Mūžībā aizsaukta Vija Artmane. Aizlūgsim!

Posted on 14 oktobris, 2008 by Valters

Alida-Vija-Artmane-Lrg

Mūžībā aizsaukta izcilā aktrise Vija Artmane (davātais garīgais vārds – Elizabete), kuras talants vēl ilgi dāvās prieku. Daudzi laikraksti un interneta portāli piedāvā ievērojamās aktrises mūža atskatu. Tādēļ mēs šeit to nedarīsim. Piedāvājam ielūkoties: http://blogs.krustaskola.lv/2008/10/11/sodien-nomira-mana-mate-vija-artmane
Sirsnīga līdzjūtība Kristiānai, Kasparam un visiem tuviniekiem.
Lūgšana: “Ar svētiem dod mieru savas aizmigušās kalpones Elizabetes dvēselei, kur nav nedz slimību, nedz noskumšanas, nedz nopūšanās, bet nebeidzama dzīvošana.”

Mācītājs Valters Korālis ar ģimeni,
Sv. Sīmaņa draudzes Draugu kopa,
kultūras biedrība ESMU

© Foto no: http://blogs.krustaskola.lv

Pļaujas svētki, Svētā Pētera baznīca un mēs

Posted on 4 oktobris, 2008 by Valters

jn_6_25_35_plaujas_svetki_draugu_kopa
v_koralis_par_rigas_sv_petera_baznicas_statusu
KLIKŠĶINI & KLAUSIES!
© Foto & audio: V.Korālis

Kristiešu un latviešu dievestības pārstāvju pirmā satikšanās Ģendertos

Posted on 29 septembris, 2008 by Valters

Ar lielu prieku varam sacīt, ka ir noticis Saiets & radošā ekskursija “ESMU 2008 rudens”, ko veidoja kultūras biedrība “ESMU” sadarbībā ar folkloras pētnieku Austri Grasi. Saietā piedalījās cilvēki no Valmieras, Cēsīm, Rūjienas, Mazsalacas, Rīgas, Liepājas u.c. Latvijas vietām. Neviens neko oficiāli nepārstāvēja, Drīzāk identificēja sevi kā kristieši, senticības pārstāvji, folkloristi un atsevišķu jogas skolu sekotāji. Klausies šeit audioierakstus, vēro bildes un raksti atsauksmes! 🙂

KLIKŠĶINI un LASI – raksts žurnālā “SAKARSME

PALDIES PAR GARĪGU & PRAKTISKU ATBALSTU KOPĒJOS MĒRĶOS! 🙂

© kultūras biedrības ESMU vārdā,
Valters Korālis, t. 29107312
valters.koralis@gmail.com

Atvadu vārdi Robertam Zēbergam

Posted on 10 septembris, 2008 by Valters

Dievs pie sevis aizsaucis spilgtu latviešu aktieri Robertu Zēbergu (5.11.1933 – 9.09.2008), kurš spēlējis daudziem skatītājiem ļoti mīļas un neaizmirstamas lomas latviešu teātra un kino vēsturē. Vēl mūsu atmiņās bez Oskara Kļavas (“Zvejnieka dēls”) ir Indrānu tēvs (“Ugunī”), Veršeņins (“Trīs māsas”), Serebrjakovs (“Tēvocis Vaņa”), ģenerālis Jepančins (“Idots”) un daudzas citas, kas izcili atveidotas vēl pavisam nesen.

Paliek mūsu sadarbība ikgadējos Valmieras Sākumskolas Ziemassvētkos, kas tika svinēti Sv. Sīmaņa baznīcā. Tur ērģeļu luktā kopā ar nesen Mūžība jau paņemtās viņa sievas Ritas Meirānes balsi, teiksmaini, drosmīgi un pārliecinoši skanēja ievērojamā Valmieras Drāmas teātra aktiera balss. Tolaik visi kopā gatavojām kopīgus svētkus bērniem un vecākiem. Šie Ziemassvētki Roberta dvēselei nāks citādāki. Mūžībā… Ar stipro latviešu vīru Robertu satikāmies vēl pavisam nesen, kad skarbi pārmaiņu vēji bija iepūtuši mūsu sētā. Tad viņa stiprais rokasspiediens dāvāja spēku un savstarpēju atbalstu. Satikāmies arīdzan šad un tad šīs pasaules visnopietnākajā dārzā, pavadot cilvēkus. Nu vēlam, lai viņam Dieva miers Aizsaules pagalmos! Paldies, Robert!

Sirsnīga līdzjūtība tuviniekiem un darba kolēģiem!

Mācītājs Valters Korālis ar ģimeni,
Sv. Sīmaņa draudzes Draugu kopa

© Foto no: www.makslinieki.lv

Komentārs LETAs vienpusējam viedoklim (7.09.2008.)

Posted on 7 septembris, 2008 by Valters

Latvija jau sen pārvērtusies par ekonomisko grupējumu izrādīšanās un cīņu lauku. Saduras Austrumi, Rietumi un nereti Ziemeļu Skandināvijas un Dienvidzemju intereses. Ikviens, kurš no rīta dodas uz darbu, var būt pilnīgi drošs tikai par to, ka arī viņš, strādādams tajā vai citā uzņēmumā vai valsts aģentūrā un pat baznīcā(!), kalpo tam vai citam no tiem. Sākumā ir viegli dzīvot ar nezinīša pozu un rukāt vien tālāk, neko daudz neuztraucoties. Bīstami ir tie, kuri domā līdzi. Pie kam, visos laikos un laikmetos. Visi laikraksti un portāli pieder tam vai citam – parasti jau vienam cilvēkam vai struktūrai ar noteicošu viena cilvēka ietekmi. Viedokļi, vārdi, to virknējumi kā ļerpatas velkas līdzi. Citi pie tā jau pieraduši, citi pierod, toties citi vēl paspēs pierast. Bet varbūt tieši ar to dzīve ir interesanta, vai ne? Tas nelielam ievadam…

Ziņu aģentūra LETA nesen kartējo reizi paudusi vienpusēju nostāju par mums, kur īstenības izteiksmē atainots vienīgi LELB Virsvaldes viedoklis. Dažas lietas atgādināsim. Klusās nedēļas otrdienā (5.02.2008.) 3 bīskapi J.Vanags, P.Brūvers, I.Alpe noturējuši slēgtu un aizklātu baznīcas tiesas procesu bez apsūdzētā uzaicināšanas, kuras lēmumu pēc Sinodē pieņemtajiem kanoniskajiem principiem (LELB Satversmes), nav tiesības šogad apstrīdēt SINODĒ. Mēs – Guna un Valters Korāļi (pie kam ABI vienā dienā!!!) neesam vienīgie no kalpošanas darba atlaistie Svētā Sīmaņa draudzē. Atlaista tobrīd tika visa draudzes padome, jo nepiekrita tik klaji demontratīvam prāvesta Arņa Buša (Tautas Partijas pārstāvis Valkas domē, Valkas mēra vietnieks, “Latvijas Valsts Meži” TP iecelts valdes loceklis utt.) u.c. ekonomiski aktīvu cilvēku inscenētam pasākumam īpašumiem tik bagātajā Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē. No iepriekšējās draudzes padomes pakalpīgi noderīga izrādījās vienīgi nesen iekšlietu dienestā stradājusī I.Būmane un uzņēmēja Viola Vilčinska. Pārējie draudzes pagaidu pārvaldes locekļi – uzņēmēji Andis Smilga, Andrejs Miķelsons tika piemeklēti vēlāk. Daudzi valmierieši jau sen ir atšifrējuši Valmieras atsevišķo uzņēmēju “lobiju” draudzē, un spiedienu uz mācītāju V.Korāli un iepriekšējiem draudzes priekšniekiem. Katrs pats izvērtēs katru J.Vanaga un Virsvaldes iepriekš atlaistā mācītāja stāstu pēc savas uztveres un spējas analizēt. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka atlaistas netiek vis blāvas pelēcības. Zem atlaistajiem viens un tas pats rokraksts. To izjutuši uz savas ādas vairāki bijušie LELB mācītāji (J.Cālītis, G. Dišlers un daudzi citi), kas šobrīd neklusē, bet turpina savu dzīvi un radošo darbu pat vēl sekmīgāk. Vairāki spilgti un Latvijā atpazīstami mācītāji vēl ir neziņā par to, vai savu uzskatu dēļ netiks izslēgti tuvākajos pāris gados.

