji izdevīga izlīguma rakstiskus nosacījumus. Ar uzvaru tiesā apstrīdēta pat KNAB politizētā rīcība: https://www.ticu.lv/?p=5472. Mūsu ģimene ir jau pieradusi pie provokācijām un savādiem apgalvojumiem. Mūs tie neizbrīna. Acīmredzot, kādam gribētos vēl kādu aktivitāti no mūsu ģimenes puses, bet tādas nebūs. Bijušā Valmieras prāvesta A.Kavača iepriekšējos publiskos uzbrukumus citur presē valmierieši atspēkojuši šeit pieejamos rakstos: https://www.ticu.lv/?p=5016

Mācītājs Valters Korālis

Krievijas kanāls PEH-TB (REN-TV) viesojas Valmierā

Pirmais Latvijas brīvticīgo sadarbības raidījums sadarbībā ar Krievijas kanālu PEH-TB (REN-TV):

Зарплаты Латвийских священников будут сокращены как минимум на 15% из-за тяжелой экономической ситуации в стране. А историческая недвижимость Латвийской Евангелистической-Лютеранской церкви ожидает частичная распродажа. Каждый пастор теперь выживает, как может. Кто-то увольняется, а кто-то переходит на Коммерческое служение.

«С милым рай и в шалаше», а с любимым пастором и в прокуратуре. Именно тут теперь арендует комнату и для служения «отставной» лютеранский священник Валтерс Коралис. С бывшим церковным начальством, говорит разошлись по коммерческо-идеологическим соображениям.

Валтер Коралис, независимый пастор: «Денежки — хорошая вещь, но свободу они не дают. Они дают возможность, конечно, но не всегда мы эти возможности используем как направление свободы»

Теперь никакой «канон и традиция» не мешают «креативить». На лютеранской мессе нашлось место и православному кадилу, и неформальной Богородице, нарисованной другом художником. Но, главное «ноу-хау» пастора Коралиса — похороны на воздушном шаре.

За несколько сотен лат ваш прах развеют с воздуха.

Валтер Коралис, независимый пастор: «Я не думаю, что эта практика неплохая, я не думаю, что этот пепел мусор, он извините биологический продукт. От земли это взялось и за землю она встанет. И неважно глубоко станет, наверх станет, где там станет, она возвращается к земле»

Желающих «развеется после смерти» пока не нашлось, Но прихожане от инициатив своего «неформального» пастора в восторге.

Прихожане: «Я жила долгое время у моря в детстве, то пусть не будет секретом, я хочу уйти обратно в море после смерти» «Мужчина молодой, интересный, развитый и с ним всегда так интересно» «Хоризма у него! Но особенная. Я не видела таких священников больше»

Хоть и от бога церковь, да ничто мирское ей не чуждо. Финансовые проблемы прихожан моментально отражаются на благосостоянии их пастырей. А в Латвийском случае ставят под вопрос и церковное единство.

Настоятель Домского собора в Риге — Элийс Годиньш говорит: «дела плохи». Духовенство «разбегается», зарплаты сокращаются, рождественские благотворительные программы урезаются. Многие дети из бедных семей на эти праздники остались без подарков. А вскоре придется расстаться и с частью церковной недвижимости.

Элийс Годиньш, настоятель Домского собора, город Рига: «Всю недвижимость, которую мы имели, мы пересмотрели. Некоторая часть должна быть продана, некоторая часть будет использоваться для накопления ресурсов. Эта недвижимость из прошлого времени, веков была пожертвована церкви»

Валтерс Коралис на днях стал первым «независимым священнослужителем», в «независимой Латвии». Даже регистрацию официальную получил. Теперь он глава коммерческой организации «Свободная вера». Заказы на крестины, свадьбы и отпевания принимает по интернету, там же можно узнать и о расценках.

Валтер Коралис, независимый пастор: «Бога продать невозможно, и его блага невозможно продать. И я думаю, в капитализме можно продать свое время. Где интересы духовные совпадают, тогда, наверно, и можно договориться насчет времени. Я то и продаю, что есть вещь»


Александр Мостославский, Александр Рычков

РЕН ТВ, http://www.ren-tv.com/news/latest/8917-2009-12-25-13-00-13

Mājas dievkalpojums Lizdēnos (13.12.2009)

 Rgb3963

III Advents.
Vectēva Herberta atceres dievkalpojums Liepiņu ģimenē (attēlā) Lizdēnos. Šī ir ģimene, kur daudzus gadus man ir bijis patīkami ciemoties un sarunāties ar visu paaudžu mājas iemītniekiem. Atjaunojam senāku laiku tradīciju Vidzemes sētās ar mājas dievkalpojumiem.

Sāpīga replika
Diemžēl, nesen Liepiņu ģimenei, pavadot vectēvu, nācās sastapties ar Burtnieku draudzes vadītāju Daces un Alda Kalcenavu ļoti nelaipnu attieksmi. Bēru laikā tika atteikts baznīcā zvanīt. Un tikai tāpēc, ka izvadītājs neesot no LELB vai citas viņiem draudzīgas reliģiskās organizācijas!!!

Jāpiezīmē, ka bērēs Burtnieku Vecajā vai Jaunajā kapsētā, vēsturiski nekad nav bijuši pieejami kapsētu zvani. Baznīcas tuvums vienmēr ir nodrošinājis labu baznīcas zvana dzirdamību (Ziemeļvidzemē līdzīgi ir Liepupē, Umurgā un citviet).

Pēdējo 17 gadus laikā gadus esmu sastapies ar daudziem Burtnieku novada iedzīvotājiem, kuri ir spiesti vietējo draudzi pieciest kā tādu savdabīgu ģimenes uzņēmumu. Sākot no tā, ka draudzes vadībā ir vieni un tie paši Kalcenavu ģimenes cilvēki līdz pat ļoti ētiski un juridiski apšaubāmajām Kalcenavu ģimenes nekustamā īpašuma darījumam. Daudzi pagasta cilvēki zina, ka kāda kundze Burtnieku draudzei ar testamentu novēlēja māju, zemi un mežu Lizdēnos. Bet dīvainā kārtā tas kļuvis par Alda Kalcenava ģimenes īpašumu ar visu ierakstu Zemesgrāmatā. Protams, ka šis un daudzi citi šādi vietējās draudzes darījumi ir piesegti ar Rīgas Virsvaldes un virsgana gādību. Šāda sadarbība ir bijusi ļoti rezultatīva, pēc latviešu sakāmvārda “roku roku mazgā” principa, Rīgas kungiem ir garantēta iespēja Burtnieku mācītājmuižā rīkot plašas nometnes un saietus, bet Aldim Kalcenavam – pa šiem gadiem kļūt par mācītāju bez jebkādām nopietnām un akadēmiskām teoloģijas studijām.

