Pirmās Pieaugušo un bērnu kristības pie Zvārtes ieža

Zvārtes iezis (bieži tiek lietots neprecīzs vietvārds – Zvārtas iezis) ir viena no skaistākajām vietām Cēsu rajonā. Svētdien, 2, augustā tur notika pirmās bērnu un pieaugušo Kristība. Pēc tam bija kopīgs saviesīgs pasākums ar tautasdziesmām, labu mielastu un nelielu ekskursiju.
SKATIES ATTĒLUS:

2009.08.02 13-28-562009.08.02 14-09-392009.08.02 13-39-17

Amatas krasts pie skanīgā Zvārtes ieža apkārtne būs viena no mūsu Kristību vietām arī nākotnē. Tur ir jaukas pastaigu un spēļu vietas bērniem un pieaugušiem. Tas ir salīdzinoši netālu no Rīgas un citām Vidzemes vietām.

2009.08.02 14-36-362009.08.02 14-32-462009.08.02 13-29-08
Amatas krasts pie Zvārtes ieža mums pieejams bērnu un pieaugušo Kristībām, laulībām un brīvdabas dievkalpojumiem arī turpmāk. Apmeklējot šo vietu, jāpērk ieejas biļetes. Kontakttelefons šīs vietas apmeklējumiem: 29335446 Zvani un apceļo pie reizes savu dzimto zemi! 🙂
© Foto: Anna Korāle

Annas diena. Kristības Dikļos un aktrises Vijas Artmanes atcere (26.07.2009.)

 Rgb6333-1 Rgb6348 Rgb6351 Rgb6360-1 Rgb6418-1 Rgb6448
KLIKŠĶINI & SKATIES!

Vairums no šiem brīvi ticīgajiem draugiem ir ļoti talantīgie Valmieras teātra aktieri un mazākums – viņu tuvinieki un labvēļi. Rasa Estere dabū vēl klāt savu Debesu vārdiņu. Kristīts tika arī krusttēvs Mārtiņš.
_______________________________________________________


KRISTĪNE un EDGARS

KĀ TAS VISS RADĀS
Annas dienā Dikļos pie Vika Pasaku parka avotiņa bērniņu kristot, īpaši palūdzām arīdzan par latviešu izcilās aktrises Vijas Artmanes Mūžības ceļiem. Jo viņai šajās dienās viņai paliktu 80 gadi…

Pagājušā gs. 70-ajos gados uzņemta Filma “Salna Pavasarī” – latviešu kinoklasikas darbs, kas veidots pēc R.Blaumaņa noveļu motīviem.

Tosvētdien iegājām paskatīties tās vietas, kur filma veidota, un pēkšņi manī radās ideja izveidot fotostāstu! Tā nu sanāca, ka Kristīnes un Edgara lomas atveidoja Anda un Vigo no Valmieras brīvi ticīgo draugu kopas.

 1-1 2-1 3-1
 4-1 6-1 5-1
 7-1 8-1 9-1

KLIKŠĶINI VISU PĒC KĀRTAS un SKATIES FOTOSTĀSTU:

KRISTĪNES MOTĪVS


neizsakāmi
dziļi un mulstoši izsāpēt,
stāvēt pret vēju un valodām asām,
kārām mūs saplosīt, salīmēt atkal pa smieklam.
Bet tumšajos vakaros izsapņot roku, kas silstoši sameklē, glāsta,
Lai viegli es lidotu, nezinot sāpju vai naivuma maldu un nopūtu, nicinot Tevi!
Vai zini?- Es sevi vien zaudēju žēli, tā lēnam, kad pārnāci lūgties,
man ceļgalus skūpstot, un raudot par kritieniem.
Apņemot Tevi tik cildeni laimīgu,
rītos kad dziedināts
Mīlamais –
Tu!
 11-1 12-1 13-1
EDGARA MOTĪVS