000801 0408 0057 Lslp

Visa informācija par LELB Virsvaldes mākslīgi sašķelto Sv. Sīmaņa draudzi un kopīgi veidoto uzņēmumu SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts”, kam Virsvalde ar balsojumu 2005. gadā devusi atļauju darboties un nekad nav iebildusi pret tās noslēgtajiem līgumiem, vērtību iegādi un finansiālo darbību, ir vērtējams kā valdonīgs mobings pret uzņēmuma SIA “Svētā Sīmaņa Pastorats” valdi un Korāļu ģimeni. Tas notiek tikai un vienīgi tādēļ, lai šajā NĪ tirgus krituma izdevīgākajā periodā piekļūtu īpašumiem – 67 ha(!) Valmieras pilsētas teritorijā. To pierāda visi sekojošie ekonomiska (lūdzu nejaukt ar garīgiem) rakstura notikumi pēc VK atlaišanas – ažiotāžas radīšana par it kā negodīgo darbu SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” (Valmiera), neveiksmīgie mēģinājumi iesākt krimināllietu, pagaidu pārvaldes tiepīgā atsacīšanās līdz pat šim brīdim sasaukt īstā draudzes zemes īpašnieka (skat. Zemesgrāmatu) – Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes locekļu Pilnsapulci u.c.

Par automašīnu u.c. Tās iegāde notika bez jebkāda spiediena, vienbalsīgi balsojot visiem SIA līdzīpašnieka- Valmieras Sv. Sīmaņa dr. padomes locekļiem (to skaitā I.Būmanei un V.Vilčinskai). Pret to neiebilda ne draudzes Revīzijas komisija, ne LELB Virsvaldes amatpersonas un vēlākie kliedzēji. Ik mēneša maksājumi starp draudzi tika sadalīti tā, kā to noteica savstarpējie līgumi, kuri bez spaidiem, maldiem un viltus tika noslēgti, pirms tam izdiskutējot iespējas un draudzes finansiālās attīstības un īpašumu apsaimniekošanas gaitu, jo iepriekšējā auto remontam sāka tērēt pietiekami daudz līdzekļu, kas lika aizdomāties par 9 gadus veca auto neefiktivitāti (Par Latvijas autoparka īpatnībām un cilvēku domāšanu ir gana daudz publikāciju.) Savukārt SIA “Svētā Sīmaņa Pastorāts” līdz pat šai dienai maksā ne mazos izdevumus par elektrību, ūdeni un kanalizāciju, malku, bet pavisam nesen vēl visu tehnisko saimniecības darbinieku algas (darbinieki tika nodarbināti vienīgi draudzes īpašumos) nodokļus, kā arī SIA iegādājies tehnisko inventāru, kas bez jebkādas atllīdzības ir ticis patapināts draudzei. Līdzīgi kā pietiekamā apmērā esam veikuši līgtos maksājumus draudzei saskaņā ar savstarpējo līgumu. Esošais līgums tika atvasināts no pilnīgi prīvātā (īpašnieki – trīs fiziskas personas) SIA “Genesis V” līguma ar Ventspils draudzi un saskaņots ar LELB Virsvaldes Nekustamā īpašuma komisijas vadību, kurai ne mutisku, ne rakstisku iebildumu nebija. Draudzei pašai nekad nav bijis sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plāna vai vīzijas. Tai arī nav bijis izglītotu cilvēkresursu, kas bez maksas (vai kaut ko atsavinot par labu sev) tādu būtu spējīgi radīt. Visus pēdējos gadus šis darbs ir balstījies uz iepriekšējā prāvesta A.Kavača ieskatiem par milzīga zemes apjoma pārdošanu.Un tas arī ar lieliem tempiem darīts. Kopš mūsu atnākšanas uz Valmieru, pārdošanas farsu pārtraucām jau pirmajā dienā un neesam ļāvuši pārdot nevienu no zemes galabliem vai arī ļāvuši tos draudzei neizdevīgi apgrūtināt līdz pat šai dienai. Šo informāciju apliecinās Zemesgrāmata u.c. kompetentas iestādes. Kādi būs draudzes finansu skaitļi, pašai haotiski apsaimniekojot attiecīgos zemes gabalus šobrīd, varēsim izvērtēt jau šī gada beigās. Tad arī varēsim spriest par tik nonicinātā SIA efektivitāti. Bez tam arī to, vai draudzē nav slēptais darbaspēks. Pēc mums pieejamās informācijas, šobrīd ir pazīmes par to, ka ir, jo daudziem draudzes kalpotājiem periodiski tiek maksāti tā saucamie pabalsti, balansējot uz robežas ar likumību un finansu loģiku. Pilnu draudzes fianansu atskaiti par 2008.g. pirmo pusgadu iespējams izprasīt Sv. Sīmaņa draudzes pagaidu pārvaldei un attiecīgos skaitļus atšifrēt, kā arī vērtēt šos skaitļus turpmākajos gados. Mēs nedomājam, ka algu vietā maksāt pabalstus ir lētāk vai godprātīgāk pret šiem cilvēkiem un sabiedrību. Drīzāk rafinētāk un bez šo darba ņēmēju sociālām garantijām. Tā būs diskusija mūsu turpmākajām sarunām par LELB draudžu reālo finansu apriti un atalgojuma filozofiju. Šajos komplicētajos jautājumos savu lēmumumu pieņems tiesa. Un tās process nebūs īss un patīkams ne vienai no pusēm, it īpaši draudzei, kuras reitingi ir svarīgi, sniedzot garīgos pakalpojumus.

970801 9582 1032 Oslpd

Savukārt, par 2007.g. gada 240 tūkst. Ls lielo zaudējumu SIA “Pastorāts” (100% Virsvalde, Rīga) tiek noklusēts. Noklusēts arī par LELB bankrota pazīmēm, kad Virsvaldes ekstensīvajam aparātam un 100 mācītāju algām tiek ņemts miljonos mērāms aizņēmums no ASV Misūri Sinodes, līdzīgi kā miljonu virtenes Virsvaldes pēdējo gadu budžetos un despotiskā darbība pret mācītājiem un draudžu padomēm, lai tos (labākos draudžuīpašumus) atdotu Virsvaldes pārziņā. Proti – milzīgos apjomos izpārdots tās pamatlīdzeklis – draudžu zeme (Virsvaldes īpašumu liela daļa jau izpārdoti iepriekšējos gados). Tas viss runā savu, skaitļos un faktos redzamo, valodu. Par to, ka LELB nav nemaz tik viendabīga “svēto kopība” iespējams analītiski palasīt LELB nesaimnieciskuma kritiķu jeb opozīcijas mācītāju paustos viedokļus un dokumentus: http://www.sinode.info Vai arī diskusijas LELB oficiālajā mājas lapā, tās forumā: http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&rid=3&id=866