Paši pagasta ļaudis redz un zina kas notiek, tādēļ dodas uz dievkalpojumiem citās vietās vai arī klusi nopūšoties nosaka: “Tā jau tāda vasaras tūristu draudze, kur toni nosaka viena vienīga ģimene”.

Un tālāk?
Liepiņu ģimene un daudzi citi Burtnieku, Lizdēnu, Jaunburtnieku iedzīvotāji nebūt nav neticīgi. Viņi tikai zina, ka iet baznīcā un ticēt Dievam nereti ir divas un ne pārāk savienojamas lietas. Bez tam, Liepiņu ģimene Lizdēnos ir viena no senākajām Burtnieku dzimtām, kuras, līdztekus citām, tic Dievam arī ikdienā.

Šādi mājas dievkalpojumu praksi turpināsim tur, kur baznīcas nav tālu tikdaudz fiziskā, bet garīgā attālumā. Ne tik daudz auksta, cik salta. Vēsturē redzam, ka ar optimismu latviešu cilvēks ne tādas valdīšanas vien ir pārlaidis. Un tādēļ www.ticu.lv piedāvā nevis cīnīties ar korupciju pustukšajās Latvijas draudzēs, bet daudz aktīvākus risinājumus. Mājas dievkalpojumi būs viens no tādiem veidiem. Šī ticīgo metode jau bija izplatīta padomju gados. Un arī mūsdienās ļoti labs paņēmiens kā, baznīckungu netraucētiem, katram savā īpašumā veidot ģimenes tradīcijas sev un bērniem, nezaudējot pašu būtiskāko- ticību Dievam.

Lai radošs un tradīcijām bagāts Adventa laiks!

Māc. Valters Korālis

Māc. Varis Bitenieks. Ticības dinamika (nesaīsināts teksts)

Ticības dinamika – šādi slavenais vācu teologs P. Tillihs iezīmēja katra pasaulē dzimušā cilvēka motivāciju dzīvot un pēc kaut kā tiekties. Var to arī pateikt citādi – to, ka katram cilvēkam šeit zemes virsū ir ļoti liela jēga un nozīme. Katrai dienai, stundai un minūtei ir ārkārtīgi liels svarīgums. Katrs cilvēks un viņa dzīve kopā ar mūsējo ir mūsu – no Dieva dāvātā dāvana. Visa dzīve ir viena liela dinamika – tā ir tā dzīve kas esi tu pats ar savu ikdienu. Jautājums ir tāds ko tu darīsi ja tu to visu zini – to ka Dievs ir kopā ar tevi un to ka Viņš kopā ar tevi vēlas šo pasauli padarīt labāku. Kas ir tavs pirmais, otrais un trešais darbs. Principā visi darbi ir tad jēdzīgi ja tajos ir mīlestība – pret savu zemi, pret savu ģimeni, savu pilsētu, savu māju un cilvēkiem kas ir tev blakām. Šādā ziņā darbu nekad netrūkst nu kaut vai pie mājas izej no rīta laukā un apskaties kā saimnieks, kas tieši šodien būtu vissvarīgākais ko vajadzētu izdarīt – varbūt ir jāpienaglo kāda dēle, varbūt jālaista puķes, varbūt jāsāk lasīt ķirši, varbūt jāparunā kādu stundu ar sievu vai savu mammu. Manuprāt dievticību izkopt var tikai praktiski. Es piekrītu M. Luteram, P. Tilliham, V.V.Klīvem, ka tikai mēģinot darīt kaut ko labu sev un citiem cilvēkiem, tikai tad Dievs arī atklājas. Bet domājot par to kā Dievam vajadzētu man atklāties – tā rīkojoties Dievs nekad neatklāsies. Tieši otrādi cilvēkam vienam pašam uz savu iniciatīvu un cerībā uz Dievu ir jāmēģina šai pasaulē griezt kaut ko par labu – uz to kas evaņģēlijos rakstīts un sacīts. Dieva lūgšanas un gavēšana jau ir laba lieta, bet tikai pēc tam kad esi visu izdarījis – sakārtojis jautājumus par savu zemi, ģimeni, pilsētu, māju un cilvēkiem kas ir tev blakus. Lūk, tā es domāju un saprotu ticību Dievam un savu piederību Kristum.

Es esmu teologs un mana dzīvesvieta ir Kurzeme un man kā latvietim piemīt arī liela baltā skaudība. Mana ordinēšana par mācītāju mani neatbrīvoja no tās lielās baltās latviešu skaudības…

Šeit lasi visu teologa un mācītāja Vara Bitenieka vēstuli:

V.Bitenieks_vestule-1.doc
 Rgb1594

Attēlā: Kādā rudens ciemošanās reizē Aizputē pie Vara. Kurzemes mācītājs Varis Bitenieks (otrais no kreisās) jau studiju gados Latvijas Universitāte bija erudīts teologs. Šobrīd viņu ieinteresējuši kara vēstures jautājumi, kuros kādā ciemošanās vakarā dalījās ar Valmieras Draugu kopas vīriem – Teodoru Gaiķi (no kreisās) un Pāvilu Toču (no labās).
 Rgb1606
 Rgb1620
Attēlos: Namatēvs Varis ir arī lielisks amatnieks – profesionāls bruģētājs. Savā sētā viņa paša rokām top visi galdniecības izstrādājumi, apmešanas un santehnikas darbi.

____________________________________________________

Advents ir dāvinājumu laiks. Par to runā visur un visvisādos locījumos. Dažreiz vēl aiz visiem vārdu plūdiem patiešām kādam tiek palīdzēts ļoti un neviltoti. Viens no šādiem palīdzības praktiķiem kādam cilvēkam (vismaz koordinācijā) ir bijis Varis Bitenieks.