Nē!
Tik balta
Tu pagāji garām
Ar skatienu cēlu un tālu,
Tā kā steidzinot nākotnes vārdus,
vairoties liliju smaržas caur asarām sāļām,
Pirms pasmaidīt prātīgam liktenim vienmuļi bālam,
Cēlajās ērģelēs izzūdot saprātam manam.
Vien domās tāds izauklēts maigums.
Kā zibsnis un pieļāvums
Dunoši sitīsies ausu
velvēs Tavs
“Jā!”
 17-1 15-1 19-1

Dzejoļi “Krīstīnes motīvs” un “Edagara motīvs” manī radās pagaju šogad un tos šajā stāstā iecēlu no savas Dienasgrāmatas, kas publicēta e-vidē: www.draugiem.lv (profils: Valters Korālis).

© Teksts:Valters Korālis
© Foto Toms & Valters Korāļi
© Fotomodeļi: Anda & Gvido Pēkšēni

Vai Dievs mūs pieņem tādi kādi esam?

Kad biju maza meitene vecāmāte man mācīja – nedari otram to, ko tu pats negribi saņemt…un droši vien mēs daudzi to esam dzirdējuši. Taču augot un attīstoties, dzīvojot starp citiem indivīdiem, mēs saprotam, ka šī pasaule nav tāda.. mēs ejam un klūpam un kļūdāmies. Pat neredzot un nemanot viens otram nodarām pāri. Izvēlamies vai ne tos draugus, kuri nav draugi, vai arī ticam, tam kam neticam patiesībā. Cik daudzi no mums reāli tic, ka pastāv Dievs un, ka Viņš nav Tētuks ar sirmu bārdu, bet reāli IR Mūsu Tēvs debesīs…

 Dsc2401-1

Es nevaru teikt, ka mana dzīve ir bijusi pareiza un taisna. Taču vienmēr esmu zinājusi, ka Dievs mani mīl… man kādreiz kāds mācītājs Zviedrijā teica: Tevi Dievs mīlēs, bet cilvēki ienīdīs un nekad nepieņems…taču tas nav iemesls, lai es un tu pārstātu mīlēt Dieva radīto pasauli ar visiem skauģiem, labiem un mīļiem cilvēkiem, kuriem tu uzsmaidot saproti – pasaule no tā kļūst gaišāka un laimīga. Laikam tādēļ man tik ļoti derdzās netaisnība, tas, ka mēs viens otru tiesājam, rakājamies personīgās lietās un ne tik personīgās, noliekam, un nekad nemēģinām piedot vai saprast… Ir grūti būt blakus cilvēkam, kam sāp sirds un ir bail, vai viņš nezina kurp iet, jo Tu reāli nevari šim cilvēkam palīdzēt.. tik pat viegli ir pateikt vējam nepūt, kā cilvēkam neuztraucies, tomēr šos vārdus mēs lietojam bieži un tas ir tikai tāpēc, ka zemapziņā, zinām, tas nonāks debesīs un kļūs par matēriju.. tikai tādēļ, kad zinām Dievs mūs sadzirdēs.
Mēs reizēm skatāmies uz mācītāju baznīcā un domājam, viņš ir tas, kas no Dieva sūtīts, viņš ir tas, kas Dievs,.. taču, o, nē arī viņš ir tikai cilvēks ar savām vajadzībām un sāpēm, ar savām domām un sajūtām..
Kuram no mums ir dota vara otru nosodīt un tiesāt, iecelt vai atcelt…Vai galu galā nesanāk tā, kā Bībelē Jēzus saka – Jūs atceļat Dieva likumus un ieceļat cilvēka likumus.. vai galu galā nav tā kad mēs pārkāpjam bausli Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu..? Kā izdzīvot starp labo un ļauno, kā saprast vai liekēdis ir jāmīl vai nē, kā piedot tam, kas tavu dzīvi pārvērtis ellē, kā samierināties ar to, ka Tevi nesaprot…
Laikam jau šim jautājumam nekad nebūs atbildes…laikam neviens cilvēks uz šīs zemes nevarēs pateikt tikai man ir taisnība.
Ļoti jau gribētos, lai mēs tā viens otru mīlam, saprotam, piedodam un uzklausām.. lai mēs patiesi ticam, tam kam ticam, lai mēs patiesi mīlam, to ko mīlam, un lai mums nepietrūkst drosmes pateikt, piedod ja esam kļūdījušies..