Savukārt, par KNAB jau daudziem tautā būs radies savs viedoklis un to nekomentēsim. Vienīgi vēlamies norādīt, ka pret KNAB pastāvošajam civiltisiskajam procesam nav nekāda sakara ar mācītāja darbu, jo tobrīd LELB noteikumi atļāva mācītājiem strādāt ārpus tiešiem pienākumiem. Strādājošo mācītāju LELB vēl arvien ir pietiekami daudz, kaut arī šobrīd Sinode ir pieņēmusi lēmumu to aizliegt. Tas gan, savukārt, būtu neviennozīmīgi vērtējams lēmums no LR Satversmes, kā arī no Jaunās Derības biblisko principu viedokļa un rada tikpat daudz neskaidrību kā tad, ja mācītājs strādā citu darbu zem sievas vai kāda cita radinieka vārda. Beigu beigās, baznīcas taču nav nekāds slepenais dienests! Un jāņem vērā, ka tā tuvākajos gadu desmitos pārvērtīsies par nepilna laika algotu un brīvprātīgu darbinieku organizāciju. Jau šobrīd visu konfesiju draudzēm ir vairums nevalstisko organizāciju pazīmju un ar katru gadu vairāk reālā ietekme Rietumu sabiedrībā krītas. Un ne jau tikai mēs tur pie vainas.

Ir tikai divi viedokļi par mums. Remdeni neesam, esam vienmēr bijuši darbīgi un sociāli aktīvi. Portāls www.ticu.lv pauž pietiekami plašas sabiedrības daļas viedokli. Ne tikai mūsējo. Tas lielā mērā izsaka to cilvēku domas, kam esošā baznīcas institūcija kļuvusi tādu vai citādu iemeslu dēļ nepieņemama. Par to liecina portālu www.ticu.lv un www.koralis.lv apmeklējuma analīze.

Šeit un citviet publiski paustais viedoklis ir atbilde uz citu publisko viedokli, kas iesākās no vietējo uzņēmēju piesaistītā “Vidzemes TV” u.c. privāto masu mēdiju publicēto informāciju. Mēs no pirmās konflikta dienas līdz pat šim brīdim esam piedāvājuši sarunas ar LELB Virsvaldi. Līdz šim tās ir noraidītas. Tādēļ turpināsies mūsu vai kādu mūsu pilnvarotu cilvēku publiski pausts viedoklis, kamēr netiks panākts abām pusēm pieņemams izlīgums.

Vai kāds ir aizdomājies par garīgajiem iemesliem šiem vai citiem strīdiem un baznīcas agresiju vai cilvēku reakcijām mūsos un apkārtnē? Piedāvājam analītiski paklausīties ievērojamā Latvijas teologa Dr. Jura Cālīša lekciju “ESMU 2008” nometnē Dikļos.

Teologs, mācītājs, NĪ speciālists Valters Korālis,
Personāla psiholoģijas un cilvēkresursu vadības
3. kursa studente Guna Korāle

Arhibīskapa meita, LELB liekulība un tukšums (komentārs sensacionālajai fotoreportāžai PRIVĀTĀ DZĪVE, 26.08.2008)

Posted on 7 septembris, 2008 by Valters

Žurnāla “PRIVĀTĀ DZĪVE” rakstu un fotogrāfijas ētisku iemeslu dēļ šeit nepublicēsim, toties izteiksimies gan.

________________________________________________________________

Arhibīskapa J.Vanaga inkvizīcijas svīta ar augsti paceltiem zodiem kā uzvarētāji 2008. gada februārī, t.i. pirms pusgada, aizbrauca no Valmieras, atstājot haosu draudzē un cilvēku attiecībās. Nebija vēl pagājušas 40 dienas kopš Gunas Korāles mātes bērēm, kad pēc slepenās triju bīskapu baznīcas tiesas visiem mācītājiem tiek izsūtīta arīdzan slepena J.Vanaga dienesta vēstule, kur viņš klaji vēršas pret tobrīd jau LELB ex-mācītāju Valteru Korāli, nosodot viņa liberālos ieskatus, dzīves stilu un ģimenes iepriekšējo gadu attiecības, lieki nepiemirstot atgādināt par materiālām lietām. Nav ilgi jāgaida, kad mīklainos apstākļos noslīkst (tā arvien paliks mīkla- vardarbiba vai pašnāvība?) Jāņa Vanaga dēls Krists Vanags, kurš ar lielu godu un cieņu pēcāk tiek izvadīts no Rīgas Doma baznīcas. Mērķtiecīgi un neatslābstoši atsevišķi interneta mēdiji un laikraksti (it īpaši “Lauku Avīze”) čakli strādā, lai ap arh. J.Vanagu izveidotos cietēja oreols un atainota viņa dalība svētceļojumos vai citos ārējos pompozos baznīcpolitiskos pasākumos. Vēl pa to laiku kāds nekur nepublicēts sīkums – uz J.Vanaga vārda noformēts 80 tūkstošu liels aizņēmums no LELB Virsvaldes solīdas privātmājas pabeigšanai Mārupē, kamēr visnotaļ asi presē viņš un Virsvaldes darbinieki šausminās par Korāļu vēlmi aizņemties līdzekļus no Sv. Sīmaņa draudzes ģimenes mājas būvniecībai. Tajā pašā upē, kur vasarā tiek atrasts dēls Krists, uz jahtas draugu pulciņā ir viņa māsa Elizabete Vanaga kopā ar draugiem. Viņa, plašam cilvēku pulkam noskatoties, demonstratīvi izaicinoši nobrauc garām visām atgūtajām un ne līdz galam iegūtajām Vecrīgas baznīcām. Un nebūt ne J. Vanaga asi nosodītajā PRAIDĀ, toties izteikti liberālā publiskā jahtas braucienā gan.

Kas tas viss beigu beigās ir?
Stāsts jau nav par J.Vanaga meitu Elizabeti. Viņa drīkst izklaidēties, kā viņai labpatīk. Mēs paliekam viņas pusē, jo, kā nekā, jauni cilvēki mēs visi bijām un arī vēl tagad taču mums nereti patīk izklaidēties. Vai ne, kristieši? Stāsts ir drīzāk par liekulību, svētulību, izlikšanos, ko kristiešu ģimenes locekļi ar šīm darbībām izkliedz uz āru kā protestu. Un augstas kārtas garīdznieki nebūt nav izņēmums. Stāsts ir par masku krišanu, atsedzot īstos cietējus un īstos upurētājus. Mēs paši tam esam gājuši cauri un zinām, par kādām garīgām un psiholoģiskām sajūtām runājam. Un nevajag te mums ar liturģiski dievbijīgām nopūtām borēt par garīgu cīņu, ļauno velnu un visu citu jau ierasto leksiku. Vēlamies sacīt, ka šo visu nerakstām ar uzvarošu prieku vai atriebības alkām. Mēs šos teikumus rakstām ar sāpēm, jo labi zinām, kā bērns aiziet no mājām un kādas patiesībā ir vecāku – bērnu attiecības mācītāju un ierindas kristiešu ģimenēs. Liturģisko tērpu maiņa, miljonus vērtie īpašumi, saldi ASV kredīti, pompozi svētki vai piejaucēts Virsvaldes inkvizitoru un visos jautājumos padevīgs svaigi ordinētu jauno mācītāju pulciņš te maz ko palīdzēs. Nepalīdzēs arī, kādus publiski padzenot no altāriem un izlamājot. Atsevišķu LELB amatpersonu slēpto agresiju un naidu tāds klaunu teātris un svētulīgas frāzes nepiesegs un nedziedēs. Šī nav pirmā skandalozā publikācija par Elizabeti. Tā ir kārtējā liecība un viņas kliedziens mums visiem.