Šis teologa un Kurzemes mācītāja Vara Bitenieka raksts ir speciāls veltījums LELBāL(Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas) izdevumam “Ceļa Biedrs”. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tas tika publicēts ļoti saīsinātā veidā. Pēdējo gadu politkorektums starp LELB un LELBĀL (starp luterisko baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas) atgādina PSRS -Zviedrijas pēckara vienošanos par cilvēku likteņiem. Ne tik dramatiski, bet uz to pusi gan…

Arī mūsu ģimene atceras LELB un LELBāL novērotos redzamāko vadītāju konspiratīvos čukstus, vienojoties par arhibīskapa J.Vanaga situācijas vienpusīgo skaidrojumu Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes ekonomiskā apvērsuma laikā. Mobings jau tieši tāpēc ir mobings, ka tajā parasti iesaistīti gana daudz cilvēku…

Izturējām, draugi! Cauri visām piecām tiesu prāvām un publiskajiem pazemojumiem izturējām! Patiesības labad jāsaka gan, ka bez jebkāda Latvijas vai ārpus Latvijas luterāņu baznīcu palīdzības (jo tādas gluži vienkārši nebija nekādā no veidiem). Ar taisnu muguru gan uzdrīkstējāmies palikt. Un nu ticam un dzīvojam tālāk. 🙂

Paldies mācītājam Varim Biteniekam par to, ka viņš aktualizē savu redzējumu sabiedrībā un baznīcā!

Guna un Valters Korāļi

Sadarbība ar Maskavas telekanālu “REN-TV” [REH-TB]

 Rgb3555-2

Attēlā: Aleksandrs un Sergejs intervē Valmieras brīvticīgo Draugu kopas dalībniekus.

2009. gada 3. decembrī iesākās brīvticīgo kustības darbības atspoguļojums vienā no pasaules līmeņa telekanāliem – krievu valodā raidošajā “PEH -TB” (nosaukumā – krievu rakstība). Miljonus apraidošais telekanāls “REN -TV” uzrunā auditoriju visā pasaulē. Redzams arī Latvijā. Piemēram, “Lattelekom” digitālajā TV – 15. kanāls pamatpiedāvājuma paketē.

 Rgb3540-2

Mācītājam V.Korālim ir vienošanās ar “REN-TV” par periodisku brīvticīgo aktivitāšu atspoguļojumu Latvijā ilgtermiņā arī turpmāk, rosinot lielāku sabiedrības atvērtību un toleranci pret postmodernisma tendencēm reliģiskajā jomā, piedāvājot lielāku viedokļu daudzveidību. It īpaši, radot diskusiju iespēju arī tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevēlas pielieties nevienai no esošajām reliģiskajām organizācijām, tomēr ikdienā praktizē reliģiskas darbības un pat kopīgus ģimenes svētkus. Vairāki brīvticīgo kustības dalībnieki ir atvērti viedokļu apmaiņai ar citās valstīs izvietotajiem masu saziņas līdzekļiem. Vēl jo vairāk, ņemot vērā LELB situāciju šobrīd un Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē realizēto ekonomiskā apvērsuma veidu un paņēmienus. Bez tam, šo Valmieras notikumu visai vienveidīgo vai pat tendenciozo traktējumu vairums Latvijas masu saziņas līdzekļos. Līdztekus citiem sabiedrībā aktuālām diskusijām un darbībām, arī brīvi ticīgie cilvēki būs un paliks Latvijas Valsts apzinīgi pilsoņi, kuri ievēros tās Latvijas Republikas Satversmi un vēlēsies palīdzēt citiem.

 Rgb3546-2

Valmieras brīvticīgo Draugu kopa īrē telpas L.Paegles ielā 9. Saieti šeit notiks katru trešdienu pl. 16:00. Mācītāju V.Korāli valmierieši varēs satikt trešdienās pl. 18:00 vai citā norunātā laikā. T. 29107312

Videosižetu par aizlūgumu Vilbaku mežā skaties Limbažu TV 3.decembra ziņu raidījumā (tā izskaņā):
http://limbazi.edu.lv/mirror/TV_Limbazi/03_12_09.wmv

Šis Ulda Bērziņa videosižets ar aizlūguma notikumu tiek iekļauts arī REN-TV ziņu raidījumā tuvākajās nedēļās.

Foto: V.Korālis

V.Korālis uzvar tiesā pret KNAB

J900X631-07403
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/bijusais-macitajs-koralis-uzvar-knab-strida-par-atrasanos-interesu-konflikta

http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13001
Bijušais mācītājs Korālis uzvar KNAB strīdā par atrašanos interešu konfliktā 03.decembris 2009

Administratīvā apgabaltiesa šodien apmierināja Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāja Valtera Korāļa sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņam par atrašanos interešu konfliktā noteikts 50 latu sods.

Apgabaltiesa atzina par pamatotu Korāļa apelācijas sūdzību un apmierināja viņa pieteikumu par KNAB lēmuma atcelšanu, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Tiesa spriedumā secināja, ka KNAB nepamatoti ir novilcinājis administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu un izskatīšanu attiecībā uz Korāļa administratīvo pārkāpumu.

Tā kā sākotnējais lēmums par Korāļa administratīvo sodīšanu pieņemts aptuveni astoņus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, tiesa secināja, ka viņš sodīts, būtiski pārsniedzot likumā noteikto četru mēnešu termiņu soda piemērošanai.

Tā kā tiesa konstatēja, ka ir pamats izbeigt lietvedību šajā strīdā, tad citi apelācijas sūdzības motīvi netika vērtēti.

Tādējādi tiesa atcēla KNAB priekšnieka 2006.gada 25.maija lēmumu ar tā pieņemšanas dienu un izbeidza administratīvā pārkāpuma lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Korāļa saukšanu pie administratīvās atbildības.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā sastādīšanas dienā.

KNAB 2006.gada maijā bija noteicis Korālim sodu par to, ka viņš, būdams amatā Skultes ostas valdē, pieņēmis lēmumus attiecībā uz savu atalgojumu un veselības apdrošināšanu, tā nonākot konfliktā ar likumu, kas amatpersonai paredz pienākumu ziņot par šādām situācijām.