© Māra Arnīte, Valmieras Draugu kopa
© Foto: Toms Korālis

“Ejiet un dariet” uz/iz- lādēšanās Valmierā

Rīgas un Visas Latvijas arhipīskaps Jānis Vanags, kurš sev šādu amata titulu pašrocīgi piešķiris pat bez Sinodes akcepta, kā liels esksperts nikni presē nosoda brīvmācītāja V.Korāļa gaitas, nodēvējot pat atsevišķas darbības par klaunādi: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=59014 Protams, ka viņs nekad nav radis sadurties ar citādu viedokli un ļoti bieži pats savā garīgajā menedžmentā izmanto sevis citētā grieķu mitoloģijas Prokrusta gultas paņēmienus, atbrīvojoties no visiem, kas tobrīd izskatās lieki. Augstākās kārtas garīdznieku krāšņie tērpi uz Valmieras dižpārdokļa “Valleta” fona rada vizuāli hipnotiksu ilūziju par ārējās (institucionālās) baznīcas stabilitāti un Pastarās tiesas rapsodijas izpildījumu vienīgi šāda kamerorķestra sastāvam.

+565-1+569
KLIKŠĶINI, LASI & DOMĀ!

Līdz ar teritoriālo reformu, Valmieras rajons laikrasts “LIESMA” sevi iesācis dēvēt par laikrakstu Ziemeļvidzemē. Un tā gandrīz nemanāmi pieteicis pretenzijas uz lielāku ziņu tirgus teritoriju. Paužot pagaidām piesardzīgu gandarījumu, jāsaka – pateicoties interneta brīvās vēsts nepiekāpīgajai konkurencei, pēdējā gada laikā avīze kļuvusi mazliet iecietīgāka pret citādiem viedokļiem, mazpamazītēm mācoties nezaudēt savus pircējus un abonentus. Atbrīvojoties no postpadomju unisona, ļaujot izklāstīt pat pretējus viedokļus sarežģītajos vietējās baznīcpolitikas labirintos. Jāpriecājas, ka bez veiksmīgas fotokolāžas un Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes štata rakstītājas Anitas Martinsones savs redzējums uz šo brīžam pompozo triju dienu notikumu paraudzījusies Māra Arnīte.

Viņa pastāsta par vietējās pašvaldības politiķu slīpēto gājienu ar zirdziņu, kādu niknu puisi labākajos vīrieša gados, kas vēl pavisam nesen ar Dieva Vārdu aicināja ieskandināt jaunus laikus mūsu pilsētā un vēl šo un to…

+566-1
KLIKŠĶINI, LASI & DOMĀ!

Ak, Terra Mariana (lat. Māras zeme)! Ko tik Tu neesi Valmierā vien pieredzējusi!!! Visvisādas vācu, poļu, zviedru garīdznieku vizitācijas, un padomju laika 1.maija gājienus pār karos nodegušo vecpilsētu. Sākot no krustnešu ordeņbrāļu sazvērestības klusajiem čukstiem pils ēnainos pagalmos līdz pat Šanas biedrības virsaiša “citi sola, es dodu” galvu reibinošajiem saucieniem.

Pēc aculiecinieku stāstiem “Ejiet un dariet” bijis arī daudz kā laba. Pateicoties brīvprātīgajiem cilvēkiem tika noorganizēts patiešām tautai vajadzīgs, brīžam saturiski labs pasākums. Tiešām paldies visiem, ja kādam izdevās runāt un klausīties no sirds uz sirdi!