Līdzi domājot un aizlūdzot,
Guna &Valters Korāļi

Par Naumu Nadeždinu un viņa īpašajām sarunām

Posted on 2 septembris, 2008 by Valters

Ir sarakatīti ļoti daudz darbu, kuriem virsraksts tādā vai citā salikumā ir “Bībeles stāsti”. Tie tad nu būtu mēģinājumi populārā jeb raitā valodā atstāstīt galvenos Svēto Rakstu notikumus, lai cilvēks pēcāk ķertos tā īsti klāt lielajai un nozīmīgajai Grāmatai. Bībeles stāstu ļoti īpašo literāro žanru kustinājuši Čarlzs Dikenss, Ļevs Tolstojs, un daudzi citi rakstnieki, kas pēc savas primārās izglītības nav teologi, toties kurus cilvēce atceras pat kā reliģiskus domātājus. Savādi, ka dažiem no viņiem pat ir bijis tāds vai citādāks konflikts ar sava laikmeta attiecīgo baznīcu, precīzāk – tās vadību. Bet tas nenozimē, ka viņu ar Bībeli saistītie darbi nepaliktu ievērojami tik un tā. Kaut baznīcēnu acīs. Ja runā par mūsdienu latviešu robežliteratūru starp sakrālo un māksliniecisko, tad es kā vienu no pirmajiem nosauktu teologu Gunti Dišleru vai dzejnieku Uldi Bērziņu. Abi ir arīdzan veikli tulkotāji, kuru izteikumi par sakraliem tekstiem ir vienmēr likušies unikāli un vērā ņemami. Neapšaubāmi, jāmin būtu nu jau starptautiskajā literatūrā atpazīstamais teologs Juris Rubenis un viņa sadarbība ar Māri Subaču. Šeit gan īpašāk šoreiz vēlētos akcentēt literāro debesu ēnā palikušo mākslinieku un mistiķi M.Subaču.

173E3C75-4274-42Fd-80D1-C91Eaf9F1A97

Rakstnieka Nauma Nadeždina darbs “Sarunas ar Dāvidu”, kuru nesen izlasīju, ir citai mērķauditorijai – tiem, kuri galvenās līnijās zina Veco Derību un vismaz daži tajos atainotie cilvēki viņos izraisījuši dziļākas pārdomas. Pie kam, ne tik daudz vairs jūdu ordodoksos atzinumos par lielā un ievērojamā valdnieka Dāvida lomu tautas vēsturē, tātad, ģeneoloģijā. Vai arī kristiešu teoloģiskos (precīzāk – dogmatiskos) šablonos, kuros mūsu apziņā šie agrāk dzīvie Vecās Derības cilvēki ir nenovēršami normatīvi iesprediķoti kā gatavi bilžu grāmatu vai videofilmu tēli. Runa ir par vēl dzīvākiem Dāvidu, Jonatānu, Betsebu, Uriju un visiem citiem savstarpēji cieši saistītiem cilvēkiem ar miesu un asinīm. Tieši neviendabīgais un pārpratumu pilnais, toties emocionālais dialogs ir sprieguma nesējs šajā rakstnieka darbā un ne tik daudz aprakstošā daļa, kas ir brīžam pat puiciski strupa. Toties emocionāli sakāpinātās un iekšējo pasauli nežēlīgi atmaskojošās sarunas liek vēlreiz pārjautāt par “vīru”, “vīrietību”, “vīrisķību” un jebkuriem citiem vārdiem, kurus varētu atvasināt no vārda saknes “vīr”. Līdz ar to mēs varam veiksmīgāk iepazīt Dāvidu nevis tikdaudz kā veiksmīgu valdnieku, dzejnieku, komponistu, bet gan cilvēku, t.i. vīrieti. Vienā personā kā drosmes, baiļu un pat fobiju samezglojumu. Kā vienu no mums! Es esmu pārliecināts, ka šī grāmata būs vienlīdz interesanta lasāmviela kā virietim, atzīstot savas iekšējās pasaules potenci un robežas, tā sievietei – to visu par jaunu atklājot un atceroties.
+223
Pats par sevi saprotams, ka šis darbs, kas, pirmkārt, pretendē būt daiļliteratūra un tikvien pastarpināti kā vēsturiski – teoloģiska lasāmviela. Bet vai nav savādi, ka tieši tādā veidā tas lielā mērā revidē mūsu ieskatus par reliģiski sakrālo? Apakšvirsraksts “Brīvai dvēselei” ir izaicinošs kompromants ļoti daudziem jautājumiem mūsos.

Zemsvītras piezīmes. Škiet, ka rakstnieks N.Nadeždins nesāk tukšā vietā. Nupat aizdomājos, kam šis darbs būtu mazliet līdzīgs? Iespējams, vācu ievērojamā romantiķa un tik daudzo talantu apveltītā E.T.A. Hofmaņa grāmatai “Velna eliksīri jeb kapucīniešu Brāļa Medarda atstātie papīri” , kuru kā bibliogrāfisku retumu, pirms 23 gadiem izdevās izlasīt. Jāmin būtu K.S.L. Luiss ar darbu “Skrūvšņores vēstules”, ko bieži var dzirdēt citējam no kancelēm. Un vēl nāk prātā Hermanis Hese, Mihails Bulgakovs. Viņu ievērojamāko darbu nosaukumus vai būtu šeit jāmin? It skaidrs, ka šeit minēto autoru nozīmīgākie darbi pieejami latviešu valodā. Prātā bez tā visa vēl Gustava Junga klātbūtne…

_________________________________________________________

Kamēr Latvijā vienīgais kaut cik teoloģiskais laikraksts “Svētdienas Rīts” publicē garus ziedotāju sarakstus ar personu kodiem un summām vai nozīmīgu garīdznieku krāsaino sakrālo tērpu garderobi līdz ar jau tik ierasti melnbaltiem sprediķiem, tikmēr kāds Latvijā pavisam citas sfēras izdevums – “Dienas Bizness” ir šoreiz atkal patīkami pārsteidzis, piedāvājot ekskluzīvu interviju ar rakstnieku un domātāju Naumu Nadeždinu. (Savulaik J.Paiders 2 dienas pēc 11. septembra notikumiem ASV operatīvi aprakstīja islāma reliģisko pasauli.) Man Nadeždina viedoklis liekas dažviet ļoti skaudrs, tomēr paša pārdzīvots, neliekuļots un izlolots, lai pasacītu man un Tev ko ļoti būtisku un personisku. Šeit klāt pievienotajā intervijā vēl atradīsim par šo grāmatu un viņa turpmākajām iecerēm.