Publiskajos reģistros gan neparādās ziņas par Korāļa darbību Skultes ostā, taču pašā ostā aģentūrai LETA sacīja, ka Korālis vairs tās valdē nedarbojas.

Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 26.septembrī noraidīja Korāļa sūdzību un KNAB lēmumu viņam noteikt sodu atzina par pamatotu.

LETA jau ziņoja, ka Korāli par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu no Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāja amata 2008.gada februārī atbrīvoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, atrašanās interešu konfliktā Korālim iepriekš pārmesta arī saistībā ar Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes īpašumu apsaimniekošanu.

Mācītājs, vienlaicīgi pildot draudzes gana un draudzes īpašumu apsaimniekotāja pienākumus, šādi esot nonācis interešu konfliktā, un tas novedis pie vienpersoniskas varas uzurpācijas pār draudzes īpašumiem”.
_______________________________________________________

Valtera Korāļa komentārs:
Protams, ka priecājos par šo ziņu. Tiesas procesi (arī šis- pret KNAB) prasīja no manis un mūsu ģimenes pāris gadus un arī spēku. Tomēr šīs ziņas noslēgums, kas šeit ir publicēts ir ļoti tendenciozs un PUBLISKI ATSAUCAMS. V.Korālis NEKAD nav izsaimniekojis draudzes īpašumus vai veicis citas notiesājošas darbības. Rel. organizācija “Valmieras Svētā Sīmaņa draudze” pret SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” nepierādīja ne SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” vainu ne valdes priekšsēdētāja V.Korāļa vainu iepriekš izsludinātajā it kā “izsaimniekošanā”. kas bija tikai un vienīgi veikls baznīcas iekšienē izvērsts ekonomiskā apvērsuma triks. Visi tiesas procesi ar LELB Valmieras Svētā Sīmaņa draudzi pēc r.o “Valmieras Svētā Sīmaņa draudze” valdes locekļu u.c. liecībām Tiesā, ir noslēgušies ar nepierādītu vainu nevienā no apsūdzībām. Tiedā nav arī ieradusies neviena persona sniegt kādas liecības tajos apvainojumos, ko min LELB un arhibīskaps J.Vanags. Tādēļ šī ziņa, kas parādās presē un interneta saziņas līdzekļos: “LETA jau ziņoja, ka Korāli par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu no Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāja amata 2008.gada februārī atbrīvoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija.Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, atrašanās interešu konfliktā Korālim iepriekš pārmesta arī saistībā ar Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes īpašumu apsaimniekošanu. Mācītājs, vienlaicīgi pildot draudzes gana un draudzes īpašumu apsaimniekotāja pienākumus, šādi esot nonācis interešu konfliktā, un tas novedis pie vienpersoniskas varas uzurpācijas pār draudzes īpašumiem” no juridiskā viedokļa ir pretlikumīga un cieņu aizskaroša.

Jo tiesiski vaina nav nekādā veidā patiesa un pierādīta. LELB augstāko garīgo institūciju lēmumi, kā zināms, saskaņā ar nesen pieņemto LELB Satversmi, nav pārsūdzami. Baznīca ir nodrošinājusi tiesāšanas imunitāti pret sevi, t.i. pret bīskapu kolēģijas lēmumiem. Jo Sinodes lēmums atkal un vēlreiz var atcelt t.s. Bīskapu kolēģija. Vismaz tikmēr, kamēr LELB vadīs J.Vanags ar viņam raksturīgo manipulatīvo vadības stilu. Bez tam, laika gaitā pats Jānis Vanags neilgi pēc saviem lēmumiem attiecībā uz Korāļu ģimneni, saņēmis Dieva sodu savā ģimenē – Daugavā noslīka Jāņa Vanaga paša dēls un vēl citas likstas nākušas pār viņu. Visdrīzāk kā Dieva zīmes. Tāoēc lai tas vēl arvien paliek Dieva ziņā.Skat. iepriekš publicēto rakstu: https://www.ticu.lv/?p=5350

Priecājos, ka LR Administratīvā Apgabaltiesa ir izvērtējusi lietu pēc būtības, ņemot vērā visus lietas apstākļus un pieņēmusi, manuprāt, taisnīgu lēmumu. Pateicos advokātam Marekam Halturinam par sniegto juridisko palīdzību un par mērķtiecīgu un profesionālu darbu šajā tiesas procesā konkrēti pret šo KNAB nepamatoto lēmumu!


Mācītājs
Valters Korālis

Nicinājums un genocīds Latvijas luteriskās baznīcas vēsturē

Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (I Mozus gr. 12. nodaļa)

 Rgb3504 2
Attēlā: esam vietā, kur 1941. gada vasarā zvēriski nogalināja ebreju ģimenes.

Advents, Ziemassvētki un Zvaigznes dienas periods ir gaužām liela sentimenta laiks kristietībā. Gandrīz katrs, neatkarīgi no katra indivīda ticības dziļuma, apstaigā veikalus un gatavo dāvanas. Pāvests, bīskapi, kardināli un mācītāji sacer svētku uzrunas un sprediķus. Svētdienas skolās bērni veido ludziņas, dāmu komitejās cep pīrāgus un rīko bazārus…

Romas katoļu baznīca (Vatikāns) un Vācijas luteriskā baznīca ir publiski paudušas nožēlu par genocīdu pret ebreju tautu un turpmākajā savā darbībā, akcentējušas neko tamlīdzīgu turpmāk vairs cilvēces vēsturē nepieļaut.

Toties Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai vadošo amatpersonu priekšā ir vēl veseli divi pēc patiesās būtības izvērtējami vēsturiski sarežģīti laikmeti, kuros tā sociāli aktīvi piedalījusies: 1) baznīcas darbinieku un pat mācītāju (!) aktīva iesaistīšanās holokaustā (klausies turpmākajā tekstā ievietoto vienu no mutiskajām mūsdienu liecībām – U. Berziņa atmiņu stāstu); 2) aktīva baznīcas locekļu un vairāku redzamu garīdznieku sadarbība ar padomju režīmu jeb ČEKU. Arī par šo periodu ir dzīvi aculiecinieki, kurus ir jāintervē par Latvijas jaunāko laiku mācītāju, prāvestu un arhibīskapu sadarbības pakāpi un pāri darījuma smagumu pret cilvēkiem. Šāds LELB amatpersonu darbības vēsturisks izvērtējums un reliģiskās organizācijas vadītāja publisks paziņojums par šiem nodarījumiem vēl NAV noticis.

