Pēc pagaidu mācītāja G. Dimanta atļaujas Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopa kopš februāra sanāca ik trešdienu Veides ielā 2 Draudzes nama kapelā. Un vēl, kad 25.martā Svētā Sīmaņa draudzes pārstāvju grupa bija pieņemšanā pie LELB Arhibīskapa J. Vanaga, un runāja par šīm sanāksmēm trešdienu vakaros, Arhibīskaps tās neaizliedza un neiebilda pat ar mazāko mājienu, ka Draugu kopa būtu nevēlama. Nācām kopā, lai klausītos Dieva Vārdu, lūgtos, stiprinātu viens otru grūtos brīžos, dalītos priekos un bēdās. Aizlūdzām par slimajiem, vientuļajiem, par tiem, kas bija un ir domās un lūgšanās ar mums – par strādājošiem citās Latvijas vietās un ārzemēs, viņu bērniem un mazbērniem. Svinējām kopā jubilejas. Šī kopība un sadraudzība mūs visus ļoti satuvināja. Ikkatrs trešdienas vakars bija un ir piepildīts ar sirsnību un gaišumu.
Vasaras sākumā mūsu grupiņai tika liegta iespēja sanākt kopā kapelā (tur pieņemšot apmeklētājus mācītājs G. Dimants un blakus būšot kanceleja). Nu, jā – tālāk no altāra! Sak’, ka tik kas nenotiek (nelabs un nekristīgs, protams). Pārvācāmies uz telpu Draudzes nama otrajā stāvā, bijušo kora klasi. Mācītājs Valters Korālis turpināja vadīt svētbrīžus, mēs bijām pateicīgi viņam par to, par viņa pašcieņu un izturību, par to, ka viņš aizvien bija un paliek ar mums. Ar cilvēkiem, kas nespēj pieņemt pagaidu valdības, atvainojiet, pagaidu pārvaldes noteikumus, instrukcijas, dogmas un kārtību.
Trešdienu vakari pastiepās aizvien garāki – sākām runāt un risināt jautājumus par un ap topošo vasaras nometni – radošo ekskursiju Dikļos. Daudz darba, laika un enerģijas tika ielikts šajā pasākumā, lai tas vispār varētu notikt – talkas (gan darbdienu vakaros, gan sestdienās) “Žagarīšu” sētā, nometnes dienas kārtības, programmas sastādīšana, pārtikas produktu saraksti un izmaksas, ekskursiju maršrutu izstrāde utt. Šajā darba procesā valdīja milzu vienotība, jo netika dalīti ne darba pienākumi, ne “činas” – mācītājs Valters Korālis, jaunie un vairs ne tik jaunie (pat pensionāri). Draugu kopas dalībnieki pļāva, grāba, stādīja, ravēja, zāģēja, mazgāja, nesa, veda, krāva un gādāja. Šīs divas dienas – 19. un 20. jūlijs bija tā vērtas! Nometne bija patiesi izdevusies!
Un tad – nepatīkams pārsteigums – pa šīm divām dienām, sestdien un svētdien, bija nomainītas slēdzenes draudzes nama telpām, kurtuvei un angāram. Mēs vairs netikām kora klasē. Liela nelaime, ir taču vasara, viss plaukst un zied, smaržo, ir silts, sanākam Draudzes nama dārzā! Bet, ko būs darīt rudenī un ziemā?
Tā nu mēs – trīs Draugu kopas pārstāvji ceturtdienas (31. jūlija) vakarā devāmies pie pagaidu pārvaldes uz sarunām. Gājām kopā ar mācītāju Valteru korāli un Gunu Korāli, kuri bija izsaukti pārrunāt viņu stāvokli (visai neapskaužamo gan!) Draudzes namā – mitināšanos, sadzīves apstākļus utt. Mums, Draugu kopas pārstāvjiem, neatļāva palikt uz šīm pārrunām. Lai gaidot ārpusē, runāšot ar mums pēc tam atsevišķi. Gaidījām stundu. Iznākot no pārrunām, Valters un Guna Korāļi vien teica, ka viņus un Draugu kopas dalībniekus izslēgšot no Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes. Nu, ko, “ja nekursējat pa mūsu maršrutu, tad mēs jūs noņemam no trases”…
Uzaicināja mūs. Pagaidu pārvaldes atbildes bija šādas:
• Lai Draugu kopa sanākot kopā Korāļu vai kāda cita dalībnieka dzīvoklī (kā var dzīvoklī sanākt 30 līdz 40 cilvēki?)
• Šajos trešdienu saietos netiekot sludināts Dieva Vārds, tur runātais esot pret Baznīcu un Valmieras Svētā Sīmaņa draudzi. Uz jautājumu, lai paskaidro sīkāk, šie paskaidrojumi diemžēl netika sniegti.
• Ka īstā kristiešu sadraudzība esot tikai Svētā Sīmaņa baznīcā un draudzē (mēs pie draudzes netiekam pieskaitīti).
• Mēs ar savu pastāvēšanu, atbalstu Valteram un palikšanu kopā ar viņu, šķeļot draudzes vienotību.
• Mēs ejot maldu ceļus un paši to pat neapzinoties. Tā kā to dzirdu jau nez kuro reizi, jādomā, ka šis ir kāds vadošais citāts šai pagaidu pārvaldei.
• Un visbeidzot – lai mēs savus jautājumus risinot ar mācītāju K. R. Zikmani (jauniecelto Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju) personīgi viņa pieņemšanas laikā citā reizē. Kāpēc jāgaida vēl kāda cita reize, ja K. R. Zikmanis jau šobrīd sēž mūsu priekšā?
Vēršoties pie mācītāja K. R. Zikmaņa, radās cerību stariņš, ka varam sagaidīt sapratni, jo vienubrīd viņa skatienā pavīdēja sirsnīga līdzjūtība, taču nekā – tūlīt sekoja atbilde – “Es jūs lūdzu, nesarežģīsim visu vēl vairāk, jūs nesaprotat, ko paši darāt, jūs tiekat maldināti!” (atkal, jau kuro reizi šī frāze!). “Telpas 
Draudzes namā nedosim! Tas ir galīgais lēmums!”. Audience bija beigusies. Tik ātri!
Iznākot ārā, bija pilnīga pārliecība – ne mūs tur kāds vēlējās uzklausīt, ne spēja to darīt. Spriedums – likvidēt – bija gatavs jau sen. Paliek jautājums – KĀPĒC? Vai kāds no pagaidu pārvaldes PATS ir ieradies uz kaut jel vienu trešdienu tikšanos? Vai labāk būtu, ja Draugu kopa būtu slapstījusies no mājas uz māju? Tad jau gan būtu iemesls izslēgt no draudzes! Mēs nācām kopā droši un atklāti, vietā, kur mums ikviens varēja pievienoties, klausīties un arī noklausīties! Un tad izdarīt secinājumus – likvidēt vai atstāt! Tā kā mums nekad nav bijis nekas slēpjams, tad, lūdzu, nāciet ik trešdienu, plkst. 18.00 Veides ielā 2, dārzā, un vērtējiet paši – KAS un KĀ. Jo Draugu kopa negrasās atteikties ne no mācītāja Valtera Korāļa, ne no savas pastāvēšanas!
Draugu kopas vārdā,
draudzes locekļi
Teodors Gaiķis,
Mudīte Medne,
Jānis Dobelnieks.