Naums Nadezdins_intervija_ Dienas _Bizness.doc
KLIKŠĶINI un LASI interviju ar N.Nadeždinu

mācītājs Valters Korālis

1. septembra ceļavārdi

Posted on 1 septembris, 2008 by Valters

“Ak, niecība!” saka mācītājs. “Viss ir niecība!” Un vēl jāuzsver, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos vārdus. Un mācītājs lūkoja atrast iepriecinošus vārdus un pareizi uzrakstīt patiesības vārdus. Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu izteicieni, kas ir viena vienīga gana veidoti. Un beidzot: sargies mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu. Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. (Sal.māc. 12:8-14)

Skolas direktori no paaugstinājumiem vai uz plikas zemes teiks svinīgas runas un vēlēs visiem sekmes. Šur un tur būs nolīgti apskaņotāji vai pat dzīvi muzikanti. Pirmklasniekus vadās apkārt pa skolas perimetru un vecāko klašu sācējiem tiek atgādināts, ka šī ir tā pēdējā fāze pirms jaunās dzīves. Tikmēr studentiem arī lieli prieki. Kad ir izdevies sadabūt kopmītnēs (ak atvainojos, dienesta viesnīcās) labu gultasvietu vai pat izkaulēt it labu istabiņu pie draugiem un radiem, tad viss var sākties… Nu, vienkārši skaisti un ļoti nepieciešams ceremoniāls notikums, lai iesāktu ko jaunu un nebijušu! Bibliotēkās švirkstēs lapas un šur tur smaržos pēc nesen žuvušas krāsas, Internetvidē palielināsies daudzo mājas lapu apmeklētāju skaits. Skolnieki un studenti meklēs idejas un izzinās faktus saviem kursa darbiem. Daži it viltīgi pārveidos stilu pēc komandām copy -paste un ātri vien izmantos netu kam draiskākam. Nu, tā pamēram būs un tā daļā no ši gadsimta un turpmāk.

Tikmēr iztālēm Zālamans… Viņš nodzīvojis garu mūžu un sniedz rezumē par to visu, kas ir šī dzīve. Spilgts starp dzīves krāsainību, pārcentību un vientiesību viņš stāv pāri visiem laikiem kā gudrības simbols Vecajā Derībā un tomēr reizē – reāls cilvēks, par kura vēsturiskumu neviens pat nav uzdrošinājies strīdēties. Viņa cildenie noslēguma vārdi katram lasitājam liek saprast dvēseles relativitātes teoriju iepretī Dievam, kurš atteoretizē kailu ikkatru pārgudrību un Mūžībā saliek visu pēc sava taisnā prāta. Viņš mums māca ne tikai gudrību, bet arī pacietību. Dzīves teātris un Gara realitāte kā divi savdabīgi pretmeti piedzīvos neizbēgamu sadursmi Tevī, manī un ikvienā cilvēkā vai radībā kā tādā. Taurenis un debesis – viendienīgais un mūžīgais ir mūsos katrā. Smagnēji farizejiskais un plūdeni garīgais. Zemišķi savtigais un debešķīgi devīgais… Visi šie pretmeti kļūst saistoši līdz ar piedzimšanu un atbrīvojas līdz ar nāvi. Kadreiz pat grūti uzreiz saprast, kas šajā savdabīgajā sansārā ir atpestījošāks? Gudrais valdnieks bija diplomāts starp Austrumzemju sarežģītajām politiskajām attiecībām, reliģijām un personībām. Un tomēr Dievs viņam iemācīja vairākus stigrus principus- kura virsraksts varētu būt “Dievbijība”. Tāpēc brīžos, kad viņš gandrīz zaudēja sevi, viņš to atkal par jaunu atguva sarunā ar Dievu. Un tika apdāvināts ar uzviju. Viņam bija gods un atbildība uzcelt apbrīnoto templi šai pasaulē. Uz kādu laiku, kas citiem škita garš starp vairākām okupācijām, bet tomēr tāds nieks, līdz to nopostīja. Ja pašķirstām vēstures lapas vēl uz abām pusēm, kas ir no viņa un Kristus – pirms un pēc, tad prātā nāk jautājums- kas ir ēi viņa vārdi? Kāds nihilisms vai komformisms ar laimetu? Vai tā ir vienīgi samierināšanās ar realitāti un viegla aiziešana projām? Viņš tomēr vecumdienāsir attālinājies no galma intrigām, dēliem, kas nesatiek, no vēl nesadalītās ķēniņvalsts starp īstajiem un samariešiem, starp savējiem un svešajiem… Viņš arvien vēl iziet cauri starp tiem un citiem pretstatiem, lai uz brīdi uzkavētos mūsu laikā un laikmetā, skumji pasmaidot, pirms tālāk doties. Kādu gabalu Vecās Derības lapaspusēs viņš paietas kopā ar mums, līdz mēs arī viņā atpazīstam ne tikai Jahves (Tā Kunga) atspulgu, bet arī lēnprātīgi valdošo Kristu pieprasījumu pilnajā pasaulē.

Dvēselē gudrus Zinību svētkus!
mācītājs Valters Korālis

Kāpēc atcelts Itālijas mūķeņu skaistumkonkurss

Posted on 30 augusts, 2008 by Valters

Itāliešu mācītājs, kurš plānoja organizēt pirmo mūķeņu skaistumkonkursu, pēc saņemtajām sūdzībām nolēmis atteikties no savas idejas. Modragones diecēzes mācītājs Antonio Rundži gribēja organizēt konkursu “Mis māsa Itālija” (“Miss Sister Italy”), lai mainītu stereotipu par mūķenēm kā vecām un skumjām sievietēm. Konkurss notiktu internetā, un iesūtītās mūķeņu fotogrāfijas Rundži vēlējās ievietot savā interneta dienasgrāmatā, taču pārdomāja pēc tam, kad vietējās garīdzniecības amatpersonas pauda savu neapmierinātību ar mācītāja iniciatīvu. “Mani priekšnieki nebija apmierināti,” atzina tēvs Rundži. “Vietējais bīskaps par to nebija priecīgs, taču viņš mani nesaprata.” “Tas tika interpretēts kā drīzāk ķermenisks pasākums. Protams, neviens nesaka, ka mūķenes nedrīkst būt skaistas, taču es biju ar to domājis kaut ko daudz pilnīgāku,” viņš paskaidroja. Rundži uzstāj, ka nekad nav vēlējies, lai mūķenes kā modeles staigātu pa mēli, un vēlējies tikai uzsvērt, ka “mūķenes, pirmkārt, ir sievietes un skaistums ir Dieva dāvana”. Viņš sacīja, ka vēlējies parādīt labos darbus, ko mūķenes dara, īpaši izglītībā un veselības aprūpē, lai palielinātu interesi par reliģisko aicinājumu un pievienošanos baznīcai. “Mums ir jāpiesaista vairāk uzmanības mūķenēm, kuras sabiedrība bieži novērtē par zemu,” savā dienasgrāmatā rakstīja Rundži. (Roma, 28.aug., LETA–ANANOVA.)