Img 5029

KLIKŠĶINI & LASI par Limbažu luterāņu mācītāja E. Mača (1904. – 1991.) darba stilu.
Vai mēs patiešām domājam, ka šādas koleģialitātes un darba stila cilvēki Latvijas baznīcā bija sastopami tikai senāk? Vai šodien, kad LELB vadošie garīdznieki visiem spēkiem cenšas noturēties pie garīgās varas, nav nekas piemirsies no nesenās pagātnes. Ķerot kabataszagļus u.c. mazos grēciniekus tautas masās, reliģiskajās organizācijās ļoti bieži lielie afērtisti- ekonomisko darījumu blēži un stukači paliek piesegti. Un viņus piesedz paši augstākie garīdznieki, jo pēdējiem savukārt atlec komforts un izdevīgums. Līdzīgi kā tas vēsturē notika ar mācītāju Maču Limbažu pusē, notiek ar prāvestiem un mācītājiem arī mūsdienās. Tas viss lielā mērā pateicoties sabiedrības iecietībai pret baznīcu kā visu drīkstošu organizāciju.

KLIKŠĶINI & KLAUSIES 12 minūšu dzīvu liecību (ieraksts izdarīts 2009. gada 30. novembrī)
Uldis_Berzins_atminas_par 1941_gada_genocidu_Limbazos

Agrāk vai vēlāk visu nāksies izvērtēt, un, runājot latviešu ievērojamā teologa Haralda Biezā (1909-1995) grāmatas “SAKI TĀ KĀ TAS IR” vārdiem. Kamēr baznīca un tās darbinieki nav pienācīgi izpētījuši, izvērtējuši un nožēlojuši šos kalpošanas periodus politiskajiem režīmiem, kur tā likusi ciest miermīlīgiem Latvijas iedzīvotājiem, tikmēr tāda kristietība patiešām ir un paliek vienīgi pastkartīšu un Ziemassvētku eglīšu sentiments. Tikpat liels pārpratums kā Īrijas katoļu baznīcas pedofīlijas skandāls, kuklusklans ASV vai tepat Latvijā vērojamā baznīcvaras uzurpācija.Tomēr Latvijas institucionālās baznīcas kalpošana politiskajai varai turpinās vēl arvien. Sākot no kristīgās baznīcas konfesiju kapelānu iesaistīšanās tā saucamajās miera misijās Rietumvalstu iniciētajos aneksijas karos Tuvajos Austrumos līdz pat lokālpolitiskiem manevriem tepat Latvijā – Aglonā, Saeimā lobēto likumu vai pašvaldību budžetu līmenī.

Raksta https://www.ticu.lv/?p=5401 publikācijā Limbažu novada laikrakstā “AUSEKLIS” aiz Limbažu ebreju slaktiņa iniciatora – pirmskara mācītāja Edmunda Mača (1904. – 1991.) pieminējuma polikorekti tika izņemts teikums: “Ja tā ir patiesība, ko saka daudzās pierakstītās cilvēku liecības, tad tās lieku reizi pierāda institucionālās kristīgās baznīcas pārstāvju mūžsenu seriālo ieinteresētību kādus sodīt.”

Genocīds sabiedrībā un baznīcā neveidojas uzreiz. Sākumā tās ir aizdomas pret kādu indivīdu vai sociālu grupu, vai tautu. Vēlāk tas ir nicinājums un mobings. Un tad jau seko mērķtiecīga cīņa, kuru vēsturnieki nodēvējuši par genocīdu. Mūsu tautai tās vēstures sakarā ir par ko aizdomāties. Kādu daļu atbildības arī baznīca kā attiecīgā laikmeta organizāzija var noslēpt aiz vārdiem “tādi bija laiki”. Bet ne jau visu!

 Rgb3467 Rgb3520-1 Rgb3475

Pētot Limbažu muzeja materiālus par holokaustu, varēju sastapies ar lielu konkrētību. Var secināt, ka holokaustā cietušas ebreju Šalomoviču, Levinu, Kaicneru, Jēkabsonu, Iršonu, Alparoviču, Kocenu, Beļinsku u.c. dzimtas. Cilvēkus iznīcinot, viņu īpašumu – zeltu un dārglietas paņēmuši paši šāvēji. Visai pārliecinoši vēsturiskās liecības piemin divas lietas: 1) šos slaktiņus ir veikuši tieši latvieši bez jebkādas tiešas vāciešu iejaukšanās; 2) nogalināšana ir notikusi ļoti necilvēciskā veidā – aprokot pusdzīvus cilvēkus (acīmredzot, taupot patronas) un mazos bērnus piebeidzot, turot viņus aiz kājām un sitot to galvas pret koku. Dokumentos un liecībās lasāms, ka šos slaktiņus aktīvi organizējis vietējās Limbažu draudzes mācītājs E. Mačs. No kurienes tieši kristiešu mācītājam radies tāds naids, atliek vien minēt. Pašsaprotami, ka amatpersonas savu žulti nekad neizgāž uz augstākstāvošajiem, bet uz padotajiem vai zemākajiem sabiedrības slāņiem. Pretēji tam kā to Jaunajā derībā darīja Kristus, bieži norājot farizejus par viņu liekulību.

 Rgb3492 Rgb3470 Rgb3509
Laba zīme: pār mūsu galvām uz dienvidu pusi aizlidoja gulbju kāsis (vidējā attēlā). Drīz sals.