Jācer vienīgi, ka “Liesmas” fotoattēlā redzamās Trikātas draudzes meitenes atkal atgriezīses savā draudzē, lai tās mainīgajiem mācītājiem būtu vairāk ik svētdienas apmeklētāju, nekā tikai priekšnieks ar savu sievu, ērģelniece un vēl pāris cilvēku. Jā, tā tas nereti tur notiek. Līdzīgi klājas Alojā, Staicelē, Pālē. Dikļos, Liepupē, Burtniekos un pat nesen atklātajā Brīdagas dievnamā Ziemeļvidzemē. Laiki ir grūti. Pat bargi. Tas cilvēkus drīzāk šķeļ un padara līdzīgus vilkiem. Ir jau labi, ka ir kaut kas tāds, kas uzlādē. Vienīgi kam tieši uzlādē? Vai drosmīgam dialogam ar pilnīgi visiem cilvēkiem? Vai arī arhibīskapa drosmīgai sarunai ar tiem vecajiem pensionāriem, kas Valmierā padomju gados mācītāju Bļodnieka un Priedes laikā uzturēja redzamo draudzi spītīgu pastāvīgu un nelokāmu? Vai drīzāk šie cilvēki ir vērtējami kā muļķi, jau ir izlādēti un atmetami?
_________________________________________
Vakar nopirku šo laikrakstu “LIESMA” un ejot caur Vecpuišu parku, piestāju, lai apsēstos, pāršķirstītu un palasītu. Nedaudz tālāk sēdēja bariņš jauniešu un paslepen sūca aliņu. Citādāki jaunieši un tomēr – daļa mūsu tautas un laikam jau šis savdabīgās misijas pilnīgi neskarti un neuzrunāti. “Kā iet mācītāj?”, jautāja viens no viņiem, “kas tas bija par gājienu? Vai viņi gatavojas iet uz Aglonu?” “Jā, Andri, tā izskatās”, es viņam atbildēju.

Un ko būtu atbildējis Tu? “Ehh.. gribējās jau kaut ko par Kristu Andrim un tiem pārējiem pateikt! Tomēr vai nu vieglais puišu dzērums vai arī mieles par to, ka viņam taču ir pilnīga taisnība!”, nodomāju, kad jau atvēsinājos patīkami vēsajā un straujajā Gaujas ūdenī. Vienubrīd aizdomājos, nez cik gan visauaugtāko garīdznieku ģimenes locekļu piedalījās šajās savdabīgajās baznīcas dienās atraudamies no savām reibinošajām jauniešiem tik dabiskajām izklaidēm?

Pēc veldzējošās peldes, atgriezos mājās, zinot, ka mūsu nemitīgie mutiskie rakstiskie piedāvājumi Virsvaldesi un vietējai draudzes pārvaldei par sarunām vismaz Dievam Debesīs ir zināmi. Jo tikai un vienīgi Dievs iet un dara. Mēs pārāk bieži imitējam un izliekamies. Mēs VISI!

© Valters Korālis
© “Liesma”, laikraksts Ziemeļvidzemē

Kas valda LELBā – gļēvums vai patiesība?

P7260067-1

Valmierā 24.,25.,26. jūlijā norisinājās luterāņu baznīcas dienas ar saukli “Ejiet un dariet”. Pašam pasākuma jau nebūtu nekādas vainas, ja vien aiz skaistiem vārdiem par to ka, vairosim mīlestību savā starpā, neslēptos gļēvi augsti stāvoši vīri, kam bail no 10 cilvēku grupiņas, kuri pārsvarā visi ir pensionāri. Šie cilvēki arī bija nolēmuši iet un darīt, paust savu viedokli par baznīcā notiekošo, stāvot mierīgi ietves malā un rokā turot plakātus uz kuriem tad šis viedoklis arī bija pausts. Kā jau tas ir noteikts LR likumdošanā šāda veida pasākumi ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Divus mēnešus iepriekš Valmieras domē tika iesniegti iesniegumi, ko dome arī apstiprināja norādot konkrētu vietu, kur šiem 10 cilvēkiem vajadzētu atrasties un stāvēt. Gar šo vietu bija paredzēts iet dalībnieku gājienam ar Vanaga kungu priekšgalā. Domes satiksmes drošības komisijas sekretāre Līga Zīlmane vēl laipni 25. jūlija vakarā aizveda nepieciešamos dokumentus piketa vadītājiem uz māju. Taču liels bija izbrīns kad gājiens pēkšņi mainīja virzienu, novirzoties tā lai šie 10 paliktu nepamanīti. Tad rodas jautājums vai Valmieras domē sēž godīgi cilvēki. Ja jau visi kā viens nobalsoja PAR un pēkšņi atļauj mainīt gājiena virzienu par to nepaziņojot piketa vadītājiem? Kā Boķa kungs ar Zīlmanes kundzi varēs naktī mierīgi gulēt. Bībele māca – lai tavs jā ir jā un tavs nē ir nē. Pieņemsim, ka Valmieras domē sēdošie ir tālu no Dieva un kristietības un goda jūtas viņiem kā tādas nav, tas nebūtu nekas neparasts jo nejau viņi Latvijā vienīgie tādi.