_________________________________
Rgb8775

Tik tālu ziņa no Itālijas. Gribu ierosināt diskusiju Latvijā – vai ir kāda sakarība starp ētisko un estētisko reliģijā? It īpaši, kristietībā, kur ķermeni (miesu) pieņemts uzskatīt par nīcīgu (nicināmu ?), drīkst runāt par mūķenes, mūka, mācītāja, mācītājas, zvaniķa, draudzes priekšnieka, priekšnieces, svētdienas skolas skolotājas, arhibīskapa utt. ārējo pievilcību? It īpaši, ja runā ne tikai par “statiskiem” parametriem – auguma-svara attiecību, acu krāsu, bet vēl jo vairāk balsi, žestiem utt. Kā tas ietekmē pievēršanos reliģijai? Vai vienīgā būtne baznīcā, kas tiek slepus seksuāli novērtēta, ir līgava un bēru gadījumā – nelaiķe(-is) (Tās dullās Paulīnes dēļ…)? Ja tas nav labi, tad kādēļ līgavas un nelaiķes tik izcili sapoš un viesi neskaita “pātarus”, bet sačukstās un pat noelšas no skaistuma apbrīna un raizējas, ja kas nav tā…? (Vai labāk tās reliģiskās lietas – laulības, svētības utt. nebūtu darīt ar maisu uz galvas?) Un kādēļ iepretī visam – bīskapus un kardinālus sapoš un apkarina ar grezniem audumiem un dārgmetāliem kā tādus “staigājošus muzejus”, kas pārspēj pat Nepieradinātās Modes asamblejas dalībniekus “uz mēles”? Vai tad tiem nebūtu bijis jābūt par ķermeņa NEizgreznošanas paraugiem? Kāpēc tas notiek? Lai noslēptu izžuvušos muskuļus vai alus vēderiņus? Hmm… varbūt lai izskatītos iespaidīgāki (seksīguma, vieduma un varas vizuāls apvienojums, līdzīgi karavadoņiem, karaļiem?) Arī stadiona dinamiskajiem sludinātājiem baltie vai tumši spīdīgie uzvalki tīri seksīgi pieguļ un viņi bieži smaržo pēc solārija un labām smaržām nevis vīraka, kamēr dažādu ādas krāsu gospeļdziedātājas izaicinoši un ritmiski izrāda savas krūtis, vidukļus un gūžas? Par vidēji saposto (atkailināto) baznīcēnu ari varētu parunāt šajā aspektā. Savukārt, “izcilākajiem kristiešiem”, kas šo visu noliegs, profila galerijās, mēs varam viņus novērot ar “second hand” apģērbu un cieši aizpogātām visām pogām? P.S. Ja kāds diskusijās citēs J.D., tad pasmaidīšu, jo zinu atrast tās attiecīgās rakstu vietas. Ja kāds ar sajūsmu vai naidu atsauksies uz manu necilo personību, arī pasamaidīšu. 😀 Mani interesē drīzāk dzīvu cilvēku viedokļi. Un vēl – ja kādam nav pieņemami Freida vai Junga pētījumi par šīm tēmām, tad kādi atklājumi ir jums?

Par tiem 90%

Posted on 30 augusts, 2008 by Valters

Novērojumi rāda, ka tikai ap 10% Latvijas iedzīvotāju apmeklē kādu no baznīcām (šeit domata jebkuras reliģijas baznīca vai kulta saiets, ne tikai kristiešu). Neapšaubāmi, ka formāli tā vai citādāk, lielāks cilvēku procents pieder kādai no tām, tomēr nevar teikt, ka iepretī ASV, Japānas, Ķīnas (es pat nerunāšu par Israēlas, islāma zemju) un citu valstu reliģisko kulta vietu apmeklētība ir nesalīdzināmi lielāka. Pat Krievijā šis procents ir augstāks. Ar ko būtu skaidrojams šāds fenomens? Ar latviešu un vairums šīs valsts pamatiedzīvotāju izteikto individualitāti? Ziemassvētkus, Aglonu un kapusvētkus neuzskatu par mērījuma vērtiem, jo tie nav ikdienas pasākumi. Kādi faktori ietekmē šos (ne)apmeklētības procesus? Vadoņa kults Krievijā, ASV, Japānā, Ķīnā u.c.? Vai ir vēl kas cits svarīgs pie tā?

2008.03.07 13-43-24
Varam diskutēt šeit, bet šī diskusija pieejama arī:
www.draugiem.lv /parunāsim/ reliģija / par tiem 90%

Valters Korālis

Cik valodās jā(ap)runā Latvijā jeb par valodas aizsardzību.

Posted on 23 augusts, 2008 by Valters

Tonakt aizgājām uz vienu no Latvijas tiltiem. Ļoti gribējās uz tādu, kur nav pūļa sindroma un izrādīšanās. Sameklējām tiltu, uz kura Valmierā visbiežāk saka vārdus “Es Tevi mīlu”. Romantiskākais tiltiņš Valmierā kā nekā… Tomēr tikpat daudz uz šī tilta lielāki un pavisam maziņi grafiti stila uzrakstu nelatviešu valodā. Un nepavisam par mīlestību. Uz šī tilta sacītais un uz tā uzrakstītais acīmredzami nesakrīt. Kā ar citiem tiltiem Latvijā un zem tiem, kur varbūt nabadzīgie pārnakšņo?

Atsevišķas Valmieras pašvaldības un draudzes vadošās amatpersonas dzied kā no vienas dziesmu grāmatas. Viņi aizslēpušies aiz vienām un tām pašām dokumentu notīm, kas iepriekš veikli saskaņotas pašvaldības lobija un dažu uzņēmēju starpā. It īpaši pēc uzkrītošās muskuļu demonstrēšanas, kad Valmieras pašvaldībai piederošajā Kultūras Centrā draudzes priekšniecei demontratīvi ilgi tika ierādīts un izīrēts kabinets kā savdabīgs cīņas štābs pret Korāļu ģimeni. Vienotais plāns – iznīcināt Svētā Sīmaņa Pastorātu, lai zeme beidzot nonāktu pareizajās rokās, gan vēl arvien šai īpatnai aliansei nevedas. Esot grūti piemērot pārliecinošu juridisko un ekonomisko valodu pret tā kapitāldaļu turētāju- Valteru Korāli.

Dzelzs tilts ir arī tas, kas ved uz 20ha lielo Sv. Sīmaņa draudzes mežu – Kaugurvēri tilta labajā pusē Pārgaujā, gar kuru tuvākajos gados ies Valmieras Dienvidu tilts un ekonomisko valodu brūķējot, spalvas putēs vēlreiz. Gan jau arī, ka draudzē iešūposies, ja neizdosies piejaucēt mācītāju un draudzes priekšniece(-ku). Minimums ir vismaz vienu no abiem likt runāt sev līdzīgā interešu valodā.

Valoda ir saziņas līdzeklis To jau visi zina. Kādam mērķim? No šīs vietas tad nu sākas lielie minējumi. Uz šo jautājumu katram būs sava atbilde un, līdz ar to, sava patiesība. Tāpēc Latvijā vēl ilgi nerunās vienā valodā. Un pat latvieši ne. Pat ja izdotos ar likumu nostiprināt latviešu valodas pārākumu pār ķīniešu valodu pēc nesenās zelta medaļas iegūšanas Olimpiskajās spēlēs.

Bet valoda jau nav tikai tie vārdi vien, ko bērns iemācās no mātes. Valoda ir arī viss pārējais, ko viņš ar un ap to (valodu) dara. Un pats galvenais – valoda ir atgriezeniski ass instruments. Daudzi taču piekritīs, ka viņu draugu pulks strauji sarucis tieši tad, kad attiecīgiem “draugiem” dārzā pie grila likts saprast – šīs nav tās mājas, kur nēsāt apkārt tenkas un sist pasakas par citiem cilvēkiem. Mēs šādai pieredzei esam gājuši cauri sava impīčmenta procesā, kad sākumā daudzi ar savu mēli piesitās par palīgiem un vēlāk izgaisa. Un labi, ja vismaz pēc pusgada var saprast kas ir kas.

Latvijā ar vienādu gaismu allaž degs uguns mēles. Gan lielas, gan mazas, jo uguns jau viena… Toties cilvēku mēles daba ir runāt katrai ko savu pēc sava saprašanas līmeņa vai mantiskās ieinteresētības. Un tur nevar palīdzēt ne akcijas, ne politiskās partijas un pat ne konkrētas vienotas lūgšanas. Jo pātarus katra konfesija un indivīds skaita pa savam. Reliģisko līderu vadībā vienotā taktī sanāk izbļaustīties par morālām vērtībām visiem jau zināmajā vietā Latgalē un atseviškos Rīgas ielu gājienos pret savādākajiem (ja tie sapulcējas vairāk par trim vienuviet). Un pašsaprotami! Jo visi Latvijā cīnās par izdzīvošanu ar jebkuriem līdzekļiem. Arvien lielāka pussarga loma šajos cīniņos kļūt ierastajām kristīgajām konfesijām un to draudzēm. Īpaši tām, kurām pirms vēlēšanām cilvēkresursi vai zeme. Ekonomiskā valoda ir lakoniska. Tā nekādus jokus un tautisko romantiku nesaprot.