Ja jau reiz tā ir vēsturē bijis, ka manam mežam cauri uz nošaušanu vesti ebreji, tad saimnieciskas lietas vislabāk tomēr ir iesākt ar viņu piemiņas dievkalpojumu. I Adventā, 2009. gada 29. novembrī Limbažu pusē rīkojām nelielu piemiņas dievkalpojumu mežā, kur tika zvēriski iznīcinātas vairākas ebreju ģimenes. Un tā kā manā dzimtā ir ne tikai latviešu, vācieši, bet arī attālākas ebreju saknes, tad nevarēju būt pret šo vēstures faktu vienaldzīgs. Izejot cauri manam mežam, esam vienojušies ar kaimiņmeža īpašnieci Ainu Apini, ka varam viņas īpašumā noturēt piemiņas dievkalpojumu tieši tajā vietā, kur cilvēki nošauti un aprakti.  Rgb3513
I Adventā mežā pie izgāztā bērza saknēm bija labs aizvējš svecītēm. Citā sausā kokā ritmiski kala dzenis. Iespēju robežās turpināšu iesākto vēsturisko tēmu izpēti, balstoties uz aculiecinieku stāstiem un muzejā pieejamiem materiāliem. Šobrīd turpinās darbs arī pie visjaunākā laika notikumiem – ekonomiskā apvērsuma un mobinga rīkotājiem Valmieras draudzes vēsturē, kas tiks publicēts šīs web-lapas sadaļā “Tā bija”.

Paldies Limbažu muzeja direktoram Jānim Ulmim par sadarbību materiālu izpētē!
Paldies brīvticīgajiem Sarmītei un Normundam Tušinskiem par praktisku atbalstu!

* Skaties videosižetu Limbažu TV 3. un 4. decembra vietējo ziņu raidījumos pl. 19:00 un 21:00.
* Par Valmieras brīvticīgo Draugu kopas darbību tuvākajās nedēļās būs iespēja noskatīties videosižetu vienā no Maskavas neatkarīgajiem telekanāliem.

Teksts : Valters Korālis
Foto: Anna Korāle

Bīstamas tendences Latvijas baznīcā

Picture 14
Emeritētais prāvests Vilis Vārbergs (attēlā) ir viens no visspilgtākajiem trimdas latviešu mācītājiem un pasniedzējiem savulaik LU Teoloģijas fakultātē. Piedāvājam lasītājiem iepzīties ar viņa viedokli par šodienas Latvijas baznīcu.
________________________________________________________
Kopš Jāņa Vanaga ievēlēšanas bīskapa amatā Latvijas Evanģeliski Luteriskajā Baznīcā vērojamas bīstamas pārmaiņas, kuŗu autors un rosinātājs ir Vanags. Patlaban karstas debates ir izraisījis priekšlikums Baznīcas satversmē ievietot aizliegumu sievietes ordinēt mācītaja amatā. Līdz šim neordinēt sievietes bija tikai Vanaga personīga izvēle. Ievelēšanas laikā viņš pat apsolīja, ja būtu cits latviešu bīskaps, kas vēlētos sievietes ordinēt, viņš to neliegtu. Bet nu arī šo Vanaga personīgo aizspriedumu grib institucionalizēt. Tā tas jau ir noticis ar citiem viņa personīgiem ieskatiem. Lietas ir aizgājušas tik tālu, ka paceļas noipietni jautājumi vai Latvijas Baznīca vairs ir saucama par luterisku.
Šis priekšlikums konstitucionāli aizliegt sieviešu ordinēšanu bija darba kārtā mācītāju konferencē Rīgā Lācplēšu dienā, 11. novembrī. Vai tas bija plānots žests arī pret Lāčplēša Kaŗa Ordeņa Kavalierēm? Vismaz viena tāda taču bija. Bet vēsture jau nav mūslaiku baznīctēvu stiprā puse un konferences dienas izvēle varētu būt tikai nepatīkama sagadīšanās.
Kad evanģeliste Ieva Zeiferte konferencē nolsīja Luterāņu Pasaules Federācijas (kuŗas loceki ir arī Latvijas Baznīca) argumentus par sieviešu ordināciju, daži mācītāji atzinās, ka tos nekad nav zinājuši un rosināja ar tiem iepazīstināt mācītājus visās prāvestu iecirkņu sanāksmēs. Balsojums nebija pārliecinošs – tikai 39 par un 32 pret, kamēr 11 atturējās. Nav jau viegli balost pret to, kas tev maksā algu … Tas nozīmē, ka sieviešu ordinēšanas jautājumu vēl jāturpina debatēt lidz pat Latvijas Baznīcassinodei Rīgā 2010. gada 3.-4. jūnijā.
Archibīskpas E.E. Rozītis aicina visus Latvijas Baznīcas ārpus Latvijas mācītājus un draudžu locekļus pēc iespējas aktīvi piedalīties šajās debatēs. Atklātā vēstulē 11. novembrī viņš raksta: „Svarīgi būs, ka plīdzam, lai šī diskusija patiesi sasniegtu ikvienu draudzes locekli Latvijā, ikkvienu draudzi, tās valdi un padomi, lai tā intensīvi risinātos prāvestu iecirkņos un gūtu atbalsi Latvijas novadu un visas Latvijas presē un publikācijās.“
Bet šis jau ir tikai pēdējais Vanaga ideju institucionalizēšanas pasākums. Citi ir jau pārvērtušī Latvijas Evanģeliski Luterisko Baznīcu gandrīz līdz nepazīšanai. Ir nopietni jautājumi par Latvijas baznīcas evaņģēlisko un luterisko identitāti.
 Vai attiecībās ar Dievu ir vajadzīgs starpnieks – baznīca?
Luterāņi (pretēji katoļiem) uzskata, ka starpnieks nav vajadzīgs, tāpat, kā nav vajadzīgi priesteŗi. Kādēļ Latvijā veidojas izteikti hierarchiska baznīca ar piramīdai līdzīgu uzbūvi pēc pāvesta baznīcas parauga (ieskaitot amattērpu pirkšanu Romā!) – piedevām vēl ar īpaši kultivētu hierarchisko bijību un paklausību? Kādēļ vairs nav nekādas teikšanas draudzēm, sinodei (formāli gan skaitās) un draudzēm neviens „no augšas” vairs neatskaitās? Vai draudzes eksistē virsvaldes un hierarhijas dēļ? Ar ko hierarhiskā, episkopālā sistēma būtu svētāka, labāka, bibliskāka?
Kādēļ tiek atmesta bibliskā vispārējās priesterības mācība, tās vietā veidojot hierarchisko? Atļaujiet pasmaidīt – luterāņiem tagad ir katerdrāles un prokatedrāles, diacēzes, bīskapi un bīskapu krēsli… No kurienes gan šī terminoloģija, šis baznīcas modelis?!
Vai Kristus sekotāji var būt kungi un nemaldīgas hierarhiskas autoritātes? Vai tad Jēzus par saviem sekotājiem neatzīst tikai kalpus? Vai tad mēs visi (bez izņēmumiem) Dieva priekšā neesam principiāli vienādās pozīcijās?
 Luteriskās apliecības saka:
“Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka vienīgā norma un mēraukla, pēc kuras jāizvērtē un jāiztiesā visas mācības, kā arī mācītāji, ir tikai un vienīgi Vecās un Jaunās Derības praviešu un apustuļu raksti” (Konkordijas Grāmata, KF, Epitome, I). Vai Sv. Raksti patiešām ir vēl vienīgā norma un mēraukla? 
 Luterāņi māca, ka Kristus persona un darbs ir vienīgais pamats un līdzeklis cilvēka pestīšanai. Vai praktiskās norises un pēdējā laika pavērsieni luterāņu baznīcā neliecina par pretējo?
 Uz bibliskā pamata par bauslību un evaņģēliju, kā arī mācību par grēku luteriskās apliecības skaidri pasvītro mācību (galveno artikulu) par attaisnošanu ticībā: “No šā artikula ne mazākā mērā nedrīkst novirzīties vai atkāpties, kaut vai debesis un zeme sabruktu un viss cits, kas nav paliekošs – “..jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana,” saka Pēteris (Ap. d. 4:12). “..ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jes. 53:5) Un uz šā artikula balstās viss, ko mēs mācām un darām .. Tāpēc mums par to jābūt drošiem un mēs nedrīkstam šaubīties, citādi viss ir pagalam.” (KG. ŠA, II,1:5)
 Vai arvien vairāk netiek mācīta reliģiozitāte – kulti, rituāli, darbības, kā arī darbi? Kādēļ luterāņi sākuši kopēt katoļu un anglikāņu augstās liturģijas, celebrējot misas, ejot procesijās, metot teatrālus krustus, kūpinot vīraku, klanoties un goroties? Kāpēc dievkalpojumi tiek pārvērsti par katoliskām upurcermonijām un pilnīgi nesaprotamām priesteru mistēriju izrādēm? Kādēļ visa šī māžošanās atdarinot katoļus? Kas tam pamatā? Luteriskās apliecības saka skaidri: “Mise jāuzskata par lielāko un briesmīgāko apgrēcību .., jo tā nonāk tiešā un krasā pretrunā ar iepriekš minēto galveno artikulu”.
 Tradicionālais luterāņu dievkalpojums ir cienīgs savā lakonismā un tiešumā, tur nav nekā lieka. Dievs runā caur Vārdu un sakramentu, mēs atbildam ar dziesmām un lūgšanām. Viss par lietu.
 Vai nav likumsakarīgi, ka mūsu baznīcā ieviešas ne tikai katoļu priesteru tērpi un priesteru gredzeni, bet arī tiek atjaunota mācība par purgatoriju, kā arī sāk atjaunoties svētceļojumu, svēto kulta, krusta ceļu, svēto relikviju godināšanas un grēku atlaidu tradīcijas, kuras evaņģēliski luteriskā ticība visā pasaulē skaidri noraida kā pagāniskas un māņticīgas?
Par katru no šīm dīvainajām lietām skaidri izsakās Konkordijas Gramatā sakopotie luterāņu apliecības raksti – piem., par svētajiem:
“Arī svēto piesaukšana .. ir pret pirmo galveno artikulu un grauj Kristus atziņu, vai arī par pāvesta varu un autoritāti: “Pāvests nav jure divino jeb pēc Dieva likuma visas kristietības galva”.