P7260058-1P7260064-1P7260061-1
KLIKŠĶINI, SKATIES un DOMĀ!

Taču pastāv vēl otrs jautājums pats svarīgākais par kristiešiem? Vai Vanaga kungs ar visu savu svītu būdami kristieši un vīrieši (ko pēdējā laikā sāku apšaubīt) ir tik gļēvi un mazdūšīgi, ka viņiem bail no 10 pensionāriem no kuriem divi knapi var paiet, viena ir akla. Smieklīgi un skumji. Vērojot šo pasākumu no malas izskatās, kad Vanaga kungs ar visu savu svītu, aiz sevis vestos cilvēkus uzskata par aunu baru, kuriem nav tiesības zināt patiesību un citu viedokli, kā vien tikai viņu. Ir vairāk kā skaidrs ka šim pēkšņam gājiena maršruta izmaiņām roku pielika tagadējais Sv Sīmaņa draudzes mācītājs Arnis Bušs. Rodas jautājums kurš kuram ir padotais Vanags Bušam vai otrādi??

P7260076-1P7260080-2P7260050
KLIKŠĶINI, SKATIES un DOMĀ!

Pasākuma laikā tika dalītas arī lapiņas ar vēlmi likt aizdomāties cilvēkiem, kas ir būt patiesiem kristiešiem?? Lapiņu iniciatore un autore esmu es un pati šīs lapiņas arī dalīju. Cilvēki labprāt arī ņēma gan sestdienas vakarā, gan svētdien no rīta. Liels bija mans pārsteigums kad “izsūtāmie” no LELB pamanot šo pasākumu sāka kliegt neņemiet no viņas neko neņemiet, taču ak vai ja viņi kaut nedaudz zinātu cilvēka būtību viņi tā nerīkotos, jo šāda reakcija cilvēkos izraisīja tikai interesi, kas tad tur tāds ir rakstīts. Bija arī kāds puisis, kam nebija kauna no sākuma laipni ar smaidu paņemto lapiņu vēlāk pamanot kas tur rakstīts iemest man sejā, un kādai kundzei nebija kauns mēģināt šīs lapiņas man no rokām izraut, žēl bet pamanot ka cilvēki tomēr uz viņu skatās viņa strīdu nevēlējās uzsākt. Kauns un negods kristiešiem, kas šādi var rīkoties un man ir ļoti skumji ka manas tautas pārstāvjiem ir tik zems inteliģences līmenis. Lai arī cik skumji tas nebūtu man nākas secināt kad patiesu kristiešu baznīcā ir ļoti maz, lai Dievs viņus svētī un palīdz izturēt un nevilties. Paldies tiem cilvēkiem, kas gan mani uzklausīja, gan tos kas stāvēja piketā.

P7260046-1
Šeit, pielikumā, pievienoju Valmierā LELB Draudžu dienās cilvēkiem izdalīto lapiņu tekstu:
Vestijuma_skrejlapina_LELB_draudzes_dienas.doc
KLIKŠĶINI, LASI un DOMĀ!

Ar cieņu Māra Arnīte
Tel.: 28875108
e-pasts: mararb@tvnet.lv

©Teksts: Māra Arnīte
© Foto: J.Dobelnieks