Kopš mēs abi fotografējam, esam pie sevis secinājuši, ka dažreiz ir tik labi lietot klusuma valodu un pavērot cilvēkus (tie, kuri intensivi un/vai profesionali fotografē, zinās par ko mēs runājam). Neapšaubāmi, tad ir sāpīgi – ieraudzīt līdzcilvēkos PAŠIEM SEVI, nopūsties par to, ka arī mēs esam kādu aprunājuši sev uzticētajā valodā. Vai nu iztopot vai sava prieka pēc, piesprauduši kādam cilvēkam attiecīgu birku. Bet nu jau par sevi dzirdējuši tik daudz nevalodu, ka nekas īpašs tajā, ko cilvēki par mums runā, neuztrauc. Kļūstam arvien imūnāki pret tenkām. Jo tās ir tik amizantas savā bezspēcībā kā kāpostu balteņa zaļie kāpuri, nonākuši uz karsta akmens pusdienas saulē.

Toties mēs ejam tālāk un vēlamies apgalvot, ka ne mūs, ne mūsu tautu neapdraud nekāda kaimiņvalodu invāzija tikdaudz, cik mēlnesības, skaudības, mantrausības un gļēvulības rēgs vienam pret otru. Ar infantīli patapīgi reliģioziem vai politiskiem gājieniem to visu mūsos neatrisināt, tomēr svecīšu aizdegšana uz tiltiem bija laba ideja. Arī tā ir valoda, ko jāmācās lietot.

“PUPU BALLE” DRAUGU KOPAS ieapaļajā jubilejā

Posted on 20 augusts, 2008 by Valters

Attēlā: Draugu kopas dalībnieki svin savas pastāvēšanas pusgada jubileju.

Trešdien, 20. augustā Ir pagājis nu jau pusgads, kopš no amata atbrīvoti Guna un Valters Korāļi (tas notika 2008.gada 19. februārī). Pret nelikumīgo atlaišanu, Virsvaldes un Sv.Sīmaņa draudzē ieceltās Pagaidu pārvaldes komisijas uzurpēto varu un mantkārību vai citām klajām pēdējā laika netaisnībām LELB viņi turpina tiesisku cīņu. Kopā ar viņiem ir Sv. Sīmaņa Draugu kopas ļaudis, kas visu šo iepriekšējo pusgadu ik trešdienas vakaru (!) neatkarīgi no laika apstākļiem, noslēgtām durvīm u.c. šķēršļiem pulcējas un to ar Dieva palīgu turpinās. Šoreiz svinēšana vēl bez Dieva Vārda apceres notika ar kopīgu mielastu. Iepriekš bijām izdomājuši, ka tā būs “PUPU BALLE”. Visi, kas varēja, atnesa cūku pupas un vēl šo to citu, kas labi noderēja kopējam mielastam. Draugu Kopas dziļākā pārliecība ir tā, ka cilvēku intrigas ir pupu mizas, jo grupiņas dalībnieki nolēmuši palikt pie dzīves galvenā satura – meklēt Dievu un ceļu viens uz otra sirdi. Kopa ielūdz ikvienu cilvēku ik trešdien pl. 18:00 Valmierā Draudzes nama II stāvā vai dārzā (atkarībā no laika apstākļiem).

Lasi drīzumā par jaunieceltā mācītāja Kārļa R. Zikmaņa kārtējām represijām pret kalpotājiem – nu jau atlaistiem pērminderiem un savādo dievkalpojumu 10. augustā, kas ir gandrīz vai anekdotisks stāsts un sensācija LELB pastāvēšanas vēsturē. Informēsim arīdzan par citiem notikumiem, kas saistīti ar Valmieras Sv. Sīmaņa draudzi un tās jauno kursu uz Romas katoļu baznīcu. Seko informācijai!

KLIKŠĶINI un ATVĒRSIES

Lasi vēl: Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopas vēstule sabiedrībai
Lasi vēl: Sprediķi & teoloģija
Lasi vēl: Ielūdz draugi

Draugu kopa ciemos Aizputē un Valtaiķos

Posted on 8 augusts, 2008 by Valters

2008.08.03 12-13-33
Attēlā: Mūsu grupiņa un draudzes kalpotāji pie Aizputes baznīcas altāra.

Svētdien, 3. augustā Sv. Sīmaņa draudzes DRAUGU KOPAS vairāki dalībnieki viesojās pie mācītāja Sigurda Sproģa un divās viņa vadītās Kurzemes draudzēs. Liepājas un Saldus pusē gandrīz katram pazīstamais mācītājs S.Sproģis vada četras garīgi un juridiski autonomas tradicionālās liturģijas rita luterāņu draudzes, kas nav pakļautas LELB Virsvaldes lēmumiem un rīcībai.

Šī mums bija kopīga iespēja iepazīt darbīgo mācītāju S.Sproģi viņa svētdienas kalpošanas straujajā ritmā. Žēl, ka mums maz sanāca laika, lai mazliet apstātos starp diviem dievkalpojumiem un diviem Kapu svētkiem, ieklausoties Saulessveces dzejā un dziļākās sarunās. Tomēr labi bija tas, ka daļa Draugu kopas dalībnieki tomēr spēja pārvarēt attālumu un veidot vēl vienu mīlestības saiti mūsu kalpošanas nākotnei. Gan jau atkal tiksimies un piepildīsim iecerēto. Šoreiz vislielākais paldies Aizputē dzimušajam mūsu sirmajam virspērmindrim Teodoram Gaiķim par iniciatīvu un atbalstu!
Silvija_Adamoviča.KURZEMES _CEĻĀ.doc

KLIKŠĶINI un LASI!

KLIKŠĶINI un KLAUSIES!
Mācītāja Sigurda Sproģa balss ieraksts dievkalpojuma dziesmā

Attēlā: Kopā ar māc. Sigurdu Sproģi (no labās) viņa aprūpētajā Aizputes baznīcā.
māc.V.Korāļa u.c. sprediķu audioieraksti pieejami sadaļā: sprediķi & teoloģija

Attēlā: Inta un Silvija starp skaudīgajiem mirkļiem un dzejas skaistumu.
2008.08.03 11-22-49
2008.08.03 11-39-41
Attēlos: Dieva dāvāto žēlastību Kristībā un Iesvētībā saņēma gandrīz 40 cilvēku- lieli un mazi.
Rgb9090
Attēlā: Mācītāja S.Sproģa garīgā aprūpē ir padsmitiem kapsētu apmeklētāju. Viņa vadītie Kapu svētki ir īsi un lakoniski, tomēr ļoti sirsnīgi un saturiski saprotami ikvienam.