Kāpēc Latvijas baznīcas teoloģija (arī jau praktiskajās izpausmēs) kļūst tik izteikti katoliska? Kāpēc praktiski visa argumentācija iet atpakaļ uz laiku pirms reformācijas — it kā reformācija būtu bijusi smaga un traģiska kļūda?
 Vai nav liela augstprātība pārņemt pilnīgi citas konfesijas vai arī ļoti specifisku un šauri ievirzītu Amerikas baznīcu (Muzuri sinodes) modeļus, kur Latvijas Baznīcai ir sava vēsture, savas saites, tradīcijas? Luteriskā mācība praksē Latvijas kultūrvēsturiskajā vidē ir izgājusi garu attīstības ceļu un sasniegusi solīdu briedumu.
Vai Latvijas Baznīcas vadība neskatās Romas katoļu virzienā ar nostalģisku skatu kā uz Māti baznīcu, kurā vajadzētu atgriezties?
 Un vai tas galu galā neskar latviešu dzīves, latviešu pestīšanas pamatjautājumus? Nav jau vienalga, kam un kā ticam…
 Jautājumi, jautājumi. Ļoti daudz jautājumu….
Šie jautājumi gandrīz burtiskipārņemti no kādas draduzes Lavijā apkārtraksta. Tur arī mācītājs aicina „jautāt un domāt,
jautāt un meklēt,jautāt un nesamierināties ar šaurām šī brīža atbildēm.“
Ir ļoti zīmīgi, kas visas pārmaiņas, kas paceļ augšminētos jautājumus, ir sākušās tikai pēc Jāņa Vanaga ievēlēšanas augstajā amatā un tā amata ļoti autoritatīvas pildīšanas. Jāmin arī tas, ka ne vairs draudzes, bet Baznīcas virsvalde maksā mācītājiem algas. Tāpēc arī tikai retais iedrošinās pacelt balsi pret Vanaga vēlmēm.
Un tomēr vismaz daži ir. Lai Dievs dod, ka to skaits vairosies.
Vilis Vārsbergs


Foto: http://foto.lu.lv/arhiivs

Kārlis Streips par sieviešu ordinācijas jautājumu

Picture 5-2

Šorīt presē lasāms, ka atsevišķi Latvijas Evaņģēliski vanadziskās baznīcas aktīvisti ir nākuši ar priekšlikumu, grozīt baznīcas satversmi tā, lai oficiāli noteiktu, ka sievietes nedrīkst kļūt par mācītājām. Kā zināms, šis “princips” baznīcā tika akceptēts brīdī, kad pašreizējais arhibīskaps nonāca pie varas, bet patlaban tas ir neoficiāls. Nu acīmredzot baznīca taisās to padarīt par pavisam oficiālu.

Šajā ziņā, un ne tikai, vanadziskā baznīca neiet kopā ar plašāko luterāņu kopienu. Dānijas luterāņu baznīca sievietes sāka ordinēt 1948., Zviedrijas — 1960., Amerikas — 1970., Somijas — 1988. gadā. Emigrācijas latviešu luterāņu baznīca sievietes ordinē jau sen. Piemēram, lieliska mācītāja ir mana laba draudzene Vašingtonā Anita Vārsberga. Taču jautājums ir krietni plašāks nekā tas, ko dara citi. Vanadziskās baznīcas aktīvistu priekšlikuma pamatā ir pārliecība, ka puse Radītāja radīto cilvēku (piedevām Latvijā — vairāk nekā puse) neder mācītāja amatam. No vienas puses, protams, Bībelē vairākās vietās ir teikts, ka sievietei baznīcas lietās der klusu stāvēt. No otras puses, Bībelē arī ir teikts, ka vergu turēšana ir akceptējama, ka ēst garneles ir grēks un, ja kas, ka sievietes mēnešreizes laikā jebkurš krēsls, uz kura viņa apsēžas, uz nedēļu ir nešķīsts. Ceru, ka konsekvences labad visi sieviešu ordinācijas piekritēji ievēro visus šos principus. Esmu pārliecināts, ka viņi tā nedara, un tāpēc ir liekuļi.

Kāpēc sieviete nevar būt mācītāja? Vai viņai nav pārdomas par Radītāju un Viņa attiecībām ar cilvēkiem? Vai viņai nevar būt tās līdzjūtības, kāda ir nepieciešama, lai aprūpētu draudzi? Vai viņa automātiski ir dumjāka par jebkuru vīrieti? Sievietes taču allaž ir bijušas ģimenes gani. Nospiedošais vairākums skolotāju un medmāsu ir sievietes. Aprūpēt citus viņas taču prot. Protams, ne visas, bet tomēr.

Man vienmēr ir licies, ka organizētā baznīca Jēzus vēsti sāka pārkārtot aptuveni vienu sekundi pēc viņa nāves. Es baznīcā eju un reizēm dievkalpojumus vadu tāpēc, ka tas man ļauj pārdomāt savas attiecības ar Radītāju un, jā, arī paust savu viedokli par to, kāda ir mūsdienu kristiešu dzīve. (K.Streips)

© Lasi visu rakstu: http://karlisstreips.blogspot.com/2009/11/par-sievietem-un-vanadzismu.html

Vēl kādas domas ir šeit. Šeit vairāk par VEIDU, kā līdz lēmumiem nonāk:
http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=11387
© Foto: Woman Preacher of the A.M.E. Church (www.loc.gov/exhibits/religion)

Valmieras brīvticīgie kopā sanāk jaunās telpās

 Rgb3088 1
Attēlā: Valmieras brīvticīgie telpās L.Paegles ielā 9

Valmieras brīviticīgo (ārpus draudzēm ticošo) Draugu kopa ir nosvinējuši Jurģus, izvākuši visas savas mantas no Sv. Sīmaņa draudzes nama un kopš 4. novembra kopā sanāk L. Paegles ielā 9. Pirmajā reizē lūdzām Dieva svētību pār telpām un bijām kopā pirmajā dievkalpojumā ar Svēto Vakarēdienu. Kā jau līdz šim iegājies, tradicionālais luterāņu rits ar Bībeles perikopju lasījumiem no trimdas Latviešu luterāņu gadagrāmatas.

Jāatzīst, ka telpas L.Paegles ielā jau šobrīd ir pašauras. Ja Valmierā kāds piedāvās mazliet plašākas telpas (varbūt pat ar malkas apkuri) padomāsim par citu īres variantu.

Šādi dievkalpojumi un tikšanās arvien turpmāk būs veids kā cilvēkiem emocionāli un garīgi pārvarēt krīzi, kas skārusi sabiedrību, ieskaitot vairākas tradicionālo konfesijas, kuras strauji politizējas un norobežojas no dialoga, kas to vadītājiem nešķiet ērti un izdevīgi. Kamēr Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca pirms pievienošanās Romas katoļu baznīcai tuvākajā Sinodē grasās balsot par sieviešu ordinācijas aizliegumu (līdz šim tas bija vienpersonisks arhibīskapa viedoklis) un kārtējiem Satversmes labojumiem, vēl drastiskāk nostiprinot bīskapu varu, Valmieras Draugu kopā aicina pulcēties dažādu ieskatu cilvēkus, kuriem neinteresē garīgā vara vienam pār otru.

Draugu kopas dalībnieki ikdienā cenšas apmeklēt slimnīcā, palīdz viens otram diakoniski ar pārtiku, kristīt bērnus un pieaugušos, laulāt, pavadīt mūžībā, svētīt māju vai auto u.c., toties atsakās kontrolēt personīgo dzīvi vai vervēt jaunus dalībniekus reliģiskas organizācijas veidošanai, jo tāda netiek veidota. Šī ir viena no jaunākajām reliģiskajām kustībām Latvijā ar ļoti liberāliem organizatoriskiem principiem. Valmieras grupa sastāv no ļoti drosmīgiem, pašapzinīgiem un darbīgiem cilvēkiem. Tāpēc vairāki draugu kopas dalībnieki ar organizatorisku pieredzi 4. novembrī uzņēmās veikt atsevišķus pienākumus kopienā. Visi, ieskaitot mācītāju V.Korāli, šajā ziemā savu kalpošanu veiks uz sabiedriskiem pamatiem.

Paldies visiem, kas izturējuši līdzšinējo baznīcas mobingu! Īpašs paldies par tehnisko palīdzību pārvākšanās laikā jāsaka Saukumu ģimenei, kā arī Brigitai Roziņai un Jānim Beldavam!

Nākamā tikšanās trešdien, 18. novembrī pl. 14:00 Valmierā, L.Paegles ielā 9 (ieeja no Ziedu Lejas puses) Visi gaidīti! 🙂

Foto: V.Korālis