© Guna Korāle, Sv. Sīmaņa Draugu kopa & Kultūras biedrība ESMU
© Foto: Guna Korāle
vairāk attēlu: www.koralis.lv
un www.draugiem.lv – Valters Korālis

Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopas vēstule sabiedrībai

Posted on 7 augusts, 2008 by Valters

Pēc pagaidu mācītāja G. Dimanta atļaujas Svētā Sīmaņa draudzes Draugu kopa kopš februāra sanāca ik trešdienu Veides ielā 2 Draudzes nama kapelā. Un vēl, kad 25.martā Svētā Sīmaņa draudzes pārstāvju grupa bija pieņemšanā pie LELB Arhibīskapa J. Vanaga, un runāja par šīm sanāksmēm trešdienu vakaros, Arhibīskaps tās neaizliedza un neiebilda pat ar mazāko mājienu, ka Draugu kopa būtu nevēlama. Nācām kopā, lai klausītos Dieva Vārdu, lūgtos, stiprinātu viens otru grūtos brīžos, dalītos priekos un bēdās. Aizlūdzām par slimajiem, vientuļajiem, par tiem, kas bija un ir domās un lūgšanās ar mums – par strādājošiem citās Latvijas vietās un ārzemēs, viņu bērniem un mazbērniem. Svinējām kopā jubilejas. Šī kopība un sadraudzība mūs visus ļoti satuvināja. Ikkatrs trešdienas vakars bija un ir piepildīts ar sirsnību un gaišumu.

Rgb8325

Vasaras sākumā mūsu grupiņai tika liegta iespēja sanākt kopā kapelā (tur pieņemšot apmeklētājus mācītājs G. Dimants un blakus būšot kanceleja). Nu, jā – tālāk no altāra! Sak’, ka tik kas nenotiek (nelabs un nekristīgs, protams). Pārvācāmies uz telpu Draudzes nama otrajā stāvā, bijušo kora klasi. Mācītājs Valters Korālis turpināja vadīt svētbrīžus, mēs bijām pateicīgi viņam par to, par viņa pašcieņu un izturību, par to, ka viņš aizvien bija un paliek ar mums. Ar cilvēkiem, kas nespēj pieņemt pagaidu valdības, atvainojiet, pagaidu pārvaldes noteikumus, instrukcijas, dogmas un kārtību.
Trešdienu vakari pastiepās aizvien garāki – sākām runāt un risināt jautājumus par un ap topošo vasaras nometni – radošo ekskursiju Dikļos. Daudz darba, laika un enerģijas tika ielikts šajā pasākumā, lai tas vispār varētu notikt – talkas (gan darbdienu vakaros, gan sestdienās) “Žagarīšu” sētā, nometnes dienas kārtības, programmas sastādīšana, pārtikas produktu saraksti un izmaksas, ekskursiju maršrutu izstrāde utt. Šajā darba procesā valdīja milzu vienotība, jo netika dalīti ne darba pienākumi, ne “činas” – mācītājs Valters Korālis, jaunie un vairs ne tik jaunie (pat pensionāri). Draugu kopas dalībnieki pļāva, grāba, stādīja, ravēja, zāģēja, mazgāja, nesa, veda, krāva un gādāja. Šīs divas dienas – 19. un 20. jūlijs bija tā vērtas! Nometne bija patiesi izdevusies!

Un tad – nepatīkams pārsteigums – pa šīm divām dienām, sestdien un svētdien, bija nomainītas slēdzenes draudzes nama telpām, kurtuvei un angāram. Mēs vairs netikām kora klasē. Liela nelaime, ir taču vasara, viss plaukst un zied, smaržo, ir silts, sanākam Draudzes nama dārzā! Bet, ko būs darīt rudenī un ziemā?

Tā nu mēs – trīs Draugu kopas pārstāvji ceturtdienas (31. jūlija) vakarā devāmies pie pagaidu pārvaldes uz sarunām. Gājām kopā ar mācītāju Valteru korāli un Gunu Korāli, kuri bija izsaukti pārrunāt viņu stāvokli (visai neapskaužamo gan!) Draudzes namā – mitināšanos, sadzīves apstākļus utt. Mums, Draugu kopas pārstāvjiem, neatļāva palikt uz šīm pārrunām. Lai gaidot ārpusē, runāšot ar mums pēc tam atsevišķi. Gaidījām stundu. Iznākot no pārrunām, Valters un Guna Korāļi vien teica, ka viņus un Draugu kopas dalībniekus izslēgšot no Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes. Nu, ko, “ja nekursējat pa mūsu maršrutu, tad mēs jūs noņemam no trases”…

Rgb6090

Uzaicināja mūs. Pagaidu pārvaldes atbildes bija šādas:
• Lai Draugu kopa sanākot kopā Korāļu vai kāda cita dalībnieka dzīvoklī (kā var dzīvoklī sanākt 30 līdz 40 cilvēki?)
• Šajos trešdienu saietos netiekot sludināts Dieva Vārds, tur runātais esot pret Baznīcu un Valmieras Svētā Sīmaņa draudzi. Uz jautājumu, lai paskaidro sīkāk, šie paskaidrojumi diemžēl netika sniegti.
• Ka īstā kristiešu sadraudzība esot tikai Svētā Sīmaņa baznīcā un draudzē (mēs pie draudzes netiekam pieskaitīti).
• Mēs ar savu pastāvēšanu, atbalstu Valteram un palikšanu kopā ar viņu, šķeļot draudzes vienotību.
• Mēs ejot maldu ceļus un paši to pat neapzinoties. Tā kā to dzirdu jau nez kuro reizi, jādomā, ka šis ir kāds vadošais citāts šai pagaidu pārvaldei.
• Un visbeidzot – lai mēs savus jautājumus risinot ar mācītāju K. R. Zikmani (jauniecelto Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju) personīgi viņa pieņemšanas laikā citā reizē. Kāpēc jāgaida vēl kāda cita reize, ja K. R. Zikmanis jau šobrīd sēž mūsu priekšā?

Vēršoties pie mācītāja K. R. Zikmaņa, radās cerību stariņš, ka varam sagaidīt sapratni, jo vienubrīd viņa skatienā pavīdēja sirsnīga līdzjūtība, taču nekā – tūlīt sekoja atbilde – “Es jūs lūdzu, nesarežģīsim visu vēl vairāk, jūs nesaprotat, ko paši darāt, jūs tiekat maldināti!” (atkal, jau kuro reizi šī frāze!). “Telpas Rgb8755
Draudzes namā nedosim! Tas ir galīgais lēmums!”. Audience bija beigusies. Tik ātri!
Iznākot ārā, bija pilnīga pārliecība – ne mūs tur kāds vēlējās uzklausīt, ne spēja to darīt. Spriedums – likvidēt – bija gatavs jau sen. Paliek jautājums – KĀPĒC? Vai kāds no pagaidu pārvaldes PATS ir ieradies uz kaut jel vienu trešdienu tikšanos? Vai labāk būtu, ja Draugu kopa būtu slapstījusies no mājas uz māju? Tad jau gan būtu iemesls izslēgt no draudzes! Mēs nācām kopā droši un atklāti, vietā, kur mums ikviens varēja pievienoties, klausīties un arī noklausīties! Un tad izdarīt secinājumus – likvidēt vai atstāt! Tā kā mums nekad nav bijis nekas slēpjams, tad, lūdzu, nāciet ik trešdienu, plkst. 18.00 Veides ielā 2, dārzā, un vērtējiet paši – KAS un KĀ. Jo Draugu kopa negrasās atteikties ne no mācītāja Valtera Korāļa, ne no savas pastāvēšanas!

Draugu kopas vārdā,
draudzes locekļi
Teodors Gaiķis,
Mudīte Medne,
Jānis Dobelnieks.

Ticu.lv

"TICĪBA, DRAUGI & DZĪVE" – brīviem cilvēkiem, t.i. tiem, kuri VAIRS, VĒL, vai arī NEKAD nebūs kādā noteiktā draudzē, bet tik un tā TIC, DRAUDZĒJAS un DZĪVO…

Category Archives: Ziņas brīvmācītāja statusā